draņķis
draņķis -a, v.; sar.
1.Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets.
PiemēriTā bij Līču Mārtiņa.. dāvinātā pēperkoka [piparkūkas] sirds. Bezgala pretīga tā gulēja klēpī,.. pat pirkstu piedurt negribējās. Bet jāpiedur vien bij, nevarēja taču ļaut visādiem draņķiem mētāties pa lādi.
1.1.Nepatīkami nokrišņi (lietus, arī lietus ar sniegu).
PiemēriKult dienu un nakti nozīmētu labību sapūdēt.. Lietus... Kas der sausā laikā, tas neder šādā draņķī.
1.2.vienk. Nelietis (par cilvēku). Ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
Piemēri«Slimu cilvēku sist! Draņķi!» ļauni iesaucas Rūdis.
Avoti: 2. sējums