vērties
vērties veros, veries, veras, pag. vēros; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → vērt1. Tikt vērtam.
PiemēriLogi veras viegli.
Stabili vārdu savienojumiMute veras.
1.1.Kļūt platākam, lielākam (par plaisu, spraugu u. tml.).
PiemēriJau sprakst un brakst, Plaisas veras, Šķilas atplīst un krīt..
1.2.Plaukt (par pumpuriem, ziediem, lapām).
PiemēriDārzos jasmīni plaukst, Rožu pumpuri veras..
1.3.pārn. Pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi.
PiemēriDrusku tālāk vērās sen jau nodzeltējušais rudzu lauks, kas rīta saulē liesmoja ar bālganu spīdumu.
1.4.pārn. Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
Piemēri..vērās vaļā jaunas, nedzirdētas skolas.
3.Skatīties (uz ko, kur) — parasti par cilvēkiem.
PiemēriVērties acīs.
3.1.Būt vērstam (uz ko, kur) — par acīm, skatienu.
PiemēriNu pietvīka arī zēniskais kareivītis, kļuva pavisam nopietns, tikai acis joprojām smaidīja, droši un arī mazliet vainīgi vērdamās majorā..
Avoti: 8. sējums