Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
divbalsīgs
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Tāds, ko vienlaicīgi veido, rada divas balsis.
PiemēriDivbalsīgs sauciens.
2.mūz. Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts divām balsīm, tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic divi izpildītāji.
PiemēriDivbalsīga fūga.
2.1.Tāds (ansamblis), kas izpilda šādus skaņdarbus.
Piemēri..[korus] var klasificēt pēc balsu skaita - unisonie kori, divbalsīgie, trīsbalsīgie, četrbalsīgie.. kori.
Avoti: