Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vīnkopis
vīnkopis -pja, v.
vīnkope -es, dsk. ģen. -pju, s.
Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību. Vīnkopības speciālists.
PiemēriEs nejūtu vīna garšu Saldu, skurbīgi rūgtu, Bet redzu tā ķekaru smagu, Daiļas vīnkopes plūktu.
Avoti: 8. sējums