uztīt
uztīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu; trans.
1.Tinot (piemēram, diegu), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
PiemēriUztīt diegu uz saivas.
1.1.Tinot (piemēram, dziju), pārklāt, piepildīt (ar to, piemēram, spoli).
Piemēri..gadījās, ka dzija bija savērpta raibu raibā, spoles netika uztītas, kā nākas.
1.2.Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
Piemēri..izvilku savu tabakas dozi un uztinu kārtīgu ļuļķi.
Stabili vārdu savienojumiUztīt dūmu.
Avoti: 8. sējums