spļāviens
spļāviens -a, v.
Vienreizēja paveikta darbība → spļaut. Tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
PiemēriVecs, drukns jūrnieks, uz sava nameļa lievenēm iznācis, stampāja pilnu pīpi un slaidi nospļāvās uz ielas bruģa. Adrianam likās, ka spļāviens domāts viņam..
Stabili vārdu savienojumiSpļāviens sejā.
Avoti: 7-2. sējums