atdzerties

atdzerties -dzeros, -dzeries, -dzeras, pag. -dzēros; refl.

1.Dzerot remdēt slāpes. Padzerties tā, ka vairs negribas.

PiemēriDzēriens tik garšīgs, ka nevar ne atdzerties.

Dzēriens tik garšīgs, ka nevar ne atdzerties.
Brencis Vītols piemānījās pie lejas aciņas, izvilka spaini ūdens, ilgi, atņemdamies dzēra, līdz atdzērās. Juta, ka kļūst drusku labāk.
Staigādami pa pilsētu, tveicīgajā saulē jūtamies kā tuksnesī. Atdzerties vien nevaram.
Un es klausos lapu čaukstā, Pāri gadu kalniem veros Un no tava ūdens aukstā Dzeru, dzeru - neatdzeros.

1.1.trans.; pārn. Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu. Apmierināt alkas (pēc kā).

PiemēriIlgi Ators skatiem peldējās vēsajā, krāsainajā debesu telpā [pēc pērkona]. Nevarēja sirds atdzerties vien viņas skaistuma.

Ilgi Ators skatiem peldējās vēsajā, krāsainajā debesu telpā [pēc pērkona]. Nevarēja sirds atdzerties vien viņas skaistuma.
«Rasmīt,» viņš čukstēja lielās žēlās, kā gribēdams atdzerties viņas gaišo, neaizmirstamo smaidu.
Kaut viņa runātu vēl! Viņš klausītos, klausītos, klausītos... Kā no avota dzertu viņas balss mūziku un neatdzertos.

1.2.trans.; pārn.; pareti Saelpoties (kādas smaržas).

PiemēriBasās kājas tīkami veldzējās nakts spirgtuma pilnajā pagalma klonā, krūts atdzērās tikko sajūtamu vēju nestās zemes smaržas.

Basās kājas tīkami veldzējās nakts spirgtuma pilnajā pagalma klonā, krūts atdzērās tikko sajūtamu vēju nestās zemes smaržas.

2.trans. Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to).

PiemēriAtdzerties pienu.

Avoti: 1. sējums