drastisks
drastisks -ais; s. -a, -ā
drastiski apst.
1.Tāds, kurā izpaužas nebēdība, jautrība, pārgalvība, arī draiskulība.
PiemēriDrastisks humors.
- Drastisks humors.
- Drastiska izturēšanās.
- ..[māksliniekam] patīk vitāls, spēcīgs, darba rosmes un drastiska prieka pilns varonis.
- ..Skudra vēl atgādināja norunu, uz ko Juris drastiski atsvieda: «..nemaz neesmu domājis atteikties!»
- ..stāsts beidzas drastiski noveliski ar satrauktas nopietnības pilnu humoru.
1.1.Tāds, kura saturā ir nebēdība, jautrība, pārgalvība.
PiemēriDrastiska dziesma.
- Drastiska dziesma.
- Ģirts.. dungoja līdzi radio atskaņoto drastisko melodiju..
1.2.Nebēdīgs, jautrs, pārgalvīgs, arī draiskulīgs.
PiemēriDrastisks jauneklis.
- Drastisks jauneklis.
Avoti: 2. sējums