ietīt
ietīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu; trans.
1.Tinot (ko) visapkārt, ietvert (tajā).
PiemēriIetīt maizi papīrā.
- Ietīt maizi papīrā.
- Ietīt bērnu autiņos.
- ..viņš nolika uz galda linu drēbē ietītu vīstokli.
- No meitenes piedurknes plūst [lietus] straumītes, bet pergamentā ietītais nesamais sauss.
- Baumanis ietina labi manas kājas kažokā..
- pārn. ..mātes māsa.. tā ietina viņu savā prieka un gādības tīklā, ka izraisīties nebij iespējams.
- pārn. Patīkams silts nogurums ietina locekļus kā mātes lakatā.
- pārn. Skumjas kā melns, biezs mākonis ietina viņa mazo sirdi..
- ..Ernests nevērīgi uzmeta uz galda mazu samīti, atplēsa brūno ietinamo papīru..
Stabili vārdu savienojumiIetinamais papīrs.
- Ietinamais papīrs — Iesaiņojamais papīrs.
1.1.pārn. Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
Piemēri..Es sēžu uz krasta, un migla Mani dziļi ietin un sedz.
- ..Es sēžu uz krasta, un migla Mani dziļi ietin un sedz.
- ..laiks atkal bija miglains un tīrumus ietina no purva kāpjošā dūmaka..
- Rati lēnām tuvojās, ietīti pelēkā putekļu mākonī.
- Puķu pudurīši zālē jau ietīti novakara tumsā, un grūti pateikt to krāsu.
Avoti: 3. sējums