Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
labsirdīgs
labsirdīgs -ais; s. -a, -ā
labsirdīgi apst.
1.Tāds, kura attieksme pret citiem ir iejūtīga, labvēlīga, miermīlīga.
PiemēriLabsirdīga vecmāmiņa.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLabsirdīgs skatiens.
1.2.Tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLabsirdīgs suns.
Avoti: 4. sējums