labsajūta
labsajūta -as, s.
1.Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
PiemēriLabsajūtā smaidīt.
- Labsajūtā smaidīt.
- Sienā zem segas bija silti, un Ojārs labsajūtā izstiepās. Cik labi, ka vēl nevajadzēja celties..
- Tagad Čapstiņš ēda un grima labsajūtā. Naudas pietiks dienām trijām, viņš ziemā dzīvoja taupīgi.
1.1.Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
PiemēriCaur plašo logu [istabā] ieplūda pēcpusdienas saules spilgtā gaisma, veidodama uz nokrāsotās grīdas četrstūrainu laukumu. Tajā iegulies pelēki svītrains runcis un labsajūtā vāļājās no vieniem sāniem uz otriem.
- Caur plašo logu [istabā] ieplūda pēcpusdienas saules spilgtā gaisma, veidodama uz nokrāsotās grīdas četrstūrainu laukumu. Tajā iegulies pelēki svītrains runcis un labsajūtā vāļājās no vieniem sāniem uz otriem.
Avoti: 4. sējums