labrīts
labrīts -a, v.
labsrīts labarīta, v.; retāk
Sveiciens, satiekoties no rīta.
PiemēriAtņemt labrītu.
- Atņemt labrītu.
- Edzis nekad neaizmirst pacelt cepuri, kad saka labrītu.
- Kad, bagātīgi izrotājušās rasas krellēm un krāsainām, dzirkstīgām saules staru adatām, modās dienas, es aizvadīju meitenes gar savu logu un vēlāk pateicu tām laburītu.
- Kad Ieva nes traukus virtuvē,.. parādās Uldis un dod laburītu.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)dot labrītu (arī laburītu).
- (Pa)dot labrītu (arī laburītu) novec. — Sveicinot (pa)teikt «labrīt!».
Avoti: 4. sējums