Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vēršacs
vēršacs -acs, dsk. ģen. -acu, s.; kul.
No vienas puses apcepta, nesajaukta ola.
PiemēriMamma piesolījusi piena putru un ceptu vēršaci..
  • Mamma piesolījusi piena putru un ceptu vēršaci..
  • ..uz pannas taukvielā izcep olas. «Vēršacis» liek uz katras gaļas šķēles.
Avoti: 8. sējums