Paplašinātā meklēšana
Meklējam tīt.
Atrasts vārdos (662):
- tīt:1
- aptīt:1
- attīt:1
- ietīt:1
- iztīt:1
- matīt:1
- nītīt:1
- notīt:1
- ostīt:1
- patīt:1
- pētīt:1
- rotīt:1
- satīt:1
- sūtīt:1
- uztīt:1
- vētīt:1
- otīts:1
- tītars:1
- tītava:1
- tītība:1
- tīties:1
- tītīgs:1
- tītiņš:1
- tītuve:1
- aiztīt:1
- ākstīt:1
- dāstīt:1
- dēstīt:1
- gūstīt:1
- kratīt:1
- laitīt:1
- lāktīt:1
- mīstīt:1
- pārtīt:1
- pestīt:1
- pietīt:1
- plātīt:1
- postīt:1
- skatīt:1
- statīt:1
- svētīt:1
- tīstīt:1
- vārtīt:1
- veltīt:1
- vēstīt:1
- vīstīt:1
- zeltīt:1
- mātīte:1
- tītavas:1
- tītenis:1
- tītināt:1
- apostīt:1
- appētīt:1
- apsūtīt:1
- atrotīt:1
- atsūtīt:1
- atvētīt:1
- bakstīt:1
- balstīt:1
- bārstīt:1
- bikstīt:1
- čukstīt:1
- durstīt:1
- glāstīt:1
- grūstīt:1
- ienītīt:1
- ieostīt:1
- ierotīt:1
- iesūtīt:1
- izostīt:1
- izpētīt:1
- izsūtīt:1
- izvētīt:1
- kārstīt:1
- kaustīt:1
- klāstīt:1
- kristīt:1
- krustīt:1
- kulstīt:1
- ķerstīt:1
- laistīt:2
- laistīt:1
- lakstīt:1
- nopētīt:1
- norotīt:1
- nosūtīt:1
- paostīt:1
- papētīt:1
- pasūtīt:1
- pasūtīt:2
- pavētīt:1
- rakstīt:1
- raustīt:1
- saistīt:1
- samatīt:1
- sanītīt:1
- saostīt:1
- sarotīt:1
- sasūtīt:1
- skaitīt:1
- stāstīt:1
- sūkstīt:1
- šaustīt:1
- šķīstīt:1
- taustīt:1
- uzostīt:1
- uzrotīt:1
- uzsūtīt:1
- valstīt:1
- vārstīt:1
- vīkstīt:1
- apatīts:1
- apetīte:1
- cistīts:1
- kartīte:1
- leptīts:1
- maltīte:1
- mastīts:1
- tītarēns:1
- tītēties:1
- tītīties:1
- aizrotīt:1
- aizsūtīt:1
- aizvētīt:1
- apdēstīt:1
- apskatīt:1
- apsvētīt:1
- aptīstīt:1
- apvārtīt:1
- apveltīt:1
- apvīstīt:1
- apzeltīt:1
- atdēstīt:1
- atkratīt:1
- atpestīt:1
- atrīstīt:1
- atstatīt:1
- attīstīt:1
- atvīstīt:1
- dzelstīt:1
- grābstīt:1
- gramstīt:1
- iedēstīt:1
- iekratīt:1
- ieskatīt:1
- iestatīt:1
- iesvētīt:1
- ietīstīt:1
- ievīstīt:1
- izdēstīt:1
- izkratīt:1
- izmīstīt:1
- izpestīt:1
- izplatīt:1
- izpostīt:1
- izskatīt:1
- izsvētīt:1
- iztīstīt:1
- izvārtīt:1
- izvīstīt:1
- izzeltīt:1
- kramstīt:1
- kraustīt:1
- nodēstīt:1
- nokratīt:1
- noplātīt:1
- nopostīt:1
- noskatīt:1
- nostatīt:1
- nosvētīt:1
- notīstīt:1
- novārtīt:1
- novīstīt:1
- nozeltīt:1
- paākstīt:1
- padēstīt:1
- pagūstīt:1
- pakratīt:1
- pamīstīt:1
- paplātīt:1
- papostīt:1
- pārsūtīt:1
- pārvētīt:1
- paskatīt:1
- patīstīt:1
- pavārtīt:1
- pavēstīt:1
- pavīstīt:1
- pazeltīt:1
- piesūtīt:1
- pievētīt:1
- pļaustīt:1
- sadēstīt:1
- sagūstīt:1
- sakratīt:1
- sapostīt:1
- saskatīt:1
- sastatīt:1
- satīstīt:1
- savārtīt:1
- savīstīt:1
- skūpstīt:1
- slaistīt:1
- smalstīt:1
- svārstīt:1
- šķirstīt:1
- šļakstīt:1
- tvarstīt:1
- uzkratīt:1
- uzskatīt:1
- uzstatīt:1
- vaibstīt:1
- vaikstīt:1
- zvalstīt:1
- aptīties:1
- attīties:1
- čakstīte:1
- hepatīts:1
- ietīties:1
- iztīties:1
- keratīts:1
- notīties:1
- ostīties:1
- parotīts:1
- tītariene:1
- tītarisks:1
- tītarmāte:1
- tītarzāle:1
- tīteņaugs:1
- aizkratīt:1
- aiztīstīt:1
- apbakstīt:1
- apbārstīt:1
- apbikstīt:1
- apdurstīt:1
- apglāstīt:1
- apkārstīt:1
- apkaustīt:1
- aplaistīt:1
- aprakstīt:1
- apraustīt:1
- apstāstīt:1
- aptaustīt:1
- apvalstīt:1
- apvārstīt:1
- atbakstīt:1
- atbalstīt:1
- atdurstīt:1
- atglāstīt:1
- atrakstīt:1
- atsaistīt:1
- atskaitīt:1
- atstāstīt:1
- dzalkstīt:1
- dzirkstīt:1
- iebakstīt:1
- iebārstīt:1
- iebikstīt:1
- iedurstīt:1
- iekaustīt:1
- ieklāstīt:1
- iekristīt:1
- iekrustīt:1
- ielaistīt:1
- ierakstīt:1
- iesaistīt:1
- ieskaitīt:1
- iestāstīt:1
- ievalstīt:1
- ievārstīt:1
- ievīkstīt:1
- izbakstīt:1
- izbārstīt:1
- izbikstīt:1
- izdurstīt:1
- izglāstīt:1
- izgrūstīt:1
- izkārstīt:1
- izklāstīt:1
- izkulstīt:1
- izlaistīt:1
- izrakstīt:1
- izraustīt:1
- izskaitīt:1
- izstāstīt:1
- iztaustīt:1
- izvalstīt:1
- izvārstīt:1
- izvīkstīt:1
- nobakstīt:1
- nobārstīt:1
- nobikstīt:1
- noglāstīt:1
- nokristīt:1
- nokrustīt:1
- nokulstīt:1
- noķerstīt:1
- nolaistīt:1
- norakstīt:1
- noraustīt:1
- noskaitīt:1
- nostāstīt:1
- nošķīstīt:1
- notaustīt:1
- novalstīt:1
- novārstīt:1
- pabakstīt:1
- pabalstīt:1
- pabārstīt:1
- pabikstīt:1
- padurstīt:1
- paglāstīt:1
- pagrūstīt:1
- pakārstīt:1
- paklāstīt:1
- pakulstīt:1
- paķerstīt:1
- palaistīt:1
- parakstīt:1
- paraustīt:1
- pārdēstīt:1
- pārkratīt:1
- pārlaitīt:1
- pārmīstīt:1
- pārskatīt:1
- pārstatīt:1
- pārvīstīt:1
- pārzeltīt:1
- paskaitīt:1
- pastāstīt:1
- pataustīt:1
- pavalstīt:1
- pavārstīt:1
- pavīkstīt:1
- piedēstīt:1
- piekratīt:1
- pieskatīt:1
- piestatīt:1
- sabakstīt:1
- sabārstīt:1
- sabikstīt:1
- sačukstīt:1
- sadurstīt:1
- sagrūstīt:1
- sakārstīt:1
- sakaustīt:1
- sakulstīt:1
- salaistīt:1
- sarakstīt:1
- saraustīt:1
- sasaistīt:1
- saskaitīt:1
- sastāstīt:1
- sataustīt:1
- savalstīt:1
- savārstīt:1
- savīkstīt:1
- skramstīt:1
- snaikstīt:1
- uzbakstīt:1
- uzbārstīt:1
- uzbikstīt:1
- uzlaistīt:1
- uzrakstīt:1
- uzskaitīt:1
- uztaustīt:1
- aiztīties:1
- ākstīties:1
- attīstīts:1
- dermatīts:1
- garastīte:1
- kratītājs:1
- kratīties:1
- lāktīties:1
- magnetīts:1
- tīteņkrūms:1
- tītināties:1
- aizbakstīt:1
- aizrakstīt:1
- aizskaitīt:1
- aizstāstīt:1
- aizvārstīt:1
- apgrābstīt:1
- apgramstīt:1
- apkraustīt:1
- appļaustīt:1
- apsmalstīt:1
- apšļakstīt:1
- atsmalstīt:1
- caurskatīt:1
- iegrābstīt:1
- iegramstīt:1
- iesvārstīt:1
- iešļakstīt:1
- izgrābstīt:1
- izgramstīt:1
- izpļaustīt:1
- izsmalstīt:1
- izsvārstīt:1
- izšķirstīt:1
- izšļakstīt:1
- iztvarstīt:1
- izvaibstīt:1
- nogrābstīt:1
- nogramstīt:1
- nokraistīt:1
- noskūpstīt:1
- nosmalstīt:1
- nošļakstīt:1
- novaibstīt:1
- novaikstīt:1
- nozvalstīt:1
- pagrābstīt:1
- pagramstīt:1
- papļaustīt:1
- pārbakstīt:1
- pārbārstīt:1
- pārkristīt:1
- pārkrustīt:1
- pārkulstīt:1
- pārlaistīt:1
- pārrakstīt:1
- pārraustīt:1
- pārskaitīt:1
- pārstāstīt:1
- pārtaustīt:1
- pasmalstīt:1
- pasvārstīt:1
- pašķirstīt:1
- pašļakstīt:1
- patvarstīt:1
- pavaibstīt:1
- pazvalstīt:1
- piebakstīt:1
- piebārstīt:1
- piebikstīt:1
- piekārstīt:1
- pielaistīt:1
- pierakstīt:1
- piesaistīt:1
- pieskaitīt:1
- piestāstīt:1
- pretstatīt:1
- sadzelstīt:1
- sagrābstīt:1
- sagramstīt:1
- sapļaustīt:1
- saslaistīt:1
- sasmalstīt:1
- sasvārstīt:1
- satvarstīt:1
- savaibstīt:1
- savaikstīt:1
- sazvalstīt:1
- uzgrābstīt:1
- uzšļakstīt:1
- apostīties:1
- atrotīties:1
- bakstīties:1
- balstīties:1
- bārstīties:1
- bikstīties:1
- durstīties:1
- glāstīties:1
- grūstīties:1
- kārstīties:1
- kristīties:1
- krustīties:1
- kulstītājs:1
- kulstīties:1
- ķerstīties:1
- laistīties:1
- laistīties:2
- lakstīties:1
- lauvmutīte:1
- lumstīties:1
- minstīties:1
- neizpētīts:1
- nerakstīts:1
- nesaistīts:1
- pasūtītājs:1
- aizgrābstīt:1
- aizšļakstīt:1
- iedzirkstīt:1
- nodzalkstīt:1
- nodzirkstīt:1
- padzalkstīt:1
- padzirkstīt:1
- pārattīstīt:1
- pārpļaustīt:1
- pārsmalstīt:1
- pāršķirstīt:1
- pāršļakstīt:1
- pasnaikstīt:1
- piegrābstīt:1
- piegramstīt:1
- piesmalstīt:1
- piešļakstīt:1
- uzdzalkstīt:1
- uzdzirkstīt:1
- apdēstīties:1
- apskatīties:1
- apvārtīties:1
- atkratīties:1
- atpestīties:1
- atskatīties:1
- attīstītājs:1
- attīstīties:1
- bļaustīties:1
- grābstīties:1
- gramstīties:1
- iekratīties:1
- ieskatīties:1
- iesvētīties:1
- ietīstīties:1
- ievīstīties:1
- izākstīties:1
- izdēstīties:1
- izkratīties:1
- izplatīties:1
- izplātīties:1
- izrīstīties:1
- izskatīties:1
- iztīstīties:1
- izvārtīties:1
- izvīstīties:1
- knakstīties:1
- mazizpētīts:1
- nokratīties:1
- noplātīties:1
- norīstīties:1
- noskatīties:1
- notīstīties:1
- novārtīties:1
- novīstīties:1
- paākstīties:1
- pakratīties:1
- pankreatīts:1
- paplātīties:1
- paskatīties:1
- pašrakstīts:1
- aizdzirkstīt:1
- pretnostatīt:1
- priekšstatīt:1
- aizkratīties:1
- aiztīstīties:1
- apbārstīties:1
- aplaistīties:1
- atbalstītājs:1
- atbalstīties:1
- atsaistīties:1
- atskaitīties:1
- attaustīties:1
- dzirkstīties:1
- ielaistīties:1
- ielaistīties:2
- ierakstīties:1
- iesaistīties:1
- ietaustīties:1
- ievīkstīties:1
- izbārstīties:1
- izdurstīties:1
- izglāstīties:1
- izgrūstīties:1
- izkārstīties:1
- izķerstīties:1
- izlaistīties:1
- izrakstīties:1
- izraustīties:1
- iztaustīties:1
- izvalstīties:1
- izvīkstīties:1
- mazattīstīts:1
- nobakstīties:1
- nobārstīties:1
- nokristīties:1
- nokrustīties:1
- nokulstīties:1
- noķerstīties:1
- nolaistīties:1
- nolaistīties:2
- norakstīties:1
- noraustīties:1
- nostāstīties:1
- nostostīties:1
- nosūkstīties:1
- nošķīstīties:1
- notaustīties:1
- novalstīties:1
- novārstīties:1
- pabakstīties:1
- pabārstīties:1
- pagrūstīties:1
- pakārstīties:1
- pakulstīties:1
- paķerstīties:1
- palaistīties:2
- palaistīties:1
- parakstīties:1
- paraustīties:1
- pārskatīties:1
- pastostīties:1
- pasūkstīties:1
- aiztaustīties:1
- apšļakstīties:1
- ieslaistīties:1
- ieslamstīties:1
- ieslapstīties:1
- iesvārstīties:1
- izbļaustīties:1
- izgrābstīties:1
- izgramstīties:1
- izknakstīties:1
- izslaistīties:1
- izslamstīties:1
- izslapstīties:1
- izsvārstīties:1
- izšļakstīties:1
- iztvarstīties:1
- izvaibstīties:1
- nobļaustīties:1
- nogrābstīties:1
- noslaistīties:1
- noslamstīties:1
- noslapstīties:1
- nošļakstīties:1
- novaibstīties:1
- novaikstīties:1
- nozvalstīties:1
- pabļaustīties:1
- pagrābstīties:1
- pagramstīties:1
- paknakstīties:1
- pārkristīties:1
- pārkrustīties:1
- pārlaistīties:1
- pārrakstītājs:1
- pārrakstīties:1
- pārraustīties:1
- pārskaitīties:1
- pārtaustīties:1
- paslaistīties:1
- paslapstīties:1
- pasvārstīties:1
- pašļakstīties:1
- pašrakstītājs:1
- aizslaistīties:1
- aizslamstīties:1
- aizslapstīties:1
- iedzalkstīties:1
- iedzirkstīties:1
- izsnaikstīties:1
- nodzalkstīties:1
- pāršļakstīties:1
- pasnaikstīties:1
- aizdzirkstīties:1
- daudzrakstītājs:1
- fotoattīstītājs:1
- mašīnrakstītāja:1
- kulstītājtrumulis:1
- pašrakstītājaparāts:1
- pašrakstītājanalizators:1
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (6759):
- Bāzt (arī grūst) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- Grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- Grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
- Ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Maukt (arī mest) sev cilpu kaklā, arī līst cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- (Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- (Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- (Ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
- (Ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (Ne)pārstāt skatīties (uz ko).
- (Ne)ķert muļķus (arī muļķi) (ne)uzskatīt citus par muļķiem.
- (Ne)ķert muļķus (arī muļķi) (Ne)uzskatīt citus par muļķiem.
- (Uz)tīt spoli (uz)tīt uz spoles kādu materiālu.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
- izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas), avīzes.
- Aukstais abscess Abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
- skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
- nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši.
- aizbadīt Aizbakstīt.
- aizdzirkstīt Aizdzirkstīties.
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
- aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
- norakstīt Aizrakstīt (1).
- celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam). Pamatlicējs.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
- aizdzīt Aizsūtīt (parasti ar varu).
- aizlaist Aizsūtīt (vēstuli).
- aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas). Aizšļakstīt.
- mērkaķoties Ākstīties (1).
- žākstīties Ākstīties (1).
- civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā neiesaistīti iedzīvotāji.
- pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
- jaukties Aktīvi iesaistīties (kur).
- maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
- cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums. Epidēmiskais parotīts.
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
- Uroģenitālā sistēma Anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- golfs Anglijā izplatīta sporta spēle, kurā bumba ar nūju jāieraida laukuma bedrītēs.
- anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais.
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
- videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
- zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
- sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi.
- saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
- apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs. Cīnītājs pret dzimtbūšanu.
- appaijāt Apglāstīt.
- apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu).
- apgrābāt Apgrābstīt (1).
- apgrābāt Apgrābstīt (2).
- nodarboties Apgūt, pētīt, izzināt (ko).
- getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- apsūtīt Aplaist (apkārt). Aizsūtīt (uz vairākām vietām vai vairākām personām).
- pārlieties Aplaistīties.
- permutēt Apmainīt, pārstatīt (kā) elementus.
- insinuēt Apmelot. Izplatīt melīgus izdomājumus. Ļaunprātīgi aprunāt.
- aplikt Apņemt (kam apkārt) un sasaistīt.
- apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu). Ietīties.
- apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
- saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- noklāt Aprakstīt, apzīmēt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
- protokolēt Aprakstīt, fiksēt (ko) protokolā (1).
- notēlot Aprakstīt, raksturot.
- sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu. Arī saskaitīt (2).
- atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
- apskatīties Apskatīt (1).
- ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
- iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu).
- izlūkot Apskatīt, izskatīt.
- raudzīt Apskatīt.
- iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt.
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
- apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt, spaidot (visapkārt vai vietumis).
- aptīties Aptīt sev (ko).
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu).
- apsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
- pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
- pietīt Aptīt, satīt papildus.
- apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
- apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem. Arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
- inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā. Uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
- apvelt Apvārtīt, apviļāt.
- apviļāt Apvārtīt.
- apviļāties Apvārtīties.
- apdāvināt Apveltīt ar dāvanām.
- kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā (2).
- kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2).
- vienoties Apvienoties. Sasaistīties (2).
- pazeltīt Apzeltīt.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- Celt neslavu Apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju.
- ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
- samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
- transports Ar (kā) pārvadāšanu saistīto darbību kopums.
- Krusas grauds Ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
- sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
- nosist Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni.
- pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu ieskaitīt zaudējumos.
- rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
- taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrība un to sociālo vērtējumu.
- Darba mūžs Ar darbu saistītā mūža daļa.
- ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ostīt (2).
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izostīt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1). Izostīt (2).
- saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saost (2). Izostīt (2).
- saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saostīt (2). Izost (1).
- izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītās attiecības starp pretēja dzimuma indivīdiem.
- pasaule Ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums.
- labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
- hipnotisms Ar hipnozi saistīto parādību kopums.
- piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
- iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka).
- piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
- jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
- sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt (vairākus darba dzīvniekus).
- darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.). Lietvedība.
- siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
- šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
- celibāts Ar īpašu (obligātu) solījumu saistīta garīdznieku, mūku atteikšanās no laulības dzīves uz visu mūžu.
- kanonizēt Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
- Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- Ar pavērtu (arī vaļēju) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība. Izaugsme.
- kabalistika Ar kabalu saistītie priekšstati un rituāli.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
- šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
- kāzas Ar laulībām saistīta ceremonija un svinības.
- ielocīt Ar lielu apetīti apēst.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu). Ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
- Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- erotika Ar mīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
- stils Ar modi, gaumi saistīts (kā, parasti tērpa, frizūras) veidojums.
- savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms. Ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas orgāniem.
- papildizziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu papildu noskaidrošana.
- nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
- parādprasība Ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā.
- cienīt Ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
- (Pa)mielot acis Ar patiku skatīties, redzēt.
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
- Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
- mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu veidots raksts. Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
- atraut Ar rāvienu attīt, izplest.
- svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
- ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
- saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
- Aizmest krustu Ar rokas kustību izveidot krusta zīmi. Pārkrustīties.
- Rokraksta grāmata Ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).
- manuskripts Ar roku rakstīts (parasti sens) teksts.
- rokraksts Ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē).
- manuskripts Ar roku vai rakstāmmašīnu rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
- sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
- drāma Ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums.
- Saules meita Ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
- zvanīt Ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni.
- iezvanīt Ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem).
- apsist Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni. Nosist.
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert. Skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
- stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm uzrakstīts teksts.
- virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- pievārdot Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
- izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
- nozvanīt Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu.
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt. Arī nopostīt.
- ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
- Vulkāniskais arhipelāgs Arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
- Vulkāniskais arhipelāgs Arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
- monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai. Arī piemineklis.
- klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
- devīze Ārzemju valūtā izrakstīts pārvedams vekselis. Čeks vai maksājuma uzdevums, kas samaksājams ārzemēs.
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
- atstutēt Atbalstīt (1).
- atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
- Uzkārt roku kaklā Atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- Stāvēt (arī būt u. tml.) (kāda, kā) pusē Atbalstīt kādu, ko, simpatizēt kādam, kam.
- Nostāties kāda pusē Atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
- Būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē Atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
- atzvelt Atbalstīt, atsliet (pret ko, kur).
- piestutēt Atbalstīt.
- uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- atslieties Atbalstīties (pret ko).
- Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- atstutēties Atbalstīties, atslieties.
- atspiesties Atbalstīties.
- atskaitīt Atbildēt no galvas (iemācīto). Noskaitīt.
- labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
- burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei Tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
- atlaist Atbrīvot (sagūstīto, aizturēto).
- palaist Atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
- ieguldīt Atdot, veltīt, ziedot (spēkus, zināšanas u. tml.).
- atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību). _imperf._ Sūtīt Šurp.
- malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- pavērt Atklāt (skatienam), ļaut saskatīt.
- Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu) arī sniegt priekšnesumu.
- Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu).
- Celt priekšā Atklāt, parādīt, izklāstīt.
- Celt priekšā Atklāt, parādīt, izklāstīt.
- atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
- Klāt vaļā (arī laukā) Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- Klāt laukā (arī vaļā) Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- Pērt vaļā Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- Klāt vaļā (arī laukā), arī pērt vaļā Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- atrast Atlicināt, veltīt (laiku).
- atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
- palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
- Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
- Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
- atpīt Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu)
- atmetināt Atraisīt, attaisīt (ko sasaistītu).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml. Izplatīties (kur).
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
- Aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
- Aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
- Aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
- Palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
- Pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
- Pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) Ātri apskatīties (vis)apkārt.
- Aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) Ātri apskatīties.
- izbraukt Ātri izlasīt, izskatīt.
- apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
- skriet Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
- skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām). Ātri kļūt zināmam.
- aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
- pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
- fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
- apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu. Ātri apskatīt.
- pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
- Uzmest skatienu (arī skatu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
- Uzmest skatu (arī skatienu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
- Uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) Ātri paskatīties (uz ko).
- Uzmest acis (arī aci) Ātri paskatīties (uz ko).
- Mest skatienu (arī skatu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- Mest skatu (arī skatienu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- Iemest acis (arī aci) Ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- Pārskriet ar acīm Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- Pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- Pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- Pārlaist acis Ātri vai pavirši pārskatīt.
- Pārlaist skatienu (arī acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
- Pārlaist skatienu (arī skatu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
- Pārlaist skatu (arī skatienu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
- Pamest acis Ātri vai pavirši paskatīties.
- šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- iešņāpt Ātri, arī pavirši ierakstīt.
- pašņāpt Ātri, arī pavirši parakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
- eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
- piešņāpt Ātri, pavirši pierakstīt. Ātri, pavirši piezīmēt.
- atrist Atritināties, attīties.
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā). Atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
- paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
- aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt. Aizklāt.
- atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus).
- atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes).
- attuntuļot Atsegt, attīt (ko satuntuļotu).
- operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu. no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
- atlūkoties Atskatīties (1).
- atlūkoties Atskatīties (3).
- lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
- izsūtīt Atsūtīt (kāda no kurienes, kur u. tml.).
- atlaist Atsūtīt (piemēram, vēsti, ziņu).
- pārlaist Atsūtīt (piemēram, vēstuli, ziņu).
- atkomandēt Atsūtīt komandējumā (uz kurieni).
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni). Pārcelt.
- atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp. _imperf._ Gādāt šurp. Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
- pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
- inkubēt Attīstīt (inkubatorā zivju mazuļus).
- izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
- pamatot Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
- audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem).
- novest Attīstīt, izveidot (domu) līdz kādai pakāpei.
- novest Attīstīt, izveidot (ka mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
- veidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu).
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- kopt Attīstīt, veidot (piemēram, spējas, talantu).
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
- dzemdības Attīstīta augļa izvadīšana no dzemdes.
- fotoattīstītājs Attīstītājs (1).
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība.
- noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
- uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
- uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
- griezties Attīstīties, no risēt (citādi).
- izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
- kūņoties Attīstīties, pārvērsties.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- Gudra (arī gaiša) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- atvīt Attīt (ko satītu vai satinušos).
- atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu). _imperf._ Šķetināt vaļā.
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
- perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
- uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
- ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
- ieskatīt Atzīt. Uzskatīt.
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
- sietava Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
- stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim. Sietava.
- Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
- bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
- deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās.
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku). Arī izaugt (1).
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
- uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
- pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
- pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
- pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
- pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
- pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
- satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu.
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
- epiderma Augstāk attīstīto augu segaudi. Virsmiziņa.
- Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
- Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
- Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
- Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
- gaišs Augsti attīstīts (par prātu, spējām).
- smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu).
- galerija Augšējais balkons skatītāju zālē.
- kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
- piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
- avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs. Ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
- apsvētīt Bagātīgi apveltīt.
- čukstīt Bakstīt (1).
- urbināt Bakstīt (ko ar ko smailu).
- pārbakstīt Bakstīt vēlreiz, no jauna.
- urdīt Bakstīt, bikstīt. Rakņāt, rušināt.
- urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt. Rakņāties, rušināties.
- atbakstīt Bakstot atbīdīt nost. _imperf._ Bakstīt nost.
- izbakstīt Bakstot izgrūstīt. Izbikstīt.
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus. Bakstot sabojāt, parasti pilnīgi. Arī sadurstīt (1).
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīt (2).
- aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
- balodis Baložveidīgo kārtas vidēja lieluma drukns putns ar mazu galvu, vāji attīstītu knābi.
- stutēt Balstīt (1).
- stutēt Balstīt (2).
- nest Balstīt ķermeni (kādā kustībā) - par kājām.
- stutēties Balstīties (1).
- stutēties Balstīties (2).
- slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
- atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
- izmantot Balstīties kādā pasākumā, darbībā (uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju).
- hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu.
- zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
- nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- sipināt Bārstīt, kaisīt (ko smalku).
- klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
- Atraut skatienu (no kā, no kāda) Beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
- epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
- bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
- pāde Bērns, kuru kūmas ved kristīt.
- sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot.
- (Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
- (Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
- zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt. Valstīties. Vāļāties (1).
- anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- Ūdeņraža peroksīds Bezkrāsains sīrupveida šķidrums - ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
- Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
- Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
- atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
- bibliogrāfet Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu).
- ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
- bikstīties Bikstīt citam citu.
- čakarēt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam. Piebakstīt (1).
- pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt)par organisma daļām.
- veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
- noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
- noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties.
- pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
- necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
- pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
- nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
- nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties.
- pabolīties Bolot acis, paskatīties.
- izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt.
- komandējums Brauciens dienesta darīšanās. Dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām). Arī klandēt.
- mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem). Mētāties (3).
- pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Kara darbība.
- Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
- Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
- kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
- izbuknīt Buknījot izgrūstīt. Buknījot pārmācīt, sodīt.
- pieburt Burot izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
- apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
- neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
- pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
- pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt (kam) ļoti raksturīgam (par parādībām, to īpašībām).
- ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
- ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
- nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
- pieturēties Būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā).
- Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
- darboties Būt iesaistītam sižeta attīstībā (par daiļdarba tēlu).
- palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to), nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
- čumēt Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
- mudžēt Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
- Gulēt drupās (un gruvešos) Būt izpostītam un sagrautam.
- Gulēt drupās (un gruvešos) Būt izpostītam un sagrautam.
- stāvēt Būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī.
- (Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt Būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam. Pašam redzēt, skatīt.
- sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
- viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
- viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
- Stāvēt augstāk Būt nozīmīgākam, attīstītākam.
- novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam. Panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties. Būt par cēloni tam, ka īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
- iepazīstināt Būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu).
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
- skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam. Izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
- stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur). Būt iekļautam (tekstā).
- nīkuļot Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
- zīmēties Būt saistītam (ar ko), attiekties (uz ko).
- attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
- turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
- izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
- pāriet Būt saistītam ar kādu citu organisma daļu (par organisma daļām).
- liesmot Būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu).
- attiekties Būt saistītam attiecībā (4).
- korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- sacementēt Būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām).
- kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
- staroties Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
- zināt Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
- Stāvēt sakarā (ar kādu, ko) Būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
- interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi (1). Saistīt, valdzināt.
- pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
- saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
- identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam. Tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
- kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
- skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
- kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.). Arī putēt.
- Nulles cikls Celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
- akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
- sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt. Cementējot izveidot.
- raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu). Raudzīties (3).
- koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
- slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
- tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
- meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
- ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
- mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- Apdedzināt nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- Sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku, saistītā) pasākumā.
- iekļauties Cieši apņemt sev apkārt. Ietīties.
- rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
- kopība Cieši saistīta, vienota grupa, kopums, sistēma.
- kopā Cieši saistīti (piemēram, vienos un tais pašos apstākļos, vienā un tai pašā dzīvesvietā).
- lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
- integrāls Cieši saistīts, nedalāms, vesels.
- saaudzenis Cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals.
- saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
- vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- Ieurbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- (Ie)urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- Urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
- spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums. Rullis (1).
- ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
- pasaule Cilvēka dzīves apstākļu, norišu kopums, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem. Ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
- sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
- mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā.
- brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti.
- pusmuļķis Cilvēks ar samērā vāji attīstītām prāta spējām.
- puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
- muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- Pienākuma cilvēks Cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
- tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
- aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (3). Aktīvs piekritējs, atbalstītājs.
- ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
- apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- sabiedrotais Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
- pusanalfabēts Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt.
- darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē).
- neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts kristiešu draudzē.
- profāns Cilvēks, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
- savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
- vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem. Arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- rakstītnepratējs Cilvēks, kas neprot rakstīt (1).
- rakstpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1).
- rakstītpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1). Rakstpratējs.
- protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1). Darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu. Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
- kinodarbinieks Cilvēks, kura darbs saistīts ar kinofilmu veidošanu, iznomāšanu, demonstrēšanu.
- rubrikators Cilvēks, kura nodarbošanās bija saistīta ar teksta rubrikāciju.
- iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
- svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
- nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
- kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
- Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
- Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
- cīņasbiedrs Cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā.
- sabiedrība Cilvēku grupa, ar ko ir saistīts kāds indivīds. Vide, ko veido šāda grupa.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
- ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
- tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- civilizators Civilizācijas izplatītājs.
- Mantošanas tiesības Civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi. Vaislai paredzēta cūku mātīte.
- revokācija Čeka devēja norādījums anulēt izrakstīto čeku.
- tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz.
- tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām. Noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā.
- dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādu piezīmju veidā.
- dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā.
- dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
- dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
- pusanalfabētisms Daļēja, nepilnīga prasme lasīt, rakstīt.
- pusamatniecisks Daļēji saistīts ar amatniecību, rūpnieciski vāji attīstīts.
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja.
- Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
- Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
- Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
- Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju. vai lielāks par to.
- Daļskaitļa saīsināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja dalīšana ar vienu un to pašu skaitli.
- Daļskaitļa paplašināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli.
- transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu. Transporta darbi.
- Transporta darbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu. Transportdarbi.
- aprakste Darbība --> aprakstīt (3).
- pestīšana Darbība --> pestīt (2).
- sardze Darbība --> sargāt (1). Pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
- saskaitīšana Darbība --> saskaitīt.
- skaitīšana Darbība --> skaitīt.
- stostīšanās Darbība --> stostīties.
- rakstīšana Darbība Atrakstīt.
- caurskate Darbība, arī process --> caurskatīt.
- ieskaite Darbība, arī rezultāts --> ieskaitīt (1)
- gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
- kratīšana Darbība, process --> kratīt.
- pārskaite Darbība, process --> pārskaitīt (1).
- pārskate Darbība, process --> pārskatīt (1).
- pārskate Darbība, process --> pārskatīt (2).
- pārskate Darbība, process --> pārskatīt (3).
- pestīšana Darbība, process --> pestīt (1).
- pierakste Darbība, process --> pierakstīt (1).
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1).
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (2).
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (3).
- saiste Darbība, process --> saistīt (1). Arī saistījums (1).
- uzskaite Darbība, stāvoklis --> uzskaitīt (1).
- uzskaite Darbība, stāvoklis --> uzskaitīt (2).
- palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
- Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
- gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos.
- pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu.
- vēstīt Darīt (ko) zināmu mutvārdiem. Ziņot, stāstīt.
- ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu. Muļķoties, ākstīties.
- nest Darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu).
- laist Darīt zināmu, ziņot. Arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
- kratītājs Darītājs --> kratīt.
- kulstītājs Darītājs --> kulstīt.
- pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
- pestītājs Darītājs --> pestīt (2).
- rakstītājs Darītājs --> rakstīt.
- skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
- skatītājs Darītājs --> skatīt, skatīties.
- tinējs Darītājs --> tīt.
- vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
- blusenes Dārzos un laukos izplatīta sūreņu dzimtas nezāle.
- verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
- Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
- Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
- pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
- iedaudzināt Daudz un plaši iestāstīt.
- polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
- rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
- izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus).
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- ķeburs Dažādi izlocīts rakstīts burts. Neveikli rakstīts burts.
- iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
- sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
- Stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) Dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko).
- melodeklamācija Deklamācija mūzikas pavadījumā. Daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
- kaprifolija Dekoratīvs tīteņkrūms ar smaržīgiem sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- iedēstīt Dēstīt un pabeigt dēstīt.
- sacīt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
- teikt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
- nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
- radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
- Transporta dienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu.
- transportdienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu. Transporta dienests.
- patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
- diena Diennakts kā noteikta nedēļas septītā daļa.
- diena Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- atskaitot Divd. --> atskaitīt.
- attīstīts Divd. --> attīstīt.
- izsūtāms Divd. --> izsūtīt.
- pārskatāms Divd. --> pārskatīt.
- pieskaitāms Divd. --> pieskaitīt.
- postošs Divd. --> postīt.
- rakstāms Divd. --> rakstīt.
- saistīts Divd. --> saistīt.
- saistošs Divd. --> saistīt.
- saraustīts Divd. --> saraustīt.
- sasaistīts Divd. --> sasaistīt.
- saskaitāms Divd. --> saskaitīt.
- taustāms Divd. --> taustīt.
- uzskatāms Divd. --> uzskatīt.
- zeltīts Divd. --> zeltīt.
- ieskaitot Divd.--> ieskaitīt.
- pētījošs Divd.--> pētīt.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
- diptihs Divi tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas) uz vienotas pamatnes, divi, saturā savstarpēji saistīti, tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas).
- diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
- izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt. Pārdomāt.
- nosvērties Domās, uzskatos tuvināties (kāda) viedoklim. Atbalstīt (kāda viedokli).
- idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
- gaidīt Domāt, uzskatīt, ka (kas) būs, piepildīsies.
- rupors Domu, ideju u. tml. paudējs, izplatītājs.
- nokrustīt Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku; nokristīt (2).
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu). Izrādīt (3).
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
- atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
- apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt.
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
- malties Drūzmēties. Grūstīties.
- tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem. Arī tirpums.
- badīt Durstīt Bakstīt.
- durstīties Durstīt vienam otru vai citam citu.
- rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda - astotajā rindā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā.
- sīga Dzērvjveidīgo kārtas putns ar blīvām, gludām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu, mazu galvu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- nodzēst Dzēšot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
- dzēšlapa Dzēšpapīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai.
- kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- Galda dziesma Dziesma, ko dzied maltītes dalībnieki maltītes laikā.
- Sieviešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.
- Vīriešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
- dzirkstīties Dzirkstīt (2).
- dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
- piedzīt Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
- sieva Dzīvnieka mātīte, kas dzīvo kopā ar tēviņu.
- vīrs Dzīvnieka tēviņš, kas dzīvo kopā ar mātīti.
- nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
- grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs).
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
- sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
- dzemdētāja Dzīvnieku (parasti mājdzīvnieku) mātīte, kas dzemdē.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus.
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
- zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā.
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu. Bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- tītenis Ēdiens - iegarenā veidojumā satīts produkts.
- azaids Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
- pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
- piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
- protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
- Rūpniecības apvērsums Ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu.
- radioelektronika Elektronikas nozare, kas ir saistīta ar radiotehniku un nodarbojas ar dažādu radiotehnikai nepieciešamo aparātu un iekārtu izstrādāšanu un izmantošanu.
- tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
- telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
- Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
- Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
- Elektronu vadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā.
- biļina Episka krievu tautas dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
- Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
- Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
- Ēst ar pilnu muti Ēst ar lielu apetīti, arī daudz ēst.
- locīt Ēst ar lielu apetīti.
- Ēst ar gardu (arī saldu) muti Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
- Ēst (ar) gariem zobiem Ēst bez patikas, bez apetītes.
- ieturēt Ēst, paēst (maltīti).
- tiesāt Ēst, parasti ar lielu apetīti.
- uzēdām Ēšanai maltītes beigās. Ēšanai saldajā ēdienā.
- ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanas vairākās paaudzēs.
- Raganu prāva Feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
- rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
- oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties.
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
- ņiprs Fiziski labi attīstīts, vesels. Kustīgs, darbīgs. Arī mundrs, možs.
- kultūrisms Fizisku vingrinājumu sistēma vīriešiem, kuras mērķis ir attīstīt spēku un palielināt muskuļu masu.
- puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
- pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- pterodaktils Fosils lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
- futurologs Futuroloģijas speciālists. Nākotnes pētītājs, prognozētājs.
- jūlijs Gada septītais mēnesis.
- Nelaimes gadījums Gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
- klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
- rolmopsis Gaļas vai siļķu tītenis.
- reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks. Cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi. Cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
- paijāt Glāstīt (parasti bērnu).
- glaust Glāstīt.
- stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
- noglūnēt Glūnoši noskatīties.
- titulārs Goda nosaukums, kas nav saistīts ar ieņemamo amatu.
- iegrābāt Grābājot ievirzīt (kur iekšā). Iegrābstīt.
- izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izgrābstīt (2).
- uzgrābāt Grābājot savākt (piemēram, gružus). Uzgrābstīt (1).
- sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt (1).
- uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābstīt (2).
- grābāties Grābstīties (1).
- grābstīt Grābstīties (1).
- gramstīties Grābstīties (1).
- gramstīties Grābstīties (2).
- nogrābstīties Grābstīties un pabeigt grābstīties.
- stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- reskontrs Grāmatvedībā - palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti.
- sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
- viļāt Grozīt, virpināt, arī grozot spaidīt. Arī vārtīt (1).
- malties Grozīties, valstīties.
- Strādāt ar elkoņiem Grūstīties.
- Strādāt ar elkoņiem Grūstīties.
- gaišs Gudrs, attīstīts. Arī tikumisks. Arī izglītots.
- vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
- pusguļus Guļus ar paceltu un parasti pret ko atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Valstīties.
- dzēšamgumija Gumija uzrakstītā izdzēšanai.
- Ieveramā gumija Gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- ķert Gūstīt (kādu). Vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- medīt Gūstīt barībai (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- Ķert rokā (arī ciet) Gūstīt.
- Ķert rokā Gūstīt.
- vaņģot Gūstīt.
- seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
- mugurkaulnieki Hordaiņu tipa visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips. Šī apakštipa dzīvnieki.
- Lūkoties (arī skatīties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
- Raudzīties (arī skatīties, lūkoties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
- Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
- Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
- Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
- iebadīt Iebakstīt (1). Iedurstīt (1).
- atbakstīt Iebakstīt (piemēram, atbildot uz grūdienu). _imperf._ Bakstīt pretim.
- apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
- izdēstīt Iedēstīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
- sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā. Iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
- piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
- atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā.
- pārdēstīt Iedēstīt citā vietā. Dēstīt vēlreiz, no jauna.
- apdurstīt Iedurt, sadurstīt (vairākās vietās vai visapkārt).
- rakties Iedziļināties (kādā jautājumā, problēmā), pētīt ko.
- iedzirkstīt Iedzirkstīties (1).
- paņemt Iegūt (ko) savā lietošanā atbilstoši kādiem noteikumiem (parasti uz neilgu laiku). Iesaistīt (kādu) darbības, uzdevuma veikšanā.
- sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
- mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms.
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms.
- ierēķināt Iekļaut aprēķinā, skaitā, daudzumā. Ieskaitīt.
- ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
- iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā).
- iekristīt Iekrustīt.
- aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- Iemest vēstuli Iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu.
- Iemest vēstuli Iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml. Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
- ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu. Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta. Neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml.).
- imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
- Atvērt kontu Ierakstīt (uzņēmuma, iestādes) pirmo operāciju kontā.
- aizpildīt Ierakstīt (veidlapā, ailē).
- datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē). Noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
- debetēt Ierakstīt debetā.
- iegrāmatot Ierakstīt grāmatvedības grāmatā.
- Atvērt kontu Ierakstīt iepriekšējā gada konta slēguma atlikumu (saldo) jauna gada kontā.
- kataloģizēt Ierakstīt katalogā. Iekārtot katalogu.
- ieprotokolēt Ierakstīt protokolā.
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā; tikt pierakstītam oficiālā sarakstā. Oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
- kreditēt Ierakstīt summu konta kredītā.
- izpildīt Ierakstīt visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.).
- vizēt Ierakstīt vīzu (1) (parasti ārzemju pasē). Iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai.
- minēt Ierakstīt, atzīmēt (kur), lai saglabātu.
- uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus). Reģistrēt (1).
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus). Būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
- ielabot Ierakstīt, ielīmēt u. tml. labojumu, grozījumu (kādā tekstā).
- atzīmēt Ierakstīt.
- vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule.
- vērtssūtījums Ierakstīts, apdrošināts pasta sūtījums.
- apmeklēt Ierasties, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- pamanīt Ieraudzīt, arī saskatīt.
- iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
- izgaismotājs Ierīce attīstītas fotofilmas, fotoplates izgaismošanai.
- grieztuve Ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
- telefakss Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
- ienēsāt Ierodoties izplatīt (kur, piemēram, slimības).
- zaķauss Ierotīts, saburzīts (parasti burtnīcas) lapas stūris.
- iedabūt Iesaistīt (ar pūlēm, grūtībām).
- iekļaut Iesaistīt (cilvēku, piemēram, kolektīvā, pasākumā).
- saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus).
- paņemt Iesaistīt (kādu) darbā, darbībā.
- iejūgt Iesaistīt (parasti darbā) un ļoti noslogot.
- iepīt Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
- noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- pretstatīt Iesaistīt darbībā ko kvalitatīvi atšķirīgu (salīdzinājumā ar ko citu).
- intriģēt Iesaistīt intrigās. Vērst intrigas pret kādu.
- Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus).
- Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (vairākus, daudzus).
- instalēt Iesaistīt, izmantot (piemēram, enerģiju).
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
- Mesties starpā Iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
- nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
- iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā).
- ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos). Piedalīties (domu apmaiņā).
- aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku). Iejūgties.
- piestāties Iesaistīties darbā. Piestāt (5).
- piestāt Iesaistīties darbā. Piestāties (4).
- Skriet postā (arī nelaimē) Iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
- Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- Pirkt sivēnu (arī cūku, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- Iziet uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- Iziet uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- Uziet (arī iziet, uznākt) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- Uznākt (arī iziet, uziet) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- Iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- Iet rotaļās (retāk rotaļu) Īesaistīties rotaļās, izdarīt tajās paredzētās darbības.
- Iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) Īesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās.
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā). Darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- kļūt Iesaistīties, tikt uzņemtam (piemēram, kādā organizācijā).
- iebuldurēties Iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru).
- Iedurt skatienu Iesākt cieši skatīties (kur).
- Iedurt skatienu Iesākt cieši skatīties (kur).
- iedzalkstīties Iesākt dzalkstīt. Īsu brīdi dzalkstīt.
- uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt. Uzdzirkstīt.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstēt. Iedzirkstīties (1).
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt. Uzdzirkstīt.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm). Īsu brīdi dzirkstīt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstīt. Iedzirkstēties (1).
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi dzirkstīt, atstarojot gaismu.
- aizdzirkstīties Iesākt dzirkstīt. Īsu brīdi dzirkstīt. _biežāk_ Iedzirkstīties.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīti īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt. Uzdzirkstēt.
- uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu). Īsu brīdi izplatīties.
- uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu). Īsu brīdi izplatīties.
- ielaistīties Iesākt laistīties. Īsu brīdi laistīties.
- aizperēt Iesākt perēt. Perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
- uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu). Īsu brīdi plūst, izplatīties.
- Ieklupt matos (arī cekulā) Iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties. Arī iesākt rāt.
- ierist Iesākt rist, ārdīties. Iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
- iešķielēt Iesānis, no sāna ieskatīties.
- pārskaitīt Ieskaitīt citā kontā, ieskaitīt citam adresātam (uzņēmumam, organizācijai, personai).
- pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā). Nolīgt (kāda darba veikšanai).
- iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu.
- apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā). Apbakstīt.
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
- iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
- difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām). Izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
- Liriskās atvirzes (arī atkāpes) Iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
- atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
- ieklāstīt Iestāstīt (izklāstot, izskaidrojot). Ieskaidrot.
- iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
- Iepūst: miglu acīs Iestāstīt izdomājumus, aplamības.
- Iepūst miglu acīs Iestāstīt izdomājumus, aplamības.
- iepaust Iestāstīt.
- ieteikt Iestāstīt.
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
- konfirmēt Iesvētīt.
- garīdzniecība Iesvētīto reliģiskā kulta kalpotāju kopums. Īpaša garīgā kārta hierarhiskās baznīcās.
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs. Arī mācītājs.
- iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
- vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
- satīstīt Ietīstīt, parasti pilnīgi.
- satīt Ietīt, parasti pilnīgi.
- iekūņoties Ietīties, ievīstīties (kur iekšā) - par cilvēku.
- paturēt Ieturēt (maltīti).
- atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atskaitīt, atrēķināt.
- preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā. Tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
- Gāzes gangrēna Ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
- Gāzes gangrēna Ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
- Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lielu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- pieturēties Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā. Balstīties, pamatoties (uz ko).
- ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
- ievīkstīt Ievīstīt.
- ievīkstīties Ievīstīties.
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā. Ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko) - par dzīvniekiem.
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- velēties Ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus.
- izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
- nokratīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties.
- nokulstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam).
- norakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam).
- noslaistīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties.
- noslapstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties.
- nostāstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt.
- novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā). Novārtīties (2).
- novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā). Novalstīties (1).
- nosūkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties.
- nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
- nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolīkņāties.
- nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolocīties (3).
- izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties (1).
- izčakarēties Ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
- izdēstīties Ilgāku laiku, daudz dēstīt.
- izdurstīties Ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus).
- izglāstīties Ilgāku laiku, daudz glāstīt.
- izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt. Viscaur glāstīt.
- izgrābāt Ilgāku laiku, daudz grābāt. Izgrābstīt (1).
- izgrābāties Ilgāku laiku, daudz grābāties. Izgrābstīties.
- izgrābstīt Ilgāku laiku, daudz grābstīt. Izgrābāt (1).
- izgrābstīties Ilgāku laiku, daudz grābstīties.
- izgrūstīties Ilgāku laiku, daudz grūstīties.
- izkladzināties Ilgāku laiku, daudz izplatīt (baumas, ziņas).
- izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
- izķerstīties Ilgāku laiku, daudz ķerstīt.
- izlaistīties Ilgāku laiku, daudz laistīt.
- izrakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- izraustīties Ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi).
- izrīstīties Ilgāku laiku, daudz rīstīties.
- izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
- izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties. Pilnīgi apskatīt.
- izsnaikstīties Ilgāku laiku, daudz snaikstīties.
- izmeloties Ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus.
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
- izsvārstīt Ilgāku laiku, daudz svārstīt.
- izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
- izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
- iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
- izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
- iztvarstīties Ilgāku laiku, daudz tvarstīt.
- izvaibstīties Ilgāku laiku, daudz vaibstīties.
- izvalstīt Ilgāku laiku, daudz valstīt.
- izvalstīties Ilgāku laiku, daudz valstīties.
- izvārstīt Ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis).
- izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
- ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru. Arī ostīt (1).
- čamdīties Ilgstoši vai intensīvi čamdīt. Taustīties, grābstīties.
- skramstīties Ilgstoši, intensīvi skramstīt.
- koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
- robežincidents Incidents, kas ir saistīts ar valsts robežas pārkāpšanu.
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
- riketsioze Infekcijas slimība, ko izraisa riketsijas (piemēram, izsitumu tīts).
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- komunikators Informācijas izplatītājs.
- Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Masu (arī masveida) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Piekliegt pilnas ausis Intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt.
- Piekliegt pilnas ausis Intensīvi (skaļi) stāstīt.
- sazaļot Intensīvi attīstīties (parasti par parādībām sabiedrībā).
- sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām). Būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
- nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
- saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko). Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus.
- reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
- pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts.
- sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts. Lozungs (2).
- saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) saistīt (1).
- saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas).
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
- Troņa runa Īpašiem notikumiem veltīta monarha runa.
- Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
- Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
- avotkaļķis Irdens vai saistīts porains kalcīta iezis, kas veidojies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
- konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- Dažos (arī nedaudzos) vārdos Īsi, īsumā (runāt, rakstīt par ko).
- Nedaudzos vārdos Īsi, īsumā runāt, rakstīt (par ko).
- koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā).
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
- padzalkstīt Īsu brīdi dzalkstīt.
- noglāstīt Īsu brīdi glāstīt un pabeigt glāstīt.
- noglaudīt Īsu brīdi glaudīt un pabeigt glaudīt. Arī noglāstīt.
- nokūpēt Īsu brīdi izplatīties (par smaržu).
- nošķīst Īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.).
- nokratīties Īsu brīdi kratīties un pārstāt kratīties.
- noķerstīties Īsu brīdi ķerstīties un pabeigt ķerstīties.
- nolaistīties Īsu brīdi laistīties un pārstāt laistīties.
- noplātīt Īsu brīdi plātīt un pabeigt plātīt.
- noplātīties Īsu brīdi plātīties un pabeigt plātīties.
- noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
- noraustīties Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
- nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstēt (1).
- nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstīt (1).
- padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Padzirkstēt (1).
- padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Padzirkstīt (1).
- nosūkstīties Īsu brīdi sūkstīties un pārstāt sūkstīties.
- nošķīst Īsu brīdi šķīst, izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, masu).
- novaibstīt Īsu brīdi vaibstīt un pārstāt vaibstīt.
- novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
- novalstīt Īsu brīdi valstīt un pabeigt valstīt.
- novalstīties Īsu brīdi valstīties un pārstāt valstīties. Nozvalstīties.
- novārstīt Īsu brīdi vārstīt un pabeigt vārstīt.
- novārstīties Īsu brīdi vārstīties un pārstāt vārstīties.
- nozvalstīt Īsu brīdi zvalstīt un pabeigt zvalstīt.
- nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
- nobuldurēt Īsu brīdi, vienu reizi buldurēt (par tītaru).
- nodzalkstīt Īsu brīdi, vienu reizi dzalkstīt.
- nokratīt Īsu brīdi, vienu reizi kratīt un pabeigt kratīt.
- norīstīties Īsu brīdi, vienu reizi rīstīties.
- noskūpstīt Īsu brīdi, vienu reizi skūpstīt.
- noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
- izčakarēt Izbikstīt, izrušināt, izrakņāt (parasti, ko meklējot).
- ievilkt Izbūvēt, ierīkot (ar vadiem saistītas iekārtas, ierīces)
- asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
- krāšņoties Izcelties ar savu krāšņumu. Saistīt uzmanību ar savu krāšņumu.
- greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu). Būt tādam, kas rotā (ko).
- saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
- izstarot Izdalīt un izplatīt telpā (elementārdaļiņas).
- izelpot Izdalīt, izplatīt (piemēram, mitrumu, smaržu). Izdvest (3), izdvašot (1).
- izdvest Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, karstumu).
- izdvašot Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu). Izdvest (3).
- iztvaikot Izdalīt, izplatīt (smaržu, smaku).
- izgarot Izdalīt, izplatīt (smaržu).
- Apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
- Kapitāla apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
- izbadīt Izdurstīt (1). Izbakstīt (1).
- izgramstīt Izgrābstīt (1).
- izgramstīt Izgrābstīt (2).
- izgramstīties Izgrābstīties.
- Ar kāru muti Izjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert).
- Ar kāru muti Izjūtot garšas baudu, ar lielu, patiku, apetīti (ēst, dzert).
- pieminēt Izklāstīt (ko), pateikt vai uzrakstīt (par ko).
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu).
- apstāstīt Izklāstīt, pārstāstīt.
- audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas).
- asināt Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi).
- atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes).
- pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu). Ļoti rūpēties (par kādu).
- izpaisīt Izmīstīt. Izkulstīt.
- izvazāt Iznēsāt, izplatīt (slimību dīgļus, slimības).
- atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu). Aplūkot izolēti.
- atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
- izošņāt Izostīt (1).
- izost Izostīt (1).
- oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to.
- pasacīt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
- pateikt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
- izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- apgūt Izpētīt un pārzināt (piemēram, plašu materiālu).
- apzināt Izpētīt un pārzināt.
- izkladzināt Izplatīt (baumas, ziņas).
- raidīt Izplatīt (impulsus, signālus u. tml.) - par nervu centriem, smadzenēm.
- raidīt Izplatīt (informāciju, signālus u. tml.) - par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
- Palaist tautā Izplatīt (informāciju), panākt, ka izplatās (informācija).
- izklāt Izplatīt (kādā vietā, piemēram, gaismu).
- pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
- aplaist Izplatīt (kukaiņus, slimību, miegu u. tml.).
- ģeneralizēt Izplatīt (organismā).
- Celt (kādam) neslavu Izplatīt (par kādu) kompromitējošas ziņas.
- sijāt Izplatīt (parasti gaismu).
- izlaist Izplatīt (parasti nepatiesas ziņas).
- ost Izplatīt (parasti patīkamu) smaržu. Smaržot.
