spīvs
spīvs -ais; s. -a, -ā
spīvi apst.
1.Skarbs, spītīgs, iecirtīgs (par cilvēku).
Piemēri..viņa bija spīva, paģēroša, izsmejoša, augstprātīga, cieta un pārlieku nopietna. Šādā veidā šo jauno sievu varētu raksturot stundām ilgi..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSpīvs skatiens.
1.2.pārn. Spēcīgs, izturīgs.
PiemēriVispirms mēs ar Līžu, pēc tam arī visi ciema ļaudis sāka viņu dēvēt par jauko, kaut arī spīvo pavasara puķi - Pienenīti.
2.Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā).
PiemēriSpīvs sals.
2.1.Ļoti spēcīgs (par sāpēm).
PiemēriDroši vien agrāk tur viņu vienmēr sagaidīja māte. Un, ja piepeši mīļa sagaidītāja vairs nav, var rasties tāds tukšums, tāda spīva sāpe... tad jau labāk, ja kāds cilvēks līdzās - kaut pasvešs.
2.2.Asi kairinošs (par smaržu, smaku).
Piemēri..Andrejs jūt.. piemirkušo drēbju spīvo dvaku.
2.3.Ļoti grūts, smags (par darbību, norisi, parasti par cīņu).
PiemēriKauja iedegās arvien spīvāk, pelnu mutuļi šāvās gaisā.
Avoti: 7-2. sējums