Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
labrīt
labrīt [labˈrīt] izsauk.
Pieklājības teiciens, sasveicinoties no rīta.
PiemēriTe pēkšņi miglā atskanēja sveiciens: «Labrīt, kaimiņ!»
Avoti: 4. sējums