- liet Izplatīt (parasti spožu, gaismu, siltumu). Izplatīt (skaņas, smaržas).
- plūdināt Izplatīt (piemēram, smaržu, gaismu, skaņu).
- izstrāvot Izplatīt (piemēram, smaržu).
- nest Izplatīt (skaņas, smaržas) - par vēju.
- raidīt Izplatīt (skaņu, gaismas signālus) - par iekārtām, ierīcēm.
- vēdīt Izplatīt (smaržu, siltumu u. tml.) - parasti par gaisa plūsmu.
- kvēpināt Izplatīt (smaržu) - par augiem.
- vēdināt Izplatīt (smaržu) - parasti par gaisa plūsmu.
- izsmaržot Izplatīt (smaržu).
- raisīt Izplatīt (smaržu).
- baumot Izplatīt baumas.
- raudzīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem.
- skatīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem.
- starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu). Būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu).
- sūtīt Izplatīt kādā virzienā (piemēram, gaismu, smaržu).
- Palaist (arī papūst) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
- Papūst (arī palaist) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
- Palaist (arī papūst) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
- versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu. Būt ļoti karstam.
- tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu (par sauli).
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizuļot.
- vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizmot, vizuļot.
- aizmirdzēt Izplatīt mirdzumu.
- mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu). Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī mirdzēt.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī plaiksnīties.
- spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu). Būt skaidram, dzidram (par gaismu).
- ost Izplatīt smaku. Smirdēt.
- tvīkt Izplatīt spilgtu gaismu, stipru siltumu.
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
- mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
- zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu). Arī zaigot.
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- kaitēt Izplatīt stipru karstumu.
- tenkot Izplatīt tenkas, parasti sarunā.
- Palaist tautā Izplatīt, panākt, ka izplatās (informācija).
- margot Izplatīt, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- spīgot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- spīguļot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- pārraidīt Izplatīt, piemēram, uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
- pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm.
- slīgt Izplatīties (3).
- migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) - par augiem.
- aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus). Pārņemt.
- uzklīst Izplatīties (kādā vietā) - par ziņām, baumām u. tml.
- šauties Izplatīties (kādā virzienā) - par skaņām, smaržām.
- gulties Izplatīties (kam pāri) - piemēram, par miglu, tumsu.
- stīdzēt Izplatīties (kar), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
- ieklīst Izplatīties (kur iekšā, parasti par skaņu, gaismu).
- ieslīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, gaismas stariem.
- ielīt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu.
- iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu.
- ielidot Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
- ieplūst Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
- ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
- iekļūt Izplatīties (kur iekšā).
- skriet Izplatīties (kur, līdz kurienei) - par skaņām.
- nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
- nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
- ieaugt Izplatīties (kur) - par augiem.
- staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.).
- klāties Izplatīties (kur).
- izplūst Izplatīties (no kāda avota) - par skaņu, gaismu.
- nākt Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) - par smaržām.
- nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu). Tikt izteiktam.
- pārlēkt Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) - par liesmām, uguni.
- spraukties Izplatīties (pa ko šauru) - par gaismu.
- izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
- līt Izplatīties (par gaismu).
- noklāties Izplatīties (pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, mākoņiem.
- līt Izplatīties (par liegām skaņām).
- versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
- klīst Izplatīties (par skaņām, gaismu).
- aizlidot Izplatīties (par skaņām).
- aizplūst Izplatīties (par skaņām).
- aizvelties Izplatīties (par skaņām).
- laisties Izplatīties (par skaņām).
- lidināties Izplatīties (par skaņām).
- lidot Izplatīties (par skaņām).
- traukt Izplatīties (par skaņu, gaismu).
- traukties Izplatīties (par skaņu, gaismu).
- velties Izplatīties (par skaņu). Virzīties līdz ar skaņas avotu.
- lidot Izplatīties (par smaržām).
- vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
- vēdīties Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
- izplūst Izplatīties (par smaržu).
- paklīst Izplatīties (par ziņām, baumām u. tml.).
- izpausties Izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
- klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
- velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
- sakāpt Izplatīties (parasti augšup) - par parādībām dabā.
- izstarot Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu).
- pārskanēt Izplatīties (pāri kam, pār ko) - par skaņu.
- versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
- pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
- plūsmot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
- krist Izplatīties (pret kādu šķērsli) - par skaņu.
- kāpt Izplatīties (virzienā uz augšu) - par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
- izspraukties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu.
- izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu. Kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
- pāriet Izplatīties citā teritorijā, cilvēku grupā u. tml.
- pāriet Izplatīties citā vietā, vidē u. tml. (piemēram, par vielām, uguni).
- nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.).
- velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
- vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu). Būt lēnam (par vēju).
- pārvelties Izplatīties kādā virzienā (par skaņām).
- noiet Izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
- iradiēt Izplatīties organismā (par sāpēm).
- izstarot Izplatīties organismā (par sāpēm).
- pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu.
- pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu.
- nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
- nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu.
- iradiēt Izplatīties uzbudinājuma vai kavēšanas procesam (centrālajā nervu sistēmā).
- saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu).
- krist Izplatīties vertikāli (par zibeni).
- sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- uzlidot Izplatīties virzienā uz augšu (par skaņām, balsi).
- celties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
- slieties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
- salīt Izplatīties viscaur (kur) - piemēram, par gaismu, skaņu.
- pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
- pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu.
- piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
- piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu. Arī piedvašot.
- piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
- pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
- piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
- pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu.
- sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
- aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.).
- pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
- pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
- spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
- pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni).
- pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni). Pārsviesties (3).
- gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni. Izplatīties (par miglu, tumsu).
- iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam (par ziņām, valodām, u. tml.).
- staigāt Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.).
- iet Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).
- vējot Izplatīties, kļūt zināmam.
- plīvot Izplatīties, parasti ar mainīgu intensitāti (par skaņu, gaismu).
- spiesties Izplatīties, parasti citā telpā, vidē (par skaņu).
- nogulties Izplatīties, parasti lejup (uz kā, kur u. tml.) - par gaismu.
- spiesties Izplatīties, parasti pa ko šauru (par gaismu).
- ložņāt Izplatīties, parasti slepeni (par baumām, tenkām).
- lidināties Izplatīties, plūst (par smaržām).
- vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
- līt Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvu, smaržu).
- pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai).
- kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni.
- novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- pārliet Izplatot (gaismu), apspīdēt (ko). Izplatīt (gaismu kur).
- slacīt Izplatot (uz kā) sīkas (šķidruma) lāses, panākt, būt par cēloni, ka (tas) kļūst mitrs, slapjš. Izplatīt uz kā (sīkas šķidruma lāses).
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt tādam, kas ir (kāda) rīcībā, izmantošanā. Tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.
- izviļņot Izplūst (par gaisu, smaržu u. tml.). Izplatīties (par skaņu).
- izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- iznest Izpostīt, sagraut (par ūdeņiem).
- izārdīt Izpostīt.
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt. Ar savu darbību atbalstīt.
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām. Izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
- ekscerpēt Izrakstīt (vārdus, teksta daļu).
- rakstīties Izrakstīties (2).
- deleģēt Izraudzīt, izvēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
- noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu). Noskatīties (2).
- izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
- izritēt Izritināties (1), iztīties (2).
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā. Arī spriest tiesu.
- caurskatīt Izskatīt (piemēram, dokumentus). Iepazīties (piemēram, ar faktiem).
- pārrevidēt Izskatīt (piemēram, lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
- pārskatīt Izskatīt, novērtēt vēlreiz, no jauna.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
- Nerādīt dzīvības zīmes Izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
- izsnaicīties Izsnaikstīties.
- izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
- karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
- sildīt Izstarot, izplatīt siltumu.
- aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
- izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
- Izsūdzēt grēkus Izstāstīt grēkus (grēksūdzē).
- Sūdzēt grēkus Izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
- Sūdzēt grēkus Izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
- izklāstīt Izstāstīt, izskaidrot.
- Izstāstīt ceļu Izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- Izstāstīt darbu Izstāstīt, kas jāstrādā, arī kā jāstrādā.
- priekškars Izstrādājums (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
- iziet Izsūkties cauri (kam), caur (ko) - par šķidrumu. Izplatīties, caur (ko) - piemēram, par stariem.
- izčamdīt Iztaustīt, izgrābstīt (parasti, ko meklējot).
- acs Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu.
- izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības). Arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
- uzmest Izteikt rakstiski, uzrakstīt, parasti īsi, arī ātri, melnrakstā.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā veidā.
- izvīstīt Iztīt (ko ievīstītu).
- izšķetināt Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
- iztuntuļot Iztīt (ko satuntuļotu).
- iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
- iztecēt Iztīties, atrist (piemēram, par kamolu).
- seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu.
- muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml. Nenopietni rīkoties. Ākstīties.
- izdot Izveidot (piemēram, periodisku izdevumu kādā iestādē) un izplatīt kolektīvā.
- sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopuma), apvienojot kādus materiālus, dotumus. Uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
- apzīmēt Izveidot, uzrakstīt (uz kā) atšķirības zīmi.
- nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
- ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
- atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
- paplašināt Izvērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.).
- pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru.
- aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
- izvīkstīt Izvīstīt.
- izvīkstīties Izvīstīties.
- iepazīt Izzināt, izpētīt, arī uzzināt.
- iepazīties Izzināt, izpētīt, arī uzzināt.
- konkūrs Jāšanas sporta disciplīna, kas saistīta ar šķēršļu pārvarēšanu.
- mūsdienas Jaunākais, pēdējais laikposms (kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs).
- zaļoksns Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksnējs (2).
- zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksnējs (2). Zaļoksns (2).
- zaļoksnējs Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksns (2).
- robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar (kādu valstu, teritoriju) robežām.
- aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai. Aptaujas lapa.
- karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
- lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
- autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
- papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu).
- izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
- izmeklēt Juridiski izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
- spēks Juridisks (kā) iedarbīgums. Tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
- aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
- vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts. Attiecīgais pasta sūtījums.
- paleogēns Kainozoja pirmais periods, kad plaši bija izplatīti segsēkļi un primitīvie zīdītāji.
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt. Apbārstīt.
- trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- kaķene Kaķu mātīte.
- klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- cirmenis Kāpurs (kukaiņiem), kuram ir vāji attīstītas kājas vai to pavisam nav.
- līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
- dienests Karadienests. Pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu.
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- Kaujas darbība Karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.
- karadienests Karavīra pienākumu veikšana bruņotajos spēkos. Pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
- kairināt Kārdināt, vilināt (kādu). Saistīt (kāda) uzmanību, interesi.
- piededzināt Karsējot piesaistīt (pie kā, kam klāt).
- karte Kartīte (2). Pastkarte, atklātne.
- Grāmatas pasīte Kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem).
- starpkartīte Kartīte, ko novieto (parasti kartotēkā) starp citām kartītēm to atdalīšanai, atšķiršanai.
- nokasīt Kasot, skrāpējot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
- kongregācija Katoļa organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām un ir tieši saistīta ar mūku ordeņiem.
- krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
- Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
- Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
- nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
- kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- cirkorāma Kinosistēma, kurā ekrāns atrodas visapkārt skatītāju zālei.
- brēkāt Klaigāt, bļaustīties.
- pietā Klasiskajā tēlotājā mākslā - darbs, kurā attēlota Marija ar mirušo Jēzu Kristu klēpī. Mūsdienu tēlotājā mākslā - darbs, kas veltīts karā kritušo piemiņai.
- plāt Klāstīt (1).
- minēt Klāstīt (ko), stāstīt vai rakstīt (par ko).
- tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis. Šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
- pieņemt Kļūdaini uzskatīt (par ko citu), piemēram, pārpratuma vai zināšanu trūkuma dēļ.
- samainīt Kļūdāties pateikt vai uzrakstīt (kā) vietā ko citu.
- samainīt Kļūdāties uzskatīt (kādu) par citu.
- samainīt Kļūdāties uzskatīt (ko) par citu. Kļūdāties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
- atkāpties Kļūt mazāk noderīgam, atbilstošam, arī mazāk izplatītam.
- Pāriet (kā) pusē Kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- Pāriet (kā) pusē Kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- aizskanēt Kļūt plaši pazīstamam, zināmam. Izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
- ieviesties Kļūt plaši zināmam, izplatīties. Kļūt plaši lietojamam.
- Iziet pasaulē Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
- Iziet pasaulē Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
- pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas). Atklāties (skatienam).
- sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
- pazust Kļūt tādam, ko ir grūti pamanīt, saskatīt, kas neizceļas (apkārtējā vidē, starp citiem u. tml.).
- sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
- cirkulēt Kļūt zināmam daudziem Izplatīties (par runām, baumām u. tml.).
- komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
- piekombinēt Kombinējot pievienot, arī piesaistīt (atsevišķu sastāvdaļu pie kā, kam klāt).
- Nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija Komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
- rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu. Šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
- komplekss Kopums (slimībām, fizioloģiskām norisēm, psihiskiem procesiem, stāvokļiem), kas veido ko saistītu, veselu. Slimības, fizioloģiskas norises, psihiski procesi, stāvokļi, kas veido ko saistītu, veselu.
- komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
- pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
- kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētais un atskaņojuma vadītājs. Kora diriģents.
- Kora diriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs. Kordiriģents.
- Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- skramstīt Kramstīt.
- purināt Kratīt (2).
- pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur. Kratīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- tirpināt Kratīt, purināt.
- lecināt Kratīt.
- svaidīties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem).
- mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem). Tikt mētātam.
- papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem.
- sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana. Šīs sektas locekli.
- krustīt Kristīt (1).
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- Krustamais (arī krustāmais) vārds Kristītais vārds.
- Krustāmais (arī krustāmais) vārds Kristītais vārds.
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
- krustīties Kristīties.
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa. Šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
- kulstīties Kulstīt (3).
- nokulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt (parasti linu šķiedru kopumu).
- izkulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt.
- pārkulstīt Kulstīt vēlreiz, no jauna.
- Kulstāmais trumulis Kulstītājtrumulis.
- kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
- vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
- šaust Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem. Šaustīt (2).
- virziens Kustības, pārvietošanās, ar pārvietošanos saistītas parādības, darbības, arī skatiena, skatiena līnijas u. tml. vērstība (piemēram, uz kādu debespusi, vietu apvidū, objektu).
- šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa daļu), arī ko rokā saņemtu. Svārstīt (2).
- piekust Kūstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- piekvēlot Kvēlojot izplatīt (gaismu) viscaur (telpā, apkārtnē).
- sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- noķerstīt Ķerstīt (visu laikposmu) un pabeigt ķerstīt.
- dzenāties Ķert, tvarstīt citam citu (parasti rotaļājoties). Dzenāt citam citu.
- Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielu uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa.
- Cikliskie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kuros atomi ir saistīti ciklos.
- Cikliskie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kuros atomi ir saistīti ciklos.
- lekns Labi attīstīts un sulīgs, arī kupls (par augiem, to daļām).
- ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs.
- skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs. Ass (9).
- pamatīgs Labi attīstīts, spēcīgs (piemēram, par ķermeņa daļām).
- humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko). Spēja saskatīt un atveidot komisko.
- lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
- lācene Lāču mātīte.
- karalaiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā. Kara laiks. Arī kara apstākļi.
- Kara laiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā. Karalaiks. Arī kara apstākļi.
- nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, smagiem pārdzīvojumiem.
- Karsts laiks Laiks, kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi.
- pašlaiks Laiks, kuru mērī atskaites sistēmā, kas nekustīgi saistīta ar ķermeni.
- laistīties Laistīt [1] sevi.
- lietēt Laistīt ar īpašām iekārtām.
- laistīties Laistīt citam citu.
- Laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā.
- Laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā. Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
- Laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā. Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
- nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni). Aplaistīt.
- pārlaitīt Laitīt vēlreiz, no jauna.
- lāktīties Lāktīt.
- lapsumāte Lapsu mātīte, kam ir mazuļi.
- analfabētisms Lasīt un rakstīt neprasme.
- analfabēts Lasīt un rakstīt nepratējs.
- diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
- gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas). Pavirši, nevīžīgi vākt kopā. Arī grābstīt (1).
- Intensīvā lauksaimniecība Lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem.
- Intensīvā lauksaimniecība Lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem.
- lauvene Lauvu mātīte.
- dragāt Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku).
- Ledus stadions Ledus halle. Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
- lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
- atslīgt Lēni atbalstīties.
- rāpties Lēni virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
- Pilna burtnīca Līdz pēdējai lappusei pierakstīta burtnīca.
- pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- ielielīt Lielot panākt, ka kāds (ko) sāk uzskatīt par labu.
- pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
- kombināts Liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi.
- kazuārs Liels skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas.
- ragaste Liels vai vidēji liels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis.
- tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
- respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums. Lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam. Lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lūk (2).
- raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- palūk Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
- No vienas puses, no otras puses Lieto, lai pretstatītu divus faktus, apstākļus.
- mans Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
- Darba ņēmējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
- Darba ņēmējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
- siet Likt (ko ap ķermeņa daļu) un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
- apostrofēt Likt apostrofu. Rakstīt (vārdu) saīsināti ar apostrofu.
- pasūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu). Aizsūtīt (1).
- Paņemt parakstu Likt parakstīties (par ko).
- Paņemt parakstu Likt parakstīties (par ko).
- nodarbināt Likt strādāt, iesaistīt darbā, kādā pasākumā.
- pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- salipt Līpot sasaistīties (ar ko).
- salipt Līpot sasaistīties, savienoties.
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
- mūsējais Loceklis kolektīvā, grupā, sabiedrībā, pie kuras pieder arī runātājs vai rakstītājs.
- picikato Lociņinstrumentu spēles paņēmiens - skaņas radīšana, strinkšķinot stīgu ar pirkstu. Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
- kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties.
- heiristika Loģisku paņēmienu un metodisku likumu sistēma (patiesības atklāšanai), kuri parasti nav pilnīgi izpētīti un pierādīti.
- aplocīt Lokot apņemt, aptīt, apliekt (ap ko, kam apkārt).
- uzlocīt Lokot uzvirzīt uz augšu. Uzrotīt.
- raidluga Luga, kas ir rakstīta tieši radioteātrim, ievērojot tā specifiku.
- Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā).
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- paglūnēt Ļauni, naidīgi paskatīties. Cieši paskatīties.
- glūnēt Ļauni, naidīgi skatīties. Cieši skatīties.
- pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- Dot vaļu Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem).
- Atraisīt spārnus Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.).
- atklāt Ļaut saskatīt, pavērt (skatienam).
- atsegt Ļaut saskatīt, pavērt (skatienam).
- atdoties Ļauties iesaistīties dzimumaktā (par sievieti).
- dievināt Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
- šaust Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko). Šaustīt (3).
- aizjoņot Ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums.
- ģimene Ļoti cieši saistītu, draudzīgu cilvēku grupa.
- Skatīties, ka vai acis izkrīt Ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties.
- Skatīties, ka vai acis izkrīt Ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties.
- piestāstīt Ļoti daudz izstāstīt.
- Piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- Piekliegt pilnu galvu Ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
- Piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- ērkšķains Ļoti grūts, smags, ar zaudējumiem saistīts.
- Kratīt dzīvību ārā Ļoti kratīt (kādu).
- Vilka (arī zirga) apetīte Ļoti liela apetīte.
- Vilka (arī zirga) apetīte (arī ēstgriba) Ļoti liela apetīte.
- Zirga (arī vilka) apetīte (arī ēstgriba) Ļoti liela apetīte.
- punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- Atbalsta punkts Ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties.
- Mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
- Mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
- (Visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) Ļoti sasprindzināti skatīties. Ilgi skatīties.
- (Visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) Ļoti sasprindzināti skatīties. Ilgi skatīties.
- (Visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt) Ļoti sasprindzināti skatīties. Ilgi skatīties.
- tuntuļot Ļoti silti ģērbt. Vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
- satuntuļot Ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu).
- Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
- Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
- azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
- ilknis Ļoti spēcīgi attīstīts (dzīvnieka) zobs.
- Nežēlot krāsas Ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko).
- tveicīgs Ļoti stiprs un (parasti) saistīts ar samērā lielu gaisa mitrumu (par siltumu).
- šauties Ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu. Plaiksnīties (par zibeni).
- atbildīgs Ļoti svarīgs, nozīmīgs. Saistīts ar atbildību.
- ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks.
- sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
- Skatīties (ar) abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
- Skatīties (ar) abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
- Skatīties (arī raudzīties) ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
- Ņemt acis pirkstos (retāk rokā) Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- Ņemt acis pirkstos (retāk rokā) Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- Ņemt acis pirkstos (retāk rokā), arī turēt acis pirkstos Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- Ņemt acis rokā (biežāk pirkstos) Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- Turēt acis pirkstos Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar regulāru nodarbību apmeklēšanu. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa.
- problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmiskās mācības.
- Problēmiskās mācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmmācības.
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums. Šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
- lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
- Magnētiskā dzelzsrūda Magnetīts.
- evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties.
- pārsvērties Mainot domas, uzskatus, atbalstīt (kādu citu, cita viedokli).
- selsins Maiņstrāvas elektriskā mašīna, ar ko nodrošina mehāniski nesaistītu vārpstu vienlaicīgu pagriešanas par vienādu leņķi.
- šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
- mūsmājas Māja, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- akadēmisks Mākslā - tāds, kas stingri ievēro tradīcijas, tāds, kas ir saistīts ar tām.
- ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas atspoguļo V. I. Ļeņina personību, darbību. V. I. Ļeņina atcerei veltītu kultūras pasākumu cikls.
- Aģitācijas brigāde Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvs, kas iesaistīts aģitācijas darbā. Aģitācijas kolektīvs.
- azaids Maltīte, ēdienreize.
- mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
- rādīties Māt, plātīties (parasti ar rokām).
- Skaitļošanas matemātika Matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums. Augonis.
- pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
- rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tītam, vējbakām u. tml.).
- iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iepluinīt Mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml.
- iedurstīt Mazliet, arī vietumis sadurstīt.
- mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- piliens Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
- imunoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ar imunitāti saistītās parādības.
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
- rakties Meklējot ko, izskatīt, piemēram, daudzas grāmatas, žurnālus.
- apokšķerēt Meklējot, pētījot sīki apskatīt (par cilvēkiem).
- izokšķerēt Meklējot, pētījot sīki izskatīt (par cilvēkiem).
- iemelot Melojot iestāstīt, iegalvot. Melojot iedvest.
- makaks Mērkaķu dzimtas ģints, kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki ar attīstītām sēdes tulznām.
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam).
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (ko) savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā.
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, darba rīku, ieroci) kādas darbības veikšanā.
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā.
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, priekšmetu, iekārtu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (vielu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.
- virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi).
- rulete Metāla vai auduma mērlente, kas parasti ir uztīta uz veltņa īpašā ietvarā.
- pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
- Sanitārā cirte mežs Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē.
- sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē. Sanitārā cirte.
- Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- ultramikroskops Mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt objektus, kas ir dažu nanometru lielumā un kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
- stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu). Arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- spogāt Mirdzēt, laistīties.
- kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapu svētki.
- Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
- Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
- rekviēms Mirušo piemiņai veltīta mise.
- malt Mīstīt ar mašīnu (piemēram, linus, kaņepājus).
- izmīstīt Mīstīt un pabeigt mīstīt.
- pārmīstīt Mīstīt vēlreiz, no jauna.
- paisīt Mīstīt. Kulstīt.
- paisītava Mīstītava.
- sprosts Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- krātiņš Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
- Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
- Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, stāja, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
- samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.). Nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
- Nemierīgs miegs Murgains, saraustīts miegs.
- stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- hromatisks Mūz. Saistīts ar hromatismu, tam raksturīgs.
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai.
- Instrumentālā mūzika Mūzika, kas rakstīta atskaņošanai ar mūzikas instrumentiem.
- rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas. Šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
- koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- zemeņkoks Mūžzaļš eriku (viršu) dzimtas koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
- atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta. Neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
- reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju. Racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu.
- tēriņš Naudas summa, kas jāmaksā (parasti) par pasūtīto krogā, restorānā u. tml.
- iešķībs Ne tieši (piemēram, skatīties).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- Nostāties pret ko (arī pretī, pretim kam) Neatbalstīt. Radīt šķēršļus (kam).
- nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu).
- norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
- Stāvēt uz vietas Neattīstīties, nemainīties.
- Stāvēt uz vietas Neattīstīties, nemainīties.
- pelt Neatzinīgi vērtēt, uzskatīt par nevērtīgu, nederīgu (ko).
- atteikties Neatzīt par savu, noliegt. Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko). Atsacīties.
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst sagūstīti dzīvnieki.
- Stāvēt tālu (no kā) Nebūt saistītam (ar ko).
- Stāvēt tālu (no kā) Nebūt saistītam (ar ko).
- sabats Nedēļas septītā diena (sestdiena), kas Vecajā derībā ir noteikta atpūtai.
- svētdiena Nedēļas septītā diena, vispārēja atpūtas diena.
- Tramīgs miegs Nedziļš, saraustīts miegs.
- palaistīt Neilga laiku, mazliet laistīt.
- paskatīties Neilgu laiku būt par (kā) skatītāju.
- Pakavēties (ar) acīm Neilgu laiku skatīties (uz ko).
- paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- pablenzt Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
- paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet apskatīt.
- pabakstīt Neilgu laiku, mazliet bakstīt.
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
- pabārstīt Neilgu laiku, mazliet bārstīt.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt. Pabakstīt, padurstīt.
- pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties. Paklaigāt.
- pabuldurēt Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
- padēstīt Neilgu laiku, mazliet dēstīt.
- padurstīt Neilgu laiku, mazliet durstīt.
- padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto).
- paglāstīt Neilgu laiku, mazliet glāstīt.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas). Pagrābstīt (1).
- pagrābstīt Neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas). Pagrābāt (1).
- pagrābstīties Neilgu laiku, mazliet grābstīties.
- pagramstīt Neilgu laiku, mazliet gramstīt. Arī pagrābstīt (1).
- pagrūstīt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
- pagrūstīties Neilgu laiku, mazliet grūstīties.
- pagūstīt Neilgu laiku, mazliet gūstīt.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet izplatīt smaržu.
- pakārstīt Neilgu laiku, mazliet kārstīt. Arī pasnaikstīt.
- pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties. Arī pasnaikstīties.
- paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
- pakratīt Neilgu laiku, mazliet kratīt.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus).
- paķerstīt Neilgu laiku, mazliet ķerstīt.
- paķerstīties Neilgu laiku, mazliet ķerstīties.
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
- palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
- pamīstīt Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
- paostīt Neilgu laiku, mazliet ostīt.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku).
- pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- paplātīt Neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas).
- paplātīties Neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām).
- papļaustīt Neilgu laiku, mazliet pļaustīt.
- parakstīt Neilgu laiku, mazliet rakstīt.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu).
- paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
- paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
- pabučoties Neilgu laiku, mazliet skūpstīties.
- paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties.
- paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
- pasmalstīt Neilgu laiku, mazliet smalstīt.
- pasnaikstīt Neilgu laiku, mazliet snaikstīt.
- pasnaikstīties Neilgu laiku, mazliet snaikstīties.
- pastostīties Neilgu laiku, mazliet stostīties.
- pasūkstīties Neilgu laiku, mazliet sūkstīties.
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pašļakstīt Neilgu laiku, mazliet šļakstīt.
- pašļakstīties Neilgu laiku, mazliet šļakstīties.
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt.
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
- patīstīt Neilgu laiku, mazliet tīstīt.
- patīstīties Neilgu laiku, mazliet tīstīties.
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt.
- patīties Neilgu laiku, mazliet tīties.
- patvarstīt Neilgu laiku, mazliet tvarstīt.
- pavaibstīt Neilgu laiku, mazliet vaibstīt.
- pavaibstīties Neilgu laiku, mazliet vaibstīties.
- pavalstīt Neilgu laiku, mazliet valstīt.
- pavalstīties Neilgu laiku, mazliet valstīties.
- pavārstīt Neilgu laiku, mazliet vārstīt.
- pavārtīt Neilgu laiku, mazliet vārtīt.
- pavārtīties Neilgu laiku, mazliet vārtīties.
- pavētīt Neilgu laiku, mazliet vētīt.
- pavīstīt Neilgu laiku, mazliet vīstīt.
- pazvalstīt Neilgu laiku, mazliet zvalstīt.
- pazvalstīties Neilgu laiku, mazliet zvalstīties.
- Baltie plankumi (arī laukumi), arī baltās vietas kartē Neizpētītas teritorijas.
- Baltie laukumi (arī plankumi), arī baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
- Baltie plankumi (arī laukumi), arī baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
- Baltie plankumi (laukumi), arī baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
- Baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
- Balta lappuse Neizpētīts posms, arī notikums (piemēram, kā vēsturē).
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās). Nolaistīt. Nesot ūdeni, aplaisīt drēbes.
- izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko).
- iešņīpāt Nekārtīgi, neglīti ierakstīt.
- ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai. Attiecīgā uguns, liesmas.
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā). Arī padzīt.
- Meža sapulces Nelegālas sapulces mežā - plaši izplatīta nelegālās revolucionārās darbības forma cara patvaldības un buržuāzijas diktatūras laikā.
- Meža sapulces Nelegālas sapulces mežā - plaši izplatīta nelegālās revolucionārās darbības forma cara patvaldības un buržuāzijas diktatūras laikā.
- trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
- lapiņa Neliela papīra lapa ar nelegāli izplatītu politisku tekstu. Proklamācija.
- pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa. Šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- Īsais stāsts Neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
- Stāstu krājums, īsais stāsts Neliels stāsts, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
- piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
- vālodze Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru galos.
- vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā. Vīkšķis (1).
- aprakt Neļaut attīstīties (spējām). Arī pazudināt.
- apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties. Nomākt.
- nospiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties. Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
- aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties vai aizvirzoties (arī aizvirzot ko) priekšā.
- izlaist Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā). Neievērot, neizlasīt (teksta daļu).
- ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
- nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs.
- zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, kurām labi attīstīti tikai trīs pirksti (piemēram, mājas zirgs, Prževaļska zirgs).
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam. Nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- kontinuitīvs Nepārtraukts, savstarpēji saistīts.
- Ne acu neuzmest Nepaskatīties (uz kādu, ko).
- šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā). Apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
- Stāvēt malā (arī nomaļus) Nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- Muļķa prāts Nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- Muļķa prāts Nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- vērot Nepievērst uzmanību, neievērot, neizrādīt interesi (par ko). Neuzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu. Arī nepamanīt.
- mace Neraudzēta plāna maize, ko ēd jūdaisma svētkos, kuri veltīti jūdu izceļošanai no Ēģiptes.
- Dzejolis prozā Nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
- Dzejolis prozā Nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
- klaids Nesaistīts, atrisis (piemēram, par matiem).
- brīvs Nesaistīts. Nepiesiets.
- svabads Nesaistīts. Nepiesiets. Brīvs (8).
- iešņava Nesālīti kausēti tauki. Plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
- Viena lējuma Nesaraujami saistīts. Viengabalains, monolīts.
- Viena lējuma Nesaraujami saistīts. Viengabalains, monolīts.
- vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu).
- hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme.
- skribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt.
- saskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt (parasti daudz).
- uzskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt.
- Pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
- Pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
- kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu).
- noklust Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām). Pazaudēt nozīmīgumu.
- Laist (kādu) mierā Netraucēt, neaizskart (kādu). Neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- Laist (kādu) mierā Netraucēt, neaizskart (kādu). Neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- Bez vainas vainīgais Nevainīgs cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vainīgu.
- Bez vainas vainīgais Nevainīgs cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vainīgu.
- bārstīties Nevajadzīgi, nelietderīgi, izšķērdīgi bērt, bārstīt.
- sērga Nevēlama, kaitīga, parasti plaši izplatīta, parādība (sabiedrībā).
- mākties Nevēlami izplatīties (par parādībām dabā).
- uzmākties Nevēlami izplatīties, iznīcinot (ko citu), traucējot (kam citam) - par parādībām dabā.
- Likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- Likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- Atstāt novārtā Neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
- drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
- izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izslacīt.
- uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
- uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzkratītam.
- uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
- skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Krecelēt, kricelēt.
- kricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Krecelēt.
- krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Kricelēt.
- uzskricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt, uzkricelēt.
- uzķeburot Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt.
- uzkricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt.
- uzkrecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkricelēt.
- uzskrīpāt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzskricelēt.
- skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs, kricelīgs.
- kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs.
- krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Kricelīgs.
- rasisms Nezinātnisku, reakcionāru koncepciju kopums, kuru pamatā ir uzskats par cilvēku rasu fizisko un garīgo nelīdzvērtīgumu un tā izšķirošo nozīmi cilvēku sabiedrības vēsturē un kultūrā. Reakcionāra, fašistiska politika, kuras mērķis ir iznīcināt par zemākām uzskatītās rases.
- ņergāties Niekoties, arī muļķīgi jokoties, ākstīties.
- kalpība Nievājama pakļautība un atkarība, kas saistīta ar reakcionāru centienu aktīvu sekmēšanu.
- Sabiedriskais darbs No cilvēku esamības sabiedriskā veida izrietošā, ar sabiedrisko darba dalīšanu saistītā cilvēka lietderīgās darbības forma.
- Galvenā sakne No dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
- Galvenā sakne No dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
- klāvs No koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai. Uz šāda priekšmeta uztīta ūda.
- mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa. No teksta autora viedokļa. Pēc mūsu domām.
- zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti izstrādājumi.
- Nest sveicienu Nodot, sūtīt sveicienu.
- Nest sveicienu Nodot, sūtīt sveicienu.
- apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām). Būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām) Būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- nodzalkstīties Nodzalkstīt.
- notiesāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti.
- nolocīt Noēst ar lielu apetīti.
- iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
- aiznest Nogādāt (ziņas), izplatīt (valodas).
- nošķūtēt Nogādāt, arī nosūtīt (parasti ar transportlīdzekli).
- nobrūnēt Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam.
- noglaust Noglāstīt.
- nogramstīt Nogrābstīt (1).
- nogramstīt Nogrābstīt (5).
- pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- nokrustīt Nokristīt (1).
- nokrustīties Nokristīties.
- neaprakstāms Nol. divd. --> aprakstīt.
- neieskaitot Nol. divd. --> ieskaitīt.
- neizpētīts Nol. divd. --> izpētīt.
- nepārskatāms Nol. divd. --> pārskatīt.
- nepieskaitāms Nol. divd. --> pieskaitīt.
- nerakstīts Nol. divd. --> rakstīt.
- nesaistīts Nol. divd. --> saistīt.
- nesaistošs Nol. divd. --> saistīt.
- neskaitāms Nol. divd. --> skaitīt.
- neskaitot Nol. divd. --> skaitīt.
- neskatoties Nol. divd. --> skatīties.
- nolaistīties Nolaistīt sevi.
- uzdomāt Nolūkot, noskatīt (par dzīvesbiedri vai dzīvesbiedru).
- iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
- kurš Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kas Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- par Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kur Norāda uz (kā, parasti ar vietas nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- tur Norāda uz cilvēku kopu, vidi, ar kuru kāds ir, parasti vāji, saistīts.
- no Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi. Norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
- par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi.
- pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
- kāds Norāda Uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kāpēc Norāda uz kā (parasti ar cēloņa, arī nolūka nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kādēļ (3).
- kā Norāda uz kā (parasti ar darbības veikšanas veidu, paņēmienu saistītu) noliegumu, neiespējamību.
- kad Norāda uz kā (parasti ar laika nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kālab Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kādēļ (3). Kāpēc (3).
- kādēļ Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kāpēc (3).
- tā Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- taipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja).
- šaipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
- pie Norāda uz teritoriju, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
- no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko). Norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
- par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
- pie Norāda uz to (priekšmetu), ar ko (kāds) darbojas, ir saistīts.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts.
- pie Norāda uz to, ar ko ir saistīts kāds stāvoklis.
- kas Norāda uz to, ar kuru saistīta verba nosauktā darbība.
- kur Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā darbība.
- kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
- starp Norāda uz, parasti diviem, objektiem, kuri ir saistīti telpā.
- iekš Norāda, ar ko kas ir saistīts.
- līdzi Norāda, ka (kāds) tiek iesaistīts vietas maiņā, virzībā.
- tālāk Norāda, ka (kas) ir saistīts ar turpmāko laikposmu, nākotni, vērsts uz to. Turpmāk.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts.
- laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā. Ārā (4).
- vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- klāt Norāda, ka darbības objekts tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots (ar ko).
- vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- sa- Norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti.
- ārpus Norāda, ka kas nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli (1) vai ir saistīts ar to.
- karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs.
- luno- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz Mēnesi, ir saistīts ar to.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz tirdzniecību, ir saistīts ar tirdzniecību.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu, pamatni.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) virsmu, virsu, arī augšu.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- automoto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
- ceļa- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ceļu, ceļošanu, ir nepieciešams ceļā.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar dzelzs īpašībām.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrisko enerģiju.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (1).
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (2).
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
- sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
- kosmo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
- ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ledu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu veidošanu, ražošanu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
- metalo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metālu.
- krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu.
- pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
- radar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiolokāciju, ir ieguls, tiek veikts radiolokācijā.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežu (3).
- korespondenc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
- inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
- treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrācijām.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
- eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais organizē eksportu, ir saistīts ar preču eksportēšanu.
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv šādā posmā, ir saistīts ar šādu posmu.
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar agronomiju, lauksaimniecību.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti lielaizzināšanu, apstrādi.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu.
- klavier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
- likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (1).
- likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (2).
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu).
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto iespiešanas procesā vai ka tas ir saistīts ar šo procesu.
- nozīmēt Norādīt, parakstīt (ārstnieciskas procedūras, zāles).
- pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
- aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
- Tīrais laiks Norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts to pārtraukumu ilgums.
- Tīrais laiks Norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts to pārtraukumu ilgums.
- izskaitīt Noskaitīt (parasti lūgšanu).
- pārskaitīt Noskaitīt no galvas vēlreiz, no jauna (tekstu).
- nodrebēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- notrīcēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- notrīsēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- apbučot Noskūpstīt (vairākās vai daudzās vietās).
- saskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu.
- nobučot Noskūpstīt.
- nomutēt Noskūpstīt.
- pabučot Noskūpstīt.
- nolocīties Noslaistīties.
- noslamstīties Noslaistīties.
- Sirds noslēpums Noslēpums, kas ir saistīts ar kā intīmo dzīvi.
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam). Nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot.
- pārstatīt Nostatīt citā vietā.
- centrēt Nostatīt, novietot noteiktā attiecībā pret centru.
- pabalstīt Nostiprināt ar balstiem (ko), parasti novietojot balstus zem (tā). Atbalstīt.
- nostutēt Nostiprināt ar balstu. Arī atbalstīt (pret ko).
- nobraukt Nostrādāt (visu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
- noskraidīties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu).
- noskrieties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu).
- pasveicināt Nosūtīt (kādam) sveicienu ar cita starpniecību. Nodot (kādam) sveicienu (no kāda).
- pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu, parasti iestādei, uzņēmumam u. tml.) tālāk pēc citas adreses (citam).
- pārsūtīt Nosūtīt (ko atsūtītu) citam, uz citu vietu.
- Nosūtīt pa etapu Nosūtīt karagūstekņus vai arestantus karavīru pavadībā.
- noraidīt Nosūtīt, aizsūtīt (kādu).
- iedalīt Nosūtīt, norīkot (darbā, pasākumā). Likt atrasties (kādā vienībā, grupā). Arī ieskaitīt.
- atpakaļadrese Nosūtītāja adrese.
- izolēt Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu).
- Vienots vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- Viens vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- veselums Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa. Veselums (1).
- testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums. Virkne (2).
- reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piemēram, faktu). Arī fiksēt (1).
- ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne.
- plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
- strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar lielām grūtībām, lieliem materiāliem zaudējumiem.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, saimnieciski ekonomiskās dzīves pilnīgu sabrukumu.
- novīstīt Notīstīt nost un noņemt (ko apvīstītu).
- notīstīties Notīstīt sevi, savu ķermeņa daļu.
- nošķetināt Notīt (2).
- notuntuļot Notīt nost (ko vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptītu).
- notīties Notīt sevi, savu ķermeņa daļu.
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
- satvert Notvert, sagūstīt (piemēram, likuma pārkāpēju).
- novaikstīt Novaibstīt.
- novaikstīties Novaibstīties.
- appērties Novārtīties, aplipt.
- Laika zobs Novecošanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.
- laikazobs Novecošanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu. Laika zobs.
- Laika zobs Novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.
- nolūkot Novērot, noskatīties.
- Paaugstināt atzīmi Novērtēt ar augstāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
- Pazemināt atzīmi Novērtēt ar zemāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
- Salikt punktus Novērtēt sekmes (vairākiem, daudziem) pēc ballu sistēmas un ierakstīt novērtējumu.
- Salikt piecniekus, četriniekus (arī pieci, četri utt.) Novērtēt sekmes ar atzīmēm pieci, četri utt. un ierakstīt tās.
- Salikt atzīmes Novērtēt sekmes ar atzīmēm un ierakstīt tās.
- ielikt Novērtēt sekmes un ierakstīt atzīmi.
- paslēpt Novietot (ko, kādu kur) tā, ka (to kāds) nevar saskatīt, arī atrast.
- atsliet Novietot ieslīpi un atbalstīt (pie kā, pret ko). Piesliet.
- Sakārtot galdu Novietot uz galda visu maltītei vajadzīgo.
- paslēpties Novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
- atbalstīties Novietoties tā, lai kas balstītu.
- novīstīties Novīstīt sevi.
- redzamība Objekta uztveramība ar redzi. Šādas uztveramības skaidrības pakāpe. Iespēja redzēt, saskatīt (ko).
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml. Arī iesniegums.
- iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
- protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
- raksts Oficiāls, parasti samērā plašs, rakstīts teksts, kura saturs atspoguļo, arī apstiprina kādus faktus. Arī dokuments.
- Īstais jasmīns Olīvkoku dzimtas augs, kas izplatīts subtropos.
- kredītoperācija Operācija (piemēram, bankā, krājkasē), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
- Fizikālā optika Optikas nozare, kas pētī ar gaismas viļņējādo dabu saistītās parādības.
- metols Organisks savienojums - balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī un ko izmanto fotogrāfijā par attīstītāju.
- ēteris Organisks savienojums, kurā divi ogļūdeņražu radikāļi saistīti ar skābekļa atomu.
- spirts Organisks savienojums, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie viena piesātināta oglekļa atoma.
- aerobs Organisms, kas spēj dzīvot tikai tādā vidē, kurā ir nesaistīts skābeklis.
- rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu.
- apvienot Organizatoriski saistīt.
- saimniekot Organizēt, vadīt, arī veikt ar (parasti lauksaimniecisko) ražošanu saistītos darbus, pasākumus.
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
- diriģents Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- ošņāt Ostīt (1) - parasti par dzīvniekiem.
- ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu ko (parasti par dzīvniekiem).
- ošņāties Ostīties.
- šņakarēt Ošņāt, ostīt (par dzīvniekiem).
- Aplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis) Otri apskatīties.
- pačakarēt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti, ko meklējot).
- putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.).
- sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
- atbrīvot Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku).
- atsvabināt Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku). Atbrīvot (1).
- sabojāt Padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu). Būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte).
- atbrīvot Padarīt nenoslogotu, arī nesaistītu.
- nodot Padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu).
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem). Plaši izziņot, izklāstīt.
- paziņot Padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā. Piesūtīt (rakstisku) ziņu.
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu. Panākt, ka (kas) nenotiek.
- pabadīt Padurstīt. Pabikstīt.
- Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- papaijāt Paglāstīt.
- pagrābāties Pagrābstīties.
- pagrābstīt Pagrābstīties.
- pagramstīties Pagrābstīties.
- veidoties Pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.).
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- plesties Pakāpeniski izplatīties (kur) - par parādībām dabā.
- rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām). Pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko). Briest.
- raisīt Pakāpeniski veidot, attīstīt (ko) - par parādībām daba.
- tīt Pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma).
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu).
- šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
- šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
- vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- atlaist Palaist vaļā (piesietu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- pabalsts Palīgs, atbalstītājs (1).
- Riņķī (un) apkārt Pamatīgi, sīki (izjautāt, izstāstīt u. tml.).
- bazēt Pamatot, balstīt.
- bazēties Pamatoties, balstīties.
- dzēst Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), ka zūd (uzrakstītais, uztrieptais). Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), lai (no papīra) zustu uzrakstītais, uztrieptais.
- pievilkt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika. Piesaistīt.
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties. Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- uzvēdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties. Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir saistīts (ar ko) kādā darbībā, procesā.
- pasargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā. Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko). Nosargāt.
- iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
- sakratīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās.
- pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2).
- uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties (piemēram, smarža, vēsma). Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, smarža, vēsma).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas). Sagraut, nopostīt.
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības). Izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
- pārtvert Panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nonāk cita rīcībā.
- palaist Panākt, ka (kas) plūst, izplatās, arī sāk plūst, izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu. Uzsūtīt (2).
- nodot Panākt, ka tiek iesaistīts (karadienestā).
- iznīcināt Panākt, ka tiek uzskatīts par nevērtīgu, nevēlamu.
- Pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- Pārvilkt (arī pārdabūt) savā pusē Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- Pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- rokraksts Paņēmienu kopums burtu, teksta rakstīšanai ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus. Šādi rakstītu burtu, teksta forma, veids.
- apostīt Paostīt (visapkārt vai vairākās vietās).
- paošņāt Paostīt.
- postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei.
- pēcraksts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei. Postskripts.
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums). Īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
- Ruļļu papīrs Papīrs, ko pēc izgatavošanas glabā, transportē satītu rullī.
- aizgrimt Par parādībām, kas saistītas ar cilvēka dzīvi, viņa pārdzīvojumiem.
- moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā. Ļoti īss laika sprīdis. Mirklis. Acumirklis.
- Laika moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā.
- pavadonis Parādība, iezīme, kas ir (ar ko) cieši saistīta, ir (kam) ļoti raksturīga.
- pavadparādība Parādība, kas izraisās kā citas parādības sekas vai ir cieši saistīta ar citu, nozīmīgāku parādību.
- apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām vai ir saistīta ar tām.
- elektrība Parādību kopa, kas ir saistīta ar elektriskajiem lādiņiem un elektromagnētisko lauku.
- magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību.
- iepazīstināt Parādīt (piemēram, kādu vietu, parasti, sniedzot paskaidrojumus par to). Dot iespēju apskatīt (piemēram, mākslas darbu), dot iespēju noklausīties (piemēram, skaņdarbu).
- izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
- Goda parāds Parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem.
- Goda parāds Parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem, nodrošinājumiem.
- pasīvs Parādu un saistību kopums (uzņēmumam, iestādei). Bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes līdzekļu avotus un uz laiku piesaistītos svešos līdzekļus.
- pārlaistīt Pārāk daudz laistīt (augu).
- Dot parakstu Parakstīt.
- Dot parakstu Parakstīt.
- Likt parakstu Parakstīties.
- Likt parakstu Parakstīties.
- tveicīgs Parasti ar «būt», «kļūt», «tikt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru.
- pavadīt Parasti būt sastopamam, atrasties kāda tuvumā, arī sekot kādam (par dzīvniekiem). Būt izplatītam, parasti sastopamam kā tuvumā (par augiem).
- pusacs Parasti savienojumā «ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.»: pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu.
- receptūra Parasti savienojumā «ārstnieciskā receptūra»: mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem. Darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
- pasaka Parasti savienojumā «literārā pasaka»: daiļdarbs, kam raksturīga fantastika, sižeta un tēlu tuvība šādam vēstītājas folkloras sacerējumam. Attiecīgais daiļliteratūras žanrs.
- šļaugans Parasti savienojumā «šļaugana dūša». Slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- skumjš Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapi» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām.
- priecīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
- vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu. Skrējējam kļūst silti.
- mitrs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
- karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.
- silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
- piestāstīt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
- pavirzīt Parasti savienojumā ar «uz priekšu»: panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
- parakstīt Parasti savienojumā ar «varēt, spēt»: varēt (spēt) rakstīt.
- pakulstīties Paraustīties, paplivināties (vējā).
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- aplūkot Pārbaudot apskatīt.
- brīnums Pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu. Ļoti liels pārsteigums.
- izciest Pārdzīvot (ar sāpēm, ciešanām saistītu norisi).
- saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi; pareizi uztvert (kāda) izteikumu nozīmi; apziņā saistīt (parādību, priekšmetu u. tml.) ar (tā) zīmi, apzīmējumu.
- robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai.
- samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām. Iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
- aprakstīt Pārklāt (parasti izšujot, arī apgleznojot) ar ornamentu, zīmējumu. Izrakstīt.
- cementēt Pārklāt ar cementu. Saistīt ar cementu. Veidot no cementa.
- satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- pārkrustīt Pārkristīt (1).
- pārkrustīties Pārkristīties (1).
- pārkrustīties Pārkrustīt (1) sevi.
- pārliet Pārlaistīt (piemēram, augus, augsni).
- pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli).
- izrakņāt Pārmeklēt. Arī izkratīt (3).
- Saņemt savā varā Pārņemt, piesaistīt.
- Saņemt savā varā Pārņemt, piesaistīt.
- lecināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu.
- Nevērsta pārraide Pārraide, kuras izplatītā informācija ir uztverama visos virzienos.
- norakstīt Pārrakstīt (tekstu no kā, piemēram, grāmatas, žurnāla) savām vajadzībām.
- pārgrāmatot Pārrakstīt citā grāmatvedības grāmatā, kontā, lai labotu iepriekšējo iegrāmatojumu.
- atšifrēt Pārrakstīt parastajā rakstā (to, kas uzrakstīts speciālrakstā).
- izrakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (daļu no kāda teksta).
- pārvest Pārskaitīt (2).
- apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.).
- sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
- Pārmīt sliedes Pārstatīt pārmiju.
- Pārmīt sliedes Pārstatīt pārmiju.
- pārlapot Pāršķirstīt (grāmatu, žurnālu u. tml.), parasti ātri, pavirši lasot.
- konservēt Pārtraucot izmantot, celt, attīstīt tālāk (piemēram, celtnes), saglabāt (tās) kādā stāvoklī.
- pagvelzt Parunāt, pastāstīt (ko nenozīmīgu). Papļāpāt.
- taksometrs Pārvadājuma maksas skaitītājs (automobilī).
- ielauzties Pārvarot grūtības, iekļūt un izpētīt, apgūt.
- izlauzties Pārvarot vides pretestību, izplatīties (par skaņu).
- reducēt Pārveidot (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā formā. Iesaistīt (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā kopā, sistēmā. Arī vienkāršot.
- instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim. Instrumentēt (2).
- izvērst Pārveidot detalizētākā formā (kompaktā veidā uzrakstītu matemātisku formulu).
- saārdīt Pārvērst drupās, gruvešos u. tml. (par cilvēkiem). Arī izpostīt, iznīcināt.
- aizcelt Pārvietot, aizsūtīt, aizkomandēt (prom, uz tālāku vietu). Pārcelt.
- doties Pārvietoties un iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā).
- virzīties Pārvietoties, izplatīties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā, arī gaismu, skaņu.
- sijāties Pārvietoties, izplatīties kādā vietā, vidē (par kā sīkām daļiņām).
- pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
- Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
- Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
- Garnizona dienests Pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
- Garnizona dienests Pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
- darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē. Darbība (3).
- ievadīt Paskaidrojot, sniedzot norādījumus, iepazīstināt (ar ko jaunu). Iepazīstinot (ar jauniem apstākļiem), iesaistīt (piemēram, kādā kolektīvā, sabiedrībā).
- pavērties Paskatīties (2).
- Pagriezt skatu (arī skatienu) Paskatīties (kāda virzienā).
- Pagriezt skatienu (arī skatu) Paskatīties (kādā virzienā).
- Pagriezt skatienu (arī skatu) Paskatīties (kādā virzienā).
- Pamest acis (arī skatienu, skatu) Paskatīties (uz ko, kur).
- Pamest skatienu (arī skatu, acis) Paskatīties (uz ko, kur).
- Pamest skatu (arī skatienu, acis) Paskatīties (uz ko, kur).
- atskatīties Paskatīties atpakaļ.
- pablenzt Paskatīties nekustīgi, stingi.
- Pamest skatu gaisā Paskatīties uz augšu, augšup.
- Pamest skatienu (arī skatu) gaisā Paskatīties uz augšu, augšup.
- Pamest skatu (arī skatienu) gaisā Paskatīties uz augšu, augšup.
- palūkoties Paskatīties, parasti īsu brīdi, paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi.
- paraudzīties Paskatīties, parasti īsu brīdi. Paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi. Palūkoties (1).
- Pavērst skatienu (arī skatu) Paskatīties.
- Pavērst skatienu (arī skatu) Paskatīties.
- Pavērst skatu (arī skatienu) Paskatīties.
- parēgoties Paskatīties.
- pavērsties Paskatīties.
- paskvilists Paskvilas autors, arī izplatītājs; paskvilants.
- paskvilants Paskvilas autors, arī izplatītājs.
- papūst Pastāstīt (parasti ko aplamu).
- pačukstēt Pastāstīt ļoti klusu (parasti slepeni).
- atbildēt Pastāstīt, atstāstīt (mācību vielu).
- nostāstīt Pastāstīt, izstāstīt.
- paklāstīt Pastāstīt, paskaidrot (parasti īsi).
- Iepūst ausīs Pastāstīt.
- Iepūst ausīs Pastāstīt.
- perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem). Pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
- vēstuļkastīte Pastkastīte, kurā ievieto adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- pasaukt Pasūtīt (alkoholisku dzērienu, parasti krogā). Izsaukt (6).
- abonēt Pasūtīt (ko) pēc abonementa. Saņemt (ko) pēc abonementa.
- parakstīt Pasūtīt (preses izdevumus). Abonēt.
- pasūtināt Pasūtīt [1].
- izsaukt Pasūtīt alkoholisku dzērienu (parasti krogā).
- parakstīties Pasūtīt sev (preses izdevumus). Pasūtīt sev (parakstāmās literatūras izdevumus).
- Pacīnīties ar sevi Pasvārstīties. Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ. Arī uzupurēties.
- palapot Pašķirstīt.
- vibrogrāfs Pašrakstītāja iekārta vibrāciju reģistrēšanai.
- termogrāfs Pašrakstītāja ierīce nepārtrauktai vides temperatūras reģistrēšanai.
- anemogrāfs Pašrakstītāja ierīce, kas reģistrē vēja ātrumu un virzienu.
- pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma un daudzuma reģistrēšanai.
- aktinogrāfs Pašrakstītājs aparāts Saules staru enerģijas reģistrēšanai.
- pašrakstītājaparāts Pašrakstītājs.
- aptaustīt Pataustīt (visapkārt, no virspuses), lai iepazītos, pārbaudītu, izpētītu u. tml.
- pačamdīt Pataustīt, pagrābstīt (parasti, ko meklējot).
- pačamdīties Pataustīties, pagrābstīties (parasti, ko meklējot).
- pačalot Pateikt, pavēstīt bez nopietna, dziļa satura. Būt bez nopietna, dziļa satura (parasti par tekstu).
