tīšprātīgs
tīšprātīgs -ais; s. -a, -ā
tīšprātīgi apst.
Tīšs.
PiemēriTīšprātīgs sagrozījums.
- Tīšprātīgs sagrozījums.
- Te var jautāt: vai tīšprātīga «neapmierinātības un aizvainotības» noskaņu kultivēšana armijā neliek domāt par tālejošiem ekstrēmistu plāniem..
Avoti: 7-2. sējums