tīšs
tīšs -ais; s. -a, -ā
tīši apst.
tīšām apst.
tīšu apst.; retāk
1.Tāds, kas tiek darīts, veikts apzināti, ar nodomu.
PiemēriTīša rīcība.
- Tīša rīcība.
- Tīša dedzināšana.
- Tīša slepkavība.
- ..rītu pat viņš uzsāks pracesi [procesu] par tīšu miesas bojāšanu..
- Kad kāds netīši vai tīši aizkaitina Aņu, tad viņas acis iedegas kā ogles..
- Viņš tīši atstāja istabas durvis puspievērtas un klausījās.
- Brigita: Tu taču to nedarīji tīšām? - Armīns: Ko? Ak to? Nē! Es teicu - tas notika nejauši.
- Tīšu šņukstējusi un ar varu izspiedusi asaras.
- Jukums: Kā nu var tīšu prātu grūst cilvēku nelaimē, kur viņu tik viegli var glābt!
- Ne Elīna, ne Krists nelauž un tīšā prātā nebojā rotaļlietas.
Stabili vārdu savienojumiTīšu prātu, arī tīšā prātā.
- Tīšu prātu, arī tīšā prātā — Apzināti, ar nodomu.
1.1.Tāds, kas rodas, izveidojas apzinātas rīcības rezultātā.
PiemēriHercogs: Nevarīga un niecīga viņa [Žanna d'Arka] taisās iet uz Kompjenu. Tas ir gājiens tīšā nāvē...
- Hercogs: Nevarīga un niecīga viņa [Žanna d'Arka] taisās iet uz Kompjenu. Tas ir gājiens tīšā nāvē...
- «Katru gadu medībās notiek nelaimes gadījumi. Un kam ir pa spēkam.. izdibināt un izsecināt, kura bise sprāgusi nejauši un kura tīši?...» Elmāram iešāvās prātā..
1.2.Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību). Tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas. Patvaļīgs (1).
PiemēriTīšā uzmanība.
- Tīšā uzmanība.
Avoti: 7-2. sējums