ietīties
ietīties -tinos, -tinies, -tinas, pag. -tinos
1.Refl. → ietīt.
PiemēriIetīties villainē.
1.1.Iepīties, sapīties (parasti tīklā).
PiemēriMuša ietinusies zirnekļa tīklā.
1.2.pārn. Tikt apņemtam no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms vai nav saskatāms. Būt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā).
PiemēriPēkšņi dzimtās zemes krasts sāka ietīties dūmakā.
Avoti: 3. sējums