spļaudīt
spļaudīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
1.Vairākkārt spļaut. Spļaudīties.
Piemēri..drīz manīju, ka arī citi.. sāka biežāk spļaudīt.
- ..drīz manīju, ka arī citi.. sāka biežāk spļaudīt.
- Viņa.. sāk klepot savu sauso klepu locīdamās un spļaudīdama.
- pārn. Atkal sprāga granātas. Spļaudīja automāti.
1.1.trans.
PiemēriKienis.. izdzer glāzi... neņirgājas vairs, īgns strebj zupu un spļauda asakas.
- Kienis.. izdzer glāzi... neņirgājas vairs, īgns strebj zupu un spļauda asakas.
- Dūmus un smiltis spļaudīdams, gaidīju palīdzību.
1.2.pārn.; sar. Paust neapmierinātību.
Piemēri..tas [«Mājas Viesis»] radīja latviešu gara dzīvē zināmu saviļņojumu. Aizskartie līdzšinējie tautas vadoņi, filistri un krāsneši, skaitās un spļaudīja..
- ..tas [«Mājas Viesis»] radīja latviešu gara dzīvē zināmu saviļņojumu. Aizskartie līdzšinējie tautas vadoņi, filistri un krāsneši, skaitās un spļaudīja..
Avoti: 7-2. sējums