labsirdīgs
labsirdīgs -ais; s. -a, -ā
labsirdīgi apst.
1.Tāds, kura attieksme pret citiem ir iejūtīga, labvēlīga, miermīlīga.
PiemēriLabsirdīga vecmāmiņa.
- Labsirdīga vecmāmiņa.
- ..Krūms [skolēns] bija lēns un labsirdīgs, tādēļ savu spēku nekad ļauni neizlietoja.
- Būdams ārkārtīgi labsirdīgs, viņš [dārznieks] aizvien izpalīdzēja un pamācīja, kā kociņi stādāmi un kopjami..
- «Tu toreiz biji stalts vīrs, stiprs un drošs,» turpināja Alups. «Un tik labsirdīgs, ka katrs tev varēja mierīgi tuvoties, uzrunāt un pajautāt, būdams pārliecināts, ka tu viņu neatstumsi ar rupju izsmieklu..»
- pārn. Jelgava ir sirma, labsirdīga pilsēta.. Jelgava ir iemiesots miers un klusums..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLabsirdīgs skatiens.
- Labsirdīgs skatiens.
- Izturēties labsirdīgi.
- ..Salums vēroja Kārlēna labsirdīgo, mazliet bērnišķīgo seju - tādiem patukliem vaidziņiem, sniegbaltiem zobiem un acīm apaļām kā pogām.
- Labsirdīgs smaids pavīdēja Dubravina sejā, kad viņš nostājās blakus direktoram pie loga.
- Viņa labsirdīgais humors klausītājos izraisīja siltu tuvību. Pat veči smaidīja, bārdainos zodus augšup pacēluši.
1.2.Tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLabsirdīgs suns.
- Labsirdīgs suns.
- Zivju smakas pievilināts, uz sliekšņa notupstas baltzābakots runcis, gaužām labsirdīgā izskatā.
Avoti: 4. sējums