draņķīgs
draņķīgs -ais; s. -a, -ā
draņķīgi apst.; sar.
1.Ļoti slikts, nejauks (parasti par priekšmetiem).
PiemēriMakšķeres bija draņķīgas.. Nomizotie lazdas kāti locījās kā niedres, auklas vienos mezglos, āķi biezi un sarūsējuši.
1.1.Par laika apstākļiem.
PiemēriPagāja vēl dažas dienas, un laiks kļuva draņķīgs. Pūta auksti rīta vēji, līņāja smalks lietelis, un pa reizei nopārsloja sniegs.
Avoti: 2. sējums