izdzerties
izdzerties -dzeros, -dzeries, -dzeras, pag. -dzēros; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz dzert. Dzert daudz, tik, cik gribas.
PiemēriIzdzerties pa kāzām.
- Izdzerties pa kāzām.
- ..izēdas, izdzeras un beidzot atgriež muguru.
- «Esmu izdzēries diezgan, tagad pietiek.»
1.1.trans. Dzert (kādu dzērienu) daudz, tik, cik gribas.
PiemēriIzdzerties tikko slauktu pienu.
- Izdzerties tikko slauktu pienu.
- Izdzerties bērzu sulas pavasarī.
- Vīri izpīpējās labo tabaku, izdzērās stipro alu un nevarēja izgudrot, ko nu iesākt.
1.2.trans. Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīg.
PiemēriViņš prata zobus raut, viņš veikli vainas sēja un deva izdzerties dažnedažādu zāļu..
- Viņš prata zobus raut, viņš veikli vainas sēja un deva izdzerties dažnedažādu zāļu..
- Gan šis izdzēries šādas zāles, gan tādas, bet nekā.
2.parasti 3. pers.; sar. Tikt izdzertam (parasti neviļus, negribēti).
PiemēriGribēju dzert līdz pusei, bet izdzērās lielākā daļa.
- Gribēju dzert līdz pusei, bet izdzērās lielākā daļa.
Avoti: 3. sējums