Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
draudīgs
draudīgs -ais; s. -a, -ā
draudīgi apst.
1.Tāds, kurā izpaužas draudi1.
PiemēriDraudīga pavēle.
2.Tāds, kas var izraisīt briesmas, nelaimi.
PiemēriDraudīga jūra.
2.1.Tāds (cilvēks), no kura var sagaidīt bargu rīcību.
PiemēriPuisēna priekšā stāvēja skolotājs, stingrs, draudīgs, bargs.
2.2.Tāds, pēc kura var nojaust iespējamās briesmas, nelaimi.
PiemēriDraudīgs klusums.
2.3.Saistīts ar iespējamām briesmām, nelaimi.
PiemēriDraudīga situācija.
Avoti: 2. sējums