spītīgs
spītīgs -ais; s. -a, -ā
spītīgi apst.
1.Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
PiemēriSpītīgs bērns.
Stabili vārdu savienojumiSpītīgs kā ēzelis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSpītīgs raksturs.
1.2.Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSpītīgs ēzelis.
1.3.pārn. Tāds, uz ko cilvēkam ir grūti, arī neiespējami iedarboties (parasti par priekšmetiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLakstīgala pamīņājās, apjucis noglauda ķiteļa spītīgās krokas..
1.4.pārn. Tāds, ko neietekmē vai vāji ietekmē nevēlami (piemēram, vides) apstākļi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..pieticīgā, spītīgā zāle izbāzusi savu zaļo stiebru adatas cauri pelēkajai grants kārtiņai.
Avoti: 7-2. sējums