vingrs
vingrs -ais; s. -a, -ā
vingri apst.
1.Tāds, kas ir fiziski attīstīts, veikls, elastīgs (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriVingrs augums.
- Vingrs augums.
- Parādījās arī citi viesi. Šarlene griezās ap tiem kā atspole, atkal atsperīga un vingra..
- ..Anna bija skaista sieva, viņa izskatījās tik jauna, ..bija vingra, cēla un lokana..
- «Mani locekļi bija vingri un viegli, un miesa it kā bez smaguma.»
- Zanda savilka ciešāk priekšauta saites ap vingro vidukli..
1.1.Veikls, viegls, arī drošs – par kustībām, gaitu.
PiemēriVingra gaita.
- Vingra gaita.
- ..viņa vingri pārkāpa ķeizarkroņiem dobē un uzšūpojās uz palodzes ar vienu atspērienu.
- Vecamtēvam rokās bija groziņš, viņš liecās pēc āboliem vingri kā jauneklis..
- Te aizmugurē ieskanas steidzīgi, vingri soļi, ar kādiem mēdz iet pašapzinīgi, spara pilni cilvēki.
Avoti: 8. sējums