vērt
vērt veru, ver, ver, pag. vēru; trans.
1.Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
PiemēriDurvis, pa kurām viņi toreiz gājuši, neviens nav vēris, tās stāv tāpat, atbalstītas ar dēļu galu, kuru Lūsis toreiz aizlika priekšā, lai vējš neatsit vaļā.
- Durvis, pa kurām viņi toreiz gājuši, neviens nav vēris, tās stāv tāpat, atbalstītas ar dēļu galu, kuru Lūsis toreiz aizlika priekšā, lai vējš neatsit vaļā.
- Un tā, nekādā skaidrībā neticis, Ervīns ver dārza vārtiņus, noskaities pats uz sevi un visu pasauli.
- «Šoreiz labvakar!» saka Vilnis, pats vērdams durvis plaši vaļā..
- Ver durvis klusāk ciet, lai nesatrūkstas miers..
Stabili vārdu savienojumiVērt durvis.
- Vērt durvis idioma — 1. Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).2. Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
1.1.Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
PiemēriVērt kastes vāku.
- Vērt kastes vāku.
- Vērt aizkarus ciet.
- Vērt somu vaļā.
- Tūliņ vērs priekškaru un sāks to lugu tēlot..
- Es sēžu pie vaļēja autobusa loga, un man nenāk ne prātā vērt to ciet..
- Ver māte vaļā savu pūra tīni..
- pārn. Tikai tas, kurš savu sirdi Nav līdz galam vaļā vēris, Tas nav bērzu birzī bijis, Tas nav bērzu sulu dzēris.
Stabili vārdu savienojumiVērt vaļā maku.
- Vērt vaļā maku idioma — Sākt kārtot maksājumus.
1.2.Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts. Šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu. Būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
PiemēriBet rīts pēc rīta aust vien tukšs un bāls, Mēs velti gaidās gurdos plakstus veram: Tas spožais brīnums vēl arvienu tāls...
- Bet rīts pēc rīta aust vien tukšs un bāls, Mēs velti gaidās gurdos plakstus veram: Tas spožais brīnums vēl arvienu tāls...
- Es plati acis veru, lai garām nepalaistu Ne avotu, kur dzeru, ne upes līci skaistu.
- ..miegs pret prāta gribu daudziem jau ver ciet acu plakstiņus.
- ..nāvīgs nogurums vēra acis ciet un galvu lieca uz krūtīm.
Stabili vārdu savienojumiVērt muti.
- Vērt muti idioma — Sākt runāt.
1.3.parasti savienojumā ar «vaļā», «ciet» Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu). Šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu).
PiemēriVērt vaļā laikrakstu.
- Vērt vaļā laikrakstu.
- Vērt grāmatu ciet.
Stabili vārdu savienojumiVērt (arī šķirt) jaunu lappusi.
- Vērt (arī šķirt) jaunu lappusi idioma — Sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
1.4.Kļūt tādam, kam plaukst (kas, parasti ziedi).
PiemēriĀbeles un bumbieres, kas kavēdamās bija sākušas vērt ziedus, tos pazaudēja pāris dienās.
- Ābeles un bumbieres, kas kavēdamās bija sākušas vērt ziedus, tos pazaudēja pāris dienās.
- ..tikai ap māju drupām redz vārgus krūmus, kas nevar izšķirties, vai lapot un vērt ziedus vai nīkuļot un kalst.
1.5.pārn. Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
Piemēri..Elza nolaida darbu klēpī un sapņainām acīm ielūkojās gala logā, kas vēra skatu uz Ventu.
- ..Elza nolaida darbu klēpī un sapņainām acīm ielūkojās gala logā, kas vēra skatu uz Ventu.
2.Virzīt (ko tievu, plakanu, piemēram, pavedienu) cauri (kā spraugai, caurumam).
PiemēriVērt adatas acī diegu.
- Vērt adatas acī diegu.
- Liljena vēra adatā jaunu pavedienu.
- ..no rīta līdz vakaram sievas darbojās, vērdamas linu diegus šķietā un nītīs..
- Arturs ver jaunās vīzēs auklas..
- Tam palīgā iet.. ložmetējnieku leitnants Liģers, kam, atpūtas brīžos un verot ložmetējā lentu, neiziet no prāta dzimtene Zemgale.
- pārn. ..Tā [saule] zelta adatu Ar rožu pirkstiem tver Un man caur sirdi ver.
2.1.intrans.
PiemēriPēc tam mātei vēl jāver šķietā; tur vajag daudz vērības, prasmes un pacietības, kamēr uzvilka audeklu uz stellēm..
- Pēc tam mātei vēl jāver šķietā; tur vajag daudz vērības, prasmes un pacietības, kamēr uzvilka audeklu uz stellēm..
2.2.Virzīt (ko) pa (tā) caurumiem, dūruma vietām uz kā tieva, samērā gara (piemēram, uz pavediena, stieples). Šādā veidā gatavot (ko, piemēram, virteni).
PiemēriVērt pērles diegā.
- Vērt pērles diegā.
- Vērt zivis uz klūdziņas.
- Vērt krelles.
- Bērnībā tālā, Kad basām kājām skrēju Mežmalas norā, Man sarkanas zemenes Patika vērt uz smilgas.
- ..bērni, jau sākot ar ceturto klasi, mācās lāpīt tīklus, vērt un pakot zivis, siet mezglus.
- Dienu es [zēns] lasīju un vēru virknē birstošās, dzeltenās kļavu lapas, lai ziemu, plāceni cepot, mātei būtu ko likt uz lizes.
2.3.Virzīt (ko), parasti neviļus, negribēti, (kā) spraugā, kas sašaurinās.
PiemēriVērt pirkstus durvīs.
- Vērt pirkstus durvīs.
2.4.pārn. Virknei (vārdus).
Piemēri..kāpēc viņa to visu tā runāja, savas slimās krūtis piepūlēdama, vārdu pie vārda vērdama, rindu pēc rindas nolikdama..
- ..kāpēc viņa to visu tā runāja, savas slimās krūtis piepūlēdama, vārdu pie vārda vērdama, rindu pēc rindas nolikdama..
- Inita paņēma jauno «Karogu» un pati sev iestāstīja, ka lasa to. Acis vēra vārdus citu pie cita, bet smadzenes atteicās uztvert domu.
Avoti: 8. sējums