- pieminēt Pateikt, uzrakstīt (vārdu, nosaukumu u. tml.), parasti kādā sazināšanās norisē.
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- Pamielot acis Patiku apskatīt, aplūkot.
- Mielot acis Patiku skatīties, redzēt.
- mikrocefālija Patoloģiski maza, neattīstīta galva.
- kaverna Patoloģisks dobums (orgānos, parasti plaušās, nierēs, kaulos, aknās), kas parasti saistīts ar tuberkulozes procesu.
- paurdīt Paurbināt. Arī pabikstīt, parušināt.
- paurdīties Paurbināties. Arī pabikstīties, parušināties.
- runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu). Tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.
- runāt Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
- pasvīst Paveikt ko grūtu, saistītu ar piepūli.
- iesūtījums Paveikta darbība --> iesūtīt. Iesūtītais priekšmets vai priekšmeti.
- izsūtījums Paveikta darbība --> izsūtīt (3). Izsūtītais priekšmets vai priekšmeti.
- apdēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> apdēstīt.
- aptinums Paveikta darbība, rezultāts --> aptīt.
- apzeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt. Zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets). Zeltījums.
- iesaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaistīt.
- ieskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskaitīt (1).
- ietinums Paveikta darbība, rezultāts --> ietīt.
- laistījums Paveikta darbība, rezultāts --> laistīt [1] (1).
- laistījums Paveikta darbība, rezultāts --> laistīt [1] (2).
- nītījums Paveikta darbība, rezultāts --> nītīt.
- nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (1).
- nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (2). Arī norīkojums.
- notinums Paveikta darbība, rezultāts --> notīt (1).
- notinums Paveikta darbība, rezultāts --> notīt (2).
- notinums Paveikta darbība, rezultāts --> notīt (3).
- pārrakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (1).
- pārrakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (2).
- pārskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārskaitīt (1). Arī uzskaitījums.
- pārstāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstāstīt.
- pārstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (1).
- pārstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (2).
- pasūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> pasūtīt [1].
- pavēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavēstīt.
- pētījums Paveikta darbība, rezultāts --> pētīt (1). Darbs (piemēram, monogrāfija, raksts, referāts), kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.
- pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1).
- pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2).
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (1).
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (2).
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (3).
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt (1).
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt (2).
- priekšstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> priekšstatīt.
- rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt (1).
- rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt (2).
- rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt (3).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (1).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (2).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (3).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (4).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (5).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (6).
- sapostījums Paveikta darbība, rezultāts --> sapostīt.
- sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt (1).
- sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt (2).
- sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt (3).
- sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt (4).
- sastatījums Paveikta darbība, rezultāts --> sastatīt (1).
- sastatījums Paveikta darbība, rezultāts --> sastatīt (2).
- savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt (1).
- savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt (2).
- skatījums Paveikta darbība, rezultāts --> skatīt (1).
- stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt. Teksts, ko kāds veido, ir izveidojis stāstot.
- tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt (1). Priekšmets, kas ir izveidots, tinot kādu materiālu.
- tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt (2).
- uzdzirkstījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzdzirkstīt.
- uzskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaitīt (1).
- uzskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaitīt (2).
- uztinums Paveikta darbība, rezultāts --> uztīt.
- veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (1).
- veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (2).
- vēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> vēstīt. Ziņojums, stāstījums.
- zeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> zeltīt. Zelta kārta, ar ko ir (kas) pārklāts.
- nolocīt Pavērst uz leju (ko uzlocītu). Arī norotīt.
- Krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukuma slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
- Krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
- izzvanīt Pavēstīt par (kā) beigām - par zvanu.
- iezvanīt Pavēstīt par (kā) sākumu (par zvanu).
- apsmalstīt Pavirši vai nepilnīgi nosmalstīt (šķidrumu, tā virskārtu). Nosmalstīt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
- apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- iegramstīt Pavirši, arī mazliet iegrābt (1), ieraust (1). Iegrābāt, iegrābstīt.
- Pa acu galam Pavirši, nedaudz, neilgi (apskatīt).
- Pa acu galam Pavirši, nedaudz, neilgi (apskatīt).
- sačubināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot. Pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.
- sačabināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot. Pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml. Sačubināt (2).
- uzšvīkāt Pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt. Pavirši uzrakstīt (parakstu).
- pavīkstīt Pavīstīt.
- piesmiet Pazemojot, vardarbīgi, arī krāpjot iesaistīt dzimumaktā (sievieti).
- apvainojums Paziņojums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- piesacīt Paziņot klausītājiem, skatītājiem (nākamo priekšnesumu koncertā, uzvedumā u. tml.).
- atteikt Paziņot, ka atsakās (no kā agrāk pasūtīta, apsolīta).
- aiziet Pazust, pāriet (par parādībām, kas saistītas ar atsevišķa indivīda dzīvi, ar viņa pārdzīvojumiem).
- rumulēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- pieņemt Pēc savstarpējas vienošanās uzskatīt (ko, piemēram, par mērvienību, simbolisku apzīmējumu).
- vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem). Arī kolikas.
- pārdurt Pēkšņi izplatīties (tumsā) - par gaismas staru, staru kūli.
- pārplēst Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu).
- pāršķelt Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaņām).
- pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu. Pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
- pāršķelt Pēkšņi izplatīties tumšā vidē (parasti par gaismas staru).
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- Iekrist acīs Pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- (Ie)krist acīs Pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- Krist acīs Pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību.
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā).
- pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
- ielauzties Pēkšņi, negaidīti izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
- sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām).
- insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kas parasti ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem.
- Peļu astīte Peļastīte (2).
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- Saules plankumi Periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
- Saules plankumi Periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
- kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem. Kinohronika (1).
- adresants Persona, iestāde, kas adresē kādam pasta vai telegrāfa sūtījumu. Nosūtītājs.
- godabiedrs Persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu. Attiecīgais nosaukums.
- paraksts Personas pašrocīgi uzrakstīts vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā), kas ko apliecina, apstiprina.
- saimniecība Personiskā dzīvojamā māja, dzīvoklis, mājsaimniecības priekšmetu kopums, arī dārzs, (neliels) mājdzīvnieku kopums. Ar tiem saistītais, parasti mājsaimniecības, darbu kopums.
- apraudzīt Pētījot, pārbaudot apskatīt, aplūkot.
- rekognoscēt Pētīt (piemēram, apvidu, klimatiskos apstākļus) pirms kādu darbu sākšanas.
- zondēt Pētīt ar zondi (1).
- modelēt Pētīt, analizēt (ko), izmantojot modeli (4). Atspoguļot (ko) ar modeli (4).
- salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties (parasti pagātnes faktus).
- skatīt Pētīt, pārbaudīt (ko), parasti ar redzi, lai (to) iepazītu, novērtētu u. tml.
- piedurt Piebikstīt (1).
- sabikstīties Piebikstīt viens otram, cits citam.
- iziet Piedalīties (kādā pasākumā, kas parasti saistīts ar pārvietošanos) un pabeigt piedalīties.
- Iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.)
- Iziet sporta (arī mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties sporta (mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties sportā (mākslā, literatūrā u. tml.).
- piegrābāt Piegrābstīt.
- piegramstīt Piegrābstīt.
- Iekārties (kādam) elkonī Pieķerties (kādam) pie elkoņa un spēcīgi atbalstīties uz tā.
- sajaukt Pieļaut kļūdas (piemēram, norunājot kādu tekstu, izpildot skaņdarbu). Kļūdaini, neprecīzi, juceklīgi atstāstīt, izklāstīt (ko).
- ķēpa Pienākums, darbs (parasti nepatīkams), kura veikšana saistīta ar grūtībām, lielām pūlēm.
- uzmunsturēt Pieņemt darbā, iesaistīt (kuģa) komandā.
- noturēt Pieņemt, uzskatīt, arī atzīt (par ko).
- piezīmēt Pierakstīt (īsu tekstu), fiksējot kādu faktu, domu u. tml.
- sarakstīt Pierakstīt (vairākus, daudzus vārdus, teikumus u. tml. kopā, kādā kopumā).
- ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt (piemēram, burtnīcā, žurnālā, lai saglabātu, neaizmirstu).
- ierakstīt Pierakstīt, lai izdarītu uzskaiti. Reģistrēt.
- atzīmēt Pierakstīt, piezīmēt (ko piedzīvotu, konstatētu, novērotu u. tml., lai saglabātu, neaizmirstu).
- Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
- Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
- vervēt Pierunājot, pārliecinot, slēdzot līgumu, saistīt kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.
- apvārdot Pierunāt (kādu). Iestāstīt.
- Apvārdot zobus Pierunāt, iestāstīt (piemēram, lai apmānītu, pieglaimotos).
- aizjūgt Piesaistīt (darba dzīvnieku) transportlīdzeklim, darba rīkam. _biežāk_ Iejūgt.
- valdzināt Piesaistīt (kādu), izraisot patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties.
- uzņemt Piesaistīt (parasti mitrumu) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- piejūgt Piesaistīt (pie spēkratiem).
- pievilkt Piesaistīt (piemēram, uzmanību, skatienu).
- piejūgt Piesaistīt (spēkratus pie kā pārvietojama, transportējama).
- pietauvot Piesaistīt (ūdens transportlīdzekli, piemēram, piestātnei) ar tauvām, trosēm u. tml.
- piejozt Piesaistīt ar jostu. Piesaistīt pie jostas.
- Paņemt tauvā Piesaistīt ar ko (parasti transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu.
- Paņemt tauvā Piesaistīt ar ko (transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu.
- pieķēdēt Piesaistīt ar ķēdi (parasti dzīvnieku).
- nozvejot Piesaistīt sev (kādu). Arī iegūt (ko).
- pievienoties Piesaistīt sevi (kam, piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai) kopējas darbības veikšanai. Iesaistīt sevi (kopējā darbībā, rīcībā).
- iejūgties Piesaistīt sevi (pie transportlīdzekļa vai darba rīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- pieķēdēties Piesaistīt sevi ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
- piesprādzēties Piesaistīt sevi ar sprādzi (pie kā, kam klāt).
- piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
- piepulcēt Piesaistīt, pievienot (kādai cilvēku grupai).
- pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par putekļiem, gružiem u. tml.
- pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt), parasti mitruma iedarbībā.
- pieķerties Piesaistīties, pielipt (pie kā, kam klāt).
- piesūkties Piesaistīties, piestiprināties, parasti ar piesūcekni (par dzīvniekiem, augiem).
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķi.
- piestutēties Pieslieties (1), arī atbalstīties.
- sadzīt Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā).
- piesieties Piestiprināties (piemēram, ar saiti). Piesaistīties.
- piesviest Piesūtīt, norīkot papildus (piemēram, palīgspēkus).
- sadalīt Pievērst (piemēram, uzmanību), veltīt (piemēram, spēku, spējas) vairākām darbībām, pasākumiem u. tml.
- apstaigāt Pievērsties (daudziem vai visiem) - par skatienu, acīm. Apskatīt.
- pievilkt Pievienot (piemēram, ar vadiem saistītās iekārtas, ierīces).
- pierēķināt Pievienot aprēķinam, skaitam, daudzumam (kādu skaitlisku lielumu). Pieskaitīt (1).
- memuāri Piezīmju, atmiņu formā rakstīts teksts, kurā autors vēstī par notikumiem, cilvēkiem, ar ko viņam ir bijusi tieša saskare.
- izveidot Pilnīgi attīstīt (orgānus) - par augiem.
- Neatstāt (ne) akmeni uz akmens Pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
- Neatstāt (ne) akmeni uz akmens Pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
- Nolīdzināt (līdz) ar zemi Pilnīgi nopostīt.
- Nolīdzināt (līdz) ar zemi Pilnīgi nopostīt.
- Nolīdzināt (līdz) ar zemi Pilnīgi nopostīt.
- izārdīt Pilnīgi pārtraukt, izpostīt (parasti attiecības starp cilvēkiem).
- pārņemt Pilnīgi saistīt, ietekmēt psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- Pārņemt prātus Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- Pārņemt prātus Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- atdoties Pilnīgi veltīt sevi (kādam mērķim, cilvēkam u. tml.).
- pavadoņpilsēta Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to.
- pavadonis Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to. Pavadoņpilsēta.
- sapīt Pinot savienot, sasaistīt.
- klients Pircējs, pasūtītājs.
- krumslis Pirksta locītava. Kājas potīte.
- beletāža Pirmais balkons virs partera skatītāju zālē.
- pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (ko sasaistītu ar pinekli, piemēram, zirgu).
- kooperācija Plānveidīga, organizēta (piemēram, cilvēku, uzņēmumu) sadarbība viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kooperēties Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā. Kooperēties (1).
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti saskaņot (ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kartuša Plastisks vai grafisks (uzraksta, emblēmas, ģerboņa u. tml.) rotājums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā.
- izbazūnēt Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
- bazūnēt Plaši izplatīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
- slava Plaši izplatīta informācija (piemēram, par kādu cilvēku, notikumu).
- silikāti Plaši izplatīti iežu veidotāji minerāli (piemēram, laukšpats, vizla), kas veidojas no dažādu silīcijskābju sājiem.
- palot Plaši izplatīties (par gaismu), plaši izplatīt gaismu (par gaismas avotu). Plaši izplatīties (par gaisa plūsmu, miglu u. tml.).
- izlīt Plaši izplatīties (piemēram, par gaismu, siltumu).
- iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties (piemēram, par atziņām, sasniegumiem, arī par kādām parādībām).
- kosmopolītisks Plaši izplatīts uz zemeslodes (par augiem vai dzīvniekiem).
- izvērst Plaši, daudzpusīgi risināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.). Detalizēti izveidot (mākslas tēlu).
- avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs).
- Plaušu emfizēma Plaušu paplašināšanās un ar to saistītā gaisa uzkrāšanās plaušās.
- Plaušu emfizēma Plaušu paplašināšanās un ar to saistītā gaisa uzkrāšanās plaušās.
- dusulis Plaušu vai sirds slimība (zirgiem), kas saistīta ar apgrūtinātu elpošanu.
- vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
- klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem. Izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- segties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem. Izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis.
- dvest Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu).
- dvesmot Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu). Dvest (3).
- dvašot Plūst, izplatīties (piemēram, par siltumu, smaržu, gaisa strāvu). Dvest (3), dvesmot (1).
- pūst Plūst, izplatīties līdz ar gaisa strāvu.
- pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
- izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, straumi).
- paplūst Plūstot mazliet, daļēji izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
- čabēt Pļāpāt. Atskanēt, izplatīties (piemēram, par valodām).
- pārpļaustīt Pļaustīt vēlreiz, no jauna.
- tufs Porains vulkāniskas izcelsmes iezis vai nogulumu iezis. Saistīti saldūdens kaļķi.
- laupīt Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- demolēt Postīt, ārdīt, graut (parasti par cilvēkiem).
- ārdīt Postīt, jaukt, graut, iznīcināt (par parādībām dabā).
- graut Postīt, pārvērst drupās (parasti celtnes).
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- rakstpratība Prasme (pareizi) rakstīt (1).
- rakstītprasme Prasme (pareizi) rakstīt (1). Rakstpratība.
- daiļrakstīšana Prasme skaidri un skaisti rakstīt. Kaligrāfija.
- pārnest Precīzi pārrakstīt (kļūdu labojumus) no viena (mašīnraksta, korektūras) eksemplāra citā.
- ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem). Apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni).
- sapresēt Presējot izmainīt (kā) formu, ievērojami palielināt (kā) blīvumu, arī sasaistīt, savienot (ko).
- konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi, atšķirīgu). Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti krasi, atšķirīgs) tiek pretstatīts.
- Likt pretī (arī pretim) Pretstatīt.
- Nostādīt pretī (arī pretim, pretstatā) Pretstatīt.
- Nostādīt pretstatā (arī pretī, pretim) Pretstatīt.
- Stādīt pretī (arī pretim) Pretstatīt.
- pretnostatīt Pretstatīt.
- plāns Priekšmeta, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja novērošanas punkta.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
- piemiņa Priekšmets, kas ir saistīts ar mirušu cilvēku, kādu pagātnes faktu un izraisa cieņas pilnu attieksmi pret to.
- regālija Priekšmets, kas, parasti simbola veidā, ir saistīts ar kādu darbību, parādību sabiedrībā.
- balsts Priekšmets, pamats, pret ko vai uz kā vai atbalstīties. Atbalsts.
- puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori). Šīs apakškārtas dzīvnieki.
- pērtiķis Primātu kārtas dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem). Riebšana, pūšļošana.
- pūšļošana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, ārstēšana.
- riebšana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, ārstēšana. Pūšļošana, vārdošana.
- aprakstīšana Process --> aprakstīt (4).
- izpēte Process, arī rezultāts --> izpētīt (1).
- ieraksts Process, rezultāts --> ierakstīt (3).
- vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
- Tīrā produkcija Produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
- Tīrā produkcija Produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
- Tautiskais romantisms Progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu.
- Tautiskais romantisms Progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu.
- renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.
- sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību).
- sekretārs Protokolētājs (sēdē, sanāksmē u. tml.). Amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt (parasti tiesas) sēžu protokolus.
- Progresējošā paralīze Psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas bojājumiem.
- Progresējošā paralīze Psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- Garā vājš Psihiski slims. Ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
- Garā vājš Psihiski slims. Ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
- Ilglaika atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu organisma saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
- sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi. Šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
- uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- satraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo stresu un kam raksturīgs, piemēram, uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- ciešanas Psihisks stāvoklis, kas saistīts ar bēdām, izmisumu.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās. Šīs grupas putni.
- ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā. Šīs grupas putni.
- dzeņveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš). Šīs kārtas putni.
- zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ. Šīs kārtas putni.
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
- Nevērsta pārraide Radio, televīzijas pārraide, kuras izplatītā informācija ir uztverama visos virzienos.
- rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
- politizēt Radīt (kam) politisku raksturu. Ciešāk saistīt (ko) ar politiku.
- socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu. Ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
- vilkt Radīt interesi, saistīt.
- traumēt Radīt kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultātu, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- buldurēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par tītaru).
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, izteikumus u. tml.).
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (skaņas, skaņu signālus) - par dzīvniekiem.
- starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, arī enerģiju).
- izstarot Radīt un izplatīt telpā (parasti elektromagnētiskos viļņus, piemēram, gaismu, infrasarkanos starus). Radīt un izplatīt telpā (kādu enerģijas veidu, elementārdaļiņas).
- dvesmot Radīt, izplatīt (piemēram, karstumu, smaržu). Dvest (8).
- dvest Radīt, izplatīt (piemēram, siltumu, aukstumu, smaržu).
- elpot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu).
- dvašot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu). Dvest (8).
- garot Radīt, izplatīt, piemēram, smaržu.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
- bloks Rakstāmpapīra (izplēšamu) lapu kopums saistītā veidā.
- atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
- pārrakstīt Rakstīt (fonogrammu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai iegūtu kopiju).
- protokolēt Rakstīt (kā) protokolu (1).
- stenotipēt Rakstīt (runu, tekstu) ar stenogrāfijas mašīnu.
- stenografēt Rakstīt (runu, tekstu) ar stenogrāfijas zīmēm.
- pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- šifrēt Rakstīt (tekstu), fiksēt (informāciju), izmantojot šifru (1).
- Labot kļūdas Rakstīt kļūdu labojumu (par skolēnu).
- Skrāpēt kā ar vistas kāju Rakstīt sliktā, grūti salasāmā rokrakstā.
- Skrāpēt kā ar vistas kāju Rakstīt sliktā, grūti salasāmā rokrakstā.
- uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (tekstu, burtu, ciparu u. tml.).
- šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši.
- izrakstīties Rakstīt, parasti daudz, līdz zūd jaunrades spējas.
- žirēt Rakstīt, parasti uz vekseļa, žiro.
- skrīvēt Rakstīt, parasti veikli.
- Ņemt rokā spalvu (arī zīmuli) Rakstīt, sākt rakstīt.
- Ņemt rokā spalvu (arī zīmuli) Rakstīt, sākt rakstīt.
- Tvert spalvu (arī zīmuli), biežāk ņemt rokā spalvu (arī zīmuli) Rakstīt, sākt rakstīt.
- Tvert zīmuli (arī spalvu), biežāk ņemt rokā zīmuli (arī spalvu) Rakstīt, sākt rakstīt.
- švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
- matlīnija Rakstīta burta elements - smalka līnija (parasti kaligrāfijā).
- grāmata Rakstītā literatūra kopumā. Kādas atsevišķas tautas literatūra. Literatūra noteiktā nozarē.
- atkāpe Rakstīta, iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- titrs Rakstītais teksts (parasti kinofilmas, televīzijas pārraides) kadrā.
- Vēstures avoti Rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
- reklāmraksts Rakstīts teksts (kā) reklamēšanai.
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums. Arī literatūra (1).
- pierakstīt Rakstot (ko) papildus, pievienot (to uzrakstītajam).
- norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu). Aprakstīt (1).
- pavadraksts Raksts, dokuments, ko pievieno kādam sūtījumam un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
- Ideogrāfiskais raksts Raksts, kurā katra zīme apzīmē vārdu vai jēdzieniski saistītu vārdu kopu.
- nekrologs Raksts, kurš uzrakstīts sakarā ar kāda cilvēka nāvi un kurā raksturota viņa dzīve un darbība.
- atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā tiek izklāstīts kāda teksta saturs.
- anarhisks Raksturīgs anarhijai (1), saistīts ar to.
- anarhisks Raksturīgs anarhijai (2), saistīts ar to. Patvaļīgs, nedisciplinēts.
- anarhistisks Raksturīgs anarhismam (1), saistīts ar to.
- anarhosindikālistisks Raksturīgs anarhosindikālismam, saistīts ar to.
- anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
- anglisks Raksturīgs angļu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs angļiem.
- antarktisks Raksturīgs Antarktikai, saistīts ar to.
- antiklerikāls Raksturīgs antiklerikālismam, saistīts ar to. Vērsts pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
- antikomunistisks Raksturīgs antikomunismam, saistīts ar to. Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi.
- atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to.
- baltvācu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem.
- vācbaltu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem. Baltvācu.
- pirmatnējs Raksturīgs cilvēces vēstures vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
- pirmatnējs Raksturīgs cilvēka, cilvēces attīstības sākumam, saistīts ar to. Tāds, kas ir saglabājies no cilvēka, cilvēces attīstības sākuma.
- čigānisks Raksturīgs čigāniem. Raksturīgs čigānu valodai, saistīts ar to.
- pirmatnējs Raksturīgs dabas parādību attīstības vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
- animālistisks Raksturīgs dzīvnieku attēlojumiem tēlotājā mākslā, saistīts ar tiem.
- francisks Raksturīgs franču valodai, saistīts ar to. Raksturīgs frančiem.
- igaunisks Raksturīgs igauņu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs igauņiem.
- itālisks Raksturīgs itāliešu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs itāliešiem.
- kursisks Raksturīgs kuršu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs kuršiem.
- sēlisks Raksturīgs sēļu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs sēļiem.
- arhaisks Raksturīgs senatnei, saistīts ar to. Sens.
- slāvisks Raksturīgs slāvu valodām, saistīts ar tām. Raksturīgs slāviem.
- zemgalisks Raksturīgs zemgaļu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs zemgaļiem.
- izsacīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
- izstāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
- izteikt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
- pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko). Pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu.
- skanēt Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
- kūpēt Rasties un izplatīties (par smaržu).
- starot Rasties un izplatīties telpā (par elektromagnētiskajiem viļņiem, elementārdaļiņām, arī enerģiju).
- sacelties Rasties un izplatīties, parasti pēkšņi (par ziņām, baumām u. tml.).
- augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem).
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā).
- veidoties Rasties, attīstīties, risināties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
- pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu) - parasti par gaismu, smaržu, skaņu.
- plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
- Plūkt matus (arī aiz matiem, bizes, aiz bizēm) Raustīt matus (bizes), lai izraisītu sāpes.
- kūļāt Raustīt, plivināt (par vēju). Sist (pret ko).
- pluinīt Raustīt, plucināt, arī burzīt.
- pluinīt Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju).
- kulstīties Raustīties, plivināties (vējā).
- nostāsts Reālistisks, sižetiski nobeigts vēstījums par konkrētiem, vēsturiski pamatotiem faktiem, spilgtiem pagātnes notikumiem, par nozīmīgiem cilvēkiem. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs. Arī teika.
- signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles. Arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
- šķielēšana Redzes defekts - kopredzes trūkums, kas parasti ir saistīts ar vājredzību.
- sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
- aiztīstīties Refl. --> aiztīstīt. Aiztuntuļoties.
- apbārstīties Refl. --> apbārstīt. Tikt apbārstītam.
- aplaistīties Refl. --> aplaistīt.
- apšļakstīties Refl. --> apšļakstīt. Tikt apšļakstītam.
- aptīties Refl. --> aptīt. Aptīt sevi (ar ko).
- apvārtīties Refl. --> apvārtīt. Tikt apvārtītam.
- atpestīties Refl. --> atpestīt (3). Atbrīvoties.
- atrotīties Refl. --> atrotīt (1).
- atrotīties Refl. --> atrotīt (2).
- atsaistīties Refl. --> atsaistīt.
- attīstīties Refl. --> attīstīt (6).
- attīties Refl. --> attīt (1).
- attīties Refl. --> attīt (2).
- bārstīties Refl. --> bārstīt Izklaidus birt.
- ielaistīties Refl. --> ielaistīt.
- iesvārstīties Refl. --> iesvārstīt. Tikt iesvārstītam.
- ietīstīties Refl. --> ietīstīt.
- ietīties Refl. --> ietīt.
- ievīstīties Refl. --> ievīstīt.
- izbārstīties Refl. --> izbārstīt. Tikt izbārstītam. Izkaisīties.
- izlaistīties Refl. --> izlaistīt (3).
- izlieties Refl. --> izliet (1). Tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti).
- izplatīties Refl. --> izplatīt (1).
- izrakstīties Refl. --> izrakstīt (3). Tikt izrakstītam.
- izšļakstīties Refl. --> izšļakstīt (1). Tikt izšļakstītam.
- iztīstīties Refl. --> iztīstīt.
- iztīties Refl. --> iztīt (1).
- iztīties Refl. --> iztīt (2).
- iztīties Refl. --> iztīt (3).
- izvaibstīties Refl. --> izvaibstīt.
- izvīstīties Refl. --> izvīstīt. Tikt izvīstītam.
- kratīties Refl. --> kratīt (1).
- kulstīties Refl. --> kulstīt (1). Tikt kulstītam.
- kulstīties Refl. --> kulstīt (3).
- nobārstīties Refl. --> nobārstīt (2). Tikt nobārstītam.
- nošļakstīties Refl. --> nošļakstīt. Tikt nošļakstītam.
- notīstīties Refl. --> notīstīt (2).
- notīties Refl. --> notīt (2).
- novārtīties Refl. --> novārtīt (1). Tikt novārtītam.
- novīstīties Refl. --> novīstīt (2). Tikt novīstītam.
- pabārstīties Refl. --> pabārstīt (1). Tikt pabārstītam.
- pabārstīties Refl. --> pabārstīt (2). Tikt pabārstītam.
- pakulstīties Refl. --> pakulstīt (3). Tikt pakulstītam.
- pārlaistīties Refl. --> pārlaistīt (3). Tikt pārlaistītam.
- pāršļakstīties Refl. --> pāršļakstīt (2). Tikt pāršļakstītam, parasti neviļus, negribēti.
- pavārstīties Refl. --> pavārstīt. Tikt pavārstītam.
- piebārstīties Refl. --> piebārstīt (1): tikt piebārstītam, parasti neviļus, negribēti.
- pielaistīties Refl. --> pielaistīt. Tikt pielaistītam, parasti neviļus, negribēti.
- piesaistīties Refl. --> piesaistīt (1). Tikt piesaistītam.
- piesaistīties Refl. --> piesaistīt (2). Tikt piesaistītam.
- piesaistīties Refl. --> piesaistīt (3). Tikt piesaistītam.
- pietīties Refl. --> pietīt (1). Tikt pietītam.
- pietīties Refl. --> pietīt (2). Tikt pietītam.
- raustīties Refl. --> raustīt (1). Tikt raustītam.
- rotīties Refl. --> rotīt. Tikt rotītam.
- saistīties Refl. --> saistīt (1). Tikt saistītam. Tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
- saistīties Refl. --> saistīt (2), būt saistītam.
- sakratīties Refl. --> sakratīt (1). Tikt sakratītam.
- saraustīties Refl. --> saraustīt (1): tikt saraustītam.
- satīstīties Refl. --> satīstīt.
- satīties Refl. --> satīt (1). Tikt satītam.
- satīties Refl. --> satīt (2).
- satīties Refl. --> satīt (3); tikt satītam.
- savārtīties Refl. --> savārtīt. Tikt savārtītam.
- slaistīties Refl. --> slaistīt. Tikt slaistītam.
- smalstīties Refl. --> smalstīt. Tikt smalstītam.
- šķīstīties Refl. --> šķīstīt (1). Tikt šķīstītam.
- šķīstīties Refl. --> šķīstīt (2). Tikt šķīstītam.
- šļakstīties Refl. --> šļakstīt. Tikt šļakstītam. Arī šļākties.
- tīņāties Refl. --> tīņāt (2). Tīstīties (1).
- tirināties Refl. --> tirināt. Arī raustīties, kratīties.
- tīstīties Refl. --> tīstīt (1).
- tīties Refl. --> tīt (1). Tikt tītam.
- tīties Refl. --> tīt (2). Tikt tītam.
- uzrotīties Refl. --> uzrotīt. Tikt uzrotītam.
- uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (1). Neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam.
- uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (2). Tikt uzšļakstītam.
- uztīties Refl. --> uztīt.
- vārstīties Refl. --> vārstīt (1). Tikt vārstītam.
- vārstīties Refl. --> vārstīt (2). Tikt vārstītam.
- pieturēties Regulāri ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā. Regulāri balstīties (uz ko).
- rente Regulārs ienākums (kapitālismā, feodālismā), ko saņem no kapitāla, zemes vai īpašuma un kas nav saistīts ar uzņēmēja darbību.
- iereģistrēt Reģistrējot ierakstīt, arī fiksēt.
- piereģistrēt Reģistrējot pierakstīt, fiksēt.
- uzņemt Reģistrēt, uzskaitīt (inventāru, īpašumu).
- metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums.
- faktūra Rēķins (par pircējam nosūtītām vai izsniegtām precēm, kā arī par izdevumiem, kas jāsedz pircējam).
- ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upurēt (1).
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedot (1).
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
- orģija Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu.
- kapitālremonts Remonts, kas saistīts ar nolietoto detaļu, būvdetaļu, būvkonstrukciju atjaunošanu vai maiņu.
- aizvārstījums Rezultāts --> aizvārstīt.
- aprakstījums Rezultāts --> aprakstīt (3).
- atskaitījums Rezultāts --> atskaitīt (1). Atskaitītā naudas summa.
- atstāstījums Rezultāts --> atstāstīt.
- dēstījums Rezultāts --> dēstīt. Tas, kas ir iedēstīts.
- dzirkstījums Rezultāts --> dzirkstīt (1).
- dzirkstījums Rezultāts --> dzirkstīt (2).
- ieraksts Rezultāts --> ierakstīt (1). Tas, kas ir pierakstīts, atzīmēts.
- izraksts Rezultāts --> izrakstīt (1). Tas, kas ir izrakstīts (no kāda teksta).
- pārraksts Rezultāts --> pārrakstīt (2). Pārrakstītais teksts.
- pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (1). Rakstu zīmju, pieņemtu zīmju, arī fizikālu signālu kopums, ar ko ir fiksēts kāds fakts, kā saturs.
- pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (2). Tas, kas ir pierakstīts klāt.
- pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (4), pierakstīties (2).
- sānlēciens Rīcība, kas saistīta ar neuzticību mīlestībā, laulības pārkāpšanu.
- upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
- sprēgāt Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu). Izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem). Arī dzirkstēt, dzirkstīt.
- izrisināt Risinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- ākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
- žākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
- locīt Ritināt, tīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida.
- aizritināt Ritinot aiztīt, satīt. _imperf._ Ritināt ciet. Ritinot aizklāt (kam priekšā).
- atritināt Ritinot attīt (ko saritinātu, satītu). _imperf._ Ritināt vaļā.
- izritināt Ritinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- atrisināt Ritinot, risinot attīt. _imperf._ Risināt vaļā. Atritināt.
- palimpsests Rokraksts, kas ir rakstīts uz pergamenta, no kura iepriekšējais teksts ir nomazgāts, nokasīts.
- atraisīt Rosināt, attīstīt (piemēram, spējas, talantu), ļaut attīstīties (spējām, talantam).
- atrotīt Rotīt (uz augšu), atlocīt. Uzrotīt. Uzlocīt.
- norotīt Rotot virzīt un pabeigt virzīt uz leju (ko uzrotītu).
- aprumulēt Rumulējoties aplaistīt (kādu) ar ūdeni.
- aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai). Izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
- Galda runa Runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.
- Galda runa Runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.
- ierunāt Runājot pārliecināt. Runājot censties panākt, ka notic (teiktajam). Iestāstīt.
- palaist Runājot, rakstot izplatīt, panākt, ka izplatās (kāda, parasti nepatiesa, informācija).
- paust Runāt (par ko), stāstīt (ko).
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju. Arī deklamēt.
- Tērēt vārdus Runāt, rakstīt (parasti veltīgi).
- Tērēt (arī šķiest) vārdus Runāt, rakstīt (parasti veltīgi).
- burties Runāt, skaitīt maģiskus vārdus, veikt maģiskas darbības.
- gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu). Pļāpāt.
- Melst niekus Runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
- Melst niekus Runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
- mūsmāte Runātāja vai mkstītāja ģimenes māte.
- mūspusnieks Runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks.
- mūspuse Runātāja vai rakstītāja dzimtais novads.
- mūsējais Runātāja vai rakstītāja ģimenes loceklis, piederīgais.
- šomāte Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes māte.
- šotēvs Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes tēvs.
- es Runātājs (rakstītājs) attiecībā pret citiem.
- mēs Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
- Kārtot (arī sakārtot) galdu Rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
- Kārtot galdu Rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
- appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm). Nopētīt (visapkārt, viscaur).
- izpētīt Rūpīgi apskatīt (ko).
- iegremdēties Rūpīgi, dziļi pētīt (ko), pilnīgi nodoties (kam). Iedziļināties. Arī dziļi iejusties.
- studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
- Sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- firma Rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un valsts reģistrā ierakstīts nosaukums.
- pierūsēt Rūsējot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
- izziņa Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību.
- arodkustība Sabiedriska kustība (kapitālistiskajās valstīs), kas saistīta ar arodbiedrību dibināšanu, darbību un attīstību.
- Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu
- Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu.
- literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu, publicētu, darbu kopums.
- sačukstīt Sabikstīt (piemēram, ogles).
- sabakstīt Sabikstīt.
- saurdīt Sabikstīt.
- saurķēt Sabikstīt.
- sačakarēt Sabikstīt. Arī sabakstīt.
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
- vārsmojums Sacerējums saistītā valodā.
- dzejot Sacerēt (daiļdarbu) saistītā valodā.
- rubricēt Sadalīt (tekstu) rubrikās (1). Ierakstīt (ko) rubrikās (1).
- izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
- Turēties kopā Sadarboties, atbalstīt citam citu.
- Turēties kopā Sadarboties, atbalstīt citam citu.
- izdurstīt Sadurstīt (vairākās vietās).
- sačukstīt Sadurstīt, sabakstīt.
- sabadīt Sadurstīt.
- sagramstīt Sagrābstīt (2), sagrābāt (2).
- savaņģot Sagūstīt (1).
- savaņģot Sagūstīt (2).
- noķert Sagūstīt (kādu). Notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- noķert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
- notvert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
- izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
- Saņemt gūstā Sagūstīt.
- Saņemt gūstā Sagūstīt.
- nīkulīgs Saimnieciski vāji attīstīts, nestabils.
- priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu. Stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
- attiecināt Saistīt (ar ko). Piemērot (kam).
- slēgt Saistīt (cilvēku, tā ķermeņa daļas ar važām, ķēdēm).
- piekārtot Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
- ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- sintezēt Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- Vest sakarā (ar ko) Saistīt (parasti domās).
- turēt Saistīt (piemēram, cilvēkus, parādības, citu ar citu).
- pīt Saistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
- kalt Saistīt (piemēram, važās).
- saskaņot Saistīt (valodas vienības) saskaņojumā (4).
- pakārtot Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
- ķēdēt Saistīt ar ķēdi (1).
- ierobežot Saistīt ar nosacījumiem, pakļaut prasībām (cilvēku darbību, rīcību u. tml.). Neļaut brīvi izpausties, brīvi rīkoties.
- lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu (piemēram, procesu, parādību).
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piemēram, pie piestātnes.
- važot Saistīt ar važu.
- siet Saistīt ar virvi, saiti u. tml. (pie kā). Saistīt (pie virves, saites, ķēdes u. tml.).
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi). Ierobežot.
- biedrot Saistīt biedriskās attiecībās.
- ņemt Saistīt darbā (parasti pastāvīgā, sistemātiskā).
- algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- asociēt Saistīt īstenības atspoguļojumus uz asociācijas (3) pamata.
- ķepēt Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu).
- pielaulāt Saistīt laulībā.
- laulāt Saistīt laulības attiecībās ar reliģisku ceremoniju.
- laulāt Saistīt laulības attiecībās, reģistrējot laulību, parasti svinīgos apstākļos.
- pīties Saistīt sevi (parasti ar ko nevēlamu, nosodāmu).
- jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- kaitināt Saistīt uzmanību, patīkami satraucot. Kairināt.
- kombinēt Saistīt, apvienot (ko).
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu). Šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām.
- aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām).
- kūlītis Saistīta (piemēram, audu, šūnu) kopa.
- lellisks Saistīta ar lelli (2), tai raksturīgs.
- pozitronijs Saistīta sistēma, kas sastāv no elektrona un pozitrona.
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā). Arī dzeja (3).
- dzeja Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums.
- kopums Saistīta, vienota (kā) grupa.
- legato Saistīti, plūstoši, bez pārtraukuma (starp toņiem).
- savienoties Saistīties (4).
- lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
- stāties Saistīties (noteiktās attiecībās).
- jūgties Saistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
- asociēties Saistīties asociācijā (3).
- biedroties Saistīties biedriskās attiecībās.
- mīlēties Saistīties dzimumattiecībās.
- lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Risināties secīgi, arī raiti (par runu).
- laisties Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā).
- vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
- saņemt Saistīties, uzņemties (ko) ar līgumu.
- lineārs Saistīts ar (attēla) līnijām, tām raksturīgs. Tāds, ko veido līnijas.
- garīgs Saistīts ar (cilvēka) psihi, intelektu, raksturīgs psihei, intelektam. Arī psihisks.
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, iestādes, cilvēku kolektīva) dibināšanu, radīšanu, šādai dibināšanai, radīšanai raksturīgs.
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, pasākuma, kādas darbības) gatavošanu, rīkošanu, šādai gatavošanai, rīkošanai raksturīgs.
- organizatorisks Saistīts ar (kā) apvienošanu, saliedēšanu noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai), šādai apvienošanai, saliedēšanai raksturīgs.
- partikulārs Saistīts ar (kā) daļu, sastāvdaļu. Arī atsevišķs, nošķirts.
- potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
- organizatorisks Saistīts ar (kā) plānveidīgu, saskaņotu kārtošanu, veidošanu, šādai kārtošanai, veidošanai raksturīgs.
- termināls Saistīts ar (kā) robežu, arī ar (piemēram, norises, stāvokļa) galējo pakāpi, beigām, tām raksturīgs.
- margināls Saistīts ar (kā) robežu, perifēriju. Tāds, kas atšķiras no kā galvenā, centrālā.
- reduktīvs Saistīts ar (kā) samazināšanu, vienkāršošanu, tām raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
- saimniecisks Saistīts ar (piemēram, iestādes, uzņēmuma) materiālo bāzi, materiālajām vajadzībām. Saistīts ar (uzņēmuma, rūpnīcas u. tml.) ražošanas procesiem.
- tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piemēram, dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
- administratīvs Saistīts ar administrāciju, pārvaldi. Administrācijai, pārvaldei raksturīgs.
- aerodinamisks Saistīts ar aerodinamiku, tai raksturīgs.
- aferistisks Saistīts ar aferām. Raksturīgs aferistam.
- agnostisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
- agroķīmisks Saistīts ar agroķīmiju, tai raksturīgs.
- agrometeoroloģisks Saistīts ar agrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- agronomisks Saistīts ar agronomiju, tai raksturīgs.
- agrotehnisks Saistīts ar agrotehniku, tai raksturīgs.
- ainavisks Saistīts ar ainavu (1). Tai raksturīgs.
- ainavisks Saistīts ar ainavu (2). Tai raksturīgs.
- akustisks Saistīts ar akustiku, tai raksturīgs.
- alerģisks Saistīts ar alerģiju, tai raksturīgs.
- algebrisks Saistīts ar algebru, tai raksturīgs.
- algoritmisks Saistīts ar algoritmu, tam raksturīgs.
- altruistisks Saistīts ar altruismu, tāds, kas izriet no altruisma. Tāds, kas pauž altruismu. Nesavtīgs, pašaizliedzīgs.
- alveolārs Saistīts ar alveolām (1), tām raksturīgs.
- alveolārs Saistīts ar alveolām (2), tām raksturīgs.
- analītisks Saistīts ar analīzi (1). Tāds, kas pamatojas uz analīzi (1).
- analītisks Saistīts ar analīzi (2).
- anatomisks Saistīts ar anatomiju (2), tai raksturīgs.
- aneksionistisks Saistīts ar aneksiju, tai raksturīgs.
- anēmisks Saistīts ar anēmiju, tai raksturīgs.
- animistisks Saistīts ar animismu, tam raksturīgs.
- antisemītisks Saistīts ar antisemītismu, tam raksturīgs. Tāds, kurā izpaužas antisemītisms.
- antropoloģisks Saistīts ar antropoloģiju, tai raksturīgs.
- antropomorfisks Saistīts ar antropomorfismu, tam raksturīgs.
- apgaismniecisks Saistīts ar apgaismniecību.
- apokaliptisks Saistīts ar apokalipsi, tai raksturīgs.
- apoloģētisks Saistīts ar apoloģētiku (1), tai raksturīgs.
- apoloģētisks Saistīts ar apoloģētiku (2), tai raksturīgs.
- arheogrāfisks Saistīts ar arheogrāfiju, tai raksturīgs.
- arheoloģisks Saistīts ar arheoloģiju, tai raksturīgs.
- aristokrātisks Saistīts ar aristokrātiju (1), aristokrātu, raksturīgs aristokrātijai (1), aristokrātam.
- aritmētisks Saistīts ar aritmētiku, tai raksturīgs.
- transarktisks Saistīts ar arktisko apgabalu šķērsošanu, tai raksturīgs.
- arodniecisks Saistīts ar arodu [1], tam raksturīgs.
- ārpolitisks Saistīts ar ārpolitiku.
- farmakoloģisks Saistīts ar ārstniecības vielu iedarbību uz organismu.
- dziedniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu. Lietojams ārstniecībā, ārstēšanā. Ārstniecisks.
- ārstniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu. Lietojams ārstniecībā, ārstēšanā. Dziedniecisks.
- psihofarmakoloģisks Saistīts ar ārstniecisko vielu ietekmi uz psihi, šai ietekmei raksturīgs.
- arteriāls Saistīts ar artērijām, tām raksturīgs.
- aseptisks Saistīts ar aseptiku, tai raksturīgs.
- asiņains Saistīts ar asinsizliešanu, nogalināšanu u. tml. Nežēlīgs.
- asociatīvs Saistīts ar asociāciju (2), tai raksturīgs.
- asociatīvs Saistīts ar asociāciju (3), tai raksturīgs.
- astēnisks Saistīts ar astēniju, tai raksturīgs.
- astmatisks Saistīts ar astmu, tai raksturīgs.
- astrofizikāls Saistīts ar astrofiziku, tai raksturīgs.
- astroloģisks Saistīts ar astroloģiju, tai raksturīgs.
- astronomisks Saistīts ar astronomiju, tai raksturīgs.
- transatlantisks Saistīts ar Atlantijas okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
- atlētisks Saistīts ar atlētiku, tai raksturīgs.
- meteoroloģisks Saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem.
- atrofisks Saistīts ar atrofiju, tai raksturīgs.
- humāns Saistīts ar atsaucību, sirsnību, cieņu pret cilvēkiem.
- ģeneratīvs Saistīts ar augu dzimumvairošanos.
- orientāls Saistīts ar Austrumu zemēm, tautām, valodām, kultūru, tām raksturīgs.
- automoto Saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
- autobiogrāfisks Saistīts ar autora dzīvi, arī autobiogrāfiju.
- avantūristisks Saistīts ar avantūru vai avantūristu, raksturīgs avantūrai vai avantūristam.
- gaiss Saistīts ar aviāciju.
- bakteriāls Saistīts ar baktērijām, to iedarbību.
- balādisks Saistīts ar balādi (1), tai raksturīgs.
- balādisks Saistīts ar balādi (2), tai raksturīgs.
- ballistisks Saistīts ar ballistiku, tai raksturīgs.
- balneoloģisks Saistīts ar balneoloģiju, tai raksturīgs.
- laringāls Saistīts ar balseni, tai raksturīgs.
- barokāls Saistīts ar baroku, tam raksturīgs.
- beletristisks Saistīts ar beletristiku, tai raksturīgs.
- bengālisks Saistīts ar bengāļiem, tiem raksturīgs.
- bībelisks Saistīts ar bībeli, tai raksturīgs.
- bibliogrāfisks Saistīts ar bibliogrāfiju, tai raksturīgs.
- bibliotekārs Saistīts ar bibliotēku (1), tai raksturīgs.
- binomiāls Saistīts ar binomu, tam raksturīgs.
- biogrāfisks Saistīts ar biogrāfiju, tai raksturīgs.
- bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs.
- bioloģisks Saistīts ar bioloģiju, tai raksturīgs.
- bioelektrisks Saistīts ar biostrāvu, tai raksturīgs.
- birokrātisks Saistīts ar birokrātiju (1), tai raksturīgs.
- bizantisks Saistīts ar Bizantiju vai bizantiešiem, Bizantijai vai bizantiešiem raksturīgs.
- bohēmisks Saistīts ar bohēmu, tai raksturīgs.
- boļševistisks Saistīts ar boļševismu, tam raksturīgs.
- botānisks Saistīts ar botāniku, tai raksturīgs.
- karš Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs. Saistīts ar dienestu bruņotajos spēkos, tam raksturīgs.
- militārs Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs. Saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs.
- bukolisks Saistīts ar bukoliku, tai raksturīgs.
- buržuāzisks Saistīts ar buržuāziju, tai raksturīgs.
- carisks Saistīts ar carismu, tam raksturīgs.
- cēlonisks Saistīts ar cēlonību, tai raksturīgs.
- celtniecisks Saistīts ar celtniecību (1), tai raksturīgs.
- centrifugāls Saistīts ar centrbēdzi, tai raksturīgs.
- centripetāls Saistīts ar centrtieci, tai raksturīgs.
- materiāls Saistīts ar cilvēka eksistenci. Saistīts ar mantu, naudu, īpašumu.
- spirituāls Saistīts ar cilvēka psihisko, garīgo darbību, tai raksturīgs.
- antropoloģisks Saistīts ar cilvēka un cilvēka rasu fizisko uzbūvi.
- sociāls Saistīts ar cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs; arī sabiedrisks (1).
- cinkogrāfisks Saistīts ar cinkogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- cionistisks Saistīts ar cionismu, tam raksturīgs.
- citoloģisks Saistīts ar citoloģiju, tai raksturīgs.
- dabaszinātnisks Saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs. Tāds, kas pamatojas uz dabaszinātnēm.
- daiļamata Saistīts ar daiļamatniecību.
- literārs Saistīts ar daiļliteratūru, tai raksturīgs.
- daktiloskopisks Saistīts ar daktiloskopiju, tai raksturīgs.
- verbāls Saistīts ar darbības vārdu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir izteikts ar darbības vārdu.
- politehnisks Saistīts ar dažādām tehnikas, ražošanas nozarēm, tām raksturīgs (parasti izglītībā).
- sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
- defektoloģisks Saistīts ar defektoloģiju, tai raksturīgs.
- deistisks Saistīts ar deismu, tam raksturīgs.
- dejisks Saistīts ar deju (2), tai raksturīgs.
- dekadentisks Saistīts ar dekadenci vai dekadentu, raksturīgs dekadencei vai dekadentam.
- deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju (1), tai raksturīgs.
- deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju (2), tai raksturīgs.
- deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (1), tai raksturīgs.
- deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (2), tai raksturīgs.
- deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (3), tai raksturīgs.
- dekoratīvs Saistīts ar dekorāciju (1), tai raksturīgs.
- dekoratīvs Saistīts ar dekorāciju (2), tai raksturīgs.
- dekoratīvistisks Saistīts ar dekoratīvismu, tam raksturīgs.
- demagoģisks Saistīts ar demagoģiju, tai raksturīgs.
- demogrāfisks Saistīts ar demogrāfiju, tai raksturīgs.
- dendrohronoloģisks Saistīts ar dendrohronoloģiju, tai raksturīgs.
- dendroloģisks Saistīts ar dendroloģiju, tai raksturīgs.
- depresīvs Saistīts ar depresiju (1), tai raksturīgs.
- despotisks Saistīts ar despotiju (1), tai raksturīgs.
- detalisks Saistīts ar detaļu, tai raksturīgs.
- dezorganizatorisks Saistīts ar dezorganizāciju, tai raksturīgs.
- diabētisks Saistīts ar diabētu, tam raksturīgs.
- diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (1).
- diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (2).
- diagonāls Saistīts ar diagonāli (1), tai raksturīgs.
- diahronisks Saistīts ar diahroniju.
- dialektisks Saistīts ar dialektiku (2), tai raksturīgs.
- dialektoloģisks Saistīts ar dialektoloģiju, tai raksturīgs.
- dialektāls Saistīts ar dialektu, izloksni, raksturīgs dialektam, izloksnei.
- diastolisks Saistīts ar diastoli.
- didaktisks Saistīts ar didaktiku (1), tai raksturīgs.
- dielektrisks Saistīts ar dielektriķi, tam raksturīgs. Tāds, kas praktiski nevada elektrību.
- dietētisks Saistīts ar dietētiku, tai raksturīgs.
- dietoloģisks Saistīts ar dietoloģiju, tai raksturīgs.
- diētisks Saistīts ar diētu.
- dievišķs Saistīts ar dievu. Arī pārdabisks.
- diftongisks Saistīts ar diftongu, tam raksturīgs.
- diktatorisks Saistīts ar diktatoru (1). Saistīts ar neierobežotu varu.
- diluviāls Saistīts ar dilūviju, tam raksturīgs.
- diplomātisks Saistīts ar diplomātiju (1).
- disharmonisks Saistīts ar disharmoniju (1), tai raksturīgs.
- distrofisks Saistīts ar distrofiju, tai raksturīgs.
- dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
- dogmatisks Saistīts ar dogmatismu, tam raksturīgs. Tāds, kas pamatojas uz dogmu (1).
- dokumentāls Saistīts ar dokumentu (2), tam raksturīgs.
- dorisks Saistīts ar doriešiem.
- dozimetrisks Saistīts ar dozimetriju, tai raksturīgs.
- dramaturģisks Saistīts ar dramaturģiju (1), tai raksturīgs.
- dramatisks Saistīts ar drāmu (1), tai raksturīgs.
- dramatisks Saistīts ar drāmu (2), tai raksturīgs.
- dramatisks Saistīts ar drāmu (3), tai raksturīgs.
- tumšs Saistīts ar drūmu, nomācošu psihisku stāvokli (piemēram, par domām).
- duālistisks Saistīts ar duālismu (1), tam raksturīgs.
- dvēselisks Saistīts ar dvēseli (1).
- poētisks Saistīts ar dzeju, tai raksturīgs.
- dziļūdens Saistīts ar dziļiem ūdens slāņiem.
- dzimtbūtniecisks Saistīts ar dzimtbūšanu, tai raksturīgs.
- seksuāls Saistīts ar dzimumdzīvi, tai raksturīgs.
- šķirtdzimuma Saistīts ar dzimumpazīmju piemīlību šādā veidā, tai raksturīgs.
- seksuāls Saistīts ar dzimumu, tam raksturīgs.
- bioķīmisks Saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām, tām raksturīgs.
- veģetatīvs Saistīts ar dzīvības procesiem, augšanu, šādiem procesiem, augšanai raksturīgs.
- bioloģisks Saistīts ar dzīvību, dzīvības procesiem, tiem raksturīgs.
- lopisks Saistīts ar dzīvniekiem, tiem raksturīgs.
- bioģenētisks Saistīts ar dzīvu būtņu attīstības vēsturi, tai raksturīgs.
- žīdisks Saistīts ar ebrejiem, tiem raksturīgs.
- eigēnisks Saistīts ar eigēniku, tai raksturīgs.
- eiropeīds Saistīts ar eiropeīdiem, tiem raksturīgs.
- eiropeisks Saistīts ar Eiropu vai eiropiešiem, raksturīgs Eiropai vai eiropiešiem.
- eklektisks Saistīts ar eklektismu, tam raksturīgs.
- ekoloģisks Saistīts ar ekoloģiju (2), tai raksturīgs.
- ekonomisks Saistīts ar ekonomiju (1), tai raksturīgs.
- ekonomisks Saistīts ar ekonomiku (2), tai raksturīgs. Arī saimniecisks.
- ekonomisks Saistīts ar ekonomiku (3) vai politisko ekonomiju, tām raksturīgs.
- ekscesīvs Saistīts ar ekscesu (1), tam raksturīgs.
- ekscesīvs Saistīts ar ekscesu (2), tam raksturīgs.
- eksistenciālistisks Saistīts ar eksistenciālismu, tam raksturīgs.
- eksotisks Saistīts ar eksotiku.
- ekspansionistisks Saistīts ar ekspansiju, tai raksturīgs.
- eksperimentāls Saistīts ar eksperimentiem, pamatots ar eksperimentiem. Tāds, kas iegūts, izdarot eksperimentus.
- ekspluatatorisks Saistīts ar ekspluatāciju (1), tai raksturīgs.
- ekspresionistisks Saistīts ar ekspresionismu, tam raksturīgs.
- eksteritoriāls Saistīts ar eksteritorialitāti, tai raksturīgs.
- ekstremāls Saistīts ar ekstrēmu [1] (2).
- ekumenisks Saistīts ar ekumenismu, tam raksturīgs.
- elastisks Saistīts ar elastību (1), tai raksturīgs.
- elēģisks Saistīts ar elēģiju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas pēc noskaņas ir līdzīgs elēģijai (1).
- elēģisks Saistīts ar elēģiju (2), tai raksturīgs.
- elektrisks Saistīts ar elektrību (2), tai raksturīgs.
- negatīvs Saistīts ar elektriskajiem lādiņiem, ko apzīmē ar mīnusa zīmi, tiem raksturīgs.
- pozitīvs Saistīts ar elektriskajiem lādiņiem, ko apzīmē ar plusa zīmi, tiem raksturīgs.
- elektroakustisks Saistīts ar elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi. Šādai pārvēršanai raksturīgs.
- elektroenerģētisks Saistīts ar elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
- omisks Saistīts ar elektrisko pretestību, tai raksturīgs.
