vērtēt
vērtēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (kādam cilvēkam) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības (spējas, zināšanas u. tml.).
PiemēriVērtēt jauno darbinieku.
- Vērtēt jauno darbinieku.
- Vērtēt savu pretinieku.
- Vai nu nezināms, ka ļaudis cits citu pēc cepures, pēc svārkiem vērtējot.
- Armīns: Tavu māti es nevarēju paciest tāpēc, ka viņa mani nepārtraukti vērtēja. Novērtēja! Jo es nebiju ne ārsts, ne direktors..
- Puškinu Virza lasīja krieviski. Viņš ļoti augsti vērtēja šo dzejnieku, kura pantos ritmam un dinamikai tik ievērojama loma.
1.1.Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (kādam dzīvniekam, augam) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības.
Piemēri«Es gan nodomāju - Dukātu neaiztiks.» Žeņķa šo suni augstu vērtēja.
- «Es gan nodomāju - Dukātu neaiztiks.» Žeņķa šo suni augstu vērtēja.
- Vērtēdams viņš sita Bimmelšteinu zirgiem uz krusta, apraudzīja viņu kāju vēzīšus, pacēla astes un palūkojās zobos.
- Bebrus augsti vērtē viņu dārgā kažoka dēļ.
1.2.Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (ķermenim, ķermeņa daļai) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības.
Piemēri..vaibstus atkarībā no gaumes var vērtēt gan par skaistiem, gan neglītiem. Viss Irēnas sejā ir par lielu..
- ..vaibstus atkarībā no gaumes var vērtēt gan par skaistiem, gan neglītiem. Viss Irēnas sejā ir par lielu..
1.3.intrans.
PiemēriTēvoci pārņēma neparasta nevaļa. Pienācis pie Valda, viņš vērtēdams noskatīja puiša augumu.
- Tēvoci pārņēma neparasta nevaļa. Pienācis pie Valda, viņš vērtēdams noskatīja puiša augumu.
1.4.Veidot spriedumu, atzinumu par (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
PiemēriVērtēt jauniešu darba prasmi.
- Vērtēt jauniešu darba prasmi.
- Vērtēt skolēnu raksturus.
- Viņa cilvēciskais un mākslinieciskais spēks te kapeiku netiek vērtēts.
- Katrs notikums licis bērniem pārdomāt, vērtēt savu rīcību - viņi it kā pacēlušies savā dzīvē pakāpienu augstāk.
2.Veidot spriedumu, atzinumu par (kā, piemēram, priekšmeta, telpas vai to īpašību) atbilstību vai neatbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
PiemēriVērtēt augsni.
- Vērtēt augsni.
- Vērtēt vielas īpašības.
- ..Rolands pagrieza draugu reizes trīs apkārt, lika paiet dažus soļus uz priekšu, nākt atpakaļ, pacelties uz pirkstgaliem un viegli pietupties. Kādreiz Rolands bija novērojis, ka tā uzvalkus vērtē speciālisti.
- ..nepārtraukti vēroju un vērtēju šosejas grāvju dziļumu, reizē apsvērdams, vai sēdēšana labajā pusē man šoreiz ir izdevīga vai neizdevīga, citiem vārdiem - kādā virzienā tā varētu iespaidot mana mūža ilgumu.
2.1.Noskaidrot, konstatēt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
PiemēriVērtēt dzīves apstākļus.
- Vērtēt dzīves apstākļus.
- Vērtēt nākotnes izredzes.
- Vērtēt stāvokli ģimenē.
- «Tomēr līdz rudenim [sanatorijai] pamati būs ielikti,» vērtēja Egle, «un tas mums maksās tikai akmeņu cenu.»
3.Veidot spriedumu, atzinumu par (kādas, piemēram, sabiedriskas parādības, tās īpašību) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, arī attīstības pakāpei.
PiemēriVērtēt koncertsezonu.
- Vērtēt koncertsezonu.
- Vērtēt starptautisko notikumu gaitu.
- Vītols stāvēja, kā no krēsla piecēlies, un, arvien vēl viešņā skatīdamies, atbildēja: «Par savu darbu nevienam neklājas runāt. To lai vērtē citi.»
- ..viņi deva izlasīt viens otram vai lasīja priekšā katru uzrakstītu rindu, vērtēja, strīdējās, sanaidojās līdz asarām, līdz izmisumam, salaba.
- Jā, kādēļ es toreiz nemācēju visu dziļāk tvert un vērtēt?.. Bet nē, es skrēju, gāju, braucu visam pa virsu.
4.Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
PiemēriVērtēt dārgakmeņus karātos.
- Vērtēt dārgakmeņus karātos.
- Latvijas dižākais ozols aug Tukuma rajonā, Kaivē. Tā vecumu vērtē ap 800-1000 gadiem.
- «Divi simti par tādu mazu āzi [zirgu], kam vēl dusulis piedevām - tas nu gan par traku vērtēts.» - «Nesaki neko - zirgi tagad dārgi.»
- «Tēriņš ap simt rubļu,» vērtēja Lauskis, ar skatienu aptverdams konjaku, pudeli baltā vīna, kafiju un citus labumus.
- «Vismaz trīs četras šuves būs vajadzīgas,» ārsts vērtēja. - «Vai būs liela rēta?» bažījās māte.
Avoti: 8. sējums