draņķis
draņķis -a, v.; sar.
1.Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets.
PiemēriTā bij Līču Mārtiņa.. dāvinātā pēperkoka [piparkūkas] sirds. Bezgala pretīga tā gulēja klēpī,.. pat pirkstu piedurt negribējās. Bet jāpiedur vien bij, nevarēja taču ļaut visādiem draņķiem mētāties pa lādi.
- Tā bij Līču Mārtiņa.. dāvinātā pēperkoka [piparkūkas] sirds. Bezgala pretīga tā gulēja klēpī,.. pat pirkstu piedurt negribējās. Bet jāpiedur vien bij, nevarēja taču ļaut visādiem draņķiem mētāties pa lādi.
- ..kāds zēns.. sauca: «Apmeklējiet.. Klāva Luņķa gleznu izstādi!» - «Jā, grūdīs jau naudu par viņa draņķiem!» kāds pūlī norūca un nospļāvās.
1.1.Nepatīkami nokrišņi (lietus, arī lietus ar sniegu).
PiemēriKult dienu un nakti nozīmētu labību sapūdēt.. Lietus... Kas der sausā laikā, tas neder šādā draņķī.
- Kult dienu un nakti nozīmētu labību sapūdēt.. Lietus... Kas der sausā laikā, tas neder šādā draņķī.
- Daža nedēļa vēl pagāja, un vēlais rudens ar visiem saviem draņķa laikiem bij jau klāt.
1.2.vienk. Nelietis (par cilvēku). Ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
Piemēri«Slimu cilvēku sist! Draņķi!» ļauni iesaucas Rūdis.
- «Slimu cilvēku sist! Draņķi!» ļauni iesaucas Rūdis.
- ..[putns] sāka dziedāt tā, ka ne gulēt nevarēja dabūt... Tāds draņķis jau tev izposta pašu gardāko pēcpusdienas miegu.
Avoti: 2. sējums