- elektroķīmisks Saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs.
- elektroakustisks Saistīts ar elektroakustiku, tai raksturīgs.
- elektroenerģētisks Saistīts ar elektroenerģētiku, tai raksturīgs.
- elektroķīmisks Saistīts ar elektroķīmiju, tai raksturīgs.
- elektrolītisks Saistīts ar elektrolītu vai elektrolīzi, raksturīgs elektrolītam vai elektrolīzei.
- elektromagnētisks Saistīts ar elektromagnētismu, tam raksturīgs.
- elektromehānisks Saistīts ar elektromehāniku, tai raksturīgs.
- elektronisks Saistīts ar elektroniem, tiem raksturīgs.
- elektronisks Saistīts ar elektroniku, tai raksturīgs.
- elektrostatisks Saistīts ar elektrostatiku, tai raksturīgs.
- elektrotehnisks Saistīts ar elektrotehniku, tai raksturīgs.
- respirators Saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem, tiem raksturīgs.
- embrionāls Saistīts ar embriju (1).
- embrionāls Saistīts ar embriju (2).
- emocionāls Saistīts ar emocijām, tām raksturīgs.
- empīrisks Saistīts ar empīrismu (1), tam raksturīgs.
- enciklopēdisks Saistīts ar enciklopēdiju, tai raksturīgs.
- enerģētisks Saistīts ar enerģētiku, tai raksturīgs.
- entomoloģisks Saistīts ar entomoloģiju, tai raksturīgs.
- epidēmisks Saistīts ar epidēmiju, tai raksturīgs.
- epidemioloģisks Saistīts ar epidemioloģiju, tai raksturīgs.
- epiforisks Saistīts ar epiforu, tai raksturīgs.
- epigonisks Saistīts ar epigoni vai epigonismu, epigonim vai epigonismam raksturīgs.
- episks Saistīts ar epiku, tai raksturīgs. Tāds (daiļdarbs, skaņdarbs), kam ir vēstījuma raksturs.
- epileptisks Saistīts ar epilepsiju, tai raksturīgs.
- epizodisks Saistīts ar epizodi (2), tai raksturīgs.
- epizootoloģisks Saistīts ar epizootoloģiju, tai raksturīgs.
- epopejisks Saistīts ar epopeju (1), tai raksturīgs.
- erotisks Saistīts ar erotiku.
- estētisks Saistīts ar estētiku, tai raksturīgs.
- estrādisks Saistīts ar estrādi (2), tai raksturīgs.
- etimoloģisks Saistīts ar etimoloģiju (1), tai raksturīgs.
- etimoloģisks Saistīts ar etimoloģiju (2), tai raksturīgs.
- etioloģisks Saistīts ar etioloģiju (1), tai raksturīgs.
- etioloģisks Saistīts ar etioloģiju (2), tai raksturīgs.
- etnogrāfisks Saistīts ar etnogrāfiju, tai raksturīgs.
- faktogrāfisks Saistīts ar faktogrāfiju, tai raksturīgs.
- fanātisks Saistīts ar fanātismu (1), tam raksturīgs.
- fanātisks Saistīts ar fanātismu (2), tam raksturīgs.
- fantastisks Saistīts ar fantastiku, tai raksturīgs.
- farmaceitisks Saistīts ar farmāciju, tai raksturīgs.
- farmakoloģisks Saistīts ar farmakoloģiju, tai raksturīgs.
- fašistisks Saistīts ar fašismu, tam raksturīgs.
- fatālistisks Saistīts ar fatālismu, tam raksturīgs.
- fenoloģisks Saistīts ar fenoloģiju, tai raksturīgs.
- feodāls Saistīts ar feodālismu, tam raksturīgs.
- feromagnētisks Saistīts ar feromagnētismu, tam raksturīgs.
- filmisks Saistīts ar filmu (2) vai filmēšanu, raksturīgs filmai (2) vai filmēšanai. Kinematogrāfisks.
- filoģenētisks Saistīts ar filoģenēzi, tai raksturīgs.
- filoloģisks Saistīts ar filoloģiju, tai raksturīgs.
- filozofisks Saistīts ar filozofiju (1), tai raksturīgs.
- filozofisks Saistīts ar filozofiju (4), tai raksturīgs.
- finansiāls Saistīts ar finansēm, tām raksturīgs.
- fizioterapeitisks Saistīts ar fizikālo terapiju, tai raksturīgs.
- fizikāls Saistīts ar fiziku, tai raksturīgs.
- fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju (1), tai raksturīgs.
- fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju (2), tai raksturīgs.
- fleksīvs Saistīts ar fleksiju, tai raksturīgs.
- folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku, raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
- folklorisks Saistīts ar folkloru, tai raksturīgs. Folkloristisks.
- fonemātisks Saistīts ar fonēmu, tai raksturīgs.
- fonētisks Saistīts ar fonētiku (1), tai raksturīgs.
- fonētisks Saistīts ar fonētiku (2), tai raksturīgs.
- fonoloģisks Saistīts ar fonoloģiju, tai raksturīgs.
- formālistisks Saistīts ar formālismu (2), tam raksturīgs.
- formāls Saistīts ar formalitāti, tai raksturīgs.
- oficiāls Saistīts ar formalitāti, tai raksturīgs. Formāls (2).
- formāls Saistīts ar formu (3), tai raksturīgs.
- fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs.
- frakcionārs Saistīts ar frakciju (1), tai raksturīgs.
- frazeoloģisks Saistīts ar frazeoloģiju (1), tai raksturīgs.
- frazeoloģisks Saistīts ar frazeoloģiju (2), tai raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar funkciju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas atbilst savam uzdevumam.
- funkcionāls Saistīts ar funkciju (2), tai raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar funkciju (3), tai raksturīgs.
- futūristisks Saistīts ar futūrismu, tam raksturīgs.
- futuroloģisks Saistīts ar futuroloģiju, tai raksturīgs.
- psihrometrisks Saistīts ar gaisa mitruma mērīšanu, izmantojot psihrometru, tai raksturīgs.
- optisks Saistīts ar gaismas parādībām, tām raksturīgs. Tāds, kurā izmanto gaismas parādības.
- gāju Saistīts ar gājputnu ceļošanu.
- galaktisks Saistīts ar galaktiku, tai raksturīgs.
- galvanometrisks Saistīts ar galvanometru, tam raksturīgs.
- kortikāls Saistīts ar galvas smadzeņu garozu, tai raksturīgs.
- gangrenozs Saistīts ar gangrēnu, tai raksturīgs.
- aerodinamisks Saistīts ar gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību, tai raksturīgs.
- gerontoloģisks Saistīts ar gerontoloģiju, tai raksturīgs.
- ginekoloģisks Saistīts ar ginekoloģiju, tai raksturīgs.
- glacioloģisks Saistīts ar glacioloģiju, tai raksturīgs.
- glezniecisks Saistīts ar glezniecību (1), tai raksturīgs.
- gnozeoloģisks Saistīts ar gnozeoloģiju, tai raksturīgs.
- gotisks Saistīts ar gotiku, tai raksturīgs.
- grafoloģisks Saistīts ar grafoloģiju, tai raksturīgs.
- gramatisks Saistīts ar gramatiku (1), tai raksturīgs.
- gramatisks Saistīts ar gramatiku (2), tai raksturīgs.
- grāmatniecisks Saistīts ar grāmatniecību, tai raksturīgs.
- gravimetrisks Saistīts ar gravimetriju, tai raksturīgs.
- gravitatīvs Saistīts ar gravitāciju, tai raksturīgs.
- voluntatīvs Saistīts ar gribas izpausmi, tai raksturīgs.
- gripozs Saistīts ar gripu, tai raksturīgs, - gripas izraisīts.
- ķēpīgs Saistīts ar grūtībām, lielām pūlēm (parasti par nepatīkamu darbu, uzdevumu).
- nebalts Saistīts ar grūtiem, smagiem apstākļiem (par laikposmu).
- ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju (1), tai raksturīgs.
- ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju (2), tai raksturīgs.
- ģenētisks Saistīts ar ģenētiku, tai raksturīgs.
- ģenētisks Saistīts ar ģenēzi, tai raksturīgs.
- ģeobotānisks Saistīts ar ģeobotāniku, tai raksturīgs.
- ģeocentrisks Saistīts ar ģeocentrismu, tam raksturīgs.
- ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju, tai raksturīgs.
- ģeofizikāls Saistīts ar ģeofiziku, tai raksturīgs.
- ģeogrāfisks Saistīts ar ģeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- ģeohronoloģisks Saistīts ar ģeohronoloģiju, tai raksturīgs.
- ģeoķīmisks Saistīts ar ģeoķīmiju, tai raksturīgs.
- ģeoloģisks Saistīts ar ģeoloģiju (1), tai raksturīgs.
- ģeoloģisks Saistīts ar ģeoloģiju (2), tai raksturīgs.
- ģeomagnētisks Saistīts ar ģeomagnētismu, tam raksturīgs.
- ģeometrisks Saistīts ar ģeometriju, tai raksturīgs.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, tai raksturīgs.
- ģeopolitisks Saistīts ar ģeopolitiku, tai raksturīgs.
- heraldisks Saistīts ar ģerboņiem, arī ar dažām citām simboliskām zīmēm, raksturīgs ģerboņiem, arī dažam citam simboliskām zīmēm.
- harmonisks Saistīts ar harmoniju (2), tai raksturīgs.
- hedonistisks Saistīts ar hedonismu, hedonistiem, raksturīgs hedonismam, hedonistiem.
- hegemonistisks Saistīts ar hegemoniju, tai raksturīgs.
- heiristisks Saistīts ar heiristiku (2), tai raksturīgs.
- heiristisks Saistīts ar heiristisku (1), tai raksturīgs.
- helēnistisks Saistīts ar helēnismu (1) vai helēņiem, raksturīgs helēnismam (1) vai helēņiem.
- heliobioloģisks Saistīts ar heliobioloģiju, tai raksturīgs.
- heliocentrisks Saistīts ar heliocentrismu, tam raksturīgs.
- heliofizikāls Saistīts ar heliofiziku, tai raksturīgs.
- helmintoloģisks Saistīts ar helmintoloģiju, tai raksturīgs.
- hematoloģisks Saistīts ar hematoloģiju, tai raksturīgs.
- hernhūtisks Saistīts ar hernhūtismu, tam raksturīgs.
- heterozs Saistīts ar heterozi, tai raksturīgs.
- hidraulisks Saistīts ar hidrauliku, tai raksturīgs.
- hidroakustisks Saistīts ar hidroakustiku, tai raksturīgs.
- hidroarheoloģisks Saistīts ar hidroarheoloģiju, tai raksturīgs.
- hidrobioloģisks Saistīts ar hidrobioloģiju, tai raksturīgs.
- hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (1), tai raksturīgs.
- hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (2), tai raksturīgs.
- hidroenerģētisks Saistīts ar hidroenerģētiku, tai raksturīgs.
- hidrofizikāls Saistīts ar hidrofiziku, tai raksturīgs.
- hidrogrāfisks Saistīts ar hidrogrāfiju, tai raksturīgs.
- hidroģeoloģisks Saistīts ar hidroģeoloģiju, tai raksturīgs.
- hidroķīmisks Saistīts ar hidroķīmiju, tai raksturīgs.
- hidroloģisks Saistīts ar hidroloģiju, tai raksturīgs.
- hidromehānisks Saistīts ar hidromehāniku, tai raksturīgs.
- hidrometeoroloģisks Saistīts ar hidrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- hidrotehnisks Saistīts ar hidrotehniku, tai raksturīgs. Saistīts ar ūdeņu resursu izmantošanu.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (1), tai raksturīgs.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (2), tai raksturīgs.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (1), tai raksturīgs.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (2), tai raksturīgs.
- hipnopēdisks Saistīts ar hipnopēdiju, tai raksturīgs.
- hipnotisks Saistīts ar hipnozi, tai raksturīgs.
- hipohondrisks Saistīts ar hipohondriju, tai raksturīgs.
- hipotonisks Saistīts ar hipotoniju, tai raksturīgs.
- histērisks Saistīts ar histēriju tai raksturīgs.
- histoloģisks Saistīts ar histoloģiju, tai raksturīgs.
- historiogrāfisks Saistīts ar historiogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- hitlerisks Saistīts ar hitlerismu, hitleriešiem, raksturīgs hitlerismam, hitleriešiem.
- hologrāfisks Saistīts ar hologrāfiju, tai raksturīgs.
- homeopātisks Saistīts ar homeopātiju, tai raksturīgs.
- homērisks Saistīts ar Homēra daiļdarbiem, tiem raksturīgs.
- homofons Saistīts ar homofoniju, tai raksturīgs.
- homoseksuāls Saistīts ar homoseksuālismu vai homoseksuālistu, raksturīgs homoseksuālismam vai homoseksuālistam.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (3), tai raksturīgs.
- hormonāls Saistīts ar hormoniem, tiem raksturīgs.
- hronoloģisks Saistīts ar hronoloģiju (2), tai raksturīgs.
- humānistisks Saistīts ar humānismu, tam raksturīgs.
- mičurinisks Saistīts ar I. Mičurina metodēm, tām raksturīgs.
- ideālistisks Saistīts ar ideālismu (1), tam raksturīgs.
- ideogrāfisks Saistīts ar ideogrāfiju, tai raksturīgs.
- idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs. Laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
- idiomātisks Saistīts ar idiomu, tai raksturīgs. Tāds, kas satur idiomu.
- ģenētisks Saistīts ar iedzimtību, tai raksturīgs.
- iekšpolitisks Saistīts ar iekšpolitiku.
- praktisks Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu darba procesā, kādās darbībās. Tāds, kas ir iegūts šādā veidā.
- praktisks Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu mācību procesā, veicot attiecīgo darbu, darbības.
- vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
- ierēdniecisks Saistīts ar ierēdņiem, tiem raksturīgs.
- draudīgs Saistīts ar iespējamām briesmām, nelaimi.
- draudošs Saistīts ar iespējamām briesmām, nelaimi.
- ihtioloģisks Saistīts ar ihtioloģiju, tai raksturīgs.
- ikonogrāfisks Saistīts ar ikonogrāfiju, tai raksturīgs.
- ikonisks Saistīts ar ikonu, tai raksturīgs.
- imperiālistisks Saistīts ar imperiālismu, tam raksturīgs.
- impresionistisks Saistīts ar impresionismu, tam raksturīgs.
- individuālistisks Saistīts ar individuālismu (1), tam raksturīgs.
- induktīvs Saistīts ar indukciju (1), tai raksturīgs.
- induktīvs Saistīts ar indukciju (2), tai raksturīgs.
- inerciāls Saistīts ar inerci, tai raksturīgs.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (1), tai raksturīgs.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (2), tai raksturīgs.
- instruktīvs Saistīts ar instrukciju, tai raksturīgs.
- instrumentāls Saistīts ar instrumentu (1).
- intelektuāls Saistīts ar intelektu, tam raksturīgs.
- internacionālistisks Saistīts ar internacionālismu (1), tam raksturīgs.
- intonatīvs Saistīts ar intonāciju (1), tai raksturīgs.
- intonatīvs Saistīts ar intonāciju (2), tai raksturīgs.
- intonatīvs Saistīts ar intonāciju (3), tai raksturīgs.
- intonatīvs Saistīts ar intonāciju (4), tai raksturīgs.
- introspektīvs Saistīts ar introspekciju (1), tai raksturīgs.
- introspektīvs Saistīts ar introspekciju (2), tai raksturīgs.
- literārs Saistīts ar īpaši koptu un normētu valodas formu, tai raksturīgs.
- iracionālistisks Saistīts ar iracionālismu (1), tam raksturīgs.
- izogrāfisks Saistīts ar izogrāfiju, tai raksturīgs.
- izotopisks Saistīts ar izotopiem, tiem raksturīgs.
- predikatīvs Saistīts ar izteicēju, tam raksturīgs.
- netikumisks Saistīts ar izturēšanos, rīcību, kas ir pretēja morāles normām.
- liels Saistīts ar izvērstu, nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
- gnozeoloģisks Saistīts ar izziņas procesu, tam raksturīgs.
- jaunstrāvniecisks Saistīts ar Jauno strāvu, jaunstrāvniekiem, Jaunajai strāvai, jaunstrāvniekiem raksturīgs.
- jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs.
- jezuītisks Saistīts ar jezuītismu (1), jezuītiem (1), tiem raksturīgs.
- jonisks Saistīts ar joniešiem.
- marīns Saistīts ar jūru, tai raksturīgs.
- juvelierisks Saistīts ar juveliermākslu, juvelierizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
- kabalistisks Saistīts ar kabalu, kabalistiku, kabalai, kabalistikai raksturīgs.
- rajonāls Saistīts ar kādas teritorijas iedalījumu rajonos, tam raksturīgs.
- reģionārs Saistīts ar kādu apvidu (organismā, tā daļā), tam raksturīgs.
- laikmetīgs Saistīts ar kādu laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs.
- veclaiku Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
- torītējs Saistīts ar kādu no pagājušo dienu rītiem, tam raksturīgs.
- vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs. Nemoderns. Arī veclaicīgs.
- praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu.
- speciāls Saistīts ar kādu noteiktu darbības nozari, šādai nozarei raksturīgs.
- tolaiku Saistīts ar kādu vai kādiem pagājušajiem laikposmiem, tiem raksturīgs.
- ģeogrāfisks Saistīts ar kādu zemeslodes vietu, tai raksturīgs.
- praktisks Saistīts ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
- kainozoisks Saistīts ar kainozoju, tam raksturīgs.
- kaitniecisks Saistīts ar kaitniecību, tai raksturīgs.
- kakofonisks Saistīts ar kakofoniju, tai raksturīgs.
- kalambūrisks Saistīts ar kalambūru, tam raksturīgs.
- kalns Saistīts ar kalnājiem, tiem raksturīgs.
- kalnrūpniecisks Saistīts ar kalnrūpniecību, tai raksturīgs.
- kalorimetrisks Saistīts ar kalorimetriju, tai raksturīgs.
- kamerāls Saistīts ar kameralistiku, tai raksturīgs.
- kamerāls Saistīts ar kamerstilu, tam raksturīgs.
- kancelejisks Saistīts ar kanceleju, tai raksturīgs. Arī formāls, birokrātisks.
- kanibālisks Saistīts ar kanibālismu (1), tam raksturīgs.
- kanibālisks Saistīts ar kanibālismu (2), tam raksturīgs.
- kantilēns Saistīts ar kantilēnu (1), tai raksturīgs.
- kantonāls Saistīts ar kantonu (1).
- kantonāls Saistīts ar kantonu (2).
- kapilārs Saistīts ar kapilaritāti, tai raksturīgs.
- kapilārs Saistīts ar kapilāru [1] (1), tam raksturīgs.
- kapilārs Saistīts ar kapilāru [1] (2), tam raksturīgs.
- kapilārs Saistīts ar kapilāru [1] (3), tam raksturīgs.
- kapitālistisks Saistīts ar kapitālismu, tam raksturīgs.
- kapitulantisks Saistīts ar kapitulāciju (1), tai raksturīgs.
- karalisks Saistīts ar karali, tam raksturīgs. Saistīts ar karaļa varu, tai raksturīgs.
- kardioķirurģisks Saistīts ar kardioķirurģiju, tai raksturīgs.
- kardioloģisks Saistīts ar kardioloģiju, tai raksturīgs.
- kariozs Saistīts ar kariesu, tam raksturīgs.
- karioloģisks Saistīts ar karioloģiju, tai raksturīgs.
- karjeristisks Saistīts ar karjerismu vai karjerista, karjerismam vai karjeristam raksturīgs. Tāds (cilvēks), kam ir raksturīgs karjerisms.
- karnevālisks Saistīts ar karnevālu, tam raksturīgs.
- karpoloģisks Saistīts ar karpoloģiju, tai raksturīgs.
- kartogrāfisks Saistīts ar kartogrāfiju, tai raksturīgs.
- kartometrisks Saistīts ar kartometriju, tai raksturīgs.
- katatonisks Saistīts ar katatoniju, tai raksturīgs.
- katolisks Saistīts ar katolicismu, tam raksturīgs.
- katrreizējs Saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu. Ikreizējs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (1), tai raksturīgs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (2), tai raksturīgs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (3), tai raksturīgs.
- keramisks Saistīts ar keramiku (1), tai raksturīgs.
- kibernētisks Saistīts ar kibernētiku, tai raksturīgs.
- kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (1), tai raksturīgs.
- kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (2), tai raksturīgs.
- kinofoto Saistīts ar kinematogrāfiju (1) un fotogrāfiju (3).
- kinematogrāfisks Saistīts ar kinematogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- kinofoto Saistīts ar kinematogrāfiju (3) un fotogrāfiju (1).
- kinofotofono Saistīts ar kinematogrāfiju (3), fotogrāfiju (1) un skaņu ierakstīšanu.
- kinētisks Saistīts ar kinētiku (1), tai raksturīgs.
- kinētisks Saistīts ar kinētiku (2), tai raksturīgs.
- kinoloģisks Saistīts ar kinoloģiju, tai raksturīgs.
- kinotehnisks Saistīts ar kinotehniku, tai raksturīgs.
- kirilisks Saistīts ar kirilicu, tai raksturīgs. Tāds, kas rakstīts kirilica.
- klasicistisks Saistīts ar klasicismu, tam raksturīgs.
- klaunisks Saistīts ar klaunu mākslu, klauniem, klaunu mākslai, klauniem raksturīgs.
- klerikāls Saistīts ar klerikālismu, tam raksturīgs.
- klimaktērisks Saistīts ar klimaksu, tam raksturīgs.
- agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz kultūraugiem.
- klimatogrāfisks Saistīts ar klimatogrāfiju, tai raksturīgs.
- klimatoloģisks Saistīts ar klimatoloģiju, tai raksturīgs.
- klimatisks Saistīts ar klimatu (1), tam raksturīgs.
- klīnisks Saistīts ar klīniku, tai raksturīgs.
- salds Saistīts ar ko ļoti patīkamu, priecīgu.
- nebalts Saistīts ar ko nevēlamu (par laikposmu).
- jauks Saistīts ar ko skaistu, priecīgu. Patīkams.
- kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģētiku, tai raksturīgs.
- kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģiju, tai raksturīgs.
- kodolfizikāls Saistīts ar kodolfiziku, tai raksturīgs.
- kodolķīmisks Saistīts ar kodolķīmiju, tai raksturīgs.
- kolektīvistisks Saistīts ar kolektīvismu, tam raksturīgs.
- kolektīvs Saistīts ar kolektīvu [1], tam raksturīgs. Arī kopīgs, kopējs.
- piemājas Saistīts ar kolhoznieka personisko māju, saimniecību.
- koloidāls Saistīts ar koloīdiem, tiem raksturīgs. Tāds, kam ir koloīdu īpašības.
- koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdķīmiju, tai raksturīgs.
- koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdu ķīmiskajām īpašībām, tām raksturīgs.
- koloniāls Saistīts ar kolonijām (1) vai koloniālismu, raksturīgs kolonijām (1) vai koloniālismam.
- koloniāls Saistīts ar koloniju (4), tai raksturīgs.
- kolonizatorisks Saistīts ar kolonizāciju (1), tai raksturīgs.
- kolorimetrisks Saistīts ar kolorimetriju, tai raksturīgs.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (1), tai raksturīgs.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (2), tai raksturīgs.
- kolorītisks Saistīts ar kolorītu [1] (1), tam raksturīgs.
- kolorītisks Saistīts ar kolorītu [1] (2), tam raksturīgs.
- kolorītisks Saistīts ar kolorītu [1] (3), tam raksturīgs.
- kombinatīvs Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs. Tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs. Tāds, ko nosaka kādu parādību kopa. Kombinatīvs.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (2), tai raksturīgs.
- kombinatorisks Saistīts ar kombinatoriku, tai raksturīgs.
- komēdijisks Saistīts ar komēdiju (1), tai raksturīgs.
- komerciāls Saistīts ar komerciju (1), tai raksturīgs. Tirdzniecisks.
- komparatīvistisks Saistīts ar komparatīvismu (1), tam raksturīgs.
- komparatīvistisks Saistīts ar komparatīvismu (2), tam raksturīgs.
- kompensators Saistīts ar kompensatoru [1] (1), tam raksturīgs. Kompensatorisks (1).
- kompensatorisks Saistīts ar kompensatoru [1] (1), tam raksturīgs. Kompensators [2] (1).
- kompensators Saistīts ar kompensatoru [1] (2), tam raksturīgs. Kompensatorisks (2).
- kompensatorisks Saistīts ar kompensatoru [1] (2), tam raksturīgs. Kompensators [2] (2).
- kompilatīvs Saistīts ar kompilāciju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas ir radies kompilējot.
- komplekss Saistīts ar kompleksu [1] (1), tam raksturīgs.
- komplekss Saistīts ar kompleksu [1] (2), tam raksturīgs.
- komplekss Saistīts ar kompleksu [1] (3), tam raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (2), tai raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (3), tai raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (4), tai raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (5), tai raksturīgs.
- komunikatīvs Saistīts ar komunikāciju (2), tai raksturīgs.
- komunistisks Saistīts ar komunismu (1), tam raksturīgs.
- komunāls Saistīts ar komūnu (3), tai raksturīgs.
- komunāls Saistīts ar komūnu (4), tai raksturīgs.
- koncentrisks Saistīts ar koncentru (2), tam raksturīgs.
- konceptuāls Saistīts ar konceptu (1), tam raksturīgs. Jēdzienisks.
- kondicionāls Saistīts ar kondīciju, tai raksturīgs.
- konduktīvs Saistīts ar kondukciju, tai raksturīgs.
- konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (1), tai raksturīgs.
- konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (2), tai raksturīgs.
- konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (3), tai taksturīgs.
- konfesionāls Saistīts ar konfesiju, tai raksturīgs.
- konglomerātisks Saistīts ar konglomerātu (1), tam raksturīgs.
- konglomerātisks Saistīts ar konglomerātu (2), tam raksturīgs.
- kongruents Saistīts ar kongruenci (1), tai raksturīgs.
- kongruents Saistīts ar kongruenci (2), tai raksturīgs.
- konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (1), tai raksturīgs.
- konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (2), tai raksturīgs.
- konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (3), tai raksturīgs.
- konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju, tai raksturīgs. Pakļauts konspirācijas noteikumiem.
- konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju [1], tai raksturīgs. Saskanīgs ar konstitūciju [1], tai atbilstošs.
- konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju [2], tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (1), tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (3), tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (4), tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (5), tai raksturīgs.
- konsulārs Saistīts ar konsulu, konsulātu tiesībām un darbību, konsulu, konsulātu tiesībām un darbībai raksturīgs.
- kontekstuāls Saistīts ar kontekstu, tam raksturīgs.
- kontemplatīvs Saistīts ar kontemplāciju (1), tai raksturīgs.
- kontemplatīvs Saistīts ar kontemplāciju (2), tai raksturīgs.
- transkontinentāls Saistīts ar kontinenta šķērsošanu, tai raksturīgs.
- kontinentāls Saistīts ar kontinentu, tam raksturīgs.
- kontrapunktisks Saistīts ar kontrapunktu, tam raksturīgs.
- kontrrevolucionārs Saistīts ar kontrrevolūciju, tai raksturīgs.
- konturāls Saistīts ar kontūru, tai raksturīgs.
- konisks Saistīts ar konusu (1), tam raksturīgs.
- konvektīvs Saistīts ar konvekciju (1), tai raksturīgs.
- konvektīvs Saistīts ar konvekciju (2), tai raksturīgs.
- konvektīvs Saistīts ar konvekciju (3), tai raksturīgs.
- konvencionāls Saistīts ar konvenciju (1), tai raksturīgs.
- konvencionāls Saistīts ar konvenciju (2), tai raksturīgs.
- konvencionālistisks Saistīts ar konvencionālismu (1), tam raksturīgs.
- konverģents Saistīts ar konverģenci (1), tai raksturīgs.
- konverģents Saistīts ar konverģenci (2), tai raksturīgs.
- konverģents Saistīts ar konverģenci (3), tai raksturīgs.
- konvulsīvs Saistīts ar konvulsijām, tām raksturīgs. Krampjains (1).
- kooperatīvs Saistīts ar kooperāciju (2), tai raksturīgs.
- sazvērniecisks Saistīts ar kopēju, parasti negatīvu, attieksmi (pret kādu, pret ko), tai raksturīgs.
- korektīvs Saistīts ar korektīvu, tai raksturīgs.
- korelatīvs Saistīts ar korelāciju (1), tai raksturīgs.
- korelatīvs Saistīts ar korelāciju (2), tai raksturīgs. Tāds, ko saista korelācija (2).
- korisks Saistīts ar kori (2), tam raksturīgs.
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju (1), tai raksturīgs.
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju (2), tai raksturīgs.
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju (3), tai raksturīgs.
- korpuskulārs Saistīts ar korpuskulu, tai raksturīgs. Tāds, kas sastāv no korpuskulām.
- korupts Saistīts ar korupciju, tai raksturīgs.
- kosmētisks Saistīts ar kosmētiku (1), tai raksturīgs.
- kosmetoloģisks Saistīts ar kosmetoloģiju, tai raksturīgs.
- kosmobioloģisks Saistīts ar kosmobioloģiju, tai raksturīgs.
- kosmofizikāls Saistīts ar kosmofiziku, tai raksturīgs.
- kosmogonisks Saistīts ar kosmogoniju, tai raksturīgs.
- kosmoloģisks Saistīts ar kosmoloģiju (1), tai raksturīgs.
- kosmoloģisks Saistīts ar kosmoloģiju (2), tai raksturīgs.
- kosmopolītisks Saistīts ar kosmopolītismu, tam raksturīgs.
- kosmisks Saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs. Tāds, kas norisinās kosmosā.
- krampjains Saistīts ar krampjiem, tiem raksturīgs.
- kranioloģisks Saistīts ar kranioloģiju, tai raksturīgs.
- kreolisks Saistīts ar kreoliem, tiem raksturīgs.
- kretīnisks Saistīts ar kretīnismu (1), tam raksturīgs.
- kriminālistisks Saistīts ar kriminālistiku, tai raksturīgs.
- krimināltiesisks Saistīts ar krimināltiesībām, tām raksturīgs.
- kriminoloģisks Saistīts ar kriminoloģiju, tai raksturīgs.
- krioloģisks Saistīts ar krioloģiju, tai raksturīgs.
- kriptogrāfisks Saistīts ar kriptogrāfiju, tai raksturīgs.
- kristālfizikāls Saistīts ar kristālfiziku, tai raksturīgs.
- kristālķīmisks Saistīts ar kristālķīmiju, tai raksturīgs.
- kristalogrāfisks Saistīts ar kristalogrāfiju, tai raksturīgs.
- kristāloptisks Saistīts ar kristāloptiku, tai raksturīgs.
- kristīgs Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
- kritisks Saistīts ar kritiku (2), tai raksturīgs.
- torakāls Saistīts ar krūšu kurvi, tam raksturīgs.
- pektorāls Saistīts ar krūtīm, tām raksturīgs.
- kserogrāfisks Saistīts ar kserogrāfiju, tai raksturīgs.
- ksilogrāfisks Saistīts ar ksilogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- kubistisks Saistīts ar kubismu, tam raksturīgs.
- kulinārs Saistīts ar kulināriju (1), tai raksturīgs.
- kultūrpolitisks Saistīts ar kultūras politiku, tai raksturīgs.
- kultūrizglītības Saistīts ar kultūras un izglītības darbu, tam raksturīgs.
- kultūrvēsturisks Saistīts ar kultūras vēsturi, tai raksturīgs.
- kultūrtehnisks Saistīts ar kultūrtehniku, tai raksturīgs.
- kultūrtrēģerisks Saistīts ar kultūrtrēģerismu, tam raksturīgs.
- kulturāls Saistīts ar kultūru (1), tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (1), tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (2), tai raksturīgs.
- kuriāls Saistīts ar kūriju (1), tai raksturīgs.
- kurortoloģisks Saistīts ar kurortoloģiju, tai raksturīgs.
- kursīvs Saistīts ar kursīva [1], tam raksturīgs.
- dinamisks Saistīts ar kustību, attīstību. Tāds, kas kustas, attīstās.
- kvadrofonisks Saistīts ar kvadrofoniju, tai raksturīgs.
- kvalitatīvs Saistīts ar kvalitāti (1), tai raksturīgs.
- kvalitatīvs Saistīts ar kvalitāti (2), tai raksturīgs.
- kvantitatīvs Saistīts ar kvantitāti (1), tai raksturīgs.
- kvantitatīvs Saistīts ar kvantitāti (2), tai raksturīgs.
- kvartārs Saistīts ar kvartāru [1], tam raksturīgs.
- ķecerīgs Saistīts ar ķecerību (1), tai raksturīgs.
- ķecerīgs Saistīts ar ķecerību (2), tai raksturīgs.
- ķeizarisks Saistīts ar ķeizaru, tam raksturīgs. Saistīts ar ķeizara varu, tai raksturīgs.
- ķermenisks Saistīts ar ķermeni (2), tam raksturīgs.
- mehānisks Saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
- ķīmijterapeitisks Saistīts ar ķīmijterapiju, tai raksturīgs.
- ķīmisks Saistīts ar ķīmiju (1), tai raksturīgs.
- mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
- fotoķīmisks Saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
- organisks Saistīts ar ķīmiskiem savienojumiem, kuros galvenais elements ir ogleklis, šādiem savienojumiem raksturīgs.
- ķirurģisks Saistīts ar ķirurģiju, tai raksturīgs.
- labdarīgs Saistīts ar labdarību (1), tai raksturīgs. Filantropisks.
- momentāns Saistīts ar laika momentu, ļoti īsu laika sprīdi.
- meteorotrops Saistīts ar laikapstākļu maiņu. Meteorotropisks.
- meteorotropisks Saistīts ar laikapstākļu maiņu. Meteorotrops.
- temporāls Saistīts ar laiku [1], tam raksturīgs.
- laringoloģisks Saistīts ar laringoloģiju, tai raksturīgs.
- laringoskopisks Saistīts ar laringoskopiju, tai raksturīgs.
- zooveterinārs Saistīts ar lauksaimniecības dzīvnieku pareizu audzēšanu, barošanu, turēšanu, izmantošanu un ārstēšanu.
- lauksaimniecisks Saistīts ar lauksaimniecību, tai raksturīgs.
- agronomisks Saistīts ar lauksaimniecību, zemkopību.
- glaciāls Saistīts ar ledus laikmetu.
- legatārs Saistīts ar legātu [2], tam raksturīgs.
- leģendārs Saistīts ar leģendu (1), tai raksturīgs.
- leģislatīvs Saistīts ar leģislāciju (1), lai raksturīgs.
- leģitīmistisks Saistīts ar leģitīmismu, tam raksturīgs.
- leiboristisks Saistīts ar leiboristu partiju, tai raksturīgs.
- leikocitārs Saistīts ar leikocītiem, tiem raksturīgs.
- leikozs Saistīts ar leikozi, tai raksturīgs. Tāds, kas slimo ar leikozi.
- leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- leksikoloģisks Saistīts ar leksikoloģiju, tai raksturīgs.
- leksikosemantisks Saistīts ar leksikosemantiku (2), tai raksturīgs.
- leksikosemantisks Saistīts ar leksikosemantiku. (1), tai raksturīgs.
- leksikostilistisks Saistīts ar leksikostilistiku (1), tai raksturīgs.
- leksikostilistisks Saistīts ar leksikostilistiku (2), tai raksturīgs.
- leksisks Saistīts ar leksiku, tai raksturīgs.
- leņķisks Saistīts ar leņķi (1), tam raksturīgs. Tāds, kura mērīšanai, raksturošanai izmanto leņķi (1).
- leprozs Saistīts ar lepru, tai raksturīgs.
- letarģisks Saistīts ar letarģiju (1), tai raksturīgs.
- letarģisks Saistīts ar letarģiju (2), tai raksturīgs.
- liberāls Saistīts ar liberālismu (1), tam raksturīgs.
- vestibulārs Saistīts ar līdzsvara orgānu, tam raksturīgs.
- lielvalstisks Saistīts ar lielvalsti, raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- substantīvisks Saistīts ar lietvārdu, tam raksturīgs.
- likumisks Saistīts ar likumu (2), tam raksturīgs. Atbilstošs likumam (2).
- limfātisks Saistīts ar limfu, tai raksturīgs.
- limnoloģisks Saistīts ar limnoloģiju, tai raksturīgs.
- lingvistisks Saistīts ar lingvistiku, tai raksturīgs. Valodniecisks.
- lingvoģeogrāfisks Saistīts ar lingvistisko ģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- lingvostilistisks Saistīts ar lingvistisko stilistiku, tai raksturīgs.
- liroepisks Saistīts ar liroepiku, tai raksturīgs.
- literatūrteorētisks Saistīts ar literatūras teoriju, tai raksturīgs.
- literatūrkritisks Saistīts ar literatūrkritiku, tai raksturīgs.
- literatūrvēsturisks Saistīts ar literatūrvēsturi, tai raksturīgs.
- literatūrzinātnisks Saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs.
- litogrāfisks Saistīts ar litogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- liturģisks Saistīts ar liturģiju, tai raksturīgs.
- logaritmisks Saistīts ar logaritmu, tam raksturīgs.
- logopēdisks Saistīts ar logopēdiju, tai raksturīgs.
- loģisks Saistīts ar loģiku (1), tai raksturīgs. Loģikas (1) likumiem atbilstošs.
- loģistisks Saistīts ar loģistiku, tai raksturīgs.
- lokālpatriotisks Saistīts ar lokālpatriotismu, tam raksturīgs.
- labiodentāls Saistīts ar lūpām un zobiem.
- labiāls Saistīts ar lūpām, to darbību.
- luterisks Saistīts ar luterānismu, tam raksturīgs. Luterānisks.
- luterānisks Saistīts ar luterānismu, tam raksturīgs. Luterisks.
- kancerogēns Saistīts ar ļaundabīgo audzēju veidošanos un attīstību.
- ļeņinisks Saistīts ar ļeņinismu, tam raksturīgs.
- milzīgs Saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
- milzu Saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
- spožs Saistīts ar ļoti labiem apstākļiem, arī ar bagātību, greznību.
- kriogēns Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
- pedagoģisks Saistīts ar mācīšanu, audzināšanu, izglītību, tām raksturīgs.
- mācītājisks Saistīts ar mācītāju, tam raksturīgs.
- mafiozs Saistīts ar mafiju (1), tai raksturīgs.
- mafiozs Saistīts ar mafiju (2), tai raksturīgs.
- magmatisks Saistīts ar magmu, tai raksturīgs.
- galvanomagnētisks Saistīts ar magnētiskā lauka iedarbību uz metālu un pusvadītāju elektriskajām īpašībām.
- magnētisks Saistīts ar magnētismu, tam raksturīgs.
- magnetobioloģisks Saistīts ar magnetobioloģiju, tai raksturīgs.
- magnetohidrodinamisks Saistīts ar magnetohidrodinamiku, tai raksturīgs.
- magnetoķīmisks Saistīts ar magnetoķīmiju, tai raksturīgs.
- magnetometrisks Saistīts ar magnetometru, tam raksturīgs.
- magnetooptisks Saistīts ar magnetooptiku, tai raksturīgs.
- magnetostatisks Saistīts ar magnetostatiku (1), tai raksturīgs.
- magnetostatisks Saistīts ar magnetostatiku (2), tai raksturīgs.
- magnetostriktīvs Saistīts ar magnetostrikciju, tai raksturīgs.
- maģisks Saistīts ar maģiju, tai raksturīgs.
- mājrūpniecisks Saistīts ar māj rūp niecību, tai raksturīgs.
- mājamatniecisks Saistīts ar mājamatniecību (1), tai raksturīgs.
- mājamatniecisks Saistīts ar mājamatniecību (2), tai raksturīgs.
- pašmāju Saistīts ar mājas apstākļiem, mājsaimniecību, tiem raksturīgs.
- mājturība Saistīts ar mājsaimniecību, tai raksturīgs.
- makaronisks Saistīts ar makaronismu, tam raksturīgs.
- makiavellisks Saistīts ar makiavellismu, tam raksturīgs.
- makromolekulārs Saistīts ar makromolekulu, tai raksturīgs.
- maksātspējīgs Saistīts ar maksātspēju, tai raksturīgs.
- maksimālistisks Saistīts ar maksimālismu (1), tam raksturīgs.
- maksimālistisks Saistīts ar maksimālismu (2), tam raksturīgs.
- saturisks Saistīts ar mākslas darba saturu, tam raksturīgs.
- tēlains Saistīts ar mākslas tēliem, tiem raksturīgs. Tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums.
- skatuve Saistīts ar mākslas veidiem, kuru darbus izrāda šādā vietā, arī telpā, telpas vai celtnes daļā, tiem raksturīgs.
- māksliniecisks Saistīts ar mākslu, tai raksturīgs.
- maniakāls Saistīts ar māniju (1), tai raksturīgs.
- maniakāls Saistīts ar māniju (2), tai raksturīgs.
- manometrisks Saistīts ar manometru, tam raksturīgs. Tāds, ko mērī ar manometru.
- mantisks Saistīts ar mantu (1), tai raksturīgs. Saistīts ar mantas (1) valdījumu, tam raksturīgs.
- mantisks Saistīts ar mantu (2), tai raksturīgs.
- māņticīgs Saistīts ar māņticību, tai raksturīgs.
- maoistisks Saistīts ar maoismu, tam raksturīgs.
- marasmatisks Saistīts ar marasmu, tam raksturīgs.
- maratonisks Saistīts ar maratonu, tam raksturīgs.
- Marksistiski ļeninisks Saistīts ar marksismu-ļeņinismu, tam raksturīgs.
- Marksistiski ļeņinisks Saistīts ar marksismu-ļeņinismu, tam raksturīgs.
- marksistisks Saistīts ar marksismu, tam raksturīgs.
- masspektrometrisks Saistīts ar masspektrometriju, tai raksturīgs.
- masisks Saistīts ar masu (1), tai raksturīgs. Tāds, ko raksturo ar masu (1).
- svarisks Saistīts ar masu (1), tās noteikšanu. Masai (1), tās noteikšanai raksturīgs.
- mašinizēt Saistīts ar mašīnu izmantošanu, ieviešanu.
- matemātisks Saistīts ar matemātiku, tai raksturīgs. Tāds, kurā izmanto matemātikas metodes, tāds, kurš ir izveidots ar matemātikas metodēm.
- materiālistisks Saistīts ar materiālismu (1), tam raksturīgs.
- materiālistisks Saistīts ar materiālismu (2), tam raksturīgs.
- patērniecisks Saistīts ar materiālo labumu izmantošanu, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā, tai raksturīgs.
- materiāls Saistīts ar materiālu [1] (1), tam raksturīgs.
- fizikāls Saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, kustību, tām raksturīgs.
- materiāls Saistīts ar matēriju (1), tai raksturīgs.
- mažors Saistīts ar mažoru [1], tam raksturīgs.
- medicīnisks Saistīts ar medicīnu, tai raksturīgs. Lietojams medicīnā, ārstniecībā, ārstēšanā. Arī ārstniecisks.
- meditatīvs Saistīts ar meditāciju, tai raksturīgs.
- megalītisks Saistīts ar megalītu, tam raksturīgs.
- mehānistisks Saistīts ar mehānicismu, tam raksturīgs.
- melioratīvs Saistīts ar meliorāciju, tai raksturīgs.
- melismātisks Saistīts ar melismu, tam raksturīgs.
- melnsimtniecisks Saistīts ar melnsimtniekiem, tiem raksturīgs. Galēji reakcionārs, šovinistisks.
- melodisks Saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs. Labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams.
- melodramatisks Saistīts ar melodrāmu (1), tai raksturīgs.
- melodramatisks Saistīts ar melodrāmu (2), tai raksturīgs.
- lunārs Saistīts ar Mēnesi, tam raksturīgs.
- menstruāls Saistīts ar menstruāciju, tai raksturīgs.
- mentāls Saistīts ar mentalitāti, tai raksturīgs.
- menzurāls Saistīts ar menzūru (3), tai raksturīgs.
- meņševistisks Saistīts ar meņševismu, tam raksturīgs.
- vēss Saistīts ar mēreni zemas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu mēreni zemas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- meridionāls Saistīts ar meridiānu (1), tam raksturīgs.
- meridionāls Saistīts ar meridiānu (2), tam raksturīgs.
- merkantilistisks Saistīts ar merkantilismu (1), tam raksturīgs.
- metabolisks Saistīts ar metaboliju, tai raksturīgs.
- metabolisks Saistīts ar metabolismu, tam raksturīgs.
- metafizisks Saistīts ar metafiziku (1), tai raksturīgs.
- metafizisks Saistīts ar metafiziku (2), tai raksturīgs.
- metaforisks Saistīts ar metaforu, tai raksturīgs.
- metagalaktisks Saistīts ar metagalaktiku, tai raksturīgs.
- metālfizikāls Saistīts ar metālfiziku, tai raksturīgs.
- metālkeramisks Saistīts ar metālkeramiku (1), tai raksturīgs.
- metālkeramisks Saistīts ar metālkeramiku (2), tai raksturīgs.
- metalogēnisks Saistīts ar metalogēniju, tai raksturīgs.
- metalogrāfisks Saistīts ar metalogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- metalogrāfisks Saistīts ar metalogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- metāloptisks Saistīts ar metāloptiku, tai raksturīgs.
- metalurģisks Saistīts ar metalurģiju (1), tai raksturīgs.
- metalurģisks Saistīts ar metalurģiju (2), tai raksturīgs.
- metasomatisks Saistīts ar metasomatismu, tam raksturīgs.
- metastātisks Saistīts ar metastāzi, tai raksturīgs.
- metavalodisks Saistīts ar metavalodu, tai raksturīgs.
- meteoroloģisks Saistīts ar meteoroloģiju, tai raksturīgs.
- meteoropatoloģisks Saistīts ar meteoropatoloģiju (1), tai raksturīgs.
- meteoropatoloģisks Saistīts ar meteoropatoloģiju (2), tai raksturīgs.
- metodisks Saistīts ar metodiku (2), tai raksturīgs.
- metodoloģisks Saistīts ar metodoloģiju, tai raksturīgs.
- metonīmisks Saistīts ar metonīmiju, tai raksturīgs.
- metrisks Saistīts ar metriku [1] (2), tai raksturīgs.
- metroloģisks Saistīts ar metroloģiju, tai raksturīgs.
- metronomisks Saistīts ar metronoma rādītajiem laika intervāliem, tiem raksturīgs.
- metroritmisks Saistīts ar metroritmiku, tai raksturīgs.
- metrisks Saistīts ar metru [1], tam raksturīgs.
- mezolītisks Saistīts ar mezolītu, tam raksturīgs.
- mezozoisks Saistīts ar mezozoju, tam raksturīgs.
- mežķīmisks Saistīts ar mežķīmiju, tai raksturīgs.
- mežsaimniecisks Saistīts ar mežsaimniecību (1), tai raksturīgs.
- mežsaimniecisks Saistīts ar mežsaimniecību (2), tai raksturīgs.
- statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs. Tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvokli.
- miglains Saistīts ar miglu (1), tai raksturīgs.
- mikoloģisks Saistīts ar mikoloģiju, tai raksturīgs.
- mikroanalītisks Saistīts ar mikroanalīzi, tai raksturīgs.
- mikrobiāls Saistīts ar mikrobiem, tiem raksturīgs.
- mikrobioloģisks Saistīts ar mikrobioloģiju, tai raksturīgs.
- mikroelektronisks Saistīts ar mikroelektroniku, tai raksturīgs.
- mikroklimatisks Saistīts ar mikroklimatu (1), tam raksturīgs.
- mikroķirurģisks Saistīts ar mikroķirurģiju, tai raksturīgs.
- mikrometrisks Saistīts ar mikrometriju, tai raksturīgs.
- bakterioloģisks Saistīts ar mikroorganismiem, tiem raksturīgs.
- mikrobioloģisks Saistīts ar mikroorganismiem, tiem raksturīgs.
- mikrosocioloģisks Saistīts ar mikrosocioloģiju (1), tai raksturīgs.
- mikrosocioloģisks Saistīts ar mikrosocioloģiju (2), tai raksturīgs.
- mīļš Saistīts ar mīlestību (2). Saistīts ar dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
- militāristisks Saistīts ar militārismu, tam raksturīgs.
- mīmisks Saistīts ar mīmiku, tai raksturīgs.
- minerāls Saistīts ar minerāliem, tiem raksturīgs.
- minerālisks Saistīts ar minerāliem, tiem raksturīgs. Minerāls [2].
- mineraloģisks Saistīts ar mineraloģiju (1), tai raksturīgs.
- mineraloģisks Saistīts ar mineraloģiju (2), tai raksturīgs.
- miniatūrs Saistīts ar miniatūru (1), tai raksturīgs.
- minors Saistīts ar minoru [1], tam raksturīgs.
- mistisks Saistīts ar misticismu, mistiku (1), tai raksturīgs.
- mitoloģisks Saistīts ar mitoloģiju (1), tai raksturīgs.
- mitoloģisks Saistīts ar mitoloģiju (2), tai raksturīgs.
- mitotisks Saistīts ar mitozi, tai raksturīgs.
- mītisks Saistīts ar mītu (1), tam raksturīgs.
- mnemonisks Saistīts ar mnemoniku, tai raksturīgs. Mnemotehnisks.
- mnemotehnisks Saistīts ar mnemotehniku, tai raksturīgs. Mnemonisks.
- modāls Saistīts ar modalitāti (1), tai raksturīgs.
- modāls Saistīts ar modalitāti (2), tai raksturīgs.
- modernistisks Saistīts ar modernismu (1), tam raksturīgs.
- modernistisks Saistīts ar modernismu (2), tam raksturīgs.
- modernistisks Saistīts ar modernismu (3), tam raksturīgs.
- mokpilns Saistīts ar mokām (1).
- mokpilns Saistīts ar mokām (2).
- mokpilns Saistīts ar mokām (3).
- molekulārs Saistīts ar molekulu vai molekulām, molekulai vai molekulām raksturīgs.
- monarhisks Saistīts ar monarhiju, monarhu, monarhijai, monarham raksturīgs.
- monarhistisks Saistīts ar monarhismu, tam raksturīgs.
- monistisks Saistīts ar monismu, tam raksturīgs.
- monoftongisks Saistīts ar monoftongu, tam raksturīgs.
- monogāms Saistīts ar monogāmiju (1), tai raksturīgs.
- monogāms Saistīts ar monogāmiju (2), tai raksturīgs.
- monokristālisks Saistīts ar monokrlstālu, tam raksturīgs.
- monopolistisks Saistīts ar monopolu (2), tam raksturīgs.
- monoteistisks Saistīts ar monoteismu, tam raksturīgs.
- monumentāls Saistīts ar monumentu, tam raksturīgs. Plašs, ļoti nozīmīgs (par mākslas darbu).
- morāls Saistīts ar morāli (1), tai raksturīgs.
- morfoģenētisks Saistīts ar morfoģenēzi, tai raksturīgs.
- morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (1), tai raksturīgs.
- morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (2), tai raksturīgs.
- morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (3), tai raksturīgs.
- motīvisks Saistīts ar motīvu (3), tam raksturīgs.
- motīvisks Saistīts ar motīvu (4), tam raksturīgs.
- moto Saistīts ar motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem.
- motorisks Saistīts ar motoriku (1), tai raksturīgs.
- mozaisks Saistīts ar mozaīku (1), tai raksturīgs.
- spināls Saistīts ar mugurkaulu, tā smadzenēm, mugurkaulam, tā smadzenēm raksturīgs.
- muižniecisks Saistīts ar muižniecību, tai raksturīgs.
- mūmijisks Saistīts ar mūmiju, tai raksturīgs.
- murgains Saistīts ar murgiem (1) - par miegu.
- murgains Saistīts ar murgiem, tiem raksturīgs.
- mūsdienīgs Saistīts ar mūsdienām, tām raksturīgs. Tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām, normām. Mūsdienu.
- tonisks Saistīts ar muskuļaudu sasprindzinājumu, tam raksturīgs.
- musonāls Saistīts ar musonu, tam raksturīgs.
- mutatīvs Saistīts ar mutāciju (1), tai raksturīgs.
- orāls Saistīts ar mutes dobumu, tam raksturīgs.
- muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs. Tāds, kam ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtība.
- muzikoloģisks Saistīts ar muzikoloģiju, tai raksturīgs.
- muzikāls Saistīts ar mūziku, tai raksturīgs.
- nacionāls Saistīts ar nāciju, tautu, tām raksturīgs.
- nacionālistisks Saistīts ar nacionālismu, tam raksturīgs.
- nacionālsociālistisks Saistīts ar nacionālsociālismu, tam raksturīgs.
- nacionālšovinistisks Saistīts ar nacionālšovinismu, tam raksturīgs.
- nacistisks Saistīts ar nacismu, tam raksturīgs.
- naivistisks Saistīts ar naivismu, tam raksturīgs.
- naksnīgs Saistīts ar nakti, tai raksturīgs.
- narcistisks Saistīts ar narcismu, tam raksturīgs.
- narkoleptisks Saistīts ar narkolepsifu, tai raksturīgs.
- narkoloģisks Saistīts ar narkoloģiju, tai raksturīgs.
- narkomānisks Saistīts ar narkomāniju, tai raksturīgs.
- narodņicisks Saistīts ar narodņicismu, tam raksturīgs.
- naturālistisks Saistīts ar naturālismu (1), tam raksturīgs.
- naturālistisks Saistīts ar naturālismu (2), tam raksturīgs.
- naturālistisks Saistīts ar naturālismu (3), tam raksturīgs.
- natūrfilozofisks Saistīts ar natūrfilozofiju, tai raksturīgs.
- pekuniārs Saistīts ar naudu, tai raksturīgs.
- nautisks Saistīts ar nautiku, tai raksturīgs.
- neliels Saistīts ar ne sevišķi izvērstu, nozīmīgu darbību (piemēram par pienākumu, ieņemamo amatu).
- sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs.
- nefroloģisks Saistīts ar nefroloģiju, tai raksturīgs.
- negatīvs Saistīts ar negatīvu [1]. Tāds, ko izmanto negatīva [1] iegūšanai.
- neiralģisks Saistīts ar neiralģiju, tai raksturīgs.
- neirastēnisks Saistīts ar neirastēniju, tai raksturīgs.
- neirofizioloģisks Saistīts ar neirofizioloģiju, tai raksturīgs.
- neiroķirurģisks Saistīts ar neiroķirurģiju, tai raksturīgs.
- neiroloģisks Saistīts ar neiroloģiju, tai raksturīgs.
- neiropātisks Saistīts ar neiropātiju, tai raksturīgs.
- neiropsiholoģisks Saistīts ar neiropsiholoģiju, tai raksturīgs.
- neirotisks Saistīts ar neirozi, tai raksturīgs.
- neitrālistisks Saistīts ar neitralitāti (1), tai raksturīgs.
- neitrālistisks Saistīts ar neitralitāti (2), tai raksturīgs.
- nekrotisks Saistīts ar nekrozi, tai raksturīgs.
- elektrostatisks Saistīts ar nekustīgiem elektriskajiem lādiņiem, to mijiedarbību, līdzsvaru.
- sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
- nemierniecisks Saistīts ar nemieriem, nemierniekiem, tiem raksturīgs.
- neofašistisks Saistīts ar neofašismu, tam raksturīgs.
