vērsties1
vērsties vēršos, vērsies, vēršas, pag. vērsos; refl.
1.Refl. → vērst [1] (1). Tikt vērstam.
PiemēriRoka vēršas uz augšu.
1.1.Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
Piemēri«Vai tad tu nezini: labāk zem veca vīra bārzdas [bārdas] nekā zem jauna puiša - maizes pātagas!» Liene atcirta pretī un vērsās uz durvīm.
2.Refl. → vērst [1] (2). Tikt vērstam.
PiemēriDomas vēršas uz nākotni.
2.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
Piemēri«Neejiet taču, pagaidiet brītiņu!» viņš gluži izmisis vērsās pie manis.
2.2.Tikt vērstam (par acīm, skatienu).
PiemēriEdgars reizēm paceļ acis, bet Ainas skatiens vienmēr vēršas prom..
3.savienojumā ar «pret» Izturēties, rīkoties draudīgi, naidīgi (pret kādu, pret ko).
Piemēri«..pret ko vērsies Dievs, to netaupa arī cilvēki.»
3.1.Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) — par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
PiemēriTo, pret kuru vēršas Matusēviča īgnums, tas neuzdrošinās vārdā saukt..
Avoti: 8. sējums