Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uztīties
uztīties parasti 3. pers., -tinas, pag. -tinās
Refl. → uztīt.
PiemēriJa jūra spēcīgi viļņojas, tad motorus pilnīgi aptur, lai uz [kuģa] skrūves neuztītos tīkli.
Avoti: 8. sējums