- neoimpresionistisks Saistīts ar neoimpresionismu, tam raksturīgs.
- neokapitālistisks Saistīts ar neokapitālismu, tam raksturīgs.
- neokoloniālistisks Saistīts ar neokoloniālismu, tam raksturīgs.
- neokoloniāls Saistīts ar neokoloniju, tai raksturīgs.
- neolītisks Saistīts ar neolītu, tam raksturīgs.
- neonacistisks Saistīts ar neonacismu, tam raksturīgs.
- neopozitīvistisks Saistīts ar neopozitīvismu, tam raksturīgs.
- neoreālistisks Saistīts ar neoreālismu (1), tam raksturīgs.
- neoreālistisks Saistīts ar neoreālismu (2), tam raksturīgs.
- neoromantisks Saistīts ar neoromantismu, tam raksturīgs.
- neotomistisks Saistīts ar neotomismu, tam raksturīgs.
- neiroloģisks Saistīts ar nervu sistēmu, nervu sistēmas slimībām, tām raksturīgs.
- nīčistisks Saistīts ar nīčismu, tam raksturīgs.
- nefrotisks Saistīts ar nierēm, tām raksturīgs.
- nihilistisks Saistīts ar nihilismu (1), tam raksturīgs.
- nihilistisks Saistīts ar nihilismu (2), tam raksturīgs.
- nomināls Saistīts ar nomenu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir izteikts ar nomenu.
- nominālistisks Saistīts ar nominālismu, tam raksturīgs.
- nominatīvs Saistīts ar nominatīva locījumu, tam raksturīgs.
- nomogrāfisks Saistīts ar nomogrāfiju, tai raksturīgs.
- pelnīts Saistīts ar nopelniem. Pilnīgi pamatots (piemēram, par attiecībām, situāciju).
- nukleārs Saistīts ar norisēm atoma kodolā, tām raksturīgs. Saistīts ar kodolenerģijas izmantošanu, tai raksturīgs.
- tonāls Saistīts ar noskaņu (1), tai raksturīgs.
- nostalģisks Saistīts ar nostalģiju, tai raksturīgs.
- sillabisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā neatkarīgi no uzsvaru izvietojuma tajā.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- tālaika Saistīts ar noteiktu laikposmu pagātnē.
- metodisks Saistīts ar noteiktu metodi, ar metodes ievērošanu. Saistīts ar iepriekš izstrādātu plānu, programmu.
- sezonveida Saistīts ar noteiktu sezonu, tai raksturīgs.
- tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
- lokāls Saistīts ar noteiktu teritoriju, vietu, tai raksturīgs. Vietējs.
- novadpētniecisks Saistīts ar novadpētniecību, tai raksturīgs.
- novadniecisks Saistīts ar novadu [1] (1), tam raksturīgs.
- novelisks Saistīts ar noveli, tai raksturīgs.
- patofizioloģisks Saistīts ar novirzēm orgānu un sistēmu darbībā, šīm novirzēm raksturīgs.
- noziedzīgs Saistīts ar noziegumu (1), tam raksturīgs. Tāds, kas izraisa noziegumu.
- noziedzīgs Saistīts ar noziegumu (2), tam raksturīgs. Tāds, kas izraisa noziegumu.
- numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
- ņudzeklīgs Saistīts ar ņudzekli, tam raksturīgs.
- objektīvistisks Saistīts ar objektīvismu, tam raksturīgs.
- odoroloģisks Saistīts ar odoroloģiju (1), tai raksturīgs.
- odoroloģisks Saistīts ar odoroloģiju (2), tai raksturīgs.
- odisks Saistīts ar odu (1), tai raksturīgs.
- odisks Saistīts ar odu (2), tai raksturīgs.
- ofensīvs Saistīts ar ofensīvu, tai raksturīgs.
- oftalmoloģisks Saistīts ar oftalmoloģiju, tai raksturīgs.
- oftalmoskopisks Saistīts ar oftalmoskopiju, tai raksturīgs.
- ogļskābs Saistīts ar ogļskābi, tai raksturīgs.
- okazionālistisks Saistīts ar okazionālismu (2), tam raksturīgs.
- transokeāna Saistīts ar okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
- okeanogrāfisks Saistīts ar okeanogrāfiju, tai raksturīgs.
- okeanoloģisks Saistīts ar okeanoloģiju, tai raksturīgs.
- okeānisks Saistīts ar okeānu, tam raksturīgs.
- okultistisks Saistīts ar okultismu, tam raksturīgs.
- oleogrāfisks Saistīts ar oleogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- oligarhisks Saistīts ar oligarhiju, tai raksturīgs.
- oligofrenopedagoģisks Saistīts ar oligofrenopedagoģiju, tai raksturīgs.
- oligofrēns Saistīts ar oligoirēniju, tai raksturīgs.
- onkoloģisks Saistīts ar onkoloģiju, tai raksturīgs.
- onkovirusoloģisks Saistīts ar onkovirusoloģiju, tai raksturīgs.
- onomastisks Saistīts ar onomastiku, tai raksturīgs.
- onomatopoētisks Saistīts ar onomatopoēzi, tai raksturīgs.
- ontoģenētisks Saistīts ar ontoģenēzi, tai raksturīgs.
- ontoloģisks Saistīts ar ontoloģiju, tai raksturīgs.
- oolītisks Saistīts ar oolītiem, tiem raksturīgs.
- ooloģisks Saistīts ar ooloģiju, tai raksturīgs.
- operatīvs Saistīts ar operāciju (1), tai raksturīgs.
- operatīvs Saistīts ar operāciju (2), tai raksturīgs.
- operetisks Saistīts ar opereti (1), tai raksturīgs.
- operisks Saistīts ar operu (1), tai raksturīgs.
- oportūnistisks Saistīts ar oportūnismu, tam raksturīgs.
- opozicionārs Saistīts ar opozīciju (2), tai raksturīgs.
- opozicionārs Saistīts ar opozīciju (3), tai raksturīgs.
- optisks Saistīts ar optiku (1), tai raksturīgs.
- optoelektronisks Saistīts ar optoelektroniku, tai raksturīgs.
- retorisks Saistīts ar oratora runu, darbību, tām raksturīgs
- oratorisks Saistīts ar oratora runu, darbību, tām raksturīgs. Retorisks (2).
- oratoriāls Saistīts ar oratoriju, tai raksturīgs.
- orbitāls Saistīts ar orbītu (1), tai raksturīgs.
- orbitāls Saistīts ar orbītu (2), tai raksturīgs.
- reparatīvs Saistīts ar organisma bojāto šūnu atjaunošanu, atjaunošanos, arī ar ķermeņa daļu ķirurģisku labošanu.
- stēnisks Saistīts ar organisma spēka pieaugumu, enerģijas kāpinājumu (emocionāla stāvokļa rezultātā).
- ekoloģisks Saistīts ar organisma un vides mijattiecībām, tām raksturīgs.
- organisks Saistīts ar organismu (1), tam raksturīgs. Saistīts ar cilvēka vai dzīvnieka smadzenēm, iekšējiem orgāniem, tiem raksturīgs.
- organoleptisks Saistīts ar organoleptiku, tai raksturīgs.
- orientatīvs Saistīts ar orientāciju (1), tai raksturīgs.
- orientālistisks Saistīts ar orientālistiku, tai raksturīgs. Orientoloģisks.
- orientoloģisks Saistīts ar orientoloģiju, tai raksturīgs. Orientālistisks.
- orķestrāls Saistīts ar orķestri, tam raksturīgs.
- ornamentāls Saistīts ar ornamentu (1), tam raksturīgs.
- ornamentāls Saistīts ar ornamentu (2), tam raksturīgs.
- ornitofenoloģisks Saistīts ar ornitofenoloģiju, tai raksturīgs.
- ornitoloģisks Saistīts ar ornitoloģiju, tai raksturīgs.
- orogrāfisks Saistīts ar orogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- orogrāfisks Saistīts ar orogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- orogēns Saistīts ar oroģenēzi, tai raksturīgs.
- ortodontisks Saistīts ar ortodontiju, tai raksturīgs.
- ortoepisks Saistīts ar ortoepiju, tai raksturīgs.
- ortogrāfisks Saistīts ar ortogrāfiju, tai raksturīgs.
- ortopēdisks Saistīts ar ortopēdiju, tai raksturīgs.
- oscilogrāfisks Saistīts ar oscilogrāfiju, tai raksturīgs.
- osmotisks Saistīts ar osmozi, tai raksturīgs.
- otorinolaringoloģisks Saistīts ar otorinolaringoloģiju, tai raksturīgs.
- karsts Saistīts ar paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- pacifistisks Saistīts ar pacifismu, tam raksturīgs.
- padome Saistīts ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību, tai raksturīgs.
- pagānisks Saistīts ar pagānismu vai pagānu (1), raksturīgs pagānismam vai pagānam (1).
- paleoantropoloģisks Saistīts ar paleoantropoloģiju, tai raksturīgs.
- paleobotānisks Saistīts ar paleobotāniku, tai raksturīgs.
- paleogrāfisks Saistīts ar paleogrāfiju, tai raksturīgs.
- paleoģeogrāfisks Saistīts ar paleoģeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- paleoģeogrāfisks Saistīts ar paleoģeogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- paleoklimatoloģisks Saistīts ar paleoklimatoloģiju, tai raksturīgs.
- paleoklimatisks Saistīts ar paleoklimatu, tam raksturīgs.
- paleontoloģisks Saistīts ar paleontoloģiju, tai raksturīgs.
- paleozoisks Saistīts ar paleozoju, tam raksturīgs.
- paleozooloģisks Saistīts ar paleozooloģiju, tai raksturīgs.
- palinģenētisks Saistīts ar palinģenēzi, tai raksturīgs.
- palinoloģisks Saistīts ar palinoloģiju, tai raksturīgs.
- palpatorisks Saistīts ar palpāciju, tai raksturīgs.
- pamfletisks Saistīts ar pamfletu, tam raksturīgs.
- panamerikānistisks Saistīts ar panamerikānismu, tam raksturīgs.
- panarābistisks Saistīts ar panarābismu, tam raksturīgs.
- pandēmisks Saistīts ar pandēmiju, tai raksturīgs.
- panegirisks Saistīts ar panegiriku (1), tam raksturīgs.
- panegirisks Saistīts ar panegiriku (2), tam raksturīgs.
- panegirisks Saistīts ar panegiriku (3), tam raksturīgs.
- panģermānistisks Saistīts ar panģermānismu, tam raksturīgs.
- panisks Saistīts ar paniku, tai raksturīgs.
- panorāmisks Saistīts ar panorāmu (1), tai raksturīgs.
- panslāvistisks Saistīts ar panslāvismu, tam raksturīgs.
- panteistisks Saistīts ar panteismu, tam raksturīgs.
- metrisks Saistīts ar pantmēru, dzejas ritmu, tiem raksturīgs.
- pantomīmisks Saistīts ar pantomīmiku, tai raksturīgs.
- pantomīmisks Saistīts ar pantomīmu, tai raksturīgs.
- panzootisks Saistīts ar panzootiju, tai raksturīgs.
- papagailisks Saistīts ar papagaili, tam raksturīgs.
- paraboloidāls Saistīts ar paraboloīdu, tam raksturīgs. Tāds, kam ir paraboloīda forma.
- parabolisks Saistīts ar parabolu (1), tai raksturīgs. Tāds, kam ir parabolas forma.
- parabolisks Saistīts ar parabolu (2), tai raksturīgs.
- paradigmatisks Saistīts ar paradigmu vai paradigmatiku, tai raksturīgs.
- paradīzisks Saistīts ar paradīzi (1), tai raksturīgs.
- paradoksāls Saistīts ar paradoksu, tam raksturīgs.
- parafrastisks Saistīts ar parafrāzi (2), tai raksturīgs.
- paragripozs Saistīts ar paragripu, tai raksturīgs.
- paralaktisks Saistīts ar paralaksi (1), tai raksturīgs.
- paralaktisks Saistīts ar paralaksi (2), tai raksturīgs.
- paralingvistisks Saistīts ar paralingvistiku, tai raksturīgs.
- paralītisks Saistīts ar paralīzi, tai raksturīgs.
- paraloģisks Saistīts ar paraloģismu, tam raksturīgs.
- parametrisks Saistīts ar parametru (1), tam raksturīgs.
- parametrisks Saistīts ar parametru (2), tam raksturīgs.
- paranojāls Saistīts ar paranoju, tai raksturīgs.
- parapsiholoģisks Saistīts ar parapsiholoģiju, tai raksturīgs.
- paratifozs Saistīts ar paratīfu, tam raksturīgs.
- paravalodisks Saistīts ar paravalodu, tai raksturīgs.
- paralingvistisks Saistīts ar paravalodu, tai raksturīgs. Paravalodisks.
- parazitoloģisks Saistīts ar parazitoloģiju, tai raksturīgs.
- uzuāls Saistīts ar paražām, paradumiem.
- parcelārs Saistīts ar parcelāciju (1), tai raksturīgs.
- parcelārs Saistīts ar parcelāciju (2), tai raksturīgs.
- okults Saistīts ar pārdabiskām parādībām, viņpasauli (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- nekapitālistisks Saistīts ar pāreju no pirmskapitālistiskās iekārtas uz sociālismu bez kapitālistiskās stadijas, šādai pārejai raksturīgs.
- parlamentārs Saistīts ar parlamentārismu, parlamentu, parlamentārismam, parlamentam raksturīgs.
- parodisks Saistīts ar parodiju (1), lai raksturīgs.
- pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (1), tai raksturīgs.
- pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (2), tai raksturīgs.
- partenoģenētisks Saistīts ar partenoģenēzi, tai raksturīgs.
- participiāls Saistīts ar participu, tam raksturīgs. Tāds, ko lieto kopā ar participu.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
- partikulāristisks Saistīts ar partikulārismu, tam raksturīgs.
- partizānisks Saistīts ar partizāniem, to militāro darbību, partizāniem, to militārajai darbībai raksturīgs.
- pasigrāfisks Saistīts ar pasigrāfiju, tai raksturīgs.
- pastelīgs Saistīts ar pasteļkrāsu, tai raksturīgs.
- spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
- pastorāls Saistīts ar pastorāli (1), tai raksturīgs.
- pastorāls Saistīts ar pastorāli (2), tai raksturīgs.
- pastorāls Saistīts ar pastorāli (3), tai raksturīgs.
- paškaitniecisks Saistīts ar paškaitniecību, tai raksturīgs.
- pašnāvniecisks Saistīts ar pašnāvību, tai raksturīgs.
- laikmetīgs Saistīts ar pašreizējo (mūsdienu) laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs. Mūsdienīgs.
- šīsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs! tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā. Šāsdienas (1).
- šāsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā.
- šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
- šīgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā. Šāgada.
- šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī ar tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs. Tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, arī tagadnes, mūsdienu prasībām, normām.
- šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
- šodienējs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs. Arī šodienīgs.
- šāsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā. Mūsdienu.
- šīsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā. Šāsdienas (2). Mūsdienu.
- šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
- šīmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī. Šāmēneša.
- šīsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī. Šāsnakts.
- šāsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- šāpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šīpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī. Šāpavasara.
- šorītējs Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Šārīta.
- šārīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- šīrīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā. Šārīta.
- šārudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- šīrudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī. Šārudens.
- šāvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
- šīvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā. Šāvakara.
- šāsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasām, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šīsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā. Šāsvasaras.
- šāsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- šīsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā. Šāsziemas.
- paternālistisks Saistīts ar paternālismu, tam raksturīgs.
- patofizioloģisks Saistīts ar patofizioloģiju, tai raksturīgs.
- patoģenētisks Saistīts ar patoģenēzi (1), tai raksturīgs.
- patoģenētisks Saistīts ar patoģenēzi (2), tai raksturīgs.
- patoģeogrāfisks Saistīts ar patoģeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- patoģeogrāfisks Saistīts ar patoģeogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (1), tai raksturīgs.
- patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (2), tai raksturīgs.
- patopsiholoģisks Saistīts ar patopsiholoģiju, tai raksturīgs.
- patosēts Saistīts ar patosu, tam raksturīgs.
- patriarhāls Saistīts ar patriarhātu (1), tam raksturīgs.
- patristisks Saistīts ar patristiku (1), tai raksturīgs.
- patristisks Saistīts ar patristiku (2), tai raksturīgs. Patroloģisks.
- patroloģisks Saistīts ar patroloģiju, tai raksturīgs. Patristisks (2).
- patronīmisks Saistīts ar patronīmiju, tai raksturīgs.
- patvaldniecisks Saistīts ar patvaldību, tai raksturīgs.
- pavasarīgs Saistīts ar pavasari, tam raksturīgs
- hidroģeoloģisks Saistīts ar pazemes ūdeņiem, tiem raksturīgs.
- auksts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu, - saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām.
- salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
- pēcimpresionistisks Saistīts ar pēcimpresionismu, tam raksturīgs. Postimpresionistisks.
- pēcmodernistisks Saistīts ar pēcmodernismu, tam raksturīgs. Postmodernistisks.
- pēctecīgs Saistīts ar pēctecību (1), tai raksturīgs.
- pēctecīgs Saistīts ar pēctecību (2), tai raksturīgs.
- pedagoģisks Saistīts ar pedagoģiju (1), tai raksturīgs.
- vēlākais Saistīts ar pēdējo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
- pediatrisks Saistīts ar pediatriju, tai raksturīgs.
- pedoloģisks Saistīts ar pedoloģiju, tai raksturīgs.
- pelaģisks Saistīts ar pelaģiālu, tam raksturīgs.
- peldu Saistīts ar peldēšanos, peldēm.
- pentatonisks Saistīts ar pentatoniku, tai raksturīgs.
- perceptīvs Saistīts ar percepciju, tai raksturīgs.
- perifrastisks Saistīts ar perifrāzi, tai raksturīgs.
- periskopisks Saistīts ar periskopu, tam raksturīgs.
- peristaltisks Saistīts ar peristaltiku, tai raksturīgs.
- peritoneāls Saistīts ar peritonu, tam raksturīgs.
- perspektīvs Saistīts ar perspektīvu (1), tai raksturīgs.
- perspektīvs Saistīts ar perspektīvu (2), tai raksturīgs.
- pētniecisks Saistīts ar pētniecību, tai raksturīgs.
- petrogrāfisks Saistīts ar petrogrāfiju, tai raksturīgs.
- pianistisks Saistīts ar pianismu, tam raksturīgs.
- sufiksāls Saistīts ar piedēkli, tam raksturīgs.
- etnisks Saistīts ar piederību pie kādas tautas. Saistīts ar kādu tautu.
- piktogrāfisks Saistīts ar piktogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- pilsētbūvniecisks Saistīts ar pilsētbūvniecību, tai raksturīgs.
- pilsētceltniecisks Saistīts ar pilsētceltniecību, tai raksturīgs.
- komunāls Saistīts ar pilsētu (vai tai līdzīgu apdzīvotu vietu), tai raksturīgs. Saistīts ar pilsētas (vai tai līdzīgas apdzīvotas vietas) iedzīvotāju apgādi, nodrošināšanu.
- urbānistisks Saistīts ar pilsētu, arī urbanizāciju, tām raksturīgs.
- pilsonisks Saistīts ar pilsoni, tā tiesisko stāvokli, pilsonim, tā tiesiskajam stāvoklim raksturīgs.
- pilsonisks Saistīts ar pilsonību (2), tai raksturīgs.
- piramidāls Saistīts ar piramīdu (1), tai raksturīgs. Tāds, kam ir piramīdas forma.
- pirātisks Saistīts ar pirātismu, tam raksturīgs.
- pirmbaltu Saistīts ar pirmatnējām baltu ciltīm, tām raksturīgs.
- pirmģermāņu Saistīts ar pirmatnējām ģermāņu ciltīm, tām raksturīgs.
- pirmklasniecisks Saistīts ar pirmklasnieku, tam raksturīgs.
- lineārs Saistīts ar pirmo pakāpi.
- pirmsvēsturisks Saistīts ar pirmsvēsturi (1), tai raksturīgs. Arī ļoti sens.
- pirmziemniecisks Saistīts ar pirmziemnieku, tam raksturīgs.
- piroelektrisks Saistīts ar piroelektrību, tai raksturīgs.
- piroķīmisks Saistīts ar piroķīmiju, tai raksturīgs.
- pirolītisks Saistīts ar pirolīzi, tai raksturīgs.
- pirometalurģisks Saistīts ar pirometalurģiju, tai raksturīgs.
- pirometrisks Saistīts ar pirometriju, lai raksturīgs.
- pirotehnisks Saistīts ar pirotehniku, tai raksturīgs.
- piroterapeitisks Saistīts ar piroterapiju, tai raksturīgs.
- pjezoelektrisks Saistīts ar pjezoelektrību, tai raksturīgs.
- pjezokeramisks Saistīts ar pjezokeramiku, tai raksturīgs.
- placentārs Saistīts ar placentu (1), tai raksturīgs.
- placentārs Saistīts ar placentu (2), tai raksturīgs.
- plakātisks Saistīts ar plakātu, tam raksturīgs.
- planetārs Saistīts ar planētām, tām raksturīgs.
- planetoloģisks Saistīts ar planetoloģiju, tai raksturīgs.
- planimetrisks Saistīts ar planimetriju, tai raksturīgs.
- liels Saistīts ar plašām rīcības, izvēles iespējām.
- politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu.
- platonistisks Saistīts ar platonismu, tam raksturīgs.
- platonisks Saistīts ar platonismu, tam raksturīgs. Platonistisks.
- pulmonāls Saistīts ar plaušām, tām raksturīgs.
- plazmoķīmisks Saistīts ar plazmoķīmiju, tai raksturīgs.
- plazmatisks Saistīts ar plazmu (1), tai raksturīgs.
- plazmatisks Saistīts ar plazmu (2), tai raksturīgs.
- plebejisks Saistīts ar plebeju (1), tam raksturīgs.
- plebejisks Saistīts ar plebeju (2), tam raksturīgs.
- pleirāls Saistīts ar pleiru, tai raksturīgs.
- pleonastisks Saistīts ar pleonasmu, tam raksturīgs.
- plurālistisks Saistīts ar plurālismu (1), tam raksturīgs.
- plurālistisks Saistīts ar plurālismu (2), tam raksturīgs.
- plutokrātisks Saistīts ar plutokrātiju (1), tai raksturīgs.
- plutokrātisks Saistīts ar plutokrātiju (2), tai raksturīgs.
- podagrisks Saistīts ar podagru, tai raksturīgs.
- poēmisks Saistīts ar poēmu (1), tai raksturīgs.
- poētisks Saistīts ar poētiku (1), tai raksturīgs.
- polarimetrisks Saistīts ar polarimetriju, tai raksturīgs.
- polarogrāfisks Saistīts ar polarogrāfiļu, tai raksturīgs.
- polemisks Saistīts ar polemiku, tai raksturīgs.
- potenciometrisks Saistīts ar polenciometriju, tai raksturīgs.
- poliandrs Saistīts ar poliandriju (1), tai raksturīgs.
- poliandrs Saistīts ar poliandriju (2), tai raksturīgs.
- policejisks Saistīts ar policiju, tai raksturīgs. Saistīts ar policijas varmācību, tai raksturīgs.
- polifons Saistīts ar polifoniju (1), tai raksturīgs.
- poligāms Saistīts ar poligāmiju (1), tai raksturīgs.
- poligāms Saistīts ar poligāmiju (2), tai raksturīgs.
- poligāms Saistīts ar poligāmiju (3), tai raksturīgs.
- poligīns Saistīts ar poligīniju (1), tai raksturīgs.
- poligīns Saistīts ar poligīniju (2), tai raksturīgs.
- poligīns Saistīts ar poligīniju (3), tai raksturīgs.
- poligonometrisks Saistīts ar poligonometriļu, tai raksturīgs.
- poligrāfisks Saistīts ar poligrāfiju, tai raksturīgs.
- poliklīnisks Saistīts ar poliklīniku, tai raksturīgs. Tāds, ko veic poliklīnikā.
- polimērs Saistīts ar polimēru [1], tam raksturīgs.
- polimetrisks Saistīts ar polimetriju (1), tai raksturīgs.
- polimetrisks Saistīts ar polimetriju (2), tai raksturīgs.
- polimorfs Saistīts ar polimorfismu (1), tam raksturīgs.
- polimorfs Saistīts ar polimorfismu (2), tam raksturīgs.
- poliritmisks Saistīts ar poliritmiju (1), tai raksturīgs.
- poliritmisks Saistīts ar poliritmiju (2), tai raksturīgs.
- politeistisks Saistīts ar politeismu, tam raksturīgs.
- politisks Saistīts ar politiku (1), tai raksturīgs.
- politekonomisks Saistīts ar politisko ekonomiju, tai raksturīgs.
- politoloģisks Saistīts ar politoloģiju, tai raksturīgs.
- politonāls Saistīts ar politonalitāti, tai raksturīgs.
- polārs Saistīts ar polu vai poliem, tiem raksturīgs. Tāds, kas ir attiecināts.
- pomoloģisks Saistīts ar pomoloģiju, tai raksturīgs.
- popārtisks Saistīts ar popārtu, tam raksturīgs.
- populatīvs Saistīts ar populāciju, tai raksturīgs.
- porfīrisks Saistīts ar porfīru, tam raksturīgs.
- pornogrāfisks Saistīts ar pornogrāfiju, tai raksturīgs.
- portāls Saistīts ar portālu [1] (1), tam raksturīgs.
- portāls Saistīts ar portālu [1] (2), tam raksturīgs.
- portretisks Saistīts ar portretu (1), tam raksturīgs.
- postimpresionistisks Saistīts ar postimpresionismu, tam raksturīgs. Pēcimpresionistisks.
- postmodernistisks Saistīts ar postmodernismu, tam raksturīgs. Pēcmodernistisks.
- postpozitīvs Saistīts ar postpozīciju (1), tai raksturīgs.
- pozitīvistisks Saistīts ar pozitīvismu, tam raksturīgs.
- pozitīvs Saistīts ar pozitīvu [1] (1). Tāds, ko izmanto pozitīva [1] (1) iegūšanai.
- pragmatisks Saistīts ar pragmatiku, tai raksturīgs.
- pragmatisks Saistīts ar pragmatismu (1), tam raksturīgs.
- pragmatisks Saistīts ar pragmatismu (2), tam raksturīgs.
- praktisks Saistīts ar praksi (1), tai raksturīgs.
- praktisks Saistīts ar praksi (2), tai raksturīgs. Saistīts ar kādas zinātnes nozares teorētisko atzinumu un secinājumu izmantošanu praksē.
- saimniecisks Saistīts ar praktisko dzīvi, tai raksturīgs.
- racionāls Saistīts ar prātu, intelektu, tiem raksturīgs.
- pravietisks Saistīts ar pravieša (1) darbību, tai raksturīgs.
- pravietisks Saistīts ar pravieša (2) darbību, tai raksturīgs.
- predikatīvs Saistīts ar predikātu (2), tam raksturīgs.
- preferenciāls Saistīts ar preferenci, tai raksturīgs.
- premiāls Saistīts ar prēmiju (1), tai raksturīgs.
- prepozicionāls Saistīts ar prepozīciju (2), tai raksturīgs.
- pretdarbīgs Saistīts ar pretdarbību (2), tai raksturīgs.
- prefiksāls Saistīts ar priedēkli, tam raksturīgs. Tāds, kas ir atvasināts ar priedēkli.
- priekškalnu Saistīts ar priekškalni, lai raksturīgs.
- naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā.
- priekšmetisks Saistīts ar priekšmetu (1), tam raksturīgs.
- priekšmetisks Saistīts ar priekšmetu (2), tam raksturīgs.
- krava Saistīts ar priekšmetu, masas transportēšanu.
- priekšrocīgs Saistīts ar priekšrocībām (2), tām raksturīgs.
- priekšvēsturisks Saistīts ar priekšvēsturi (1), tai raksturīgs. Arī ļoti sens. Pirmsvēsturisks.
- priecīgs Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
- prievārdisks Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir veidots ar prievārdu. Prepozicionāls (1).
- prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir veidots ar prievārdu. Prievārdisks.
- primatoloģisks Saistīts ar primatoloģiju, tai raksturīgs.
- īpašniecisks Saistīts ar privātīpašnieku, tam raksturīgs.
- privātīpašniecisks Saistīts ar privātīpašumu, tam raksturīgs.
- privātkapitālistisks Saistīts ar privāto kapitālu, tam raksturīgs.
- privāttiesisks Saistīts ar privāttiesībām, tām raksturīgs.
- problēmisks Saistīts ar problēmu, tai raksturīgs.
- limnoglaciāls Saistīts ar procesiem ledāju kušanas ūdeņu baseinos, šiem procesiem raksturīgs.
- procesuāls Saistīts ar procesu (3), tam raksturīgs.
- prodromāls Saistīts ar prodromu, tam raksturīgs.
- profesionāls Saistīts ar profesiju, tai raksturīgs.
- profesioloģisks Saistīts ar profesioloģiju, tai raksturīgs.
- profesorisks Saistīts ar profesoru, tam raksturīgs (parasti par izklaidību).
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (1), tai raksturīgs
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (2), tai raksturīgs.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (3), tai raksturīgs.
- prognostisks Saistīts ar prognostiku, tai raksturīgs.
- sinoptisks Saistīts ar prognozētiem laikapstākļiem, tiem raksturīgs.
- programmatisks Saistīts ar programmu (1), tai raksturīgs.
- programmatisks Saistīts ar programmu (2), tai raksturīgs.
- programmisks Saistīts ar programmu (6), tai raksturīgs.
- projektīvs Saistīts ar projekciju (1), tai raksturīgs.
- proleptisks Saistīts ar prolepsi, tai raksturīgs.
- proletārisks Saistīts ar proletariātu, tam raksturīgs.
- propagandisks Saistīts ar propagandu, tai raksturīgs.
- propedeitisks Saistīts ar propedeitiku, tai raksturīgs.
- proporcionāls Saistīts ar proporciju (2), tai raksturīgs.
- prosodisks Saistīts ar prosodiju (1), tai raksturīgs.
- prosodisks Saistīts ar prosodiju (2), tai raksturīgs.
- proterozoisks Saistīts ar proterozoju, tam raksturīgs.
- protestantisks Saistīts ar protestantismu, tam raksturīgs.
- protokolisks Saistīts ar protokolu (1), tam raksturīgs. Arī ļoti precīzs, pilnīgi secīgs.
- protoplanetārs Saistīts ar protoplanētu, tai raksturīgs.
- provinciāls Saistīts ar provinci (1), tai raksturīgs.
- provokatorisks Saistīts ar provokāciju (1), tai raksturīgs.
- prozisks Saistīts ar prozu (1), tai raksturīgs. Prozaisks (1).
- prozaisks Saistīts ar prozu (1), tai raksturīgs. Prozisks (1).
- prudonistisks Saistīts ar prudonismu, tam raksturīgs.
- pseidogotisks Saistīts ar pseidogotiku, tai raksturīgs.
- psihastēnisks Saistīts ar psihastēniju, tai raksturīgs.
- psihisks Saistīts ar psihi, tai raksturīgs.
- psihiatrisks Saistīts ar psihiatriju, tai raksturīgs.
- psihopatoloģisks Saistīts ar psihiskām slimībām, tām raksturīgs.
- psihoanalītisks Saistīts ar psihoanalīzi (1), tai raksturīgs.
- psihoanalītisks Saistīts ar psihoanalīzi (2), tai raksturīgs.
- psihodiagnostisks Saistīts ar psihodiagnostiku, tai raksturīgs.
- psihofarmakoloģisks Saistīts ar psihofarmakoloģiju, tai raksturīgs.
- psihofizisks Saistīts ar psihofiziku, tai raksturīgs.
- psihofizioloģisks Saistīts ar psihofizioloģiju, tai raksturīgs.
- psihoģenētisks Saistīts ar psihoģenēzi, tai raksturīgs.
- psihohigiēnisks Saistīts ar psihohigiēnu (1), tai raksturīgs.
- psihohigiēnisks Saistīts ar psihohigiēnu (2), tai raksturīgs.
- psiholingvistisks Saistīts ar psiholingvistiku, tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (1), tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (2), tai raksturīgs. Psihisks.
- psiholoģistisks Saistīts ar psiholoģismu (2), tam raksturīgs.
- psihometrisks Saistīts ar psihometriju, tai raksturīgs.
- psihomotorisks Saistīts ar psihomotoriku, tai raksturīgs.
- psihopātisks Saistīts ar psihopātiju, tai raksturīgs.
- psihopatoloģisks Saistīts ar psihopatoloģiju, tai raksturīgs.
- psihoprofilaktisks Saistīts ar psihoprofilaksi, tai raksturīgs.
- psihotehnisks Saistīts ar psihotehniku, tai raksturīgs.
- psihoterapeitisks Saistīts ar psihoterapiju, tai raksturīgs.
- publicistisks Saistīts ar publicistiku, tai raksturīgs.
- pulmonoloģisks Saistīts ar pulmonoloģiju, tai raksturīgs.
- pūristisks Saistīts ar pūrismu (1), tam raksturīgs.
- pūristisks Saistīts ar pūrismu (2), tam raksturīgs.
- pūristisks Saistīts ar pūrismu (3), tam raksturīgs.
- puritānisks Saistīts ar puritānismu (1), tam raksturīgs.
- purvains Saistīts ar purvu, tam raksturīgs. Tāds, kur ir purvs vai daudz purvu.
- purvzinātnisks Saistīts ar purvzinātni, tai raksturīgs.
- puskoloniāls Saistīts ar puskolonijām, tām raksturīgs.
- pusproletārisks Saistīts ar pusproletāriešiem, tiem raksturīgs.
- pustuksnešains Saistīts ar pustuksnesi, tam raksturīgs.
- pustulozs Saistīts ar pustulu (1), tai raksturīgs.
- pustulozs Saistīts ar pustulu (2), tai raksturīgs.
- racēmisks Saistīts ar racemātu, tam raksturīgs.
- racionālistisks Saistīts ar racionālismu (1), tam raksturīgs.
- racionālistisks Saistīts ar racionālismu (2), tam raksturīgs.
- racionālistisks Saistīts ar racionālismu (3), tam raksturīgs.
- racionālistisks Saistīts ar racionālismu (4), tam raksturīgs.
- radioaktīvs Saistīts ar radioaktivitāti, tai raksturīgs. Tāds, ko izraisa radioaktivitāte.
- radioloģisks Saistīts ar radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, tiem raksturīgs.
- radioastrofizikāls Saistīts ar radioastrofiziku, tai raksturīgs.
- radioastronomisks Saistīts ar radioastronomiju, tai raksturīgs.
- radiobioloģisks Saistīts ar radiobioloģiju, tai raksturīgs.
- radioekoloģisks Saistīts ar radioekoloģiju, tai raksturīgs.
- radioelektronisks Saistīts ar radioelektroniku, tai raksturīgs.
- radiofizikāls Saistīts ar radiofiziku, tai raksturīgs.
- radiofonisks Saistīts ar radiofoniju, tai raksturīgs.
- radiogrāfisks Saistīts ar radiogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- radioģenētisks Saistīts ar radioģenētiku, tai raksturīgs.
- radioģeoloģisks Saistīts ar radioģeoloģiju, tai raksturīgs.
- radioķīmisks Saistīts ar radioķīmiju, tai raksturīgs.
- radioloģisks Saistīts ar radioloģiju (1), tai raksturīgs.
- radioloģisks Saistīts ar radioloģiju (2), tai raksturīgs.
- radiometeoroloģisks Saistīts ar radiometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- radiometrisks Saistīts ar radiometriju (1), tai raksturīgs.
- radiometrisks Saistīts ar radiometriju (2), tai raksturīgs.
- radiospektroskopisks Saistīts ar radiospektroskopiju, tai raksturīgs.
- radiotehnisks Saistīts ar radiotehniku (1), tai raksturīgs.
- radiotehnisks Saistīts ar radiotehniku (2), tai raksturīgs. Tāds, ar ko rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
- radiotelefonisks Saistīts ar radiotelefoniju, tai raksturīgs.
- radiotelegrāfisks Saistīts ar radiotelegrāfiju, tai raksturīgs.
- radiotelemehānisks Saistīts ar radiotelemehāniku, tai raksturīgs.
- radiotelemetrisks Saistīts ar radiotelemetriju, tai raksturīgs.
- radioterapeitisks Saistīts ar radioterapiju, tai raksturīgs.
- radniecisks Saistīts ar radniecību (1), tai raksturīgs.
- radniecīgs Saistīts ar radniecību (1), tai raksturīgs. Radniecisks (1).
- raganisks Saistīts ar raganām, to darbību, tām raksturīgs.
- raganīgs Saistīts ar raganām, to darbību, tām raksturīgs. Raganisks.
- rahītisks Saistīts ar rahītu, tam raksturīgs.
- rainisks Saistīts ar Raini, tam raksturīgs.
- rainistisks Saistīts ar rainistiku, tai raksturīgs. Rainoloģisks.
- rainoloģisks Saistīts ar rainoloģiju, tai raksturīgs. Rainistisks.
- rakstisks Saistīts ar rakstību, tai raksturīgs.
- rasisks Saistīts ar rasi, tai raksturīgs.
- rasistisks Saistīts ar rasismu, tam raksturīgs.
- saimniecisks Saistīts ar ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopumu (piemēram, valstī, tās daļā), tam raksturīgs.
- reaktīvs Saistīts ar reakciju [1] (2), tai raksturīgs. Tāds, kas rodas reakcijas [1] (2) rezultātā.
- reaktīvs Saistīts ar reakciju [1] (4), tai raksturīgs.
- reakcionārs Saistīts ar reakciju [2], tai raksturīgs.
- reālistisks Saistīts ar reālismu (1), tam raksturīgs.
- reālistisks Saistīts ar reālismu (2), tam raksturīgs.
- reālistisks Saistīts ar reālismu (3), tam raksturīgs.
- reālistisks Saistīts ar reālismu (4), tam raksturīgs.
- reālpolitisks Saistīts ar reālpolitiku, tai raksturīgs.
- reālpsiholoģisks Saistīts ar reālpsiholoģiju, tai raksturīgs.
- reanimatīvs Saistīts ar reanimāciju, tai raksturīgs.
- reanimatoloģisks Saistīts ar reanimatoloģiju, tai raksturīgs.
- receptors Saistīts ar receptoru [1], tam raksturīgs.
- rečitatīvs Saistīts ar rečitatīvu [1], tam raksturīgs.
- redakcionāls Saistīts ar rediģēšanu, tai raksturīgs. Tāds, ko veic rediģējot.
- redundants Saistīts ar redundanci, tai raksturīgs.
- refleksoloģisks Saistīts ar refleksoloģiju, tai raksturīgs.
- refleksterapeitisks Saistīts ar refleksterapiju, tai raksturīgs.
- reflektors Saistīts ar refleksu (1), tam raksturīgs. Reflektorisks. Arī refleksīvs (1).
- reflektorisks Saistīts ar refleksu (1), tam raksturīgs. Reflektors [2]. Arī refleksīvs (1).
- reformistisks Saistīts ar reformismu, tam raksturīgs.
- refraktometrisks Saistīts ar refraktometriju, tai raksturīgs.
- refrēnisks Saistīts ar refrēnu (1), tam raksturīgs.
- refrēnisks Saistīts ar refrēnu (2), tam raksturīgs.
- regulatorisks Saistīts ar regulāciju (3), tai raksturīgs.
- reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (1), tai raksturīgs.
- reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (3), tai raksturīgs.
- reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (Z), tai raksturīgs.
- reģionpētniecisks Saistīts ar reģionpētniecību, tai raksturīgs.
- reģionāls Saistīts ar reģionu, tam raksturīgs.
- rehabilitārs Saistīts ar rehabilitāciju (1), tai raksturīgs.
- rehabilitārs Saistīts ar rehabilitāciju (2), tai raksturīgs.
- reimatisks Saistīts ar reimatismu, tam raksturīgs.
- reimatoloģisks Saistīts ar reimatoloģiju, tai raksturīgs.
- reimokardioloģisks Saistīts ar reimokardioloģiju, tai raksturīgs.
- reklāmisks Saistīts ar reklāmu, tai raksturīgs. Arī ārišķīgs.
- rekonstruktīvs Saistīts ar rekonstrukciju (1), tai raksturīgs.
- rekonstruktīvs Saistīts ar rekonstrukciju (2), tai rakstu rīgs.
- rekonstruktīvs Saistīts ar rekonstrukciju (3), tai raksturīgs.
- rekreatīvs Saistīts ar rekreāciju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas ir paredzēts rekreācijai (1).
- rekrūtisks Saistīts ar rekrūšiem, tiem raksturīgs.
- rektoskopisks Saistīts ar rektoskopiju, tai raksturīgs.
- rekuperatīvs Saistīts ar rekuperāciju, tai raksturīgs.
- rekviēmisks Saistīts ar rekviēmu, tam raksturīgs.
- relatīvistisks Saistīts ar relatīvismu, tam raksturīgs.
- relatīvistisks Saistīts ar relativitātes teoriju, tai raksturīgs.
- garīgs Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.
- reliģisks Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.
- sakrāls Saistīts ar reliģisko kultu, tam raksturīgs.
- relikts Saistīts ar reliktu, tam raksturīgs.
- renegātisks Saistīts ar renegātismu, tam raksturīgs.
- rentgenastronomisks Saistīts ar rentgenastronomiju, tai raksturīgs.
- rentgenmikroskopisks Saistīts ar rentgenmikroskopiju, tai raksturīgs.
- rentgenogrāfisks Saistīts ar rentgenogrāfiju, tai raksturīgs.
- rentgenoloģisks Saistīts ar rentgenoloģiju, tai raksturīgs.
- rentgenoskopisks Saistīts ar rentgenoskopiju, tai raksturīgs.
- rentgens Saistīts ar rentgenstarojumu, tam raksturīgs.
- replantatīvs Saistīts ar replantāciju, tai raksturīgs.
- replantoloģisks Saistīts ar replantoloģiju, tai raksturīgs.
- reportierisks Saistīts ar reportiera darbu, arī reportāžu, reportiera darbam, arī reportāžai raksturīgs.
- represīvs Saistīts ar represijām, tām raksturīgs.
- reproduktīvs Saistīts ar reprodukciju (1), tai raksturīgs.
- reproduktīvs Saistīts ar reprodukciju (2), tai raksturīgs.
- reproduktīvs Saistīts ar reprodukciju (3), tai raksturīgs.
- reprogrāfisks Saistīts ar reprogrāfiju, tai raksturīgs.
- resorisks Saistīts ar resoru, tā kompetenci, resoram, tā kompetencei raksturīgs.
- retorisks Saistīts ar retoriku (1), tai raksturīgs.
- retorisks Saistīts ar retoriku (2), tai raksturīgs. Tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, tāds, kas ir māksloti emocionāls, pacilāts.
- revanšistisks Saistīts ar revanšismu, tam raksturīgs.
- revizionistisks Saistīts ar revizionismu, tam raksturīgs.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (1), tai raksturīgs.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (2), tai raksturīgs.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (3), tai raksturīgs.
- rezonatīvs Saistīts ar rezonansi, tai raksturīgs.
- režisorisks Saistīts ar režiju, režisora darbu, režijai, režisora darbam raksturīgs.
- ritmoplastisks Saistīts ar ritmoplastiku, tai raksturīgs.
- rituāls Saistīts ar rituālu [1] (1), tam raksturīgs.
- rituāls Saistīts ar rituālu [1] (2), tam raksturīgs.
- robotoloģisks Saistīts ar robotoloģiju, tai raksturīgs.
- robottehnisks Saistīts ar robottehnika (1), tai raksturīgs.
- robottehnisks Saistīts ar robottehniku (2), tai raksturīgs.
- robottehnoloģisks Saistīts ar robottehnoloģiju, tai raksturīgs.
- romānisks Saistīts ar romāniku, tai raksturīgs.
- romantisks Saistīts ar romantiku, tai raksturīgs.
- romantisks Saistīts ar romantismu (1), tam raksturīgs.
- rotaļīgs Saistīts ar rotaļu (1), tai raksturīgs.
- rotaļīgs Saistīts ar rotaļu (2), tai raksturīgs.
- rudenīgs Saistīts ar rudeni, tam raksturīgs.
- rūpalisks Saistīts ar rūpalu (1), tam raksturīgs.
- rūpalisks Saistīts ar rūpalu (2), tam raksturīgs.
- rūpalisks Saistīts ar rūpalu (3), tam raksturīgs.
- rūpestīgs Saistīts ar rūpēm (1), tām raksturīgs.
- rūpniecisks Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs.
- industriāls Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs. Rūpniecisks.
- rusistisks Saistīts ar rusistiku, tai raksturīgs.
- rustikāls Saistīts ar rustiku, tai raksturīgs.
- sociālpolitisks Saistīts ar sabiedrības politisko dzīvi, tai raksturīgs.
- sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
- sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību (2), tai raksturīgs. Tāds, kurā piedalās, kuru organizē vai izmanto samērā daudzi sabiedrības locekļi.
- sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību (i), tai raksturīgs.
- sabotierisks Saistīts ar sabotāžu, tai raksturīgs.
- sadistisks Saistīts ar sadismu, tam raksturīgs.
- sadzīvisks Saistīts ar sadzīvi (1), tai raksturīgs.
- sensors Saistīts ar sajūtām, maņu orgāniem, sajūtām, maņu orgāniem raksturīgs.
- psihofizisks Saistīts ar sakaru starp kairinājumiem un sajūtām, tam raksturīgs.
- psihofizioloģisks Saistīts ar sakaru starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem, tam raksturīgs.
- sakāvniecisks Saistīts ar sakāvi (parasti politiskā cīņā), tai raksturīgs.
- sakramentāls Saistīts ar sakramentu, tam raksturīgs.
- saldkārs Saistīts ar saldkāri, tai raksturīgs.
- salonisks Saistīts ar salonu (1), tam raksturīgs.
- dziļš Saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
- garš Saistīts ar samērā liela, gaisa daudzuma lēnu ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
- senils Saistīts ar samērā lielu (cilvēka) vecumu, tam raksturīgs. Tāds, kam piemīt nevēlamas samērā liela vecuma pazīmes.
- neliels Saistīts ar samērā šaurām rīcības, izvēles iespējām.
- sanitārtehnisks Saistīts ar sanitāro tehniku, tai raksturīgs.
- sapratnisks Saistīts ar sapratni, tai raksturīgs.
- saprofītisks Saistīts ar saprofītiem, tiem raksturīgs.
- sātanisks Saistīts ar sātanu, tam raksturīgs. Arī ļoti ļauns, ļoti viltīgs.
- satīrisks Saistīts ar satīru (1), tai raksturīgs.
- heliofizikāls Saistīts ar Saules fizikālajām parādībām, tām raksturīgs.
- solārs Saistīts ar Sauli, tai raksturīgs.
- hidrogrāfisks Saistīts ar sauszemes ūdeņiem, tiem raksturīgs.
- patētisks Saistīts ar saviļņojošu, aizraujoši emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (mākslas darbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā attēloti saviļņojoši, aizraujoši emocionāli pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
- salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošana starp parādībām.
- saruna Saistīts ar sazināšanos mutvārdos, tai raksturīgs. Saistīts ar sarunvalodas stilu, tam raksturīgs.
- sazvērniecisks Saistīts ar sazvērestību, tai raksturīgs.
- scenogrāfisks Saistīts ar scenogrāfiju, tai raksturīgs.
- scientioloģisks Saistīts ar scientioloģiju, tai raksturīgs. Zinātniecisks.
- segmentāls Saistīts ar segmentu (1), tam raksturīgs. Tāds, kam ir segmenti.
- segmentāls Saistīts ar segmentu (2), tam raksturīgs. Tāds, kam ir segmenti.
- segmentāls Saistīts ar segmentu (3), tam raksturīgs. Tāds, kam ir segmenti.
- segnetoelektrisks Saistīts ar segnetoelektnbu, tai raksturīgs.
- seismoloģisks Saistīts ar seismoloģiju, tai raksturīgs.
- seismometrisks Saistīts ar seismometriju, tai raksturīgs.
- seismotektonisks Saistīts ar seismotektoniku (1), tai raksturīgs.
- seismotektonisks Saistīts ar seismotektoniku (2), tai raksturīgs.
- kosmētisks Saistīts ar sejas, ķermeņa izskatu, arī skaistumu.
- sekretors Saistīts ar sekrēciju (1), tai raksturīgs.
- seksoloģisks Saistīts ar seksoloģiju, tai raksturīgs.
- seksopatoloģisks Saistīts ar seksopatoloģiju, tai raksturīgs.
- sektantisks Saistīts ar sektantismu (1), tam raksturīgs.
- sektantisks Saistīts ar sektantismu (2), tam raksturīgs.
- selenodēzisks Saistīts ar selenodēziju, tai raksturīgs.
- selenogrāfisks Saistīts ar selenogrāfiju, tai raksturīgs.
- selenoloģisks Saistīts ar selenoloģiju, tai raksturīgs.
- semantisks Saistīts ar semantiku (1), tai raksturīgs.
- semantisks Saistīts ar semantiku (2), tai raksturīgs.
- semantisks Saistīts ar semantiku (3), tai raksturīgs.
- semasioloģisks Saistīts ar semasioloģiju, tai raksturīgs. Arī semantisks (2).
- semiotisks Saistīts ar semiotiku (1), tai raksturīgs.
- semiotisks Saistīts ar semiotiku (2), tai raksturīgs.
- semitoloģisks Saistīts ar semitoloģiju, tai raksturīgs.
- klasisks Saistīts ar senajā Grieķijā un senajā Romā iedibinātām tradīcijām, uzskatiem, tiem raksturīgs. Arī antīks.
- senatnīgs Saistīts ar senatni, tai raksturīgs.
- korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
- klasisks Saistīts ar sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras pētīšanu, studēšanu.
- senlaiku Saistīts ar seniem laikiem, arī senatni, senatnei raksturīgs.
- patriarhāls Saistīts ar seniem laikiem, senām, novecojušām tradīcijām, šādiem laikiem, šādām tradīcijām raksturīgs.
- vēdisks Saistīts ar senindiešu vēdām, tām raksturīgs.
- sensuālistisks Saistīts ar sensuālismu, tam raksturīgs.
- sentenciozs Saistīts ar sentenci, tai raksturīgs.
- sentimentāls Saistīts ar sentimentālismu (1), tam raksturīgs.
- separātistisks Saistīts ar separātismu, tam raksturīgs.
- septisks Saistīts ar sepsi, tai raksturīgs.
- serigrāfisks Saistīts ar serigiāfiju, tai raksturīgs.
- seroloģisks Saistīts ar seroloģiju, tai raksturīgs.
- seroterapeitisks Saistīts ar seroterapiju, tai raksturīgs.
- serozs Saistīts ar serozu, tai raksturīgs. Tāds, ko klāj seroza.
- sērskābs Saistīts ar sērskābi, tai raksturīgs.
- seroloģisks Saistīts ar serumu, tam raksturīgs.
- serozs Saistīts ar serumu, tam raksturīgs. Ūdeņains.
- sezonāls Saistīts ar sezonu, tai raksturīgs. Tāds, kas noris, pastāv noteiktā sezonā.
- sferoidāls Saistīts ar sferoīdu (1), tam raksturīgs. Tāds, kam ir sferoīda (1) forma.
- sfērisks Saistīts ar sfēru (1), tai raksturīgs. Tāds, kam ir sfēras forma, veids.
- sfigmogrāfisks Saistīts ar sfigmogrāfiju, tai raksturīgs.
- sfragistisks Saistīts ar sfragistiku, tai raksturīgs.
- sholastisks Saistīts ar sholastiķu, tai raksturīgs.
- sibīrisks Saistīts ar Sibīriju, sibīriešiem, Sibīrijai, sibīriešiem raksturīgs.
- siderāls Saistīts ar siderāciju, tai raksturīgs.
- sievišķīgs Saistīts ar sievieti, tai raksturīgs.
- sievietisks Saistīts ar sievieti, tai raksturīgs. Sievišķīgs (1).
- sifilidoloģisks Saistīts ar sifilidoloģiju, tai raksturīgs.
- sīkburžuāzisks Saistīts ar sīkburžuāziju, tai raksturīgs.
- sīkgruntniecisks Saistīts ar sīkgruntniecību, tai raksturīgs.
- sīkīpašniecisks Saistīts ar sīkīpašniekiem, tiem raksturīgs.
- sīkpilsonisks Saistīts ar sīkpilsonību, tai raksturīgs.
- sīkrūpniecisks Saistīts ar sīkrūpniecību, tai raksturīgs.
- merkantils Saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks.
- merkantilistisks Saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks. Merkantils (2).
- siloģisks Saistīts ar siloģismu, tam raksturīgs.
- kaloristisks Saistīts ar siltuma enerģijas patēriņu organismā.
- siltumenerģētisks Saistīts ar siltumenerģētiku, tai raksturīgs.
- siltumfizikāls Saistīts ar siltumfiziku, tai raksturīgs.
- siltumtehnisks Saistīts ar siltumtehniku, tai raksturīgs.
- termisks Saistīts ar siltumu, siltuma enerģiju, temperatūru, tām raksturīgs.
- simbiotisks Saistīts ar simbiozi, tai raksturīgs.
- simbolistisks Saistīts ar simbolismu, tam raksturīgs.
- simbolisks Saistīts ar simbolu, tam raksturīgs.
- simfonisks Saistīts ar simfonismu, tam raksturīgs.
- simptomātisks Saistīts ar simptomu (1), tam raksturīgs. Tāds, ko izmanto simptoma (bet ne slimības cēloņu) novēršanai.
- simptomātisks Saistīts ar simptomu (2), tam raksturīgs.
- sinaptisks Saistīts ar sinapsi, tai raksturīgs.
- sindesmoloģisks Saistīts ar sindesmoloģiju, tai raksturīgs.
- sindikālistisks Saistīts ar sindikālismu, tam raksturīgs.
- sinekoloģisks Saistīts ar sinekoloģiju, tai raksturīgs.
- sinharmonisks Saistīts ar sinharmoniju, tai raksturīgs.
- sinkopisks Saistīts ar sinkopi (1), tai raksturīgs.
- sinkopisks Saistīts ar sinkopi (2), tai raksturīgs.
- sinkrētisks Saistīts ar sinkrētismu (1), tam raksturīgs.
- sinkrētisks Saistīts ar sinkrētismu (2), tam raksturīgs.
- sinodāls Saistīts ar sinodi (1), tai raksturīgs.
- sinodāls Saistīts ar sinodi (2), tai raksturīgs.
- sinodāls Saistīts ar sinodi (3), tai raksturīgs.
- sinoptisks Saistīts ar sinoptiku, tai raksturīgs.
- sinoviāls Saistīts ar sinoviju, tam raksturīgs.
- sintagmatisks Saistīts ar sintagmatiku, tai raksturīgs.
- sintagmatisks Saistīts ar sintagmu (1), tai raksturīgs.
- sintagmatisks Saistīts ar sintagmu (2), tai raksturīgs.
- sintaktisks Saistīts ar sintaksi, tai raksturīgs.
- sintoistisks Saistīts ar sintoismu, tam raksturīgs.
- sinusoidāls Saistīts ar sinusoīdu, tai raksturīgs.
- siru Saistīts ar sirojumiem (1), tiem raksturīgs.
- sirreālistisks Saistīts ar sirreālismu, tam raksturīgs.
