labpatika
labpatika -as, s.
1.Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
PiemēriLabpatikā smaidīt.
1.1.Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
PiemēriZeltainos [kukurūzas] graudus labprāt ēda vāverītes.., truši ar labpatiku mielojās pie sulīgajām kukurūzas lapām.
Avoti: 4. sējums