labrīt
labrīt [labˈrīt] izsauk.
Pieklājības teiciens, sasveicinoties no rīta.
PiemēriTe pēkšņi miglā atskanēja sveiciens: «Labrīt, kaimiņ!»
- Te pēkšņi miglā atskanēja sveiciens: «Labrīt, kaimiņ!»
- «Labrīt!» nāk pretī pirmklasnieki. Atplaukst bērnišķīgi smaidi, un labrīti nobirst man apkārt..
- Pirmais stars, kas manā logā krīt, Zeltā drebot, pasaka: «Labrīt!»
Avoti: 4. sējums