spītēties
spītēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
PiemēriKad Viesturu pie mums atveda, viņš bija kā zvērēns, pavisam grūti novaldāms. Spītējās, meloja un visus pārējos audzēkņus.. centās iekaustīt.
1.1.Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
PiemēriTais brīžos, kad Brūnaļa spītēdamās apstājās, apstājās arī Ferdinands. Ilgi viņš cīnījās ar niķīgo lopu..
Avoti: 7-2. sējums