versmot
versmot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.parasti 3. pers. Izplatīt ļoti stipru karstumu. Būt ļoti karstam.
PiemēriSaule versmo.
- Saule versmo.
- Versmojoša tveice.
- ..Es uz māju pusi lēnām klejoju, Versmoja zem kājām ceļa smilts.
- Saule... Putekļi... Versmojošs gaiss... Vēl nekad nav tik vareni šķaudīts!
1.1.Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
PiemēriNo plīts versmoja virsū karstums..
- No plīts versmoja virsū karstums..
1.2.pārn. Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
PiemēriSiltajā.. vējā versmoja vienīgi smaržas. O, kas tā bija par nakti! No visvisādiem rūgtiem un saldiem aromātiem nakts bija pavisam dulla.
- Siltajā.. vējā versmoja vienīgi smaržas. O, kas tā bija par nakti! No visvisādiem rūgtiem un saldiem aromātiem nakts bija pavisam dulla.
2.Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli. Būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
Piemēri..Sāpju dzelta, sirds lai versmo pilna alku.
- pārn. ..Sāpju dzelta, sirds lai versmo pilna alku.
Avoti: 8. sējums