tīšs
tīšs -ais; s. -a, -ā
tīši apst.
tīšām apst.
tīšu apst.; retāk
1.Tāds, kas tiek darīts, veikts apzināti, ar nodomu.
PiemēriTīša rīcība.
Stabili vārdu savienojumiTīšu prātu, arī tīšā prātā.
1.1.Tāds, kas rodas, izveidojas apzinātas rīcības rezultātā.
PiemēriHercogs: Nevarīga un niecīga viņa [Žanna d'Arka] taisās iet uz Kompjenu. Tas ir gājiens tīšā nāvē...
1.2.Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību). Tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas. Patvaļīgs (1).
PiemēriTīšā uzmanība.
Avoti: 7-2. sējums