labprātīgs
labprātīgs -ais; s. -a, -ā
labprātīgi apst.
1.Tāds, kas tiek veikts, organizēts bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas. Arī brīvprātīgs.
PiemēriLabprātīgs pasākums.
- Labprātīgs pasākums.
- Labprātīga vienošanās.
- Labprātīgi uzņemties pienākumu.
- Valsts apdrošināšana tiek realizēta obligātas un labprātīgas apdrošināšanas veidā.
- Šķīrējtiesas spriedumu, kas nav izpildīts labprātīgi, var izpildīt piespiedu kārtā..
- Labi zinādams, ka pretošanās nenesīs nekā laba, viņš tomēr neatstāja labprātīgi mājas, bet gaidīja sevi izliekam.
1.1.Tāds, kas ko veic pēc paša gribas, vēlēšanās, bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas.
PiemēriLabprātīgs palīgs darbā.
- Labprātīgs palīgs darbā.
Avoti: 4. sējums