spļaudīt
spļaudīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
1.Vairākkārt spļaut. Spļaudīties.
Piemēri..drīz manīju, ka arī citi.. sāka biežāk spļaudīt.
1.1.trans.
PiemēriKienis.. izdzer glāzi... neņirgājas vairs, īgns strebj zupu un spļauda asakas.
1.2.pārn.; sar. Paust neapmierinātību.
Piemēri..tas [«Mājas Viesis»] radīja latviešu gara dzīvē zināmu saviļņojumu. Aizskartie līdzšinējie tautas vadoņi, filistri un krāsneši, skaitās un spļaudīja..
Avoti: 7-2. sējums