Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tīt
tīt tinu, tin, tin, pag. tinu; trans.
1.Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
PiemēriTīt auklu.
  • Tīt auklu.
  • Tīt audumu uz veltņa.
  • Fabrikā tinot vadiņus uz spoles, Mārai bieži vien likās, ka viņa tā satin savas dienas.
  • ..kreisajā rokā ņem nelielu apaļu suku, uz kuras pa šķipsnai tin matus..
  • Taču Reinis nemaz nedomā tīt kopā aparāta šļūtenes, kas izlocījušās starp caurulēm kā divi melni zalkši.
  • Meitene nez kur bija dabūjusi dziju, gribēja to tīt kamolā, un puisim nācās pusstundu šo dziju turēt izstieptās rokās.
  • pārn. Cilvēks vienmēr ticēja labām dziesmām, Tās viņš lielos kamolos tina..
Stabili vārdu savienojumiTīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu).
1.1.Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
PiemēriDzija trūka, vajadzēja siet vienā gabalā... Katra savu kamolu tinām apaļu jo apaļu.
  • Dzija trūka, vajadzēja siet vienā gabalā... Katra savu kamolu tinām apaļu jo apaļu.
  • Māra savā [stiepļu] tinumā bojājumus nekad nelāpīja, attina un sāka no jauna. Viņas tītās spoles vienmēr bija gludas un glītas.
Stabili vārdu savienojumiTīt spoli.
1.2.Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
PiemēriTīt paklāju.
  • Tīt paklāju.
  • Tītā skaida.
  • Tītais biskvīts.
  • Lībietis no majora tabakas atteicās un sāka tīt mahorku..
  • Viens zaldāts apsēdās uz trotuāra, izņēma tabaku, papīru un sāka tīt ar salā sastingušiem pirkstiem cigareti.
  • ..cik maz ir vīriešu, kuri saprot, kādēļ sieviete tin matos ruļļus.
1.3.parasti savienojumā ar «nost». Pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma).
PiemēriTīt pavedienu nost no spoles.
  • Tīt pavedienu nost no spoles.
  • Gluži muļķis dziju bez klapatām notīt [no tītavām] nevarēja. Vai tā nenotika ar Martu? Viņa arī raudzīja tīt,.. bet nevajadzēja ilgi gaidīt, kad dzija bija samudžināta..
2.Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.).
PiemēriTīt zīdaini autiņos.
  • Tīt zīdaini autiņos.
  • Tīši mani nosalušu Siltā caunes [caunas] kažokā..
  • «Viens laikam nāk šurp,» ieminas Valdis, tīdams ceļgalus mātes jakā.
  • Te ir rupjš, perēks papīrs, kādā agrāk tina siļķes..
  • pārn. Tālskatis rāda, ka arī Sietiņa zvaigznes tītas gaišā putekļu plīvurā.
  • pārn. Uzkāpuši kalna galā, viņi ieraudzīja atkal jaunu, vēl tālāku debesmalu,.. un apakšā zeme izskatījās noslēpumainībā tīta..
Stabili vārdu savienojumiMiglā tīts.
2.1.Klāt, segt (kādu materiālu, veidojumu u. tml.), parasti visapkārt, cieši.
PiemēriTīt šalli ap kaklu.
  • Tīt šalli ap kaklu.
  • Turpat uz pirts sola [jaunkareivjiem] māca tīt autus, rāda, kā pasargāt kājas..
2.2.pārn. Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
PiemēriEs zinu kalnus, zinu dziļas aizas, Bet virsotnes arvien man migla tina..
  • Es zinu kalnus, zinu dziļas aizas, Bet virsotnes arvien man migla tina..
  • ..pa ceļam nemanāmi bija sakrēslojis, un mežniecību tina zilgana pustumsa.
2.3.parasti savienojumā ar «laukā», «nost». Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz). Ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
PiemēriTīt laukā iepirkumus.
  • Tīt laukā iepirkumus.
  • Tīt vaļā saini.
  • Tīt lakatu no galvas.
  • ..čaukst papīri, no kuriem tiek tīti laukā dažādi ēdamie..
Avoti: 7-2. sējums