Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
varmācīgs
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu). Tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
PiemēriViņš [Vasko da Gama], pēc laikabiedru vērtējuma, bija.. varmācīgs jaunu zemju atklājējs un iekarotājs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..viņš [rakstnieks] centies parādīt leģionos varmācīgi sadzīto latviešu jauniešu traģēdiju.
2.Tāds, kas piespiedu kārtā pakļauj savai gribai, uzspiež savu gribu.
Piemēri..viņš tiešām bijis tik šaursirdīgs, mantkārīgs un varmācīgs cilvēks..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKaut kas varmācīgs bija Idas raksturā.. Arvien viņa uzspieda citām meitenēm savus ieskatus, domas un jēdzienus.
Avoti: