varmāka
varmāka ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
1.Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība1.
PiemēriNežēlīgs varmāka.
- Nežēlīgs varmāka.
- Nikomeds:.. Tie nīda varmākas, kas tautu spiež..
- Marte: Tu! Nekad leišu zemes nav nomācis tāds varmāka kā tu!-Mindaugs: Esmu karalis.
- ..Zem kājām varmākas taisnību mīs; Par kaujamiem lopiem vēl cilvēkus dzīs..
- Kur varmāka pilsoņu asinis lējis, Viņš brīvības uguns sēklu ir sējis.
- Tēvs - drūms varmāka - ar dūrēm vien audzinājis.
- Vai mazums viņa izcietusi? Sākot ar jaunības sapņu un cerību sabrukumu toreiz, kad varmāka viņu izvaroja.
- pārn. Mežmalu Rita sasniedz elsdama pūzdama... tā tik bija cīņa ar sniega vērpetēm! Gatavais varmāka tāds vējš.
2.Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
PiemēriBūt varmākai ģimenē.
- Būt varmākai ģimenē.
- ..Es zinu, ko visi stiprie zina: Atliekt plecus un galvu ir vislielākais grēks - To varmākas nespēj nevienam piedot..
Avoti: 8. sējums