Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vingrums
vingrums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vingrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJaunas.. vingrotājas grācija, vingrums un meistarība iejūsmināja čempionāta dalībniekus.
Avoti: 8. sējums