spļaut
spļaut spļauju, spļauj, spļauj, pag. spļāvu; intrans.
1.Strauji virzīt ārā no mutes, parasti siekalas, krēpas.
PiemēriPavasarī viņš reižu reizēm iznāca ārā no smēdes, pieķērās pie žoga un dažreiz it ilgi klepoja un spļāva.
Stabili vārdu savienojumiSpļaut acīs (arī sejā). Spļaut virsū (arī uz ko).
1.1.trans. Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
PiemēriPuika, atzvēlies uz tahtas, ar pilnu bļodu sulīgu, sārtu plūmju, laiski katru izgaršodams, spļāva kauliņus pāri istabai..
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 7-2. sējums