Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
labrīt
labrīt [labˈrīt] izsauk.
Pieklājības teiciens, sasveicinoties no rīta.
PiemēriTe pēkšņi miglā atskanēja sveiciens: «Labrīt, kaimiņ!»
  • Te pēkšņi miglā atskanēja sveiciens: «Labrīt, kaimiņ!»
  • «Labrīt!» nāk pretī pirmklasnieki. Atplaukst bērnišķīgi smaidi, un labrīti nobirst man apkārt..
  • Pirmais stars, kas manā logā krīt, Zeltā drebot, pasaka: «Labrīt!»
Avoti: 4. sējums