splīnīgums
splīnīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → splīnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAldis atņēma [meitenes] sveicienu, bet nespēja atbrīvoties no smaguma, ko bija radījuši kādreiz dzirdētie vārdi, baumas un viņas pašas splīnīgums iepriekšējās tikšanās reizēs.
Avoti: 7-2. sējums