dramatisms
dramatisms -a, v.; parasti vsk.
1.Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
PiemēriSižeta dramatisms.
2.Vispārināta īpašība → dramatisks5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKara notikumu dramatisms.
Avoti: 2. sējums