draudīgs
draudīgs -ais; s. -a, -ā
draudīgi apst.
1.Tāds, kurā izpaužas draudi1.
PiemēriDraudīga pavēle.
- Draudīga pavēle.
- Draudīgi žesti.
- ..[kāds vīrs] dzinās pakaļ diviem aizbēgošiem zēniem. Draudīgi viņš vicināja spieķi pa gaisu..
- «Tātad neizpildīji plānu?» draudīgi viņš noprasīja.
- Garās kaķa ūsas un dīvaino vaigu bārdu draudīgi izslējis, nikni vēzēdams strupo asti.., lūsis brīdi klausījās..
2.Tāds, kas var izraisīt briesmas, nelaimi.
PiemēriDraudīga jūra.
- Draudīga jūra.
- Draudīgi lielgabalu stobri.
- No kuģa klāja bija redzama tikai miglā ietīta jūra un draudīgi, pelēkzili viļņi..
- Bet no jūras apvāršņa augšup kāpj draudīgi, ogļmelni mākoņi, un brīžiem baigi plaiksnī zibens svītras, kā priecinot, kā ļaunu vēstot...
2.1.Tāds (cilvēks), no kura var sagaidīt bargu rīcību.
PiemēriPuisēna priekšā stāvēja skolotājs, stingrs, draudīgs, bargs.
- Puisēna priekšā stāvēja skolotājs, stingrs, draudīgs, bargs.
2.2.Tāds, pēc kura var nojaust iespējamās briesmas, nelaimi.
PiemēriDraudīgs klusums.
- Draudīgs klusums.
- Mežs abās ceļa malās bija kļuvis draudīgi melns, koki stāvēja mēmi, nekustīgi, it kā slēpdamies tumsā.
2.3.Saistīts ar iespējamām briesmām, nelaimi.
PiemēriDraudīga situācija.
- Draudīga situācija.
- Draudīgi apstākļi.
Avoti: 2. sējums