Goda vārds
Goda vārds
1.Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu. Patiesi.
PiemēriManī kaut kas saviļņojās. Ilgi krājies, tas plūda pāri malām, un, goda vārds, pats nezinu, kā iznāca... es noskūpstīju viņu.
- Manī kaut kas saviļņojās. Ilgi krājies, tas plūda pāri malām, un, goda vārds, pats nezinu, kā iznāca... es noskūpstīju viņu.
- Uz sliekšņa stāv Siliņš, piesarcis, laimīgs un sauc: «Pavasaris, kaptein! Goda vārds, kas to varēja iedomāties!»
2.Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
Piemēri«Es jums neprasu nekādu parāda zīmi. Ticu jūsu goda vārdam..»
- «Es jums neprasu nekādu parāda zīmi. Ticu jūsu goda vārdam..»
3.novec. Uzvārds, arī vārds. Godavārds (2).
Piemēri«Kāds būtu jūsu goda vārds?» Pēteris jautāja - ..«Mani sauc Kārli Ziediņu.»
- «Kāds būtu jūsu goda vārds?» Pēteris jautāja - ..«Mani sauc Kārli Ziediņu.»