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā attēloti sirsnīgi, maigi emocionāli pārdzīvojumi (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par tēlotājas mākslas darbu).
- termodinamisks Saistīts ar sistēmu stāvokli un īpašībām dažādos siltuma procesos, šādiem sistēmu stāvokļiem un īpašībām raksturīgs.
- sistēmisks Saistīts ar sistēmu, tai raksturīgs. Tāds, kura pamatā ir sistēma.
- sistolisks Saistīts ar sistoli.
- situatīvs Saistīts ar situāciju, tai raksturīgs.
- sižetisks Saistīts ar sižetu, tam raksturīgs; tāds, kam ir sižets.
- estētisks Saistīts ar skaistumu, cildenumu, mākslu.
- skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs. Tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
- kubisks Saistīts ar skaitļa trešo pakāpi.
- numerāls Saistīts ar skaitļiem, cipariem, tiem raksturīgs.
- skandalozs Saistīts ar skandālu (2), tam raksturīgs.
- skandināvistisks Saistīts ar skandināvismu, tam raksturīgs.
- skaņkārtisks Saistīts ar skaņkārtu, tai raksturīgs.
- fonoloģisks Saistīts ar skaņu funkcijām valodā, tām raksturīgs.
- hidroakustisks Saistīts ar skaņu rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos, tām raksturīgs.
- dinamisks Saistīts ar skaņu spēku, tā dažādām pakāpēm.
- skarlatinozs Saistīts ar skarlatīnu, tai raksturīgs. Tāds, kas ir līdzīgs skarlatīnai.
- skeptisks Saistīts ar skepticismu (1), tam raksturīgs.
- sklerociāls Saistīts ar sklerociju, tam raksturīgs.
- sklerotisks Saistīts ar sklerozi, tai raksturīgs.
- skulpturāls Saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs. Tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums.
- slānekļains Saistīts ar slānekli, tam raksturīgs.
- slānisks Saistīts ar slāni (1), tam raksturīgs. Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem.
- slānisks Saistīts ar slāni (2), tam raksturīgs. Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem.
- slānisks Saistīts ar slāni (3), tam raksturīgs. Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem.
- slāvistisks Saistīts ar slāvistiku, tai raksturīgs.
- slavofilisks Saistīts ar slavofilismu, tam raksturīgs.
- slepkavīgs Saistīts ar slepkavību, slepkavu, tiem raksturīgs. Tāds, kas izraisa slepkavību.
- smalks Saistīts ar slēptu viltību, slēptu aprēķinu.
- stereo Saistīts ar slereofoniju, tai raksturīgs. Stereofonisks.
- klīnisks Saistīts ar slima cilvēka stāvokli, ārstēšanu, kopšanu.
- subklīnisks Saistīts ar slimību, kurai ir vāja, grūti konstatējama izpausme, šādai slimībai raksturīgs.
- cerebrāls Saistīts ar smadzenēm.
- smagatlētisks Saistīts ar smagatlētiku, tai raksturīgs.
- traģisks Saistīts ar smagiem, postošiem notikumiem, apstākļiem, arī lielām nelaimēm, tiem raksturīgs.
- gravimetrisks Saistīts ar smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā, tam raksturīgs.
- smalkmehānisks Saistīts ar smalkmehāniku, tai raksturīgs.
- smilšains Saistīts ar smiltīm, tām raksturīgs.
- nivāls Saistīts ar sniegu, tam raksturīgs.
- sociālekonomisks Saistīts ar sociālajiem apstākļiem un ražošanas attiecībām, tautas saimniecību.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālās vides nosacītajām psihiskajām parādībām, tām raksturīgs.
- sociāldarvinistisks Saistīts ar sociāldarvinismu, tam raksturīgs.
- sociāldemokrātisks Saistīts ar sociāldemokrātiju, tai raksturīgs.
- kultūrsaimniecisks Saistīts ar sociālekonomisko attīstību un kultūru.
- sociālistisks Saistīts ar sociālismu (1), tam raksturīgs.
- sociālistisks Saistīts ar sociālismu (2), tam raksturīgs. Tāds, kurā tiek paustas sociālisma idejas.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālpsiholoģiju, tai raksturīgs.
- sociālreformistisks Saistīts ar sociālreformismu, tam raksturīgs.
- sociālšovinistisks Saistīts ar sociālšovinismu, tam raksturīgs.
- sociolingvistisks Saistīts ar sociolingvistiku, tai raksturīgs.
- socioloģisks Saistīts ar socioloģiju, tai raksturīgs.
- sociometrisks Saistīts ar sociometriju, tai raksturīgs.
- penitenciārs Saistīts ar sodu, tam raksturīgs.
- sofistisks Saistīts ar sofismu, tam raksturīgs.
- sofistisks Saistīts ar sofistiku (1), tai raksturīgs.
- solidāristisks Saistīts ar solidārismu, tam raksturīgs.
- solidārs Saistīts ar solidaritāti (1), tai raksturīgs.
- solipsistisks Saistīts ar solipsismu, tam raksturīgs.
- somatisks Saistīts ar somu [2], tai raksturīgs.
- sonoristisks Saistīts ar sonoriku, sonoristiku, tai raksturīgs.
- sortimentāls Saistīts ar sortimentu, tam raksturīgs.
- sovetoloģisks Saistīts ar sovetoloģiju, tai raksturīgs.
- spartisks Saistīts ar spartiešiem, tiem raksturīgs.
- spazmatisks Saistīts ar spazmu, tai raksturīgs.
- spektrogrāfisks Saistīts ar spektrogrāfiļu, tai raksturīgs.
- spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (1), tai raksturīgs.
- spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (2), tai raksturīgs.
- spektroskopisks Saistīts ar spektroskopiju, tai raksturīgs.
- spektrāls Saistīts ar spektru, tam raksturīgs.
- potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (1), tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (2), tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (3), tai raksturīgs.
- speleoloģisks Saistīts ar speleoloģiju, tai raksturīgs.
- spirālisks Saistīts ar spirāli (1), tai raksturīgs.
- spiritisks Saistīts ar spiritismu, tam raksturīgs.
- spirituālistisks Saistīts ar spirituālismu, tam raksturīgs.
- spirometrisks Saistīts ar spirometriju, tai raksturīgs.
- sportisks Saistīts ar sportu vai sportistu, tiem raksturīgs.
- sprinterisks Saistīts ar sprinteri, tam raksturīgs.
- stadiāls Saistīts ar stadijām, tām raksturīgs.
- stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (1), tai raksturīgs.
- stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (2), tai raksturīgs.
- stahanovisks Saistīts ar stahanoviešu kustību, tai raksturīgs.
- staļinisks Saistīts ar staļinismu, tam raksturīgs.
- statistisks Saistīts ar statistiku (1), tai raksturīgs. Tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas (1) paņēmieniem.
- statistisks Saistīts ar statistiku (2), tai raksturīgs. Tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas (2) paņēmieniem.
- stelārs Saistīts ar stēli, tai raksturīgs.
- stenogrāfisks Saistīts ar stenogrāfiju, tai raksturīgs.
- stenotipisks Saistīts ar stenotipiju, tai raksturīgs.
- stereofonisks Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs. Tāds, kas rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- stereofotografisks Saistīts ar stereofotogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- stereofotografisks Saistīts ar stereofotogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- stereogrāfisks Saistīts ar stereogrāfiju, tai raksturīgs.
- stereoķīmisks Saistīts ar stereoķīmiju, tai raksturīgs.
- stereometrisks Saistīts ar stereometriju, tai raksturīgs.
- stereoskopisks Saistīts ar stereoskopiju, tai raksturīgs.
- stereotaksisks Saistīts ar stereotaksiju, tai raksturīgs.
- stereotips Saistīts ar stereotipiju (1), stereotipu (1), tiem raksturīgs.
- stereotips Saistīts ar stereotipu [1] (2), stereotipiju (2), tai raksturīgs.
- stereotips Saistīts ar stereotipu [1] (3), tam raksturīgs.
- stereotips Saistīts ar stereotipu [1] (4), tam raksturīgs.
- steroīds Saistīts ar steroīdiem, tiem raksturīgs.
- stiklogrāfisks Saistīts ar stiklogrāfiju, tai raksturīgs.
- stilistisks Saistīts ar stilistiku (1), tai raksturīgs.
- stilistisks Saistīts ar stilu (1), tam raksturīgs.
- stilistisks Saistīts ar stilu (2), tam raksturīgs.
- stoisks Saistīts ar stoicismu (1), tam raksturīgs.
- stomatoloģisks Saistīts ar stomatoloģiju, tai raksturīgs.
- strādniecisks Saistīts ar strādniecību, tai raksturīgs.
- stratēģisks Saistīts ar stratēģiju (1), tai raksturīgs.
- stratēģisks Saistīts ar stratēģiju (2), tai raksturīgs.
- stratēģisks Saistīts ar stratēģiju (3), tai raksturīgs.
- stratigrāfisks Saistīts ar stratigrāfiju (1), tai raksturīgs.
- stratigrāfisks Saistīts ar stratigrāfiju (2), tai raksturīgs.
- stratigrāfisks Saistīts ar stratigrāfiju (3), tai raksturīgs.
- stroboskopisks Saistīts ar stroboskopiju, tai raksturīgs.
- strofisks Saistīts ar strofiku (1), tai raksturīgs.
- strofisks Saistīts ar strofu (1), strofiku (2), tām raksturīgs.
- strukturāls Saistīts ar strukturālismu, tam raksturīgs.
- strukturāls Saistīts ar struktūru, tai raksturīgs. Tāds, kam ir struktūra.
- studentisks Saistīts ar studentiem, tiem raksturīgs.
- studijveida Saistīts ar studiju (4), tai raksturīgs.
- pragmatisks Saistīts ar subjektīvām interesēm, tām raksturīgs.
- subjektīvistisks Saistīts ar subjektīvismu (1), tam raksturīgs.
- subjektīvs Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs. Saistīts ar indivīda psihi, personību, tā uzskatiem, pasaules uztveri.
- subkontinentāls Saistīts ar subkontinentu (1), tam raksturīgs.
- subkontinentāls Saistīts ar subkontinentu (2), tam raksturīgs.
- substanciāls Saistīts ar substanci (1), tai raksturīgs. Būtisks.
- substanciāls Saistīts ar substanci (2), tai raksturīgs.
- sūfistisks Saistīts ar sūfismu, tam raksturīgs.
- sufozs Saistīts ar sufoziju, tai raksturīgs.
- suģestīvs Saistīts ar suģestiju, tai raksturīgs.
- sulainisks Saistīts ar sulaini, tam raksturīgs.
- sumpurnisks Saistīts ar sumpurņiem, to darbību, tiem raksturīgs.
- sunisks Saistīts ar suni, tam raksturīgs.
- sunnistisks Saistīts ar sunnismu, tam raksturīgs.
- superreālistisks Saistīts ar superreālismu, tam raksturīgs.
- supremātisks Saistīts ar supremātismu, tam raksturīgs.
- surdologopēdisks Saistīts ar surdologopēdiju, tai raksturīgs.
- surdoloģisks Saistīts ar surdoloģiju, tai raksturīgs.
- surdopedagoģisks Saistīts ar surdopedagoģiju, tai raksturīgs.
- svētdienīgs Saistīts ar svētdienu, tai raksturīgs. Arī svinīgs, pacilāts.
- svinīgs Saistīts ar svinībām, svētkiem u. tml., tiem raksturīgs (par pasākumu, darbību, norisi u. tml.). Tāds, kurā ir svinību, svētku u. tml. elementi.
- tiesa Saistīts ar šāda valsts orgāna darbību, tai raksturīgs.
- olimpisks Saistīts ar šādām spēlēm, tām raksturīgs.
- sakars Saistīts ar šādas sazināšanās organizēšanu, vadīšanu, nodrošināšanu, tām raksturīgs.
- karš Saistīts ar šādu bruņotu cīņu, tai raksturīgs.
- mūsdienas Saistīts ar šādu laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv šajā laikposmā.
- pāreja Saistīts ar šādu procesu, rezultātu, arī stāvokli.
- šausmas Saistīts ar šādu stāvokli, apstākļiem, tiem raksturīgs.
- briesmas Saistīts ar šādu stāvokli, apstākļiem. Briesmīgs.
- šahistisks Saistīts ar šahistu vai šahu [1], tiem raksturīgs.
- šarlatānisks Saistīts ar šarlatānismu, tam raksturīgs.
- mazs Saistīts ar šaurām rīcības, izvēles iespējām.
- šausmīgs Saistīts ar šausmām (2), tām raksturīgs.
- šaušalīgs Saistīts ar šausmām (2), tām raksturīgs. Šausmīgs (2).
- ballistisks Saistīts ar šāviņa kustību.
- šejienisks Saistīts ar šejieni, tai raksturīgs.
- šekspiroloģisks Saistīts ar šekspiroloģiju, tai raksturīgs.
- šiistisks Saistīts ar šiismu, tam raksturīgs.
- šizofrēnisks Saistīts ar šizofrēniju, tai raksturīgs.
- hidraulisks Saistīts ar šķidruma spiedienu, kustību.
- šķirisks Saistīts ar šķiru (3), tai raksturīgs.
- šlāgerisks Saistīts ar šlāgeri, tam raksturīgs.
- negroīds Saistīts ar šo rases zaru, arī ar šo rasi, tai raksturīgs.
- mongoloīds Saistīts ar šo rasi, tai raksturīgs.
- šodienējs Saistīts ar šodienu (1), tai raksturīgs.
- šovinistisks Saistīts ar šovinismu, tam raksturīgs.
- tagadnīgs Saistīts ar tagadni (1), tai raksturīgs.
- tahimetrisks Saistīts ar tahimetriju, tai raksturīgs.
- tahometrisks Saistīts ar tahometriju, tai raksturīgs.
- rektāls Saistīts ar taisno zarnu, tai raksturīgs.
- ortogonāls Saistīts ar taisnu leņķi, tam raksturīgs. Tāds, kam ir taisna leņķa forma.
- lineārs Saistīts ar taisnu līniju, tai raksturīgs. Līdzīgs taisnai līnijai.
- taksonomisks Saistīts ar taksonomiju, tai raksturīgs.
- taktisks Saistīts ar taktiku (1), tai raksturīgs.
- taktisks Saistīts ar taktiku (2), tai raksturīgs.
- taktisks Saistīts ar taktiku (3), tai raksturīgs.
- talmudisks Saistīts ar talmuda priekšrakstiem, mācībām, tām raksturīgs.
- talmudistisks Saistīts ar talmudismu (1), tam raksturīgs.
- talmudistisks Saistīts ar talmudismu (2), tam raksturīgs.
- tanatoloģisks Saistīts ar tanatoloģiju, tai raksturīgs.
- tašistisks Saistīts ar tašismu, tam raksturīgs.
- taukains Saistīts ar taukiem, tiem raksturīgs.
- taktils Saistīts ar tausti, tai raksturīgs.
- tautfrontisks Saistīts ar tautas fronti, tai raksturīgs.
- etnogrāfisks Saistīts ar tautas materiālo un garīgo kultūru.
- tautoloģisks Saistīts ar tautoloģiju, tai raksturīgs.
- tautsaimniecisks Saistīts ar tautsaimniecību, tai raksturīgs.
- teatrāls Saistīts ar teātra mākslu, tai raksturīgs.
- tehnisks Saistīts ar tehniku (1), tai raksturīgs.
- tehnisks Saistīts ar tehniku (2), tai raksturīgs.
- tehnokrātisks Saistīts ar tehnokrātiju, tai raksturīgs.
- tehnoloģisks Saistīts ar tehnoloģiju, tai raksturīgs.
- teistisks Saistīts ar teismu, tam raksturīgs.
- tekstils Saistīts ar tekstilizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
- tekstploģisks Saistīts ar tekstoloģiju, tai raksturīgs.
- tekstuāls Saistīts ar tekstu (1), tam raksturīgs. Tāds, kas ir pausts tekstā.
- tektonisks Saistīts ar tektoniku (1), tai raksturīgs.
- tektonisks Saistīts ar tektoniku (2), tai raksturīgs.
- tektonisks Saistīts ar tektoniku (3), tai raksturīgs.
- telefonisks Saistīts ar telefoniju, tai raksturīgs.
- telegrāfisks Saistīts ar telegrāfiju, tai raksturīgs.
- telekinematogrāfisks Saistīts ar telekinematogrāfiju, tai raksturīgs.
- telemehānisks Saistīts ar telemehāniku, tai raksturīgs.
- telemetrisks Saistīts ar telemetriju, tai raksturīgs.
- teleoloģisks Saistīts ar teleoloģiju, tai raksturīgs.
- telepātisks Saistīts ar telepātiju, tai raksturīgs.
- teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs. Tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu. Tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
- televizionisks Saistīts ar televīziju (1), tai raksturīgs.
- tēlniecisks Saistīts ar tēlniecību, tai raksturīgs.
- grafisks Saistīts ar tēlotājas mākslas veidu - grafiku, tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (1), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (2), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (4), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (5), tai raksturīgs.
- tematisks Saistīts ar tematu (1), tam raksturīgs. Tāds, kam ir noteikts temats.
- tembrāls Saistīts ar tembru, tam raksturīgs.
- temporitmisks Saistīts ar temporitmu, tam raksturīgs.
- tenzometrisks Saistīts ar tenzometriju, tai raksturīgs.
- teokrātisks Saistīts ar teokrātiju, tai raksturīgs.
- teoloģisks Saistīts ar teoloģiju, tai raksturīgs.
- teorētisks Saistīts ar teoriju (1), tai raksturīgs.
- teozofisks Saistīts ar teozoliju, tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (1), tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (2), tai raksturīgs.
- teratoloģisks Saistīts ar teratoloģiju, tai raksturīgs.
- terciārs Saistīts ar terciāru [1], tam raksturīgs.
- terioloģisks Saistīts ar terioloģiju, tai raksturīgs.
- teritoriāls Saistīts ar teritoriju, tai raksturīgs. Piederīgs pie kādas teritorijas.
- terminoloģisks Saistīts ar terminoloģiju (1), tai raksturīgs.
- terminoloģisks Saistīts ar terminoloģiju (2), tai raksturīgs.
- termodinamisks Saistīts ar termodinamiku, tai raksturīgs.
- termoenerģētisks Saistīts ar termoenerģētiku, tai raksturīgs. Siltumenerģētisks.
- termoķīmisks Saistīts ar termoķīmiju, tai raksturīgs.
- termometrisks Saistīts ar termometriju, tai raksturīgs.
- termoterapeitisks Saistīts ar termoterapiju, tai raksturīgs.
- teroristisks Saistīts ar teroru, terorismu, tiem raksturīgs.
- testamentārs Saistīts ar testamentu, tam raksturīgs.
- tiesisks Saistīts ar tiesībām (2), tām raksturīgs.
- juridisks Saistīts ar tiesību normām un likumdošanu. Tiesisks.
- tiesībzinātnisks Saistīts ar tiesību zinātni, tai raksturīgs.
- tiesisks Saistīts ar tiesu (1), tai raksturīgs.
- tiesmedicīnisks Saistīts ar tiesu medicīnu, tai raksturīgs.
- tiflopedagoģisks Saistīts ar tiflopedagoģiju, tai raksturīgs.
- tiflotehnisks Saistīts ar tiflotehniku, tai raksturīgs.
- tifozs Saistīts ar tīfu, tam raksturīgs. Tīfa izraisīts.
- tīģerisks Saistīts ar tīģeri, tam raksturīgs. Tīģerīgs.
- tīģerīgs Saistīts ar tīģeri, tam raksturīgs. Tīģerisks.
- tīksmīgs Saistīts ar tīksmi, tai raksturīgs.
- tīksms Saistīts ar tīksmi, tai raksturīgs.
- stoisks Saistīts ar tikumību, pašsavaldību, tām raksturīgs.
- tikumisks Saistīts ar tikumību, tai raksturīgs.
- tilpumisks Saistīts ar tilpumu, tam raksturīgs.
- tipogrāfisks Saistīts ar tipogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- tipolitogrāfisks Saistīts ar tipolitogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- tipoloģisks Saistīts ar tipoloģiju (1), tai raksturīgs.
- tipoloģisks Saistīts ar tipoloģiju (2), tai raksturīgs.
- tipometrisks Saistīts ar tipometriju, tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (1), tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (2), tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (3), tai raksturīgs. Arī despotisks (1).
- tirdzniecisks Saistīts ar tirdzniecību (1), tai raksturīgs.
- tirdzniecisks Saistīts ar tirdzniecību (2), tai raksturīgs.
- komerciāls Saistīts ar tirdzniecību bez kartītēm, par paaugstinātām cenām, pastāvot iedzīvotāju apgādes kartīšu sistēmai.
- tirpains Saistīts ar tirpšanu, tirpām, tām raksturīgs.
- tītarisks Saistīts ar tītaru, tam raksturīgs.
- titulārs Saistīts ar titulu (1), tam raksturīgs.
- tjurkoloģisks Saistīts ar tjurkoloģiju, tai raksturīgs.
- vazomotors Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus. Vazomotorisks.
- vazomotorisks Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus. Vazomotors.
- tokātisks Saistīts ar tokātu (2), lai raksturīgs.
- toksikoloģisks Saistīts ar toksikoloģiju, tai raksturīgs.
- toksikomānisks Saistīts ar toksikomāniju, tai raksturīgs.
- tomistisks Saistīts ar tomismu, tam raksturīgs.
- tomogrāfisks Saistīts ar tomogrāfiju, tai raksturīgs.
- tonāls Saistīts ar tonalitāti (1), tai raksturīgs.
- tonāls Saistīts ar tonalitāti (2), tai raksturīgs.
- tonometrisks Saistīts ar tonometriju, tai raksturīgs.
- topogrāfisks Saistīts ar topogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- topogrāfisks Saistīts ar topogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- topogrāfisks Saistīts ar topogrāfiju (3), tai raksturīgs.
- topoloģisks Saistīts ar topoloģiju, tai raksturīgs.
- toponīmisks Saistīts ar toponimiju (1), toponīmiku (1), tai raksturīgs.
- toponīmisks Saistīts ar toponīmiju (2), toponīmiku (2), tai raksturīgs.
- torakoplastisks Saistīts ar torakoplastiku, tai raksturīgs.
- torakoskopisks Saistīts ar torakoskopiju, tai raksturīgs.
- torakotomisks Saistīts ar torakotomiju, tai raksturīgs.
- totalitārs Saistīts ar totalitārismu, tam raksturīgs.
- totēmisks Saistīts ar totēmu, totēmismu, tiem raksturīgs.
- traģēdijisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs.
- traģisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas attēlo ļoti asus konfliktus, smagus pārdzīvojumus, arī bojāeju.
- traģikomisks Saistīts ar traģikomēdiju, tai raksturīgs.
- traģikomēdijisks Saistīts ar traģikomēdiju, tai raksturīgs. Traģikomisks (1).
- traheotomisks Saistīts ar traheotomiju, tai raksturīgs.
- trajektorisks Saistīts ar trajektoriju, tai raksturīgs.
- transformatīvs Saistīts ar transformāciju, tai raksturīgs.
- transformistisks Saistīts ar transformismu, tam raksturīgs.
- transplantatīvs Saistīts ar transplantāciju, tai raksturīgs.
- transplantoloģisks Saistīts ar transplantoloģiju, tai raksturīgs.
- transportģeogrāfisks Saistīts ar transporta ģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- trasoloģisks Saistīts ar trasoloģiju, tai raksturīgs.
- traumatoloģisks Saistīts ar traumatoloģiju, tai raksturīgs.
- traumatisks Saistīts ar traumu, tai raksturīgs.
- tribālistisks Saistīts ar tribālismu, tam raksturīgs.
- triboelektrisks Saistīts ar triboelektrību, tai raksturīgs.
- tribometrisks Saistīts ar tribometriju, tai raksturīgs.
- trigonometrisks Saistīts ar trigonometriju, tai raksturīgs.
- trīsvienīgs Saistīts ar Trīsvienību (1), tai raksturīgs.
- triumfāls Saistīts ar triumfu (2), tam raksturīgs.
- trockistisks Saistīts ar trockismu, tam raksturīgs.
- trofisks Saistīts ar trofiku, tai raksturīgs.
- tuberkulozs Saistīts ar tuberkulozi, tai raksturīgs.
- tuksnesīgs Saistīts ar tuksnesi, tam raksturīgs.
- turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs. Tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
- turienisks Saistīts ar turieni, tai raksturīgs.
- tūristisks Saistīts ar tūrismu, tam raksturīgs.
- hidrofizikāls Saistīts ar ūdens fizikālajām īpašībām un procesiem, kas noris hidrosfērā, tiem raksturīgs.
- hidroenerģētisks Saistīts ar ūdens kustības enerģijas izmantošanu, tai raksturīgs.
- ūdenssaimniecisks Saistīts ar ūdenssaimniecību, tai raksturīgs.
- litorāls Saistīts ar ūdenstilpes (parasti jūras, ezera) piekrasti, tai raksturīgs.
- ultimatīvs Saistīts ar ultimātu (1), tam raksturīgs.
- ultraakustisks Saistīts ar ultraakustiku, tai raksturīgs.
- ultramodernistisks Saistīts ar ultramodernismu, tam raksturīgs.
- ultramontānistisks Saistīts ar ultramontānismu, tam raksturīgs.
- unitāristisks Saistīts ar unitārismu (1), tam raksturīgs.
- unitāristisks Saistīts ar unitārismu (2), tam raksturīgs.
- urāpatriotisks Saistīts ar urāpatriotismu, tam raksturīgs. Urrāpatriotisks.
- urbānistisks Saistīts ar urbānismu (1), tam raksturīgs.
- urbānistisks Saistīts ar urbānismu (2), tam raksturīgs.
- urbānistisks Saistīts ar urbānistiku, tai raksturīgs.
- urēmisks Saistīts ar urēmiju, tai raksturīgs.
- uretroskopisks Saistīts ar uretroskopiju, tai raksturīgs.
- uroloģisks Saistīts ar urīnizvadorgāniem un vīriešu dzimumorgāniem, tiem raksturīgs.
- urogrāfisks Saistīts ar urogrāfiju, tai raksturīgs.
- uroloģisks Saistīts ar uroloģiju, tai raksturīgs.
- urrāpatriotisks Saistīts ar urrāpatriotismu, tam raksturīgs. Urāpatriotisks.
- utilitāristisks Saistīts ar utilitārismu (1), tam raksturīgs.
- utopisks Saistīts ar utopiju (1), tai raksturīgs.
- utopisks Saistīts ar utopiju (2), tai raksturīgs.
- uvoloģisks Saistīts ar uvoloģiju, tai raksturīgs.
- uvulārs Saistīts ar ūvulu, tai raksturīgs.
- uzurpatorisks Saistīts ar uzurpāciju, tai raksturīgs.
- vāci Saistīts ar vāciešiem, tiem raksturīgs.
- vagarisks Saistīts ar vagaru, tam raksturīgs.
- vakarējs Saistīts ar vakardienu (1), tai raksturīgs.
- vakarīgs Saistīts ar vakaru (1), tam raksturīgs.
- vakuolārs Saistīts ar vakuolu vai vakuolām, vakuolai vai vakuolām raksturīgs.
- vakuumtehnisks Saistīts ar vakuumtehniku, tai raksturīgs.
- valdniecisks Saistīts ar valdnieku, arī valdošajām aprindām, tiem raksturīgs.
- valents Saistīts ar valenci (1), tai raksturīgs.
- valents Saistīts ar valenci (2), tai raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piemēram, vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
- valodniecisks Saistīts ar valodniecību, tai raksturīgs.
- valodisks Saistīts ar valodu, tai raksturīgs.
- lingvistisks Saistīts ar valodu, tai raksturīgs. Valodisks.
- valstisks Saistīts ar valsti. Raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- republikānisks Saistīts ar valsts iekārtas un varas orgānu formu, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku, šādai valsts iekārtas un varas orgānu formai raksturīgs.
- vandalisks Saistīts ar vandali (2), tam raksturīgs.
- tonisks Saistīts ar vārda akcentu, tam raksturīgs.
- vasarīgs Saistīts ar vasaru, tai raksturīgs.
- vecmeitīgs Saistīts ar vecmeitu, tai raksturīgs.
- vecpuisisks Saistīts ar vecpuisi, tam raksturīgs.
- vecīgs Saistīts ar vecu cilvēku, tam raksturīgs.
- vecišķs Saistīts ar vecu cilvēku, tam raksturīgs. Vecīgs (1).
- veģetārs Saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs. Tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti.
- simpātisks Saistīts ar veģetatīvo nervu sistēmu, tai raksturīgs.
- vehistisks Saistīts ar vehismu, tam raksturīgs.
- veikalniecisks Saistīts ar veikalu (1), tam raksturīgs.
- veikalniecisks Saistīts ar veikalu (2), tam raksturīgs.
- vējains Saistīts ar vēju, tam raksturīgs.
- vektoriāls Saistīts ar vektoru, tam raksturīgs.
- nešķīsts Saistīts ar velnu, ļaunām mitoloģiskām būtnēm.
- velnišķs Saistīts ar velnu, tam raksturīgs. Velnišķīgs.
- velnišķīgs Saistīts ar velnu, tam raksturīgs. Velnišķs.
- veloergometrisks Saistīts ar veloergometriju, tai raksturīgs.
- venozs Saistīts ar vēnām, tām raksturīgs.
- veneroloģisks Saistīts ar veneroloģiju, tai raksturīgs.
- varikozs Saistīts ar vēnu paplašinājumiem, paplašināšanos, tiem raksturīgs.
- verdzisks Saistīts ar verdzību (1), tai raksturīgs.
- veristisks Saistīts ar verismu, tam raksturīgs.
- sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu, tām raksturīgs. Tāds, ko izmanto, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
- vēsturisks Saistīts ar vēsturi (1), tai raksturīgs.
- vēsturisks Saistīts ar vēsturi (2), tai raksturīgs.
- vēsturisks Saistīts ar vēsturi (3), tai raksturīgs.
- veterinārs Saistīts ar veterināriju, tai raksturīgs.
- vētrains Saistīts ar vētru, tai raksturīgs.
- videotehnisks Saistīts ar videotehniku, tai raksturīgs.
- videotelefonisks Saistīts ar videotelefoniju, tai raksturīgs.
- viduslaicīgs Saistīts ar viduslaikiem, tiem raksturīgs.
- ķīmisks Saistīts ar vielām un to savstarpējām pārvērtībām, tām raksturīgs. Tāds, kurā izmanto vielas un to savstarpējās pārvērtības.
- pjezometrisks Saistīts ar vielas tilpuma maiņu, tai raksturīgs.
- enerģētisks Saistīts ar vienu vai vairākām enerģijas (1) formām, tām raksturīgs.
- pronomināls Saistīts ar vietniekvārdu, tam raksturīgs.
- pašmāju Saistīts ar vietu, teritoriju u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai vietai, teritorijai raksturīgs.
- šekspīrisks Saistīts ar Viljama Šekspīra daiļradi, tai raksturīgs.
- vilcisks Saistīts ar vilku, tam raksturīgs.
- viltniecisks Saistīts ar viltību, tai raksturīgs. Arī viltīgs.
- viņpasaulīgs Saistīts ar viņpasauli, tai raksturīgs. Tāds, kas atšķiras no laicīgajā dzīvē parastā.
- vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs. Tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
- vīrietisks Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs. Vīrišķīgs (1).
- virusāls Saistīts ar vīrusiem, tiem raksturīgs.
- virusoloģisks Saistīts ar virusoloģiju, tai raksturīgs.
- transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml., šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
- prātniecisks Saistīts ar vispārēja rakstura pārdomām, tām raksturīgs.
- vivipārs Saistīts ar vivipāriju (1), tai raksturīgs.
- vivipārs Saistīts ar vivipāriju (2), tai raksturīgs.
- vodevilisks Saistīts ar vodeviļu (1), tai raksturīgs.
- voluntāristisks Saistīts ar voluntārismu (1), tam raksturīgs.
- voluntārs Saistīts ar voluntārismu (2), tam raksturīgs. Arī voluntatīvs.
- volutārs Saistīts ar volūtu, tai raksturīgs.
- vulkanoloģisks Saistīts ar vulkanoloģiju, tai raksturīgs.
- vulkānisks Saistīts ar vulkānu, vulkāniem, tiem raksturīgs.
- zaķisks Saistīts ar zaķi, tam raksturīgs.
- ģeoķīmisks Saistīts ar Zemes ķīmisko sastāvu, tam raksturīgs.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu, šīm parādībām raksturīgs.
- hidroloģisks Saistīts ar Zemes virsas ūdeņiem, tiem raksturīgs.
- ģeodēzisks Saistīts ar Zemes virsas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs, šādai mērīšanai, attēlošanai raksturīgs.
- ģeofizikāls Saistīts ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un fizikālajiem procesiem tajā, šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
- arktisks Saistīts ar zemeslodes ziemeļu polāro apgabalu, tam raksturīgs.
- seismisks Saistīts ar zemestrīcēm, tām raksturīgs.
- pašzemes Saistīts ar zemi, kas kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai zemei raksturīgs.
- telūrisks Saistīts ar Zemi, tai raksturīgs.
- ziemīgs Saistīts ar ziemu, tai raksturīgs.
- zīlniecisks Saistīts ar zīlēšanu, tai raksturīgs.
- humanitārs Saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku, šīm zinātnēm raksturīgs.
- zinātnisks Saistīts ar zinātni, tai raksturīgs.
- zinātniecisks Saistīts ar zinātniecību, tai raksturīgs. Scientioloģisks.
- ziņģisks Saistīts ar ziņģi, tai raksturīgs.
- zirdzisks Saistīts ar zirgu (1), tam raksturīgs.
- zivsaimniecisks Saistīts ar zivsaimniecību, tai raksturīgs.
- dentāls Saistīts ar zobiem.
- zonāls Saistīts ar zonu (1), tai raksturīgs. Tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zonāls Saistīts ar zonu (2), tai raksturīgs. Tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zonāls Saistīts ar zonu (3), tai raksturīgs. Tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zonāls Saistīts ar zonu (4), tai raksturīgs. Tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zooģeogrāfisks Saistīts ar zooģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- zooloģisks Saistīts ar zooloģiju, tai raksturīgs.
- zootehnisks Saistīts ar zootehniku, tai raksturīgs.
- siderisks Saistīts ar zvaigznēm, tām raksturīgs.
- zvejniecisks Saistīts ar zvejniecību, tai raksturīgs.
- žanrisks Saistīts ar žanru, tam raksturīgs.
- žargonisks Saistīts ar žargonu, tam raksturīgs.
- žiroskopisks Saistīts ar žiroskopu, tam raksturīgs.
- žurnālistisks Saistīts ar žurnālistiku (1), tai raksturīgs.
- žurnālistisks Saistīts ar žurnālistiku (2), tai raksturīgs.
- oficiāls Saistīts ar, parasti augstu, dienesta, amata stāvokli, tam raksturīgs.
- mantīgs Saistīts ar, parasti lielu, īpašumu, tam raksturīgs.
- steigpilns Saistīts ar, parasti lielu, steigu (1), tai raksturīgs.
- steigpilns Saistīts ar, parasti lielu, steigu (2), tai raksturīgs.
- silts Saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju. Tāds, kam ir tikai viena dimensija - garums.
- filantropisks Saistīts, ar filantropiju, tai raksturīgs.
- vārsmot Saistīts, ritmisks (parasti par dzejas valodu).
- piesaitēt Saitējot piesaistīt (ķermeni, tā daļu), piemēram, lai ierobežotu kustības.
- Noskrienas kā suns Saka par kādu, kas ilgāku laiku daudz dara, strādā ko tādu, kas saistīts ar iešanu.
- Galds (vai) lūst Saka par ļoti bagātīgu maltīti.
- Acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- Skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- Ēna krīt (uz kādu) Saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) Saka, ja kāds ātri aizmirst vai neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Acis (arī skatiens) meklē Saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
- Skatiens (arī acis) meklē Saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
- Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
- Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
- Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
- Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut Saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
- Nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut Saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
- Acis reibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
- Acis noreibst (arī apreibst) Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
- Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
- Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
- Raugies (arī skaties) ar acīm! Saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
- Skaties (arī raugies) ar acīm! Saka, pamudinot skatīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
- uzskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
- aizmesties Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
- sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piemēram, ko satvertu, kur ievietotu). Īsu brīdi kratīt.
- saraustīt Sākt, parasti pēkšņi, raustīt. Īsu brīdi raustīt.
- saraustīties Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā daļām). Īsu brīdi raustīties.
- sarīstīties Sākt, parasti pēkšņi, rīstīties. Īsu brīdi rīstīties.
- sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties.
- sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
- sazvalstīties Sākt, parasti pēkšņi, zvalstīties. Īsu brīdi zvalstīties.
- salaistīties Salaistīt (1) sevi (ar ko) lielākā daudzumā.
- arhipelāgs Salas vai salu grupas (jūrās, okeānos), kas tiek uzskatītas par vienu veselu.
- Vilkt paralēles (starp ko) Salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
- Vilkt paralēles (starp ko) Salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība.
- izteikts Samērā liels, saskatāms, arī attīstīts (par organisma daļām).
- stunda Samērā neilgs laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli, pieņemtu kārtību u. tml.
- pastūrains Samērā straujš, saraustīts, nevienmērīgs (par kustībām).
- pabrīvs Samērā vāji saistīts ar kādiem pienākumiem, rūpēm. Samērā neierobežots.
- samalt Samīstīt ar mašīnu (piemēram, linus, kaņepājus).
- sačunčurot Samudžināt, arī saburzīt. Arī satīstīt, satuntuļot.
- sačunčuroties Samudžināties, arī saburzīties. Arī satīstīties. Arī sačervelēties.
- saošņāt Saostīt (1) - parasti par dzīvniekiem.
- saošņāt Saostīt (2).
- saošņāties Saostīties (1).
- saošņāties Saostīties (2).
- aplecināt Sapārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu (lai mātīti apaugļotu).
- sajaukt Sapostīt (kādu vietu, teritoriju).
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
- Vēss saprāts Saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
- Vēss saprāts Saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
- sasmērēt Sarakstīt, sazīmēt, parasti nevajadzīgi, arī nekārtīgi.
- korespondēt Sarakstīties (ar personām vai iestādēm).
- nevienāds Saraustīts, nevienmērīgs (piemēram, par elpu).
- nervozs Saraustīts, nevienmērīgs.
- režģis Sarežģīts (savstarpēji saistītu parādību, norišu u. tml.) kopums. Jūklis.
- kontrdeja Sarīkojumu pāru deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim.
- savelt Saritināt, sarotīt.
- salocīt Saritināt, satīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida. Ritinot, tinot (kādu materiālu), izveidot (ko lokveidīgu, gredzenveidīgu no tā).
- baķis Saritināts, satīts liels (parasti auduma) gabals.
- sagvelzt Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa). Sapļāpāt.
- sasaiknēt Sasaistīt (2).
- savīt Sasaistīt (2).
- savažot Sasaistīt (4).
- sagrožot Sasaistīt (darba dzīvnieku un iejūgu) ar grožiem.
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties.
- saslēgt Sasaistīt (locekļus, ķermeni), parasti ar īpaši savienojamu važu, ķēdi; ar šādu važu, ķēdi savienot (vairākus, daudzus cilvēkus vai dzīvniekus).
- pārmetināt Sasaistīt vēlreiz, no jauna.
- saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
- saķēdēt Sasaistīt, savienot ar ķēdi vai ķēdēm.
- savažot Sasaistīt, savienot ar važu vai važām.
- savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti.
- krampjainība Sasaistītība, arī samākslotība (parasti mākslas darbā).
- sasaistība Sasaistītība.
- savīties Sasaistīties (2).
- krampjains Sasaistīts, arī samākslots (parasti par mākslas darbu, tā elementiem).
- jeda Sasaistītu zvejas tīklu virkne.
- savalgot Sasiet, sasaistīt ar valgu, virvi u. tml.
- izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu). Skaitot nosaukt pēc kārtas (visus kādas rindas) skaitļus.
- summēt Saskaitīt (divus vai vairākus lielumus). Aprēķināt summu (1).
- salūkot Saskatīt (1).
- piekasīties Saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem. Izraisīt strīdu.
- sablenzt Saskatīt, ieraudzīt.
- atrast Saskatīt, ievērot, uztvert (īpašības).
- saviest Saskatīt, saredzēt (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- aizsniegt Saskatīt.
- saraudzīt Saskatīt.
- Sadoties mutes Saskūpstīties.
- sabučoties Saskūpstīties.
- samutēties Saskūpstīties.
- sastutēt Sasliet (1). Arī atbalstīt (1).
- drudzis Saslimšana, slimīgs stāvoklis, kas saistīts ar paaugstinātu temperatūru un drebuļiem.
- iekarot Sasniegt (ko grūti pieejamu). Sasniegt un izpētīt, apgūt (ko grūti pieejamu).
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā. Intelektuāli attīstīties.
- sapūst Sastāstīt (parasti ko aplamu).
- Piepūst (arī piestāstīt) pilnu galvu (biežāk pilnas ausis) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- Piedziedāt (arī piestāstīt, piepūst) (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- Piepūst (arī piestāstīt, piedziedāt) (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- Piestāstīt (arī piedziedāt, piepūst) (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- Piestāstīt (arī piepūst, piedziedāt) pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- Piepūst (arī piestāstīt) pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- līnija Sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- aizāķēt Sastiprināt, sasaistīt ar āķi. _imperf._ Āķēt ciet.
- sačamdīt Sataustīt, sagrābstīt (parasti ko meklējamu).
- aiztuntuļot Satinot (ar vairākiem apģērba gabaliem), aizsegt, aizklāt. Aiztīstīt.
- sačunčināt Satīstīt, satuntuļot (drēbēs).
- satīņāt Satīstīt.
- sarullēt Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
- pietīt Satīt (piemēram, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saritināt Satīt cilindrveidīgi, lodveidīgi u. tini.
- Satīt makšķeri Satīt makšķeres auklu.
- sarullēties Satīties rullī. Tikt sarullētam (1).
- savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs).
- ritulis Satīts vai saritināts priekšmets. Veidojums, kam ir apļa, cilindra forma.
- kamols Satīts, savelts, parasti apaļš, priekšmets.
- dzejolis Satura un formas ziņā noslēgts, parasti neliela apjoma, daiļdarbs saistītā valodā.
- Pakratīt roku (kādam) Satvert (kāda) delnu un to īsu brīdi kratīt, parasti sveicinot, sveicot.
- (Pa)kratīt roku (kādam) Satvert (kāda) roku un to īsu brīdi (pa)kratīt, parasti sveicinot.
- savaibstīties Savaibstīt savu seju, tās daļas.
- savaikstīt Savaibstīt.
- savaikstīties Savaibstīties.
- saņemt Savākt (piemēram, sienu kaudzē), sasaistīt (piemēram, labību kūļos).
- iekarot Savaldzināt, ieinteresēt, piesaistīt sev, pārņemt savā varā (cilvēkus).
- pārot Savest kopā (dzīvnieku tēviņu ar mātīti) pēcnācēju iegūšanai.
- olimpisks Savienojumā «(antīkās) olimpiskās spēles»: sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā, kuras notika olimpiādes laikā. Saistīts ar šādām spēlēm, tām raksturīgs.
- saitīte Savienojumā «mēles saitīte»: gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
- nostāstīt Savienojumā «nevarēt nostāstīt»: nevarēt beigt stāstīt.
- nosūkstīties Savienojumā «nevarēt nosūkstīties»: nevarēt beigt sūkstīties.
- kuriene Savienojumā «no kurienes»: norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- nominālistisks Savienojumā «nominālistiskā naudas teorija»: buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
- piešķirt Savienojumā «piešķirt nozīmi»: uzskatīt (ko) par ļoti nozīmīgu, svarīgu, arī par galveno.
- sadoties Savienojumā «sadoties rokās», «sadoties rokām»: saistīties (vienam ar otru, citam ar citu).
- iemest Savienojumā ar «acs», «skatiens»: ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- dzestrs Savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar vēsumu, drēgnumu vai ar vēsuma, drēgnuma sajūtu.
- neomulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
- auksts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- salts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- gaišs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu.
- bail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- pabail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām.
- baigs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nomācošām, drūmām izjūtām, arī ar bailēm.
- tumšs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
- gaišs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu.
- patumšs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu.
- salts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
- dairs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar baiļu, nomāktības izjūtu.
- krēslains Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar vāju, patumšu gaismu, apgaismojumu.
- auksts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru.
- izburties Savienojumā ar «cauri»: ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu).
- urbties Savienojumā ar «cauri»: censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
- izurbties Savienojumā ar «cauri»: pilnīgi izlasīt, izskatīt, arī apgūt.
- ierunāties Savienojumā ar «ļauties»: ļaut sev ko iestāstīt, ieteikt.
- miksolidisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors ar pazeminātu septīto pakāpi.
- laist Savienojumā ar «vaļā»: atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- galds Savienojumā ar ēdienreizes nosaukumu: maltīte, arī šai maltītē pasniegtais ēdiens.
- pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz to, kas ir cieši saistīts ar ko lielāku, galveno.
- laistīt Savienojumā ar verba «laistīties [2]» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda darbības attālināšanos vai darbības virzību, kas saistīta ar noteiktu galapunktu, mērķi.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek saistīts, saistās pie kā, kam klāt.
- pa- Savienojumā ar verbu, kas parasti saistīts ar «varēt», «spēt»: norāda uz subjekta spēju veikt darbību.
- bēdas Savienojumos «bēdu ļaudis», «bēdu dienas», «bēdu ziņas», «bēdu laiki» u. tml.: tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
- zudība Savienojumos «iet zudībā», «aiziet zudībā»: tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
- mest Savienojumos «mest acis», «mest skatienu»: ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- sniegt Savienojumos «sniegt palīdzību», «sniegt atbalstu» u. tml.: palīdzēt, atbalstīt.
- hloramīns Savienojums, kurā ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
- saliedēt Savienot, saistīt (cilvēkus) noteiktā, stabilā grupā.
- saliedēt Savienot, saistīt (piemēram, parādības, īpašības) noteiktā sistēmā.
- apvienot Savienot, saistīt. Saliedēt.
- sapārot Savienot, sasaistīt pa pāriem (piemēram, detaļas, vielu daļiņas). Izveidot (ko), savienojot divas detaļas, elementus u. tml.
- saķepēt Savienoties, sasaistīties (ar ko mīksta, lipīgu).
- saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā. Savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
- kopulatīvs Savienots, saistīts.
- savīkstīt Savīstīt.
- savīkstīties Savīstīties (1).
- savīkstīties Savīstīties (2).
- pulks Savstarpēji (parasti organizatoriski) saistītu (cilvēku) kopums.
- Ģeoloģiskā formācija Savstarpēji saistīts iežu komplekss, kas veidojies līdzīgos apstākļos.
- Ģeoloģiskā formācijā Savstarpēji saistīts iežu komplekss, kas veidojies līdzīgos apstākļos.
- Ģeogrāfiska ainava Savstarpēji saistītu dabas parādību komplekss noteiktā Zemes virsas daļā.
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu, faktu kopums, kuri attēloti mākslas darbā.
- cikls Savstarpēji saistītu parādību komplekss.
- vija Savstarpēji saistītu parādību, norišu, faktu u. tml. virkne. Arī secīgu, parasti savstarpēji saistītu, laikposmu virknējums.
- gamma Savstarpēji saistītu pārdzīvojumu, to izpausmju kopums.
- gamma Savstarpēji saistītu priekšmetu, parādību virkne, kopums.
- vija Savstarpēji saistītu vārdu, melodiju u. tml. virkne.
- gamma Savstarpēji saistītu, harmonisku krāsu toņu kopums.
- saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
- organisms Savstarpēji saskaņotu, saistītu elementu, sastāvdaļu sistēmiska vienība. Arī sistēma.
- saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, savstarpēja iepriekšēja vienošanās noslēgt laulību. Laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana. Ar šādu solījumu, vienošanos saistītās svinības.
- Literārais scenārijs Scenārijs, kas uzrakstīts stāsta vai lugas veidā.
- Literārais scenārijs Scenārijs, kas uzrakstīts stāsta vai lugas veidā.
- attīstīt Secīgi izklāstīt, izvērst (piemēram, domu).
- pussēdus Sēdus ar atpakaļ atliektu un pret ko (samērā zemu, slīpu) atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
- Tukša sēkla Sēkla, kam labi attīstītā sēklapvalkā nav normāli attīstīta embrija.
- tabulatūra Sena mūzikas skaņu rakstības sistēma ar burtiem vai cipariem. Skaņdarbs, kas ir pierakstīts šādā sistēmā.
- amfiteātris Senajā Grieķijā - skatītāju vietas teātrī, kuras iekārtotas pakāpjveidīgi puslokā. Teātris ar šādām skatītāju vietām.
- olimpiāde Senajā Grieķijā — Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā.
- panteons Senajā Grieķijā un senajā Romā - templis, kas bija veltīts visiem dieviem.
- amfiteātris Senajā Romā - atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
- podijs Senajā Romā - paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī privileģētiem skatītājiem.
- prototips Senākais, vienkāršākais (kā vēlāk attīstīta) veidojums.
- viola Sens stīgu lociņinstruments, kas bija izplatīts Rietumeiropā no 15. līdz 17. gadsimtam.
- apokrifs Sens, anonīms, ar bībeles sižetiem saistīts sacerējums, ko neatzīst oficiālā baznīca.
- septītdaļa Septītā daļa.
- si Septītās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do. Atbilstošā skaņa.
- spole Serdenis ar uztītu vadu.
- superātrvilciens Sevišķi augstas klases ātrvilciens. Ātrvilciens, kas spēj attīstīt sevišķi lielu ātrumu.
- pārsiet Sienot apņemt, sasaistīt (ar ko).
- piesiet Sienot piesaistīt (cilvēku pie kā, kam klāt).
- piesiet Sienot piesaistīt (dzīvnieku pie kā, kam klāt).
- uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
- siksnot Siet, arī saistīt ar siksnu.
- valgot Siet, saistīt ar valgu, virvi u. tml.
- māsa Sieviete, kas ir cieši saistīta (ar kādu).
- Vientuļā māte Sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
- Vientuļā māte Sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
- apsijāt Sijājot (ko) apbērt, apbārstīt.
- Dot norēķinu Sīki izstāstīt (kādam par savu rīcību, darbību u. tml.).
- bruņutis Sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām.
- izpurināt Sīki pārmeklēt. Arī izkratīt (3).
- klāstīt Sīki, vispusīgi stāstīt. Sīki, vispusīgi skaidrot.
- perēt Sildīt (olas) ar savu ķermeni, lai (tajās) attīstītos mazuļi.
- perēt Sildīt arķermeni olas, lai tajās attīstītos mazuļi (par putniem).
- pluinīt Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).
- mīcīt Sist, arī grūstīt, spaidīt (parasti cilvēku).
- šaust Sist, pērt. Šaustīt (1).
- aprakstīt Sistemātiski izklāstīt (to, kas konstatēts, noskaidrots par kādu priekšmetu vai parādību).
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūka ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- vest Sistemātiski kārtot (dokumentus), veikt (ar dokumentiem saistītas darbības).
- sasistematizēt Sistematizējot sakārtot, sasaistīt (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
- kolekcija Sistematizēts (parasti ar mākslu, vēsturi, zinātņu nozarēm saistītu) vienveidīgu priekšmetu krājums.
- nepatikšanas Situācija, arī pārdzīvojums, kas saistīts ar ko nepatīkamu, uztraucoša.
- pārskaitīt Skaitīt (ko) vēlreiz, no jauna. Skaitīt visu (kā) kopumu.
- pātarot Skaitīt lūgšanas. Lasīt, skaitīt reliģiskus tekstus.
- indekss Skaitlis vai burts, kas pierakstīts matemātiskam simbolam (parasti labajā pusē apakšā), lai atšķirtu viendabīgus matemātiskus objektus citu no cita.
- zvanīt Skandinot zvanu, piemēram, vēstīt (ko).
- drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- pārmesties Skanēt saraustīti, ar traucējumiem, mainīgā augstumā (par balsi, melodiju).
- noskanēt Skanot izplatīties pār (ko), pāri (kam).
- ģenerālbass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem. Ciparotais bass.
- Ciparotais bass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem. Ģenerālbass.
- Ciparotais bass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem. Ģenerālbass.
- koncertrepertuārs Skaņdarbu kopums, kas rakstīti kādam mūzikas instrumentam.
- durt Skart (ar ko smailu, asu), bakstīt (kādu), lai darītu sāpes.
- noskatīt Skatīt un pabeigt skatīt, parasti stingri, cieši.
- lūkot Skatīt, skatīties.
- priekšplāns Skatītājam, novērotājam tuvākā (kā, piemēram, telpas, teritorijas) daļa, josla. Pretstats: dibenplāns.
- tribīne Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.). Šādā būvē esošie skatītāji.
- balkons Skatītāju vietas (teātrī, kino) ar pacēlumu un izvirzījumu virs partera.
- papildvieta Skatītāju zāles sēdvieta, kas, parasti ar mazākām ērtībām, ir iekārtota papildus parastajām sēdvietām.
- rinda Skatītāju zāles vietu kopums (piemēram, teātrī, koncertzālē), kuras ir sakārtotas vienā līnijā.
- parters Skatītāju zāles vietu kopums, kas atrodas tās grīdas līmenī pretim skatuvei.
- publika Skatītāju, lasītāju, sarīkojuma apmeklētāju kopums.
- skatīt Skatīties (1).
- zagties Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
- Kavēties (ar) acīm Skatīties (kādu laiku uz ko).
- ieskatīties Skatīties (kur iekšā), parasti īsu brīdi.
- vērties Skatīties (uz ko, kur) - parasti par cilvēkiem.
- lūrēt Skatīties ilgi (uz ko). Skatīties nekustīgi, ilgi.
- atskatīties Skatīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
- atskatīties Skatīties ilgi, līdz apnikumam.
- Skatīties (arī raudzīties) ar lielām acīm Skatīties izbrīnā, pārsteigumā.
- Skatīties (arī aplūkot, vērot) (ar) kārām acīm Skatīties kāri.
- Skatīties (arī raudzīties) ar kārām acīm Skatīties kāri.
- Skatīties baltām acīm Skatīties ļoti dusmīgi.
- Skatīties baltām acīm Skatīties ļoti dusmīgi.
- Skatīties (arī raudzīties) ar baltām acīm Skatīties ļoti dusmīgi.
- Lūrēt caur pieri Skatīties naidīgi (uz ko).
- blenzt Skatīties nekustīgi, parasti ilgi (vienā punktā).
- šķielēt Skatīties sānis, galvenokārt pavēršot tikai acis. Būt pavērstam sānis (par acīm).
- noskatīties Skatīties un pabeigt skatīties.
- spoguļoties Skatīties uz savu attēlu, ko rada spogulis, arī kāda virsma.
- Lūrēt ar vienu aci Skatīties zaglīgi, slepus (uz ko).
- Mest (acu) zibeņus (arī zibšņus) Skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
- Mest (acu) zibšņus (arī zibeņus) Skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kā darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama. Uzraudzīt.
- zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
- zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
- Laist acis (arī skatienu) Skatīties.
- Laist skatienu (arī acis) Skatīties.
- sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam). Arī saskatīt.
- pieraudzīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt. Pieskatīt.
- rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
- Skatuves spogulis Skatuves atvērums skatītāju virzienā.
- Skatuves spogulis Skatuves atvērums skatītāju virzienā.
