Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzstatīt
uzstatīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Novietot, uzcelt, parasti stāvus.
PiemēriViņš.. atsēdās atzveltnes krēslā pie galda. Atvēra nelielu atvilktni, izņēma iegarenu spoguli, uzstatīja priekšā.
Avoti: 8. sējums