spļaudīties
spļaudīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vairākkārt spļaut. Spļaudīt.
PiemēriPagalam mierīgs bij palicis [slimnieks], ne vairs klepoja, ne spļaudījās..
1.1.pārn.; sar. Paust neapmierinātību.
PiemēriTas [patricieša dēls].. dzelzceļa vilciena otrās klases vagonā zobojies par mūsu dziedāšanas svētkiem, spļaudījies par jauno latviešu inteliģenci un labākām famīlijām..
Avoti: 7-2. sējums