ietīties
ietīties -tinos, -tinies, -tinas, pag. -tinos
1.Refl. → ietīt.
PiemēriIetīties villainē.
- Ietīties villainē.
- Viņš katru dienu aizvien ilgāk, segā ietinies, nosēž atzveltnē pie stūra loga.
- ..šķūnī ienāca brezenta apmetnī ietinies cilvēks.
- Es sajutu vēsumu ložņājam gar pleciem un piecēlos. Ietinusies lakatā, izgāju dārzā.
- pārn. Lapu kažokos ietinas eži..
- pārn. Vakarā jūra ietinas melnā, viltīgā plīvurā.
- pārn. Bērzi pie vārtiņiem, ietinušies tikko caurredzamās, vētras svaidītās sniega mežģīnēs,.. mētāja zarus.
- pārn. Tumst. Pilsēta ietinas pabālā spuldžu gaismas lakatā.
1.1.Iepīties, sapīties (parasti tīklā).
PiemēriMuša ietinusies zirnekļa tīklā.
- Muša ietinusies zirnekļa tīklā.
- ..izcilāja visas tinas, izlasīja ietinušos līņus..
1.2.pārn. Tikt apņemtam no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms vai nav saskatāms. Būt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā).
PiemēriPēkšņi dzimtās zemes krasts sāka ietīties dūmakā.
- Pēkšņi dzimtās zemes krasts sāka ietīties dūmakā.
- Alīda sēž krēslā, ietinusies dūmu mākonī.
- Karavīru kolonna ietinās kāju saceltajos sarkanajos putekļos.
- Visa apkārtne ietinās lietus strūklās un tumsā..
Avoti: 3. sējums