- Spēles laukums Skatuves daļa, kas ir redzama skatītājiem.
- izrāde Skatuves mākslas darba rādīšana skatītājiem. Kinofilmas rādīšana skatītājiem.
- proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru (portālu) un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
- skūpstīties Skūpstīt vienam otru.
- bučot Skūpstīt.
- mutēt Skūpstīt.
- Dot mutes Skūpstīt.
- Dot mutes Skūpstīt.
- bučoties Skūpstīties.
- mutēties Skūpstīties.
- Mainīt skūpstus Skūpstīties.
- Mainīt skūpstus Skūpstīties.
- slamstīties Slaistīties (1).
- izslacīt Slakot izlaistīt (daudz vai visu).
- ieslavēt Slavējot iestāstīt, iegalvot.
- pieslēgt Slēdzot piestiprināt, piesaistīt (pie kā, kam klāt).
- mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie.
- nolūrēt Slepus noskatīties, novērot.
- nošķielēt Slepus noskatīties.
- paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot (par cilvēku).
- palūrēt Slepus paskatīties, pavērot.
- glūnēt Slepus skatīties (uz medījumu), gaidot izdevīgu brīdi (tā) iegūšanai (par dzīvniekiem).
- glūnēt Slepus skatīties, vērot (par cilvēku).
- lūrēt Slepus skatīties, vērot.
- šķielēt Slepus skatīties.
- guļa Slimība (parasti smaga, saistīta ar nepieciešamību atrasties guļus stāvoklī).
- kandidamikoze Slimība, ko izraisa raugveida sēnes un kas saistīta ar ādas, gļotādas, iekšējo orgānu un sistēmu bojājumiem.
- Somatiskās slimības Slimības, kas ir saistītas ar somu [2].
- Nervu slimības Slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- Nervu slimības Slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- grafomānija Slimīga tieksme rakstīt, sacerēt.
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kas ir saistīts, piemēram, ar apsārtumu, uztūkumu, sastrutojumu, sāpēm un funkciju traucējumu. Vieta, kurā izveidojies šāds process.
- Klīniskā slimnīca Slimnīca, kurā ārstēšana ir saistīta ar medicīnas institūtu mācību un zinātnisko darbību.
- izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
- smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem.
- krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
- pārsmalstīt Smalstīt vēlreiz, no jauna.
- cigārs Smēķēšanai paredzēts blīvi satītu tabakas lapu veidojums ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem.
- kņudoņa Smeldzoša sajūta, kas saistīta ar kutēšanu vai niezēšanu.
- snaicīt Snaikstīt.
- snaicīties Snaikstīties.
- reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
- recenzēt Sniegt, rakstīt recenziju (par ko).
- Darba tiesības Sociālistiska tiesību nozare (normu kopums), kas PSRS un citās sociālistiskajās valstīs regulē strādnieku un kalpotāju darba attiecības ar uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un pilsoņiem, kā arī dažas citas ar tām tieši saistītas sabiedriskās attiecības.
- sarkans Sociālistiskās revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri.
- Sieviešu jautājums Sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
- pieķēdēt Sodot vai spīdzinot piesaistīt ar ķēdi (cilvēku).
- godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Goda vārds.
- Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
- Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
- izstrādājums Sonātes formas skaņdarba vidusdaļa, kurā brīvi attīsta ekspozīcijā izklāstītās tēmas atsevišķus posmus.
- vīstīt Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
- mīcīties Spaidīties, grūstīties (drūzmā).
- patentpakalpojums Speciāla dienesta veikts darbs, kas ir saistīts ar tehnisko risinājumu novitātes ekspertīzi, patenttiesību pārbaudi, metodiskās palīdzības sniegšanu izgudrojumu pieteikumu noformēšanā.
- suvenīrizdevums Speciāls grezns, parasti mazformāta, izdevums, kas ir veltīts (kā) piemiņai, jubilejai u. tml.
- plucināt Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
- kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju). Spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplūkāt (3).
- saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot. Spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplucināt (3).
- svārstībspēja Spēja (piemēram, priekšmetam, veidojumam) svārstīties.
- saistspēja Spēja (vielai) saistīt (ko, parasti būvdetaļu).
- pievilcība Spēja ar savu būtību, personību piesaistīt citu cilvēku uzmanību un izraisīt viņos patiku.
- Viegla (arī laba, vērīga) galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Laba (arī viegla, vērīga) galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Viegla galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Zelta galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- dzīvotspēja Spēja eksistēt un attīstīties (idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- viktorīna Spēle, kurā (mutvārdos vai rakstveidā) jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas parasti ir saistīti ar dažādām zinātnes vai mākslas nozarēm.
- iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) - par gaismas avotu.
- gulties Spiest ar savu smagumu (uz ko), balstīties (uz kā).
- zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu. Šādi ēst.
- kosties Spiesties iekšā (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par vielām, parasti krāsām.
- Induktivitātes spole Spirālē satīts vads, kas veido spoli ar lielu induktivitāti.
- Induktivitātes spole Spirālē satīts vads, kas veido spoli ar lielu induktivitāti.
- vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam.
- atspolēt Spolējot notīt (kādu dzijas, diegu daudzumu).
- nospolēt Spolējot notīt (ko uztītu uz spoles).
- pārspolēt Spolējot pārtīt (ko uztītu uz citas spoles).
- piespolēt Spolējot pietīt (spoli).
- iespolēt Spolējot uztīt (spolei diegus, dziju).
- treniņš Sportā - vingrinājumu, arī dzīves režīma, masāžas, procedūru u. tml. sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas. Attiecīgā nodarbība.
- stadions Sporta laukumu, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss.
- Ledus stadions Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
- memoriāls Sporta sacensības (izcilu sportistu vai ar sporta attīstību saistītu cilvēku) atcerei.
- Tehniskie sporta veidi Sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u.tml. izmantošanu (piemēram, autobraukšana, kartings, aviomodelisms).
- Ugunsdzēsības lietišķais sports Sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
- ūdenssports Sporta veidu kopums, kuri ir saistīti ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
- dzirkstīties Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties (parasti atkārtoti, ilgstoši).
- dzirkstīt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Dzirkstēt (1).
- dzirkstēt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Dzirkstīt (1).
- staļinisms Staļina ieviestais politiskais režīms, tā atsevišķa izpausme. Ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
- stārķiene Stārķu mātīte.
- čukstēt Stāstīt (par ko) ļoti klusu.
- sūdzēties Stāstīt (par savu neapmierinošo veselības stāvokli).
- pūst Stāstīt (parasti ko aplamu).
- sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
- nostāstīt Stāstīt (visu laikposmu) un pabeigt stāstīt.
- mānīties Stāstīt ko nepatiesu. Rīkoties, izturēties negodīgi.
- Pūst pīlītes Stāstīt ko sadomātu, īstenībai neatbilstošu. Melot.
- Pūst pīlītes Stāstīt ko sadomātu, īstenībai neatbilstošu. Melot.
- Izsūkt (arī izzīst) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- Izzīst (arī izsūkt) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- (Iz)zīst (retāk (iz) sūkt) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- Sūkt (arī zīst) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- Zīst (arī sūkt) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par ko).
- Stāstīt ceļu Stāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- Stāstīt darbu Stāstīt, kas jāstrādā, arī kā jāstrādā.
- stāstnieks Stāstītājs.
- sifilitisks Stāstīts ar sifilisu, tam raksturīgs.
- pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko).
- pārstatīt Statīt vēlreiz, no fauna.
- vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, pagasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats. Vienpatība.
- vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
- izplatība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams. Process --> izplatīties (2).
- pirmdzimtība Stāvoklis, kad (kas) ir radies, radīts, izveidots pirmais, tiek uzskatīts par galveno (kādā secībā, kopumā).
- izplatība Stāvoklis, kad (kas) ir sastopams, atrodas (piemēram, telpā, vidē). Process --> izplatīties (1).
- neatkarība Stāvoklis, kad (kas) nav saistīts (ar ko citu). Stāvoklis, kad (kas) eksistē patstāvīgi.
- nodarbinātība Stāvoklis, kad cilvēki ir iesaistīti darbā, kādā pasākumā.
- aprakste Stāvoklis, kad manta aprakstīta (4), aizliegums ar mantu rīkoties.
- pārskatāmība Stāvoklis, kad var pārskatīt, pārredzēt (ko).
- rekrūtība Stāvoklis, kas saistīts ar rekrūšu vervēšanu. Rekrūšu stāvoklis.
- ķeksis Stāvs, asi izlocīts, ar nemākulīgi uzrakstīts burts.
- vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.). Būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces).
- piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko).
- savilkt Stingri apņemot ar ko, sastiprināt, sasaistīt (kā) daļas.
- atspert Stingri atbalstīt (kājas).
- atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai).
- atsperties Stingri atbalstīties (parasti pirms lēciena, grūdiena).
- durties Stingri skaities (pie kā), balstīties (kur) - par ķermeņa daļām.
- vienot Stiprināt, saistīt (kopā).
- Stirnu kaza Stirnu mātīte.
- stosts Stostītājs.
- Raustīt valodu Stostīties.
- Raustīt valodu Stostīties.
- sabraukt Strādājot ar braukšanu saistītu darbu, sagādāt, iegūt.
- atkārtoties Strādāt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem (parasti mākslā), runāt, stāstīt (vienu un to pašu).
- locīties Strādāt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos.
- Braukt peļņā Strādāt papilddarbu, kas saistīts ar kā pārvadāšanu.
- darboties Strādāt, būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- transportstrādnieks Strādnieks, kas veic ar kravu transportēšanu saistītus darbus. Arī krāvējs (2).
- stratēģis Stratēģijas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus.
- atplaukt Strauji attīstīties (par zinātni, kultūru pēc atpalicības, sastinguma).
- rosīties Strauji attīstīties, augt (par augiem, to daļām).
- iešalkot Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- iešalkt Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- izskriet Strauji izplatīties (piemēram, par ziņām, vēstīm).
- pārskriet Strauji izplatīties ķermenī (par sajūtām).
- noskriet Strauji izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
- gāzties Strauji izplatīties, plūst (par spēcīgu uguni, dūmu mutuļiem u. tml.).
- Krist pie piedurknes (arī rokas) Strauji noliekties un skūpstīt (piedurkni, roku).
- Krist pie rokas (arī piedurknes) Strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni).
- Krist pie rokas (arī piedurknes) Strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni).
- traukt Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
- traukties Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
- paķert Strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā. Paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi).
- mest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
- sviest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
- mest Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
- sviest Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
- mesties Strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Strauji, enerģiski veikt (kādu darbu).
- pasisties Strauji, pēkšņi izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, liesmām, gāzi.
- nandu Strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem.
- piestrāvot Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu.
- strazdiene Strazdu mātīte.
- Sakrist matos Strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem. Sakauties.
- Krist matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
- Krist (arī klupt) matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
- polemika Strīds, kas saistīts ar krasi atšķirīgu (parasti politikas, zinātnes, mākslas) uzskatu iztirzājumu (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- suseklis Suka izkulstītu linu, kaņepāju u. tml. sukāšanai.
- sūrkstīties Sūkstīties.
- kuce Suņu mātīte.
- sveicināt Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību. Nodot (kādam) sveicienu no cita.
- maršrutizēt Sūtīt (ko) pa noteiktu maršrutu.
- izsūtīt Sūtīt (mācīties, skolā), līdz pabeidz (mācīšanos, skolu).
- sist Sūtīt (pa telegrāfu).
- laist Sūtīt (vēstuli).
- Nodot amatā Sūtīt mācīties amatu.
- radiografēt Sūtīt radiogrammu.
- Likt sveicināt Sūtīt sveicienus ar kāda starpniecību.
- Likt sveicināt Sūtīt sveicienus ar kādu starpnieku.
- dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
- adresēt Sūtīt, nosūtīt pēc noteiktas adreses.
- aizraidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) aiziet. _imperf._ Raidīt prom. Sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizdzīt, aizsūtīt.
- Legācijas tiesības Suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
- rezonēt Svārstīties rezonanses iedarbībā.
- šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
- vēzēties Svārstīties, kustēties, parasti plašā amplitūdā.
- oscilēt Svārstīties.
- Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- patrons Svētais, kas tiek uzskatīts par (kā, kāda) aizbildni.
- vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis. Arī attiecīgais sakraments. Dievgalds (1).
- saulgrieži Svētki, ieražu kopums, kas saistīts ar noteiktu gada daļu, arī Saules stāvokli.
- šņāpt Svītrot (ko uzrakstītu, iespiestu).
- važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem). Važa.
- sieviete Šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās.
- krāsa Šāda redzes, sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
- replika Šāds izteikums, arī rakstīts teksts apspriedē, diskusijā u. tml.
- nakts Šāds laikposms, arī tā daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
- laiks Šāds posms, kas saistīts ar (cilvēka, cilvēku grupas) aktīvas darbības, arī dzīves periodu.
- riba Šaurs, garš, plakans krūškurvja lokveida kauls, kas ir kustīgi piesaistīts pie mugurkaula un var būt saaudzis ar krūškaulu (cilvēkam un mugurkaulnieku apakštipa dzīvniekiem).
- piešķeterēt Šķeterējot (diegus, dziju), pietīt (spoli).
- jēlzīds Šķiedra, kas notīta no zīdtauriņa kokoniem un vēl nav tālāk apstrādāta.
- sarauties Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
- sarukt Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
- ieskāt Šķirstīt (matus), parasti, meklējot (tajos) utis.
- lapot Šķirstīt, šķirt (grāmatu, žurnālu u. tml.). Šķirstīt (ko), ātri, pavirši lasot.
- pašķirstīt Šķirstot (piemēram, grāmatu, žurnālu), neilgu laiku, mazliet apskatīt, palasīt (to).
- izšķirstīt Šķirstot izskatīt, apskatīt (piemēram, grāmatu).
- pāršķirstīt Šķirstot izskatīt, pārskatīt.
- lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.).
- izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi). Šķobot (seju), izveidot (tajā grimases). Arī izvaibstīt.
- izšļakstināt Šļakstinot izlaistīt (šķidrumu).
- šļakstīties Šļakstīt (šķidru vielu) ap sevi, sev virsū, arī vienam uz otru, citam uz citu.
- šļakatot Šļakstīt.
- tašķīt Šļakstīt.
- šļakatoties Šļakstīties.
- tašķīties Šļakstīties.
- izšļakstīt Šļakstot, šļakstinot izlaistīt (šķidrumu).
- aita Šo dzīvnieku mātīte.
- cūka Šo dzīvnieku mātīte.
- govs Šo dzīvnieku mātīte.
- kaza Šo dzīvnieku mātīte.
- pundurvista Šo putnu mātīte.
- šūdināt Šūt (piemēram, apģērba gabalus, apavus). Arī likt šūt, pasūtīt (ko šujamu).
- šūties Šūt sev. Likt, pasūtīt šūšanai (piemēram, apģērbu).
- Uz (kāda) vārda Tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
- masveidā Tā, ka (kas) attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tā, ka (kas) ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu. Tā, ka (kas) ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem). Pirmajā, galvenajā vieta.
- taipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja). Tajā pusē.
- šaipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam). Šajā pusē.
- rokraksts Tā, ka ir uzrakstīts ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus.
- Ārpus konkursa Tā, ka nav saistīts ar konkursa apstākļiem, nosacījumiem.
- savrup Tā, ka nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
- novārtā Tā, ka netiek veltīta pietiekama uzmanība, rūpes.
- lekns Tā, ka veidojas par labi attīstītu un sulīgu, arī kuplu augu.
- ālava Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus. Neauglīga.
- Brīvās vārsmas Tādas sillabotoniskā sistēmā rakstītas vārsmas, kurās pēdu skaits nav noteikts.
- autonoms Tāds (aparāts, ierīce u. tml.), kura darbība nav saistīta ar cita aparāta, ierīces u. tml. darbību.
- koronārs Tāds (asinsvads), kas baro sirds muskuli. Tāds, kas ir saistīts ar asinsvadu, kurš baro sirds muskuli.
- bezaugsnes Tāds (augs), ko audzē bez zemes. Tāds, kas saistīts ar šādu audzēšanu.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
- ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir ļoti talantīgs, apveltīts ar izcilām jaunrades spējām.
- luterticīgs Tāds (cilvēks), kas ir saistīts ar luterānismu. Tāds, kas tic luterānisma mācībai, dogmām.
- doktrinārs Tāds (cilvēks), kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu. Saistīts ar doktrināru [1], tam raksturīgs.
- atbildīgs Tāds (cilvēks), kas veic svarīgu, nozīmīgu uzdevumu, pienākumu. Tāds (cilvēks), kam ir oficiāla, ar amata pienākumiem saistīta atbildība (par ko).
- vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar augstāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- epistolārs Tāds (daiļdarbs), kas uzrakstīts vēstuļu formā.
- nesaīsināms Tāds (daļskaitlis), kura skaitītājam un saucējam nav kopīga dalītāja.
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir augsti attīstīta smadzeņu darbība, - tāds (dzīvnieks), kas ir apmācīts un labi kalpo cilvēkam.
- dziļš Tāds (fizioloģisks process), kas saistīts ar stipru kavēšanu, retāk uzbudinājumu centrālajā nervu sistēmā.
- bruto Tāds (ienākums), no kura nav atskaitīti izdevumi.
- nekustams Tāds (īpašums), kas ir tieši saistīts ar zemi un nav pārvietojams.
- karsts Tāds (laiks, laikposms), kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi.
- konsensuāls Tāds (līgums), kas dibināts uz norunu, saistīts ar vienošanos (kādā būtiskā jautājumā).
- figurāls Tāds (mākslas darbs), kurā attēloti cilvēki vai dzīvnieki kustībā, darbībā. Tāds, kas saistīts ar cilvēku vai dzīvnieku attēlošanu kustībā, darbībā.
- skaļš Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas ir saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- kluss Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu, tam raksturīgs.
- vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kas rakstīts vienai balsij vai divām vai vairākām balsīm unisonā. Tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic viens izpildītājs vai divi vai vairāki izpildītāji unisonā.
- četrbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts četrām balsīm. Tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic četri izpildītāji.
- divbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts divām balsīm, tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic divi izpildītāji.
- četrrocīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts diviem izpildītājiem atskaņošanai ar vienām klavierēm. Tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic divi izpildītāji ar vienām klavierēm.
- piecbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts piecām balsīm. Tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic pieci izpildītāji.
- trīsbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts trim balsīm, tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic trīs izpildītāji.
- vairākbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts vairākām balsīm. Tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic vairāki izpildītāji. Daudzbalsīgs (2).
- daudzbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts vairākām balsīm. Tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic vairāki izpildītāji. Vairākbalsīgs.
- bezrūpīgs Tāds (stāvoklis, laiks), kas nav saistīts ar rūpēm, raizēm.
- bezdarbīgs Tāds (stāvoklis, rīcība), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
- kustams Tāds [īpašums], kas nav tieši saistīts ar zemi un ir pārvietojams.
- dārgs Tāds, ar ko ir saistītas dziļas jūtas.
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.). Tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
- pārlaidu Tāds, kā izveidei ir izmantots (kādu materiālu, detaļu) pārlaidums. Tāds, kas ir saistīts ar (kādu materiālu, detaļu) savstarpēja pārlaiduma izveidi.
- lēts Tāds, kā realizēšanai nevajag daudz naudas, līdzekļu, tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem (parasti par darbību, procesu).
- nemierīgs Tāds, kad ir ļoti nepastāvīgi, mainīgi, arī postoši laikapstākļi, arī dabas katastrofas. Tāds, kas ir saistīts ar dabas katastrofām.
- muskuļains Tāds, kam ir (parasti spēcīgi, labi attīstīti) muskuļi. Tāds, ko veido muskuļi.
- adverbiāls Tāds, kam ir adverba īpašības. Tāds, kas saistīts ar adverbu, kas piemīt adverbam, ko lieto kopā ar adverbu.
- solenoidāls Tāds, kam ir caurules veids (piemēram, par magnētisko lauku). Saistīts ar ko cauruļveidīgu, tam raksturīgs.
- kauzatīvs Tāds, kam ir darbības cēloņa, iemesla nozīme. Tāds, kas ir saistīts ar darbības cēloni, iemeslu.
- Parādiem apkrauts Tāds, kam ir daudz parādu, tāds, kas ir saistīts ar daudziem parādiem.
- eliptisks Tāds, kam ir elipses (1) forma. Tāds, kas saistīts ar elipsi (1).
- varens Tāds, kam ir izcilas, parasti ar personību, darbu saistītas, īpašības (par cilvēkiem, to darbību). Ļoti labs, lielisks.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- muļķīgs Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- muļķa Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts. Muļķīgs (1).
- posesīvs Tāds, kam ir piederības nozīme. Tāds, kas ir saistīts ar piederību.
- prizmatisks Tāds, kam ir prizmas (1) forma. Saistīts ar prizmu (1), tai raksturīgs.
- atraisīts Tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām).
- kulturāls Tāds, kam ir raksturīga augsti attīstīta kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
- sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- reāls Tāds, kam ir raksturīgi ļoti praktiski uzskati par lietām un parādībām. Tāds, kas ir saistīts ar šādiem uzskatiem.
- patumšs Tāds, kam ir samērā, arī mazliet neattīstīts prāts, spējas u. tml. (par cilvēku). Samērā, arī mazliet neattīstīts (par prātu, spējām u. tml.).
- ugunīgs Tāds, kam ir ugunij raksturīgas īpašības (parasti spožums, karstums). Tāds, kas ir saistīts ar degšanas procesu.
- bezkāju Tāds, kam nav kāju vai kam tās vāji attīstītas.
- brīvs Tāds, kam nav saistību, arī pienākumu, rūpju. Nesaistīts, neierobežots.
- vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas un attīstītu muskuļu (par cilvēku vai dzīvnieku).
- reaktīvs Tāds, kam piemīt elektriskā indukcija vai elektriskā kapacitāte. Tāds, kas ir saistīts ar maiņstrāvas ķēdes darbību.
- izotrops Tāds, kam piemīt izotropija, tāds, kas ir saistīts ar izotropiju.
- ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms (2), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam. Saistīts ar ritmu (2), tam raksturīgs.
- ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms (3), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam. Saistīts ar ritmu (3), tam raksturīgs.
- antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- supraplūstošs Tāds, kam piemīt supraplūstamība. Saistīts ar supraplūstamību, tai raksturīgs.
- supravadošs Tāds, kam piemīt supravadītspēja. Saistīts ar supravadītspēju, tai raksturīgs.
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze. Arī gudrs (1).
- apgriezts Tāds, kam viena lieluma palielinājums saistīts ar otra pamazinājumu.
- priekšējs Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma). Pretstats: pakaļējs.
- pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus. Saistīts ar visu zemeslodi un tās iedzīvotājiem vai ar lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājiem.
- pasaulīgs Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, tāds, kas ir saistīts ar visu zemeslodi vai lielu tās daļu.
- nominatīvs Tāds, kas apzīmē priekšmetu, parādību, darbību, īpašību u. tml. Tāds, kas ir saistīts ar priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšanu.
- oficiozs Tāds, kas ar valdību formāli nav saistīts, bet faktiski aizstāv tās viedokli.
- alimentārs Tāds, kas atkarīgs no uztura, saistīts ar uzturu.
- apolitisks Tāds, kas atrauts no politikas, kas nav saistīts ar politiku.
- aizokeāna Tāds, kas atrodas aiz okeāna, - tāds, kas ieradies vai ir atsūtīts no turienes.
- virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
- aizbildniecisks Tāds, kas attiecas uz aizbildniecību, tāds, kas saistīts ar to.
- personāls Tāds, kas attiecas uz atsevišķu personu. Tāds, kas ir saistīts ar atsevišķu personu.
- fizisks Tāds, kas attiecas uz cilvēka organismu. Tāds, kas saistīts ar muskuļu darbību.
- četrpusējs Tāds, kas attiecas uz četriem dalībniekiem. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti četri dalībnieki.
- daudzpusējs Tāds, kas attiecas uz daudziem dalībniekiem. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti daudzi dalībnieki.
- disciplinārs Tāds, kas attiecas uz disciplīnu [2]. Tāds, kas saistīts ar disciplīnu [2].
- divpusējs Tāds, kas attiecas uz diviem dalībniekiem. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti divi dalībnieki.
- lietišķs Tāds, kas attiecas uz ko praktiski lietojamu. Tāds, kas ir saistīts ar lietām (1).
- masveida Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu. Tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- masveidīgs Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu. Tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- dorsāls Tāds, kas attiecas uz muguru, saistīts ar to. Tāds, kas atrodas mugurpusē vai vērsts uz mugurpusi.
- laterāls Tāds, kas attiecas uz sānu, saistīts ar to. Tāds, kas atrodas sānos vai ir vērsts uz sāniem.
- galms Tāds, kas attiecas uz šādu vietu, cilvēku grupu, ir saistīts ar šādu vietu, cilvēku grupu.
- trīspusējs Tāds, kas attiecas uz trim dalībniekiem. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti trīs dalībnieki.
- vienpusējs Tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīts viens dalībnieks.
- vispusējs Tāds, kas attiecas uz visiem dalībniekiem. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti visi dalībnieki.
- briedīgs Tāds, kas attīstās, kļūst lielāks. Tāds, kas spēj attīstīties, kļūt lielāks.
- koķetīgs Tāds, kas cenšas citiem patikt, piesaistīt sev citu uzmanību.
- vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā, tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
- primitīvs Tāds, kas garīgi ir vāji attīstīts, tāds, kam ir maz zināšanu, vāja izpratne.
- savs Tāds, kas ir (kā, piemēram, priekšmeta, parādības) daļa, sastāvdaļa; tāds, kas ir cieši saistīts (ar kādu priekšmetu, parādību).
- piederīgs Tāds, kas ir (kā) sastāvdaļa, piederums. Tāds, kas ir cieši saistīts (ar ko).
- rezerve Tāds, kas ir atstāts kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- stingrs Tāds, kas ir balstīts uz noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem un parasti it nemainīgs (piemēram, par uzskatiem, normām, arī rīcību).
- principiāls Tāds, kas ir balstīts uz principiem (2), tāds, kurā ir stingri ievēroti principi.
- siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei siltā klimatā (par augiem vai dzīvniekiem). Saistīts ar zemēm, teritorijām, kur ir silts klimats.
- neatņemams Tāds, kas ir cieši saistīts (ar ko), obligāti piemītošs (kam).
- tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
- organisks Tāds, kas ir cieši, sistēmiski saistīts ar cilvēka psihi, raksturu, personību, cilvēka būtību.
- ķeburains Tāds, kas ir dažādi izlocīts (piemēram, par rakstītu burtu). Tāds, kam raksturīga dažādi izlocītu burtu veidošana (piemēram, par rokrakstu). Arī neveikls.
- vingrs Tāds, kas ir fiziski attīstīts, veikls, elastīgs (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- svētīgs Tāds, kas ir ieguvis svētību (1). Saistīts ar svētību (1), tai raksturīgs.
- sutīgs Tāds, kas ir intensīvs, ar augstu temperatūru un ir saistīts ar paaugstinātu mitruma pakāpi (piemēram, par siltumu).
- speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam. Saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmetu.
- katastrofāls Tāds, kas ir izraisījis, var izraisīt katastrofu (1). Saistīts ar katastrofu (1), tai raksturīgs.
- katastrofāls Tāds, kas ir izraisījis, var izraisīt katastrofu (2). Saistīts ar katastrofu (2), tai raksturīgs.
- operatīvs Tāds, kas ir jāveic nekavējoties. Tāds, kas ir paredzēts (kā) tūlītējai veikšanai, saistīts ar (kā) tūlītēju veikšanu.
- pašrakstīts Tāds, kas ir kāda paša rakstīts (parasti rokrakstā).
- stingrs Tāds, kas ir labi attīstīties (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- spēcīgs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (piemēram, par darbības nozari).
- stiprs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (piemēram, par darbības nozari).
- svēts Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs. Tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
- svētsvinīgs Tāds, kas ir ļoti svinīgs un parasti saistīts ar ko svētu.
- patrimoniāls Tāds, kas ir mantots. Tāds, kas ir saistīts ar mantošanas tiesībām.
- mazizpētīts Tāds, kas ir maz izpētīts.
- rets Tāds, kas ir maz izplatīts (piemēram, par vārdiem, to formām, melodijām).
- vājš Tāds, kas ir mazjaudīgs, nepietiekami attīstīts (piemēram, par nozari, ražošanas kompleksu).
- subfebrils Tāds, kas ir mazliet paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) - par ķermeņa temperatūru. Saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru, tai raksturīgs.
- mudžekļains Tāds, kas ir nekārtīgi sagriezts, savīstīts (par diegiem, dziju u. tml.). Tāds, kas ir samudžināts, sajaukts.
- labs Tāds, kas ir normāli attīstīts (par ķermeni, tā daļām). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- miltains Tāds, kas ir notraipīts ar miltiem. Tāds, kas ir nobārstīts, apputējis ar miltiem.
- faktisks Tāds, kas ir pamatots ar faktiem, tāds, kas ir saistīts ar faktiem. Īsts, pareizs.
- sods Tāds, kas ir paredzēts soda izpildei. Tāds, kas ir saistīts ar soda izpildi.
- spēle Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbība kopumam, tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
- rotaļa Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbību kopumam. Tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
- pēdējais Tāds, kas ir paveikts, izteikts neilgi pirms nāves. Tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, apbedīšanu.
- pilns Tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu).
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi uzrakstīts, sacerēts, izstrādāts (piemēram, par tekstu). Tāds, kura veidošana ir pilnīgi pabeigta (piemēram, par priekšnesumu, pasākumu).
- stīga Tāds, kas ir rakstīts stīgu instrumentiem (par skaņdarbu). Tāds, kurā ietilpst tikai stīgu instrumentu spēlētāji (par ansambli).
- krievisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts krievu valodā. Raksturīgs krievu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs krieviem.
- latgalisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latgaliešu izloksnēs. Raksturīgs latgaliešu izloksnēm, saistīts ar tām. Raksturīgs latgaliešiem.
- latīnisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latīņu valodā. Raksturīgs latīņu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs latīņiem.
- latvisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latviešu valodā. Raksturīgs latviešu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs latviešiem.
- lībisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts lībiešu [1] valodā. Raksturīgs lībiešu [1] valodai, saistīts ar to. Raksturīgs lībiešiem [1].
- lietuvisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts lietuviešu valodā. Raksturīgs lietuviešu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs lietuviešiem.
- polisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts poļu valodā. Raksturīgs poļu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs poļiem.
- spānisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts spāņu valodā. Raksturīgs spāņu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs spāņiem.
- vācisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts vācu valodā. Raksturīgs vācu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs vāciešiem.
- zviedrisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts zviedru valodā. Raksturīgs zviedru valodai, saistīts ar to. Raksturīgs zviedriem.
- dzīvs Tāds, kas ir saglabājies neizpostīts, neskarts.
- Apgriezti proporcionāls Tāds, kas ir saistīts apgrieztā proporcionalitātē.
- vadošs Tāds, kas ir saistīts ar (kā, parasti nozīmīgas, plašas nozares) vadīšanu.
- pilns Tāds, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, kāda stāvokļa, norises, apstākļu) pastiprinātu, spēcīgu izpausmi.
- pārpilns Tāds, kas ir saistīts ar (kā) ļoti spēcīgu izpausmi (par norisi, stāvokli, apstākļiem).
- kalendārs Tāds, kas ir saistīts ar (kā) secību laikā (parasti par plānu).
- liktenīgs Tāds, kas ir saistīts ar (kāda, kā) bojāeju.
- piemiņa Tāds, kas ir saistīts ar (miruša cilvēka, pagātnes fakta) pieminēšanu un godināšanu.
- spraigs Tāds, kas ir saistīts ar aktīva, koncentrētu, arī strauju darbību, procesu u.tml., tāds, kurā izpaužas šāda darbība, process u. tml.
- darbs Tāds, kas ir saistīts ar algotu darbu, nodarbošanos.
- varonīgs Tāds, kas ir saistīts ar ārkārtēju grūtību, briesmu pārvarēšanu (piemēram, par laikposmu).
- atlantisks Tāds, kas ir saistīts ar Atlantijas okeānu, attiecas uz to.
- perspektīvs Tāds, kas ir saistīts ar attīstību, virzību tālākā nākotnē, tāds, kas ir saistīts ar tālāku nākotni. Tāds, kas var notikt, īstenoties, ko var veikt tālākā nākotnē.
- tālejošs Tāds, kas ir saistīts ar attīstību, virzību tālākā nākotnē, tāds, kas ir saistīts ar tālāku nākotni. Tāds, kas var notikt, īstenoties, ko var veikt tālākā nākotnē.
- atvieglots Tāds, kas ir saistīts ar atvieglojumu (2).
- zaļš Tāds, kas ir saistīts ar augiem, to izmantošanu, pārstrādi.
- nemierīgs Tāds, kas ir saistīts ar briesmām, bīstamiem apstākļiem, nemieriem (par laikposmu).
- būtisks Tāds, kas ir saistīts ar būtību. Tāds, kurā izpaužas būtība.
- morāls Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka garīgo dzīvi.
- zeme Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā debesīm, viņpasaulei.
- svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami, arī tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
- sinantrops Tāds, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība (par dzīvniekiem, augiem).
- rūgts Tāds, kas ir saistīts ar grūtībām, ciešanām (par laikposmu). Ļoti grūts, sarežģīts (piemēram, par darbību).
- nelāgs Tāds, kas ir saistīts ar grūtiem, smagiem apstākļiem, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu).
- riskants Tāds, kas ir saistīts ar iespējamām briesmām. Tāds, kas ir saistīts ar zaudējuma, nevēlama rezultāta iespēju.
- sadzīve Tāds, kas ir saistīts ar ikdienas dzīvi, tās norisēm, darbībām (piemēram, mājsaimniecībā). Tāds, kas ir paredzēts lietošanai, izmantošanai ikdienas dzīvē (piemēram, mājsaimniecībā).
- industriāls Tāds, kas ir saistīts ar industrializāciju. Tāds, kurā realizēta industrializācija.
- infekciozs Tāds, kas ir saistīts ar infekciju. Tāds, kas izraisa infekciju.
- inteliģents Tāds, kas ir saistīts ar inteliģenci (2). Tāds, kur nepieciešama inteliģence (2).
- nevaļīgs Tāds, kas ir saistīts ar intensīvu, spraigu darbu (par laikposmu).
- inženiertehnisks Tāds, kas ir saistīts ar inženierzinātnēm un tehniku.
- plastisks Tāds, kas ir saistīts ar jaunu šūnu un to sastāvdaļu veidošanos organismā.
- jautrs Tāds, kas ir saistīts ar jokiem, smiekliem.
- radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna (parasti garīgu vērtību) veidošanas procesu, tam raksturīgs.
- personisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli). Personīgs (2).
- personīgs Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli). Personisks (2).
- partijisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu politisku partiju. Tāds, kas atbilst kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem.
- partejisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu politisku partiju. Tāds, kas atbilst kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem. Partijisks.
- republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, ir tās kompetencē
- katoļticīgs Tāds, kas ir saistīts ar katolicismu. Tāds (cilvēks), kas tic katolicisma dogmām.
- kavernozs Tāds, kas ir saistīts ar kavernu rašanos, tāds, kam ir raksturīgas kavernas.
- kļūmīgs Tāds, kas ir saistīts ar kļūmi (1). Tāds, ko izraisa kļūme (1).
- kņadīgs Tāds, kas ir saistīts ar kņadu. Tāds, kam raksturīgs troksnis, drūzma, jūklis, burzma.
- liktenīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko izšķirīgu, būtiski nozīmīgu (kāda) dzīvē, (kā) attīstībā.
- skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (piemēram, par psihisku stāvokli, cilvēku attiecībām).
- ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām). Tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
- svinīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu (piemēram, par situāciju, laikposmu).
- nemīlīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu (par laikapstākļiem, laikposmu).
- raižpilns Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu (par laikposmu). Tāds, kas izraisa raizes.
- nelabs Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, arī ļaunu. Tāds, kas ir saistīts ar nepatīkamiem, smagiem pārdzīvojumiem.
- nejauks Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, pretīgu.
- nelāgs Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu, arī ļaunu (piemēram, par norisi, darbību).
- nopietns Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu, parasti grūti novēršamu, pārvaramu.
- nožēlojams Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu. Bēdīgs (4).
- attiecīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko noteiktu, attiecas uz to. Tāds, kas ir vajadzīgs, piemērots kam.
- nopietns Tāds, kas ir saistīts ar ko nozīmīgu, būtisku.
- ievērojams Tāds, kas ir saistīts ar ko nozīmīgu, izcilu (piemēram, par gadadienu, jubileju)
- pabēdīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu. Tāds, kas izraisa nelielas bēdas. Samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs.
- laimīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piemēram, par gadījumu, notikumu). Arī veiksmīgs.
- iekškontinentāls Tāds, kas ir saistīts ar kontinenta iekšieni.
- plastisks Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa formu, funkciju ķirurģisku atjaunošanu vai uzlabošanu.
- reaktīvs Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa impulsa maiņu, kura rodas masas zuduma dēļ. Tāds, kurā izmanto šādu impulsa maiņu.
- turīgs Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu).
- laboratorisks Tāds, kas ir saistīts ar laboratoriju. Tāds, kas ir veikts, arī iegūts laboratorijā.
- steidzīgs Tāds, kas ir saistīts ar laika trūkumu (par laikposmu).
- mierlaika Tāds, kas ir saistīts ar laikposmu, kad nav kara, bruņotas sadursmes.
- drausmīgs Tāds, kas ir saistīts ar lielām briesmām, ciešanām, ļaunumu.
- smags Tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai. Tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- sūrs Tāds, kas ir saistīts ar lielām grūtībām, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu). Ļoti grūts, sarežģīts (piemēram, par darbību, apstākļiem).
- lietains Tāds, kas ir saistīts ar lietu.
- līgumisks Tāds, kas ir saistīts ar līgumu. Tāds, kas pamatojas uz līgumu, izriet no tā.
- skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ļoti grūtiem, smagiem, arī sarežģītiem apstākļiem, notikumiem u. tml. (par laikposmu). Ļoti grūts, smags, arī sarežģīts (piemēram, par darbību, situāciju).
- nāve Tāds, kas ir saistīts ar ļoti lielām briesmām, arī apdraud dzīvību.
- netīrs Tāds, kas ir saistīts ar materiāliem, vielām, kuri rada traipus, dažādu daļiņu nosēdumus uz ķermeņa, apģērba (par darbu).
- mehānisks Tāds, kas ir saistīts ar mehānismu (1). Tāds, kas darbojas ar mehānisma (1) palīdzību.
- instrumentāls Tāds, kas ir saistīts ar mūzikas instrumentiem.
- vecs Tāds, kas ir saistīts ar pagājušo, bijušo laiku, laikposmu, tiem raksturīgs.
- piemiņa Tāds, kas ir saistīts ar pagātnes faktu, tāds, kas atgādina kādu pagātnes faktu.
- pareizticīgs Tāds, kas ir saistīts ar pareizticību, tāds (cilvēks), kas tic pareizticības dogmām.
- slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.). Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
- nežēlīgs Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi smagiem, grūtiem apstākļiem, arī ar upuriem.
- patriotisks Tāds, kas ir saistīts ar patriotismu. Tāds, kurā izpaužas patriotisms.
- iekšējs Tāds, kas ir saistīts ar personību, raksturu, psihiskām norisēm. Tāds, kas pastāv, norisinās psihē.
- viņējais Tāds, kas ir saistīts ar pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz pieminēto personu.
- viņš Tāds, kas ir saistīts ar pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz pieminēto personu.
- smags Tāds, kas ir saistīts ar postu, grūtībām, sarežģījumiem, rūpēm (par stāvokli, apstākļiem, arī darbību, norisi). Grūts (3).
- utilitārs Tāds, kas ir saistīts ar priekšstatiem par praktisku derīgumu, izmantojumu. Tāds, kas vērsts uz (parasti šauri) praktisku, konkrētu derīgumu, izmantojumu.
- problēmveida Tāds, kas ir saistīts ar problēmu. Tāds, kam ir problēmas raksturs, pazīmes. Arī problēmisks.
- radikāls Tāds, kas ir saistīts ar radikālismu (1).
- literārs Tāds, kas ir saistīts ar rakstniecību. Tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri nodarbojas ar daiļliteratūru.
- slidens Tāds, kas ir saistīts ar risku, arī grūtībām.
- mans Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, tāds, kas attiecas uz runātāju. Tāds, kas izriet no runātāja.
- savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu. Tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
- maldīgs Tāds, kas ir saistīts ar sagrozītu, arī nepareizu (kā) izpratni, tāds, kas izriet no šādas izpratnes.
- pagrūts Tāds, kas ir saistīts ar samērā lielām fiziskām ciešanām, sāpēm. Arī samērā bīstams dzīvībai.
- pagrūts Tāds, kas ir saistīts ar samērā smagu darbu, samērā lieliem sarežģījumiem, rūpēm.
- strutojošs Tāds, kas ir saistīts ar sastrutojumu, strutu rašanos. Strutains.
- strutains Tāds, kas ir saistīts ar sastrutojumu, strutu rašanos. Strutojošs (2).
- mierlaika Tāds, kas ir saistīts ar senāku (parasti pirmskara) laikposmu.
- skumjš Tāds, kas ir saistīts ar skumjām (piemēram, par vietu, norisi).
- slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar slimību, tāds, ko izraisa slimība (piemēram, par organisma stāvokli, procesiem organismā).
- sūrs Tāds, kas ir saistīts ar smagiem, sāpīgiem pārdzīvojumiem. Tāds, kas izraisa smagu, sāpīgu pārdzīvojumu.
- sviedrains Tāds, kas ir saistīts ar smagu fizisku darbu.
- sarkans Tāds, kas ir saistīts ar sociālistisko revolucionāro darbību, ar padomju iekārtu, ar Sarkano Armiju.
- stacionārs Tāds, kas ir saistīts ar stacionāru [1] (1). Tāds, ko veic stacionārā [1] (1). Pretstats: ambulatorisks.
- smags Tāds, kas ir saistīts ar stipru kavēšanu, arī ar nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli (parasti par miegu).
- tranzīts Tāds, kas ir saistīts ar šādiem pārvadājumiem.
- masa Tāds, kas ir saistīts ar šādu cilvēku kopumu, skaitu. Tāds, kurā piedalās daudz cilvēku.
- sākums Tāds, kas ir saistīts ar šādu posmu, mirkli. Tāds, kas pastāv, noris šādā posmā, mirkli.
- mācība Tāds, kas ir saistīts ar šādu procesu.
- kauja Tāds, kas ir saistīts ar šādu sadursmi. Tāds, kas ir paredzēts šādai sadursmei.
- laime Tāds, kas ir saistīts ar šādu stāvokli. Tāds, kas izraisa šādu stāvokli.
- noteka Tāds, kas ir saistīts ar šķidruma, masas novadīšanu. Tāds, kas ir paredzēts, noder šķidruma, masas novadīšanai.
- ūdensnoteka Tāds, kas ir saistīts ar ūdens novadīšanu. Tāds, kas ir paredzēts ūdens novadīšanai.
- tavs Tāds, kas ir saistīts ar uzrunāto personu, tāds, kas attiecas uz uzrunāto. Tāds, kas izriet no uzrunātā.
- regresīvs Tāds, kas ir saistīts ar valodas elementa sākuma daļu, virzienu uz šādu daļu.
- vējš Tāds, kas ir saistīts ar vēja darbību, tai raksturīgs.
- pretvēža Tāds, kas ir saistīts ar vēža ārstēšanu un profilaksi.
- vibroakustisks Tāds, kas ir saistīts ar vibrāciju un troksni (mašīnās, mehānismos u. tml.).
- vibrostabils Tāds, kas ir saistīts ar vibrostabilitāti, tai raksturīgs.
- vibrotehnoloģisks Tāds, kas ir saistīts ar vibrotehnoloģiju, tai raksturīgs.
- zemapzinīgs Tāds, kas ir saistīts ar zemapziņu, tai raksturīgs.
- laulāts Tāds, kas ir saistīts laulības attiecībās.
- piekļaut Tāds, kas ir saistīts piekļāvuma attieksmēs.
- Tieši proporcionāls Tāds, kas ir saistīts tiešā proporcionalitātē.
- Tieši proporcionāls Tāds, kas ir saistīts tiešā proporcionalitātē.
- privāts Tāds, kas ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individualitāti, tāds, kas ir raksturīgs atsevišķam cilvēkam individuāli. Arī personisks (2).
- šaurs Tāds, kas ir saistīts tikai ar viena darbības, arī īstenības jomu vai nedaudzām darbības, arī īstenības jomām.
- smeldzošs Tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli). Arī smeldzīgs (2).
- smeldzīgs Tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli). Arī smeldzošs (3).
- nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji saistīts (ar ko citu), tāds, ko nav iespējams atdalīt, nošķirt (no kā cita).
- reciproks Tāds, kas ir savstarpēji saistīts, arī atbilstošs. Tāds, kas ko savstarpēji saista.
- lielisks Tāds, kas ir sevišķi labi attīstīts (par ķermeni, tā daļām). Tāds, kurā izpaužas šāda attīstība.
- veselīgs Tāds, kas ir spēcīgs, labi attīstīts. Tāds, kurā nav slimības procesu (par augiem, to daļām).
- radiāls Tāds, kas ir starveidīgi virzīts prom no kāda centra vai uz to. Tāds, kas ir saistīta ar rādiusu, tāds, kam ir rādiusa virziens.
- nešķirams Tāds, kas ir tik cieši saistīts (ar kādu), ka to grūti vai neiespējami šķirt (no tā). Tāds, kas parasti ir sastopams kopā (ar kādu).
- neaprakstāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami attēlot, aprakstīt (parasti par psihisku stāvokli). Arī ārkārtīgs.
- nepārskatāms Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārskatīt. Šķietami bezgalīgs. Nepārredzams.
- retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni. Tāds, kas ir veltīts pagātnes notikumu apskatam.
- slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
- tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
- letāls Tāds, kas izraisa nāvi. Saistīts ar nāvi, tai raksturīgs.
- rūgts Tāds, kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu. Tāds, kas ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu.
- sāpīgs Tāds, kas izraisa, piemēram, ar nelaimi, vilšanos, aizvainojumu saistītu dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli. Tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar nelaimes, vilšanās, aizvainojuma izjūtu (par psihisku stāvokli).
- trešais Tāds, kas kādā veidā ir saistīts ar divu citu (piemēram, cilvēku, cilvēku grupu, valstu) attiecību sistēmu.
- sabiedrisks Tāds, kas ko veic brīvprātīgi, bez atlīdzības, tāds, kas ir saistīts ar brīvprātīgu, bezatlīdzības darbību kādas cilvēku grupas, kāda kolektīva kultūras, sadzīves u. tml. vajadzību apmierināšanā.
- drebulīgs Tāds, kas kustas nevienmērīgi, saraustīti.
- gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, bagātīgu pieredzi. Saprātīgs.
- runīgs Tāds, kas mēdz daudz un labprāt runāt. Tāds, kas labprāt mēdz iesaistīties sarunās.
- urķīgs Tāds, kas mēdz iedziļināties (piemēram, jautājumā), sīki noskaidrot, izpētīt.
- piekasīgs Tāds, kas mēdz saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem. Tāds, kas izraisa strīdu.
- vienkāršs Tāds, kas nav ierakstīts, apdrošināts (par pasta sūtījumu, vēstuli).
- bezdarbīgs Tāds, kas nav iesaistīts lietderīgā darbā, nodarbībā.
- nesavienojams Tāds, kas nav iespējams, kas nevar pastāvēt vienlaicīgi (ar ko citu). Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
- rudimentārs Tāds, kas nav līdz galam attīstīts, tāds, kas pakāpeniski izzūd (par organisma daļām).
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, tāds, kas ir intuīcijas vai ar apziņu nesaistītu instinktu nosacīts, vadīts.
- neatkarīgs Tāds, kas nav saistīts (ar ko citu). Tāds, kas eksistē patstāvīgi.
- bezatlīdzības Tāds, kas nav saistīts ar atlīdzību. Bezmaksas.
- civils Tāds, kas nav saistīts ar baznīcu, reliģiju. Laicīgs.
- civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem. Pretstats: militārs.
- nebūtisks Tāds, kas nav saistīts ar būtību. Tāds, kam nav būtiskas nozīmes.
- privāts Tāds, kas nav saistīts ar cilvēka oficiālu (valsts, sabiedrisko u. tml.) darbību, stāvokli.
- dīks Tāds, kas nav saistīts ar darba procesu.
- ārpusdarba Tāds, kas nav saistīts ar darbu darbavietā.
- ārpusdienesta Tāds, kas nav saistīts ar dienestu.
- laicīgs Tāds, kas nav saistīts ar garīgajām vērtībām.
- ārrindas Tāds, kas nav saistīts ar ierindas dienestu.
- bezierunu Tāds, kas nav saistīts ar ierunām, iebildumiem, nosacījumiem.
- nekapitālistisks Tāds, kas nav saistīts ar kapitālismu, nav tam raksturīgs.
- mierīgs Tāds, kas nav saistīts ar karu, bruņotu cīņu.
- nevainīgs Tāds, kas nav saistīts ar ko nevēlamu, nosodāmu, tāds, kas neizraisa nekā nevēlama, nosodāma.
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.). Tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu). Tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- laisks Tāds, kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību. Bezdarbīgs. Arī mierīgs.
- nemantisks Tāds, kas nav saistīts ar mantu, īpašumu.
- bezpreču Tāds, kas nav saistīts ar preču ražošanu no uzņēmuma izejvielām.
- laicīgs Tāds, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
- bezrūpju Tāds, kas nav saistīts ar rūpēm, raizēm.
- bezsāpju Tāds, kas nav saistīts ar sāpēm, tāds, kas nerada sāpes. Tāds, kur novērsta sāpju rašanās iespēja.
- ārpusskolas Tāds, kas nav saistīts ar skolu. Tāds, kas notiek vai pastāv ārpus skolu sistēmas.
- vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu). Neitrāls (6).
- neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu). Vispārlietojams.
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar stipru kavēšanu centrālajā nervu sistēmā. Tāds, kas nav dziļš (parasti par miegu).
- kluss Tāds, kas nav saistīts ar straujām kustībām.
- beztelpisks Tāds, kas nav saistīts ar telpu, tāds, kas neeksistē telpā.
- laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos. Tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
- savrups Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
- vienpatīgs Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- vienpatnīgs Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats. Vienpatīgs.
- zemākais Tāds, kas nav sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību. Tāds, kas ir mazattīstīts, nav sarežģīts.
- vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts, saistīts (ar ko), atrodas izklaidus.
- neizpētīts Tāds, kas nav vispusīgi izpētīts, izzināts.
- nepiederīgs Tāds, kas neiekļaujas (kur) kā sastāvdaļa, tāds, kas nav saistīts (ar ko).
- brīvs Tāds, kas neietilpst ķīmiskā savienojumā ar citām vielām. Nesaistīts.
- bezprieka Tāds, kas neizraisa prieku, tāds, kas nav saistīts ar prieku. Skumjš, bēdīgs.
- ortodoksāls Tāds, kas nelokāmi, konsekventi seko kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus. Saistīts ar ortodoksiju, tai raksturīgs.
- bezsāls Tāds, kas nesatur vārāmo sāli. Tāds, ko gatavo bez vārāmās sāls. Tāds, kas saistīts ar ēdiena lietošanu bez vārāmās sāls.
- kosmoss Tāds, kas noder, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā. Tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
- gods Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piemēram, par biedrības biedru, iestādes locekli u. tml.), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
- pilnasinīgs Tāds, kas noris, izpaužas aktīvi, pilnvērtīgi. Tāds, kas ir saistīts ar šādu norisi, izpausmi.
- ūdens Tāds, kas noris, pastāv ūdenstilpē, tāds, kas ir saistīts ar norisēm ūdenstilpē.
- agresīvs Tāds, kas notiek uzbrukšanas, iekarošanas nolūkā. Tāds, kas saistīts ar agresiju.
- parazitārs Tāds, kas parazitē (par dzīvniekiem, augiem). Saistīts ar parazītiem, tiem raksturīgs.
- neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
- miliārs Tāds, kas pēc lieluma, formas atgādina prosas graudu. Tāds, kas ir saistīts ar daudzu, ļoti sīku veidojumu rašanos (parasti par slimībām).
- svešs Tāds, kas pieder kādam citam, tāds, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu. Tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- indoeiropiešu Tāds, kas pieder pie sākotnēji Eiropā un Āzijā izplatītas valodu saimes. Tāds, kas attiecas uz šīs saimes valodām.
- mēs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
- imanents Tāds, kas piemīt kādai parādībai un ir nedalāmi saistīts ar tās būtību.
- svēts Tāds, kas pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienā parastās realitātes. Tāds, kas ir saistīts ar dieva, dievības izpausmi, atklāsmi.
- regresīvs Tāds, kas regresē, tāds, kas ir saistīts ar regresu (1). Tāds, kas izraisa regresu.
- ļaundarīgs Tāds, kas rīkojas ļauni, noziedzīgi, ir ļaunprātīgs. Tāds, kas ir saistīts ar pārkāpumu, noziegumu.
- izlase Tāds, kas saistīts ar (kā) izvēli, izraudzīšanu (no kādas grupas). Tāds, kas balstās uz (kā) izvēli, izraudzīšanu (no kādas grupas).
- fundamentāls Tāds, kas saistīts ar (kā) pamatiem. Ļoti nozīmīgs, svarīgs, galvenais.
- akrobātisks Tāds, kas saistīts ar akrobātiku, - tāds, kur ietilpst akrobātikas elementi.
- amatniecisks Tāds, kas saistīts ar amatniecību, amatu.
- ambulatorisks Tāds, kas saistīts ar ambulanci vai ar poliklīniku, tāds, ko veic ambulancē vai poliklīnikā. Pretstats: stacionārs.
- ārisks Tāds, kas saistīts ar āri [1], tur atrodas, aug.
- ārējs Tāds, kas saistīts ar ārvalstīm, attiecas uz tām.
- asiņains Tāds, kas saistīts ar asiņošanu, izraisa asiņošanu.
- piroģenētisks Tāds, kas saistīts ar augstu temperatūru. Tāds, kurā izmanto augstu temperatūru.
- vokāls Tāds, kas saistīts ar balsi, dziedāšanu.
- dārzs Tāds, kas saistīts ar dārza (1, 2) ierīkošanu, apstrādāšanu. Tāds, kas paredzēts dārzam (1, 2) vai atrodas tajā.
- godpilns Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
- gods Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
- guļams Tāds, kas saistīts ar gulēšanu.
- idejisks Tāds, kas saistīts ar ideju (2). Tāds, kurā izpaužas pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips. Tāds, kurā izpaužas pārliecība.
- ideoloģisks Tāds, kas saistīts ar ideoloģiju. Tāds, kurā izpaužas ideoloģija.
- iestāju Tāds, kas saistīts ar iestāšanos (mācību iestādē, aspirantūrā).
- iluzors Tāds, kas saistīts ar ilūziju (1), tāds, kas pamatots uz ilūziju (1). Šķietams.
- izlūks Tāds, kas saistīts ar izlūkošanu (1). Tāds, kas veic izlūkošanu (1).
- izlūks Tāds, kas saistīts ar izlūkošanu (2). Tāds, kas veic izlūkošanu (2).
- izmēģinājums Tāds, kas saistīts ar izmēģināšanu. Tāds, kur notiek izmēģināšana.
- ikreizējs Tāds, kas saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu. Katrreizējs.
- bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu). Tāds, kas izraisa bēdas. Slikts, neiepriecinošs, nepatīkams.
- baigs Tāds, kas saistīts ar ko nomācošu, drūmu, arī ar bailēm (par psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.).
- ķimerīgs Tāds, kas saistīts ar ko sīku, sarežģītu (parasti par darbu).
- tumšs Tāds, kas saistīts ar ko slēpjamu, negodīgu, noziedzīgu, arī reakcionāru.
- grūts Tāds, kas saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm. Arī bīstams dzīvībai. Smags.
- darbs Tāds, kas saistīts ar materiālo vai garīgo vērtību radīšanu.
- darbs Tāds, kas saistīts ar mehānisma vai tā daļu lietderīgo darbību, paredzēts darba veikšanai.
- vietējs Tāds, kas saistīts ar noteiktu vietu, teritoriju (par parādībām, apstākļiem, procesiem).
- daudzsološs Tāds, kas saistīts ar panākumiem, sasniegumiem. Tāds, kam paredzama veiksmīga attīstība.
- grūts Tāds, kas saistīts ar postu, smagu darbu, sarežģījumiem, rūpēm (par stāvokli, apstākļiem). Smags.
- bibliofils Tāds, kas saistīts ar retām grāmatām. Tāds, kas attiecas uz retām grāmatām.
- bīstams Tāds, kas saistīts ar risku, iespējamu nelaimi, tāds, kas var kļūt par cēloni lielai neveiksmei. Riskants.
- dramatisks Tāds, kas saistīts ar satricinošiem pārdzīvojumiem.
- grūts Tāds, kas saistīts ar smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par laiku, laika posmu).
- alfabētisks Tāds, kas sakārtots pēc alfabēta. Tāds, kas saistīts ar alfabētu.
- pavājš Tāds, kas samērā slikti funkcionē (par organismu, tā daļām). Tāds, kam ir zināma nosliece uz saslimšanu. Arī samērā slikti attīstīts. Pavājas plaušas.
- jambisks Tāds, kas sarakstīts jambos. Saistīts ar jambu, tam raksturīgs.
- trohajisks Tāds, kas sarakstīts trohajā. Saistīts ar trohaju, tam raksturīgs.
- augstākais Tāds, kas sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību. Visattīstītākais, vissarežģītākais.
- sarežģīts Tāds, kas sastāv no daudzām, dažādam, savstarpēji saistītām sastāvdaļām.
- plašs Tāds, kas sastāv no daudziem, kuri parasti ir saistīti ar noteiktu darbību, sistēmu (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- lietisks Tāds, kas sastāv no lietām (1). Tāds, kas ir saistīts ar lietām (1).
- idejisks Tāds, kas satur progresīvas idejas. Tāds, kas ir saistīts ar progresīvām idejām.
- sēras Tāds, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi. Tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm.
- vājš Tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
- informatīvs Tāds, kas sniedz, savāc, satur informāciju (1). Tāds, kas saistīts ar informāciju (1).
- maksi Tāds, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm (par kleitu, svārkiem, mēteli).
- sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj eksistēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- saimniecisks Tāds, kas spēj lietpratīgi veikt ar praktisko dzīvi saistītos darbus, pasākumus. Tāds, kas prot racionāli izmantot materiālās vērtības, naudas līdzekļus.
- eksplozīvs Tāds, kas spējīgs eksplodēt. Saistīts ar eksploziju, tai raksturīgs. Sprāgstošs.
- ieeja Tāds, kas tiek ievadīts ar šādu iekārtu. Tāds, kas saistīts ar šādu iekārtu.
- izeja Tāds, kas tiek izvadīts ar šādu iekārtu. Tāds, kas saistīts ar šādu iekārtu.
- vēstīt Tāds, kas uzrakstīts, sacerēts stāstījuma veidā.
- retikulārs Tāds, kas veido asinsrades orgānus. Tāds, kas saistīts ar asinsradi.
- eksprompts Tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās. Tāds, kas saistīts ar veidošanu, sacerēšanu bez iepriekšējas sagatavošanās.
- frontāls Tāds, kas vērsts (ar priekšpusi) pret skatītāju (piemēram, par celtni).
- elektromagnētisks Tāds, kas vienlaikus saistīts ar elektrību un magnētismu.
- sēdošs Tāds, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem). Saistīts ar dzīvniekiem, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājušies pie viena substrāta, šādiem dzīvniekiem raksturīgs.
- liktenīgs Tāds, ko ir noteicis liktenis (1). Tāds, kas ir saistīts ar likteni (1).
- klasisks Tāds, ko ir veidojuši, radījuši klasiķi (1). Tāds, kas ir saistīts ar klasiku (1), tai raksturīgs.
- viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis. Tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
- krupozs Tāds, ko izraisa pneimokoki un kas saistīts ar šķidruma veidošanos audos (par plaušu karsoni).
- mierīgs Tāds, ko izraisa savstarpēji saskaņotas psihiskās norises, tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, problēmām, konfliktiem.
- elektrisks Tāds, ko lieto elektrības (2) pārvadei. Tāds, kas ir saistīts ar elektrības (2) pārvadi.
- submikroskopisks Tāds, ko nevar saskatīt ar, parasti gaismas, mikroskopu.
- instinktīvs Tāds, ko nosaka instinkts. Tāds, kas ir saistīts ar instinktu.
- atvadas Tāds, ko saka, dara vai kas noris atvadoties. Tāds, kas saistīts ar atvadīšanos.
- atzīstams Tāds, ko var uzskatīt par labu, ko var atzīt (3).
- notariāls Tāds, ko veic notārs. Tāds, kas ir saistīts ar notāra darbību, uzdevumiem.
- neorganisks Tāds, ko veido ķīmiskie elementi un to savienojumi, tāds, kas ir saistīts ar ķīmiskajiem elementiem un to savienojumiem (izņemot lielāko daļu oglekļa savienojumu).
- nemierīgs Tāds, kur ir dzīva, trokšņaina kustība, tāds, kas ir saistīts ar šādu kustību.
- neizšķirīgs Tāds, kurā (piemēram, tumsas dēļ) nav iespējams izšķirt, saskatīt atsevišķus priekšmetus.
- kodoltermisks Tāds, kurā augstā temperatūrā noris vieglo elementu atomu kodolu sintēze (par reakciju). Tāds, kurā izmantota šāda sintēze. Tāds, kas ir saistīts ar šādu sintēzi.
- irdens Tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu.
- čaugans Tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu. Irdens, mīksts.
- līnija Tāds, kura darbs saistīts ar transportu (parasti regulārā maršrutā).
- alegorisks Tāds, kurā ietverta alegorija, - saistīts ar alegoriju. Raksturīgs alegorijai.
- vētrains Tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu.
- traģikomisks Tāds, kurā ir saistīts skumjais ar smieklīgo (par notikumu, apstākļiem u. tml.).
- ūdens Tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju). Tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai.
- profesionāls Tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme. Arī kvalificēts (3).
- pētījošs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos).
- pētīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos). Pētījošs (2).
- komisks Tāds, kurā izpaužas kādiem ideāliem, normām, likumībām neatbilstošu parādību nosodījums izsmiekla veidā. Saistīts ar šādu parādību nosodījumu izsmiekla veidā, tam raksturīgs.
- smeldzīgs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
- smeldzošs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
- sāpes Tāds, kurā izpaužas šāda sajūta. Tāds, kas ir saistīts ar šādu sajūtu.
- dīkdienīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Saistīts ar dīkdienību.
- sāpes Tāds, kurā izpaužas šāds emocionālais stāvoklis; tāds, kas ir saistīts ar šādu emocionālo stāvokli.
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko. Arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
- sasprindzināts Tāds, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība. Tāds, kas ir saistīts ar, parasti psihisku, aktivitāti, koncentrētību.
- smaidīgs Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- smīnīgs Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- strādīgs Tāds, kura izturēšanās veids ir saistīts ar mērķtiecīgām darbībām, kustībām (par dzīvniekiem).
- referatīvs Tāds, kurā kas ir izklāstīts referāta (2) veidā. Tāds, kas satur referātu vai referātus (2).
- metālorganisks Tāds, kura molekulās metāla atoms ir tieši saistīts ar oglekļa atomiem.
- gāzveida Tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu). Tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli).
- silīcijorganisks Tāds, kura molekulās silīcija atomi tieši vai ar citu atomu starpniecību ir saistīti ar oglekli (par organiskajiem savienojumiem).
- avitaminozs Tāds, kurā nav kāda vitamīna. Tāds, kas saistīts ar avitaminozi.
- monotonisks Tāds, kurā neizmanto toņa frekvences un intensitātes maiņas, lai pretstatītu vārdus, morfēmas.
- neizdevies Tāds, kura norise ir saistīta ar neveiksmi. Tāds, kas ir beidzies nesekmīgi.
- sintētisks Tāds, kurā noteiktā sistēmā, vienotā veselumā ir saistīti neviendabīgi elementi.
- svinorganisks Tāds, kurā ogleklis ir ķīmiski saistīts ar svina (par metālorganiskiem savienojumiem).
- grūsns Tāds, kura organismā attīstās apaugļotā olšūna (par zīdītāju dzīvnieku mātīti).
- muļķīgs Tāds, kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumu (par instrumentālu skaņdarbu)
- veselīgs Tāds, kurš ir fiziski labi attīstīts, arī tāds, kurā nav defektu, slimības procesu (par organismu, ķermeni, tā daļām).
- neto Tāds, no kura ir atskaitīti izdevumi (par ienākumiem).
- leģendārs Tāds, par ko stāstīts leģendās (1). Tāds, kas sastopams galvenokārt leģendās (1).
- tukšs Tāds, uz kā nekas nav pakarināts, uztīts u. tml.
- tīrs Tāds, uz kura vai kurā nekas nav rakstīts, zīmēts u. tml.
- nosēt Tāds, uz kura visas virsmas vai tās lielākās daļas, arī kurā (kas) atrodas, ir izplatīts lielā daudzumā.
- karte Taisnstūrveida (parasti bieza) papīra lapa, arī saistīts lapu kopums speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai.
- taktiķis Taktikas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
- kontramarka Talons, ko izsniedz skatītājiem, kuri uz laiku atstāj teātra zāli vai koncertzāli.
- mudžeklis Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts.
- murskulis Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts. Arī mudžeklis (1).
- pavadonis Tas (piemēram, dzīvnieks, augs, arī viela), kas parasti ir sastopams, izplatīts kā tuvumā.
- zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
- svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs. Tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
- aptinums Tas, kas ir aptīts (ap ko).
- piederums Tas, kas ir cieši saistīts (ar ko), noder (tam), papildina (to).
- pārskaitījums Tas, kas ir pārskaitīts citā kontā, citam adresātam.
- Gaumes lieta Tas, kas ir saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
- nasta Tas, kas ir saistīts ar grūtībām, rūpēm. Tas, kas ir mokošs, nogurdinošs.
- nelabums Tas, kas ir saistīts ar ko ļaunu, nevēlamu.
- ļauns Tas, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām). Tas, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
- ļauns Tas, kas ir saistīts ar ko naidīgu, nežēlīgu, nekrietnu, arī noziedzīgu.
- zemisks Tas, kas ir saistīts ar ko nekrietnu, netikumisku, arī ļaunu.
- sirdslieta Tas, kas ir saistīts ar mīlestību uz pretējā dzimuma cilvēku, ar (kāda) intīmo dzīvi.
- punkts Tas, kas ir saistīts ar pašu grūtāko, parasti neveiksmīgāko (norisē, darbībā, stāvoklī).
- slikts Tas, kas neatbilst morāles normām. Tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.
- svešs Tas, kas pieder kādam citam, tas, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu. Tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- Goda lieta Tas, kas saistīts ar (cilvēka) morālo vērtību, vērtējumu.
- Goda lieta Tas, kas saistīts ar (cilvēka) morālo, ētisko vērtību, vērtējumu.
- Gaumes lieta Tas, kas saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
- izdošana Tas, kas saistīts ar naudas tērēšanu. Arī izdevumi (4).
- noslēpums Tas, kas vēl nav izpētīts, izzināts.
- saturs Tas, no kā (kas) sastāv, ir izveidots. Tas (parasti parādība), kas ir saistīts ar kādu sistēmu.
- atbalsts Tas, pret ko var atbalstīties.
- pārtaustīt Taustīt (ko) visu, viscaur. Taustīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- čamdīt Taustīt, grābstīt (parasti, ko meklējot).
- notaustīties Taustīties un pabeigt taustīties.
- tvarstīties Taustīties, lai satvertu (ko). Arī tvarstīt (2).
- sagrābāt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert. Sagrābstīt (2).
- aiztaustīties Taustoties aizvirzīties. _imperf._ Taustīties prom. Taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.).
- attaustīties Taustoties atvirzīties šurp. _imperf._ Taustīties šurp. Taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Kultūras tauta Tauta ar augsti attīstītu kultūru.
- Kultūras tauta Tauta ar augsti attīstītu kultūru.
- kultūrtauta Tauta ar augsti attīstītu kultūru. Kultūras tauta.
- sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
- paruna Tauta izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver kāda objekta, darbības norises vai apstākļu raksturojumu.
- zintis Tautas gudrības, parasti ar burvībām saistītas.
- umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei.
- grāmatrūpniecība Tautsaimniecības nozare, kas saistīta ar grāmatu tehnisko izgatavošanu.
- pirotehnika Tehnikas nozare, kas saistīta ar degošu maisījumu un to lietošanas ierīču izgatavošanu, apkalpošanu.
- kodoltehnika Tehnikas nozare, kas saistīta ar kodolenerģijas ražošanas un praktiskas izmantošanas problēmām.
- Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- kinotehnika Tehniskās ierīces, līdzekļi un paņēmieni, ko izmanto kinofilmu ražošanai un projicēšanai uz ekrāna. Tehnikas nozare, kas saistīta ar kinofilmu ražošanu un projicēšanu uz ekrāna.
- surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai. Šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
- predikativitāte Teikuma pamatpazīme, kas saistīta ar sintaktisko formu izteikto satura attieksmi pret īstenību.
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai iespiesta vienā līnijā. Vienā līnijā uzrakstītas vai iespiestas zīmes (piemēram, burti, cipari).
- tīrraksts Teksta galīgais variants (parasti pārrakstīts, bez labojumiem).
- proza Teksts (arī tekstu kopums) metriski nesaistītā valodā. Metriski nesaistīta valodas forma. Daiļdarbs (arī daiļdarbu kopums), kas rakstīts šādā valodas.
- rullis Teksts, attēls, dokuments u. tml., ko parasti glabā satītu cilindriskā formā.
- kriptogramma Teksts, kas rakstīts slepenrakstā.
- ideogramma Teksts, kas uzrakstīts ar šādām zīmēm.
- piktogramma Teksts, kas uzrakstīts ar šādām zīmēm.
- tīstoklis Teksts, ko glabā satītu šādā veidojumā.
- attēlot Tēlaini pastāstīt (par ko). Aprakstīt, raksturot.
- zīmēt Tēlaini pastāstīt (par ko). Aprakstīt, raksturot.
- tēlot Tēlaini stāstīt, aprakstīt, raksturot (ko).
- taksofons Telefona aparāts sarunām par tūlītēju apmaksu (piemēram, ar monētām, žetoniem, magnētiskām kartītēm).
- teleskatītājs Televīzijas raidījumu skatītājs.
- stājtēlniecība Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem. Stājskulptūra (1).
- stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem. Stājtēlniecība.
- teikt Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā. Sacīt (2).
- sacīt Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā. Teikt (2).
- krāsa Tēlotājas mākslas (parasti glezniecības) izteiksmes līdzeklis, kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
- stājdarbs Tēlotājas mākslas darbs, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- marīna Tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlota jūra, jūrmala, cilvēka darbs, kas saistīts ar jūru. Šī žanra mākslas darbs.
- kuluāri Telpas (pie skatītāju zāles), kur publika var uzturēties pirms izrādēm un citiem pasākumiem vai to starpbrīžos.
- diafilma Tematiski saistītu fotogrāfisku attēlu virkne uz pozitīvas kinolentes (viens no diapozitīvu veidiem).
- rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības.
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, ar cilvēku darbību saistītas pazīmes, īpatnības.
- zona Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (parasti ar cilvēka dzīvi un darbību saistītas) īpatnības.
- Tieces rajons Teritorija, kurā pastāvīgie ekonomiskie un sociālie sakari ir saistīti ar kādu ekonomisku centru.
- iekratīties Tiekot kratītam, ievirzīties (kur iekšā).
- veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu). Rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
- sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (ļaunu kvalitātes pakāpi).
- apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- apstaigāt Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar paša tuvāko apkārtni (piemēram, dzīves, darba vietu).
- tītēties Tiepties, spītēties. Tītīties.
- krimināllieta Tiesas lieta, kas saistīta ar noziegumu.
- tīģeriene Tīģeru mātīte.
- (Aiz)iet postā Tikt (iz)postītam, iznīcinātam.
- aiziet Tikt aizsūtītam, aizgādātam (par pasta sūtījumiem).
- atbalsoties Tikt atbalsotam (par skaņu). Radot atbalsis, izplatīties.
- Pacelties no drupām (arī gruvešiem) Tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
- atrasties Tikt atlicinātam, veltītam (par laiku).
- atskriet Tikt ātri atsūtītam, pēkšņi saņemtam (par ziņu, vēsti u. tml.).
- sasniegt Tikt atsūtītam (adresātam).
- nokavēties Tikt atsūtītam vēlāk par paredzēto laiku (piemēram, par vēstuli, ziņu).
- atnākt Tikt atsūtītam, atgādātam (par pasta sūtījumiem, ziņām u. tml.).
- ierakstīties Tikt ierakstītam (parasti neviļus, negribēti).
- sanākt Tikt iesūtītam, iesniegtam, arī saņemtam (piemēram, par vairākām, daudzām ziņām, informāciju, iesniegumiem, to kopumu).
- iesvētīties Tikt iesvētītam (1), būt par iesvētāmo.
- ieceļot Tikt ievestam, ienestam, iesūtītam.
- paklīst Tikt izplatītam (piemēram, par tekstu).
- iznēsāties Tikt izplatītam, pārnēsātam, nogādātam (daudzās vai visās vietās).
- Iet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
- Aiziet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
- (Aiz)iet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
- aiziet Tikt izpostītam.
- mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
- mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
- Nākt priekšā Tikt izskatītam (piemēram, tiesā).
- Nākt priekšā Tikt izskatītam (piemēram, tiesā).
- kristīties Tikt kristītam (1).
- cirkulēt Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
- notīties Tikt notītam (3).
- Iet zudumā Tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
- (Aiz)iet zudumā Tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
- piesieties Tikt piesaistītam, parasti neviļus, negribēti.
- pienākt Tikt piesūtītam, piegādātam (par pasta sūtījumiem, ziņām u. tml.).
- lēkāt Tikt rakstītam, būt uzrakstītam nelīdzeni, nevienādi (piemēram, par burtiem). Būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
- sadzelstīties Tikt sadzelstītam (2), parasti neviļus, negribēti.
- Krist gūstā Tikt sagūstītam.
- nokrist Tikt spriegi, skarbi izteiktam (par vārdu). Izplatīties netālu, nelielā vietā (par skaņu).
- nākt Tikt sūtītam šurp, atrasties ceļā šurp, arī tikt saņemtam (par sūtījumu).
- iet Tikt sūtītam, atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem).
- Iet pāri Tikt uzskatītam par svarīgāku, vajadzīgāku, pārāku, būt svarīgākam, vajadzīgākam, pārākam (par ko citu).
- Plosta tilts Tilts, kas sastāv no savstarpēji saistītiem peldošiem kokmateriālu veidojumiem.
- Plosta tilts Tilts, kas sastāv no savstarpēji saistītiem peldošiem kokmateriālu veidojumiem.
- attīt Tinot atdalīt (no kā). _imperf._ Tīt nost Notīt.
- attīt Tinot dabūt vaļā (to, ar ko kas ir aptīts, kurā ir satīts). _imperf._ Tīt vaļā.
- notīt Tinot izveidot (piemēram, kamolu). Satīt.
- notīt Tinot noņemt nost (ko aptītu).
- pārtīt Tinot pārvietot (ko uztītu, piemēram, uz citu spoli).
- pietīt Tinot piespiest, pielikt (pie kā, kam klāt). Tinot piesaistīt.
- satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piemēram, dziļu, auklu); tinot izveidot (piemēram, dziju, auklu vēlamajā formā).
- attīt Tinot vaļā, piemēram, iesaiņojumu, atsegt (ko ietītu), atbrīvot no ietinuma.
- iepiņķēt Tinot, sienot u.tml. sasaistīt, arī iepīt.
- kazapīnis Tīruma tītenis.
- kazvija Tīruma tītenis.
- aiztīstīt Tīstot aizsegt, aizklāt (no visām pusēm). _imperf._ Tīstīt ciet.
- ietīstīt Tīstot ietīt.
- attīstīt Tīstot ko vaļā, atklāt, atsegt (ko). _imperf._ Tīstīt vaļā.
- attīstīt Tīstot noņemt (to, kurā kas ir ietīts).
- notīstīt Tīstot noņemt nost (ko aptistitu, aptītu).
- saitēt Tīt (saiti, auklu u. tml.), lai ko saistītu, klātu (ar to).
- risināt Tīt vaļā, raisīt (ko satītu, sapītu).
- vīstīt Tīt, tīstīt, arī saiņot (ko, piemēram, drānā, papīrā).
- tītarmāte Tītaru mātīte, kurai ir mazuli. Tītaru māte.
- Tītaru māte Tītaru mātīte, kurai ir mazuļi. Tītarmāte.
- tītariene Tītaru mātīte.
- lords Tituls, kas saistīts ar dažiem augstiem amatiem (Anglijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- svētki Tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku grupās, cilvēka dzīvē, dabā. Attiecīgā diena, laikposms.
- vagonbūve Transporta mašīnbūves nozare, kas saistīta ar vagonu ražošanu.
- velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm).
- uztrenēt Trenējot, vingrinot attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei (spējas, atmiņu u. tml.).
- uztrenēties Trenējoties, vingrinoties attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei, spējas, atmiņu u. tml.
- triloģija Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- triptihs Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti tēlotājas mākslas darbu) kopums.
- pasiflora Tropu tīteņaugs ar krāšņiem ziediem.
- trusene Trušu mātīte.
- oāze Tuksneša vai pustuksneša vieta, kur ir bagātīga augu valsts, arī attīstīta zemkopība.
- pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.). Arī pamats.
- bajārs Turīgs zemnieks (Latvijā attīstītajā un vēlajā feodālismā).
- ūdenstūrisms Tūrisma veids, kas saistīts ar pārvietošanos ūdens transportlīdzekļos pa ūdenstilpēm.
- pieturēties Turoties (pie kā), atbalstīties (pret to).
- šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
- civilizēt Tuvināt (piemēram, tautu) augstāk attīstītu tautu kultūras līmenim.
- aust Tuvojoties lēktam, izplatīt gaismu, parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
- veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā. Intelektuāli, profesionāli attīstīties.
- medīt Tvarstīt. Gūstīt.
- iztvarstīt Tvarstot sagūstīt (daudzus vai visus).
- satvarstīt Tvarstot sagūstīt, saķert (vairākus, daudzus).
- tverties Tvert (ko), lai pieturētos (pie tā), atbalstītos (pret to).
- Kristalizācijas ūdens Ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
- Kristalizācijas ūdens Ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
- ūdens Ūdeņraža oksīds - šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zilgana krāsa) un kas, parasti šķīdumu, maisījumu sastāvā, ir plaši izplatīta ūdenstilpēs, augsnē, gaisā, organismos.
- Dzelzs priekškars Ugunsizturīga metāla plāksne, ar ko ugunsgrēka gadījumā atdala skatuvi no skatītāju zāles.
- atteka Upes daļa, kas, upei virzienu mainot, palikusi sānis no galvenās straumes un parasti nav vairs ar to saistīta. Vecupe.
- Hidrogrāfiskais tīkls Upju, nepastāvīgu ūdens teču, ar upju sistēmu saistītu ezeru un purvu kopums (kādā apvidū).
- Dieva tiesa Uz reliģiskiem ticējumiem balstīts paņēmiens kāda cilvēka vainas vai nevainības noteikšanai.
- pergaments Uz šāda materiāla uzrakstīts teksts.
- visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
- apkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties).
- uzurķēt Uzbikstīt.
- pasūtīt Uzdot atnest, atvest, atsūtīt (ko).
- uzdzirkstīties Uzdzirkstīt. Uzdzirkstēties.
- zīmuļturis Uzgalis īsu, parasti norakstītu, zīmuļu pagarināšanai.
- vainagot Uzlikt galvā vainagu (1). Apveltīt ar vainagu (1) kā atzinību.
- blenzt Uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
- vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
- ievest Uzņemt, ierakstīt (piemēram, sarakstā, līgumā).
- komanditsabiedrība Uzņēmums (kapitālistiskajās valstīs), kurā dalībnieku viena daļa ar visu savu īpašumu uzņemas visu ar uzņēmumu saistīto risku, bet otra daļa atbild tikai ar uzņēmumā ieguldīto kapitālu.
- darbavieta Uzņēmums, iestāde, kur (cilvēks) ir saistīts algotā darbā.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu).
- aizrakstīt Uzrakstīt (līdz kādai vietai).
- sarakstīt Uzrakstīt (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
- Izlabot kļūdas Uzrakstīt kļūdu labojumu (par skolēnu).
- izkonspektēt Uzrakstīt konspektu (piemēram, iespieddarbam).
- Aizrakstīt priekšā Uzrakstīt paraugam.
- parakstīties Uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu (pilnā vai saīsinātā formā), lai ko apliecinātu, apstiprinātu.
- Aizvērt iekavas Uzrakstīt šīs pieturzīmes otro daļu aiz norobežojamā teksta.
- Atvērt iekavas Uzrakstīt šīs pieturzīmes pirmo daļu norobežojamā teksta priekšā.
- Pārnest vārdu (jaunā rindā) Uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā.
- Pārnest vārdu jaunā rindā Uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā.
- Pārnest vārdu (jaunā rindā) Uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā.
- atrakstīt Uzrakstīt un atsūtīt (piemēram, vēstuli).
- izrakstīt Uzrakstīt un izsniegt dokumentu (kā saņemšanai, iegādei).
- parakstīt Uzrakstīt un izsniegt recepti (medikamentu iegādei un lietošanai). Rakstveidā noteikt (ārstēšanas procedūras, arī analīzes).
- aizrakstīt Uzrakstīt un nosūtīt (vēstuli, paziņojumu u. tml.).
- vizēt Uzrakstīt vīzu (2). Iesniegt (dokumentu) šādas vīzas saņemšanai.
- pavilkt Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi. Uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.).
- izdarīt Uzrakstīt, ierakstīt, pierakstīt. Iiksēt.
- Uzticēt papīram Uzrakstīt, izteikt rakstiski (piemēram, kādas domas, pārdzīvojumus).
- Uzticēt papīram Uzrakstīt, izteikt rakstiski (piemēram, kādas domas, pārdzīvojumus).
- uzskrīvēt Uzrakstīt, parasti īsi, ātri, arī nevīžīgi.
- uzlikt Uzrakstīt, uzgleznot, uzzīmēt u. tml. (uz kā).
- savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
- rinda Uzrakstīti vai iespiesti vārdi, to savienojumi.
- uzlūkot Uzraudzīt, pieskatīt.
- uzskatīt Uzraudzīt, pieskatīt.
- uzritināt Uzrotīt. Uzlocīt.
- atainot Uzskatāmi, tēlaini parādīt, pastāstīt, aprakstīt. Attēlot.
- uzraksts Uzskatāms, parasti īss, informatīvs teksts, kas ir uzrakstīts, izveidots (uz kā, piemēram, plāksnes, plakāta).
- šķirt Uzskatīt (kādu parādību, faktu u. tml.) par atšķirīgu (no kā), nesavienojamu (ar ko).
- noliegt Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu. Arī neatzīt.
- pieņemt Uzskatīt (ko) par nenovēršamu, negrozāmu un būt mierā (ar to).
- nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
- Pievērst uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- (Pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- Veltīt uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- (Pie)vērst (arī veltīt) vērību (arī uzmanību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sakuma momentu.
- nošķirt Uzskatīt par atšķirīgu (no kā).
- identificēt Uzskatīt par identisku.
- Likt blakus (kam) Uzskatīt par līdzvērtīgu (kam).
- niecināt Uzskatīt par mazvērtīgu, nenozīmīgu. Arī pelt.
- Turēt cieņā (arī godā) Uzskatīt par neatbilstošu saviem morālajiem uzskatiem savai morālajai stājai.
- Turēt zem sava goda Uzskatīt par neatbilstošu saviem morālajiem uzskatiem, savai morālajai stājai.
- nosvītrot Uzskatīt par nebijušu. Aizmirst.
- nicināt Uzskatīt par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
- noliegt Uzskatīt par nepieņemamu, neatbilstošu kādām prasībām.
- attaisnot Uzskatīt par pieļaujamu.
- Izsvītrot no dzīves Uzskatīt par pilnīgi nenozīmīgu (piemēram, laika posmu).
- atzīt Uzskatīt par pozitīvu, atzinības cienīgu, arī ievērojamu.
- siet Uzskatīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
- Likt vienlīdzības zīmi (starp ko) Uzskatīt par vienlīdzīgiem.
- Likt vienlīdzības zīmi (starp ko) Uzskatīt par vienlīdzīgiem.
- Likt vienlīdzības zīmi (starp ko) Uzskatīt par vienlīdzīgiem.
- Ierakstīt skurstenī Uzskatīt par zudušu.
- Ierakstīt skurstenī Uzskatīt par zudušu.
- paaugstināties Uzskatīt sevi par pārāku, izpaust savu pārākuma apziņu.
- saukt Uzskatīt, arī atzīt (par ko).
- piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
- turēt Uzskatīt, atzīt (par ko).
- pieņemt Uzskatīt, būt kādās domās (par ko), parasti bez stingra pamatojuma.
- raudzīties Uzskatīt, pieņemt (par ko).
- skatīties Uzskatīt, pieņemt (par ko).
- koncepcija Uzskatu sistēma, kurā tie ir savstarpēji saistīti un izriet cits no cita.
- saspolēt Uztīt (dziju), parasti lielākā daudzumā, uz spoles. Spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
- uzrullēt Uztīt (ko uz ruļļa), izveidot rulli (no kāda materiāla).
- Uztīt dūmu Uztīt smēķēšanai papirosu, cigareti.
- uzspolēt Uztīt uz spoles.
- uzritināt Uztīt virsū (uz kā, kam).
- pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
- manīt Uztvert ar redzi. Redzēt, saskatīt.
- pārvadīt Uztvert un izplatīt tālāk organismā (kairinājumu, impulsu u. tml.).
- ielīst Uzzināt, izpētīt.
- ļeņinisms V. I. Ļeņina revolucionārā mācība, kurā tālāk attīstīts un konkretizēts marksisms imperiālisma un sociālistisko revolūciju apstākļos.
- Zagt dienas Vadīt dienas bezdarbībā, slaistīties. Vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
- vaibstīties Vaibstīt savu seju, tās daļas.
- vaikstīt Vaibstīt.
- vaikstīties Vaibstīties.
- glaudīt Vairāk kārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību. Arī glāstīt.
- aptuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptīt (ar ko).
- ietuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt. Ieģērbt (parasti pārāk siltā apģērbā).
- notuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi notīt (parasti ķermeni, tā daļu). An biezi saģērbt.
- vīstoklis Vairākās kārtās satīts, savīstīts veidojums. Arī tīstoklis. Arī sainis.
- apmutēt Vairākas reizes noskūpstīt.
- apšļakstināt Vairākkārt apšļakstīt.
- bikstīt Vairākkārt ar ko smailu skart, piedurties. Bakstīt, durstīt.
- atsmalstīt Vairākkārt atsmelt. Nosmalstīt.
- durstīt Vairākkārt durt, bakstīt, radot, piemēram, caurumu, bojājumu.
- grūstīties Vairākkārt grūstīt kādu, vienam otru vai citam citu.
- sapluinīt Vairākkārt iesist, parasti stipri. Arī stipri sakratīt (kādu).
- uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu. Vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
- izkārstīt Vairākkārt kārstīt (galvu, kaklu).
- izkārstīties Vairākkārt kārstīties.
- kārstīt Vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.). Staipīt, snaikstīt.
- lēkāt Vairākkārt krasi svārstīties (piemēram, par temperatūru).
- kārstīties Vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.). Snaikstīties.
- apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt. Pacelt un aplūkot (vairākus priekšmetus) pēc kārtas.
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties (parasti ar smailu priekšmetu) un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piemēram, ogles krāsnī).
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt ogles (piemēram, krāsnī).
- bakstīt Vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst. Arī durstīt.
- ierakstīties Vairākkārt rakstot, iemācīties labi rakstīt. Rakstīt, kamēr rakstīšana sāk labi veikties.
- sabakstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīties (1).
- bakstīties Vairākkārt skart. Vairākkārt bakstīt kādu vai skart citam citu. Grūstīties.
- snaikstīt Vairākkārt stiept (piemēram, roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu). Izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
- šūpoties Vairākkārt svārstīties, parasti sāniem lēni, plaši, arī neregulāri.
- šļakstināt Vairākkārt šļakstīt.
- šļakstināties Vairākkārt šļakstīties (1).
- taustīties Vairākkārt taustīt, parasti, ko meklējot, cenšoties ko satvert.
- snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu).
- tīstīt Vairākkārt tīt (1).
- tīņāt Vairākkārt tīt (1). Tīstīt (2).
- tīstīt Vairākkārt tīt (2).
- tīņāt Vairākkārt tīt (2). Tīstīt (1).
- tupuļāt Vairākkārt tupties. Tupstīties.
- izvārstīt Vairākkārt vārstīt cauri (kam), caur (ko).
- vāļāt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi. Valstīt.
- piebikstīt Vairākkārt viegli pieskaroties, parušināt, pagrūstīt, pabīdīt (degošas ogles, pagales).
- ķerstīt Vairākkārt, arī dažādos virzienos ķert. Vairākkārt, arī dažādos virzienos gūstīt. Tvarstīt.
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko). Kulstīt (2).
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju). Spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
- gramstīt Vairākkārt, arī vairākās vietās skart (ar roku), taustīt.
- izgrūstīt Vairākkārt, ļoti grūstīt.
- grābāt Vairākkārt, parasti ne sevišķi enerģiski, grābt (piemēram, siena, labības paliekas). Grābstīt (1).
- purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
- rokraksts Vairākos eksemplāros ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam), kam piemita grāmatas funkcijas un ārējās pazīmes.
- poliekrāns Vairāku ekrānu sistēma vai viens ekrāns savstarpēji saistītu filmas fragmentu vienlaicīgai demonstrēšanai.
- poliptihs Vairāku satura saistītu tēlotājas mākslas darbu (piemēram, gleznu) kopums uz vienas pamatnes vai vairākām pamatnēm.
- harmonija Vairāku skaņu likumsakarīgs apvienojums akordu kopskaņās un to likumsakarīgi saistītas secības.
- atsacīties Vairs neizpildīt (kādas saistības). Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko). Atteikties.
- Vaislas māte Vaislai turēta dzīvnieku mātīte.
- nīkuļot Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem). Arī nīkt (1).
- nīkt Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem). Arī nīkuļot (1).
- neass Vāji attīstīts, arī notrulinājies (piemēram, par prātu, uztveres spējām).
- nīkulīgs Vāji attīstīts, nespēcīgs (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
- nīkulis Vāji attīstīts, nespēcīgs dzīvnieks, augs.
- vārgulis Vāji attīstīts, nespēcīgs dzīvnieks, augs. Nīkulis (2).
- mazattīstīts Vāji attīstīts.
- mālsmilts Vāji saistīts nogulumu iezis - māla un smilts sajaukums, kurā pārsvarā ir smilts daļiņas. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- smilšmāls Vāji saistīts nogulumu iezis - smilts un māla sajaukums, kurā ir 10-30% māla daļiņu. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- oriģinālvaloda Valoda, kurā ir uzrakstīts (kāda teksta) oriģināls [1] (1).
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus.
- vārtīt Valstīt (kādā vielā), lai pārklātu (ar to), tā ka pārklājas (ar to).
- apvalstīt Valstot ko (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu). Apvārtīt, apviļāt.
- kultūrvalsts Valsts ar augsti attīstītu kultūru.
- iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar šķiru, sociālo grupu un nāciju savstarpējām attieksmēm valstī.
- puse Valsts vai valstu grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīta citai valstij vai valstu grupai.
- depozitāre Valsts, valdība, kas glabā starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus, pildot pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
- Atklāt sevi Vaļsirdīgi pastāstīt par savām domām, jūtām u. tml.
- Ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi.
- Ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi.
- Ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi.
- Kratīt sirdi Vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- (Iz)kratīt (visu) (savu) sirdi Vaļsirdīgi visu (iz)-stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- Izkratīt (visu) (savu) sirdi Vaļsirdīgi visu izstāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- valence Vārda (teikuma locekļa) spēja piesaistīt sev citus vārdus (teikuma locekļus).
- samīt Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīdīt (2).
- samīdīt Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi. Samīt (2).
- mīdīt Vardarbīgi pakļaut, postīt.
- Vārda grafiskais attēls Vārds rakstītā veidā.
- Vārda grafiskais attēls Vārds rakstītā veidā.
- stabiņš Vārdu, ciparu u. tml. kopums, kurā tie uzrakstīti viens zem otra.
- sīlis Vārnu dzimtas putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi.
- izvārtīt Vārtīt un pabeigt vārtīt.
- Līgo svētki Vasaras saulgriežu svētīti. Līgosvētki. Jāņi.
- vāvermāte Vāveru mātīte, kurai ir mazuļi.
- ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā).
- kultivēt Veicināt, atbalstīt (kā) pastāvēšanu un attīstību. Būt par cēloni tam, ka (kas) pastāv un attīstās.
- patērēt Veicot ko, iesaistīt darbībā (kādu darba, enerģijas daudzumu).
- rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt, atrast, arī skaitīt (kā daudzumu, vērtību).
- šūt Veidojot diegu šuves, vīles, saistīt (kāda materiāla, piemēram, auduma, ādas, gabalus). Šādā veidā saistot detaļas, elementus, gatavot (ko, piemēram, apģērbu, apavus, to daļas), arī veikt (to) apdari.
- pieaust Veidojot tīklu, piesaistīt (ar to pie kā, kam klāt) - par zirnekli.
- nervs Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kurš sastāv no šķiedru kūlīšiem un kura funkcija ir saistīt centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
- dzīt Veidot (ar virzīšanos saistītā, parasti smagā, darbā).
- montēt Veidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.). Saistīt kopā (gatavas detaļas).
- velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
- starpveids Veids, kas ir saistīts ar diviem vai vairākiem citiem (kā) veidiem.
- komercveikals Veikals, kurā preces pārdod bez kartītēm, par paaugstinātām cenām, pastāvot iedzīvotāju apgādes kartīšu sistēmai.
- Kā no grāmatas Veikli, ātri, arī prasmīgi (runāt, stāstīt u. tml.). Ar labu izpratni, labām zināšanām.
- nolīkņāt Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt.
- nolīkāt Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt. Nolīkņāt.
- burt Veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.
- apkalpot Veikt pienākumus, kas saistīti ar transportlīdzekļu kustību.
- sausvējš Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu relatīvo gaisa mitrumu, lielu mitruma trūkumu.
- Sauss vējš Vējš, kas ir saistīts ar samērā zemu gaisa mitrumu.
- apslēpts Vēl neizpētīts, neizzināts, neatklāts.
- taustīt Vēlīgi apskatīt. Būt vērīgam (par acīm, skatienu).
- pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- Ķert (tukšu) vēju Veltīgi meklēt, gūstīt.
- Ķert tukšu vēju Veltīgi meklēt, gūstīt.
- Ķert (tukšu) vēju Veltīgi meklēt, gūstīt. Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- upurēt Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
- ziedot Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
- dalīt Veltīt (laiku, uzmanību, jūtas u. tml.) reizē vairākiem objektiem.
- dot Veltīt, dāvināt. Ziedot, upurēt.
- atdot Veltīt, ziedot, izlietot (parasti nesavtīgi).
- dāvāt Veltīt.
- dāvināt Veltīt.
- domāts Veltīts, paredzēts (kādam).
- tromboflebīts Vēnas iekaisums, kas ir saistīts ar trombu veidošanos.
- Antīkā verdzība Verdzība, kas bija raksturīga sabiedrībām ar attīstītām preču-naudas attiecībām.
- Patriarhālā verdzība Verdzība, kura saistīta ar naturālo saimniecību un kurai raksturīgs tas, ka vergu īpašnieks un vergs veica darbu kopīgi.
- nopētīt Vērīgi apskatīt, aplūkot, lai ko noskaidrotu.
- aplūkot Vērīgi apskatīt.
- ielūkoties Vērīgi ieskatīties (kur iekšā).
- taustīties Vērīgi skatīties. Būt vērīgam (par acīm, skatienu).
- aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
- lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko).
- nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu). Noskatīt (2).
- ķīķerēt Vērot, skatīties, arī censties ko saskatīt (parasti slepus).
- izvērst Vērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.).
- risināt Vērst plašumā, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.).
- plest Vērst plašumā, izplatīt.
- ritināt Vērst plašumā, turpināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.).
- raudzīties Vērst skatienu (kur, uz ko) - par cilvēkiem. Skatīties (1)
- risināties Vērsties plašumā, attīstīties (par sarunu, domu, tematu u. tml.).
- saplaukt Vērsties plašumā, attīstīties (par vairākām, daudzām parādībām sabiedrībā).
- šurp Vēršoties pie runātāja (piemēram, runāt, skatīties).
- virknēt Vērt, saistīt virknē (2).
- nolūkot Vērtējoši apskatīt, noskatīt.
- nomērīt Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm).
- nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm). Nomērīt (3).
- Ar skatienu (arī skatu, acīm) mērīt (arī mērot) Vērtējot pētījoši apskatīt.
- Ar skatienu (arī skatu, acīm) mērot (arī mērīt) Vērtējot pētījoši apskatīt.
- Ar skatienu (arī ar skatu, acīm) mērīt (arī mērot) Vērtējot pētījoši apskatīt.
- Ar skatu (arī ar skatienu, acīm) mērīt (arī mērot) Vērtējot pētījoši apskatīt.
- Mēroties skatieniem Vērtējot pētījoši skatīties vienam uz otru, citam uz citu.
- Mēroties skatieniem Vērtējot, pētījoši skatīties citam uz citu.
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam). Uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
- Likt piecnieku, četrinieku utt. (arī pieci, četri utt.) Vērtēt sekmes ar atzīmi pieci, četri utt. un rakstīt to.
- Likt atzīmi Vērtēt sekmes ar kādu atzīmi un rakstīt to.
- savervēt Vervējot iesaistīt (cilvēkus) kādā organizācijā, pasākumā, darbā u. tml. Vervējot izveidot (cilvēku grupu).
- sludināt Vēstīt (ko), parasti svinīgi, pacilāti. Arī cildināt.
- jundīt Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos).
- pasaka Vēstītājas folkloras sacerējums, kam ir raksturīga fantastika. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.
- teika Vēstītājas folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kuram piemīt izziņas raksturs. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.
- Vēstuļu kastīte Vēstuļkastīte.
- virsbūve Vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
- varoņteika Vēsturiskā teika, kurā vēstīts par kādu varoni - vēsturisku personu.
- pārvētīt Vētīt (ko) visu, viscaur. Vētīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- izvētīt Vētīt un pabeigt vētīt.
- niekot Vētīt.
- siļķe Vidēji liela siļķu dzimtas zivs ar slaidu ķermeni, zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vāji attīstītiem zobiem.
- hronika Viduslaikos - vēstures apcerējumu veids, kur vēsturiskie notikumi aprakstīti hronoloģiskā secībā. Šāds vēstures apcerējums.
- izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases). Izvaibstīt.
- pieturēt Viegli satvert ar roku un atbalstīt (kādu).
- trīcēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
- trīsēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
- līgoties Viegli svārstīties, šūpoties (kādu spēku iedarbībā).
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt. Viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
- virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piemēram, par gaisu). Būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
- sorbāts Viela, kas tiek saistīta sorbcijas procesā.
- Gaismas izkliede Vielai caurejošas gaismas vājināšanās, kas saistīta ar to, ka daļa gaismas staru maina savu virzienu, nezaudējot enerģiju.
- līmenis Viena no savstarpēji (parasti hierarhiski) saistītām sistēmām (zinātniskajā pētniecībā).
- Vienlīdzīgi palīgteikumi Viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- Vienlīdzīgi teikuma locekļi Viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistījumā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- paaudze Vienā un tai pašā laikposmā ar ko kopēju saistīts, pēc vecuma samērā tuvs cilvēku kopums.
- mezgls Vienā vietā, teritorijā koncentrētu, savstarpēji saistītu objektu (piemēram, celtņu, telpu, mehānismu, ierīču) kopums.
- šķetere Vienādos lokos satītas dzijas, pavedienu kopums.
- instrumentācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- orķestrācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana orķestrim. Instrumentācija (2).
- plūst Vienmērīgi izplatīties (par gaismu). Pakāpeniski iestāties (piemēram, par krēslu).
- plūst Vienmērīgi izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
- plūst Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
- liedēt Vienot, saistīt (cilvēkus).
- lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus drāmai un epikai), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā.
- drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi, kuri rakstīti personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
- Garais stāsts Viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
- arguments Viens no funkcionālā sakarībā saistītajiem mainīgajiem lielumiem, pēc kura atrod otro mainīgo lielumu. Neatkarīgais mainīgais lielums.
- katolicisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Rietumeiropā 9. gadsimtā un ir izplatīts galvenokārt Rietumeiropā un Latīņamerikā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- sērija Vienveidīgs, arī ar kopējām pazīmēm saistīts (piemēram, ražojumu, izdevumu), parasti secīgs, kopums, virkne.
- seriāls Vienveidīgu vai ar kopīgu pazīmi saistīta parādību, darbību u. tml. virkne.
- vija Vienveidīgu, parasti cits ar citu saistītu, priekšmetu virkne.
- stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās (izrādes, braukšanas u. tml. laikā).
- Svētā vieta Vieta, kas ir saistīta ar dieva, dievu vai svēto darbību un kļuvusi par pielūgsmes objektu.
- pilene Vieta, kas tiek uzskatīta par pilskalnu, bet kam nav tā raksturīgo pazīmju.
- postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās. Tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas, graušanas.
- slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
- Piederības vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
- Piederības vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
- savīt Vijot savienot, sasaistīt.
- vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml. Šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
- vīkšķīt Vīkstīt (1).
- vīkšķīties Vīkstīties (1).
- vīkšķīties Vīkstīties (2).
- savīkstīt Vīkstot iesaiņot, arī satīt (ko, piemēram, drānā, papīrā).
- ievilināt Vilinot iesaistīt (piemēram, sarunā, kādā pasākumā).
- (Ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) Vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
- (Ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) valgos (biežāk tīklos) Vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
- Vilināt (arī vilkt) (savos) tiklos (retāk valgos) Vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
- Vilkt (arī vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) Vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
- Ievilināt (arī ievilkt) (savos) tīklos (retāk valgos) Vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
- Ievilkt (arī ievilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) Vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu), sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
- vilkumāte Vilku mātīte, vilcene.
- vilcene Vilku mātīte.
- vilkvālīte Vilkvālīšu dzimtas lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem.
- izviļāt Viļāt un pabeigt viļāt. Arī izvārtīt (2).
- pārviļņot Viļņojot pārvietoties, izplatīties (uz citu vietu).
- sapīties Viļoties, tinoties u. tml., sasaistīties. Arī samudžināties.
- diktāts Vingrinājums pareizrakstībā - skolotāja diktēta teksta rakstīšana. Arī uzrakstītais teksts.
- solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas. Attiecīgais mācību priekšmets.
- ūdensvīrs Vīrietis, kura nodarbošanās ir saistīta ar jūrniecību, ūdenstilpēm.
- izvirpuļot Virpuļojot izplūst, izplatīties.
- tā Virsteikumā norāda uz laika momentu, laikposmu, kas saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laika momentu, laikposmu.
- tad Virsteikumā norāda uz laikposmu, laika momentu, kas ir saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laikposmu, laika momentu vai ko konkretizē laika apstākļa palīgteikums.
- rapsodija Virtuozs, tematiski attīstīts instrumentāls skaņdarbs fantāzijas formā par tautas mūzikas, arī oriģinālskaņdarbu tēmām.
- Vīrusu hepatīts Vīrushepatīts.
- priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
- šurp Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
- pacelt Virzīt un pabeigt virzīt augšup, parasti pa gaisu. Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, izplatās un pabeidz virzīties, izplatīties augšup, parasti pa gaisu.
- šķelt Virzīties (kādā vidē), pārvarot (tās) pretestību. Izplatīties (kādā vidē).
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Virzīties ļoti lēni. Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- urbties Virzīties, izplatīties (kur, cauri kam) - piemēram, par gaismas staru.
- spraukties Virzīties, izplatīties (pa ko Šauru) - par vēju, dūmiem u. tml.
- vēdīt Virzīties, izplatīties (par gaisa plūsmu).
- līst Virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
- nosēsties Virzīties, izplatīties gaisā lejup un sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par sniegu, putekļiem u. tml.
- tikt Virzīties, izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) - piemēram, par vielām, parādībām dabā.
- vēdināties Virzīties, izplatīties, parasti, vēdinot (ko) - par gaisu.
- stiepties Virzīties, pārvietoties, arī izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
- zvāļoties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos. Zvalstīties (1).
- saķerties Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
- kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties. Virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
- sēklaugi Visaugstāk attīstītie augi, kuru raksturīga pazīme ir sēklu veidošanās.
- zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu. Šīs klases dzīvnieki.
- izstutēt Viscaur atbalstīt (1).
- podagra Vispārēji vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to nogulsnēšanas, piemēram, locītavās, zemādā.
- sasaistītība Vispārināta īpašība --> sasaistīt (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- te Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: tur (2).
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: te [1] (2).
- Darba dzīve Viss, kas saistīts ar darbu, darba procesu.
- Darba dzīve Viss, kas saistīts ar darbu, darba procesu.
- pārvīstīt Vīstīt vēlreiz, no jauna.
- vīkstīt Vīstīt.
- vīkstīties Vīstīties (1).
- vīkstīties Vīstīties (2).
- apvīstīt Vīstot (ap ko, kam apkārt), aptīt.
- atvīstīt Vīstot (ko) vaļā, atklāt, atsegt (ko). _imperf._ Vīstīt vaļā.
- apvīstīt Vīstot aptīt (ar ko).
- savīstīt Vīstot iesaiņot, arī satīt (ko, piemēram, drānā, papīrā).
- ievīstīt Vīstot ietīt (kur iekšā).
- savīstīt Vīstot satīt.
- atvīstīt Vīstot vajā, noņemt (to, kurā kas ir ietīts).
- vītiņš Vītītis.
- ārija Vokāls skaņdarbs (ar lirisku vai dramatisku saturu), kas rakstīts solistam ar orķestra pavadījumu (parasti operas, oratorijas, kantātes sastāvdaļa).
- puszābaki Zābaki ar stulmiem, kas sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
- zaķene Zaķu mātīte.
- amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, parasti puslokā celtām skatītāju vai klausītāju vietām.
- zeltgalvītis Zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mazs dziedātājputns, kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena.
- iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).
- kapzeķes Zeķes, kas sniedzas līdz potītes locītavai vai mazliet pāri tai. Īsās zeķes.
- īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
- zeltots Zeltains. Zeltīts (2).
- nozeltīt Zeltīt un pabeigt zeltīt.
- pārzeltīt Zeltīt vēlreiz, no jauna.
- zeltot Zeltīt.
- tantrisms Zemākajās kastās izplatīts budisma un hinduisma virziens, kam ir raksturīga rituālu noslēgtība, saistība ar jogismu.
- teritorija Zemes (arī citu planētu) virsas daļa (ar sauszemi, ūdeņiem, gaisa telpu, zemes dzīlēm), kurā ir izplatīta kāda dabas parādība vai ar cilvēka dzīvi un darbību saistīta parādība vai kura pieder noteiktai valstij, iestādei, organizācijai, personai u. tml. un kurai ir noteiktas robežas un platība.
- bazalts Zemes garozā plaši izplatīts blīvs vulkānisks iezis, parasti melnā vai tumšpelēkā krāsā.
- tehnosfēra Zemeslodes daļa, kurā noris saimnieciskā, parasti ar tehnikas izmantošanu saistītā, darbība, arī zemeslodes daļa, kuru ietekmē šāda darbība.
- dzalkstīt Zibēt, laistīties.
- grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
- primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks). Šīs kārtas īpatņi.
- pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu. Šīs kārtas dzīvnieki.
- ziedbulta Ziedbultīte.
- ķekaronis Ziedkopa (piemēram, vārpa, ķekars, čemurs), kam attīstīta viena galvenā, garumā augoša ass, uz kuras veidojas ziedi no apakšas uz augšu.
- Ziedu ķekars Ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem (piemēram, ievām, jāņogām).
- Atdot sevi (visu) Ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
- Atdot sevi visu Ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
- Sēdošs zieds Zieds ar vāji attīstītu ziedkātu vai bez ziedkāta.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos, galvenokārt tundrā, izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai piemērotām kājām.
- svaidīt Ziežot (piemēram, ar eļļu), arī slakot (piemēram, ar ūdeni), svētīt.
- ziloņmāte Ziloņu mātīte, kam ir mazulis.
- cena Zīmīte (arī metāla, plastmasas u. tml. plāksnīte), uz kuras uzrakstīta šāda vērtības izteiksme.
- Vidējā izglītība Zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas ļauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē.
- tehnoloģija Zinātnes nozare, kas pētī izejvielu, materiālu, pusfabrikātu, izstrādājumu īpašību pārmaiņas ražošanas procesā. Atziņu, metožu kopums (kādā ražošanas nozarē), kas saistīts ar rūpnieciskajiem procesiem, kuros kvalitatīvi pārveidojas apstrādājamais objekts. Arī attiecīgo pārmaiņu, procesu kopums.
- apgaismotājs Zinātnes un kultūras izplatītājs.
- Kabineta zinātnieks Zinātnieks, kas ir vāji saistīts ar praksi.
- Sarkanā grāmata Zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas un pasugas, sniegti dati par tām.
- patentzinības Zinātņu nozare, kas pētī (piemēram, informatīvos, juridiskos, ekonomiskos, psiholoģiskos) darbību aspektus, kuri ir saistīti ar izgudrojumu, kā arī ar cita veida rūpniecisko īpašumu tiesisko aizsardzību.
- ķēve Zirgu mātīte.
- zvārot Zvalstīt.
- zvāroties Zvalstīties (1).
- iezvanīt Zvanot pavēstīt par (reliģiskas ceremonijas) sākumu.
- izzvanīt Zvanot pavēstīt par reliģiskas ceremonijas beigšanos.
- tralēt Zvejot ar trali (1). Pētīt, meklēt ar trali.
- dziedātājputns Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar attīstītu balss aparātu.
- starpžanrs Žanrs, kas ir saistīts ar diviem vai vairākiem citiem žanriem.
- radiožurnālistika Žurnālistika, kas ir saistīta ar radiofoniju.
tīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV