vērtēt
vērtēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (kādam cilvēkam) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības (spējas, zināšanas u. tml.).
PiemēriVērtēt jauno darbinieku.
1.1.Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (kādam dzīvniekam, augam) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības.
Piemēri«Es gan nodomāju - Dukātu neaiztiks.» Žeņķa šo suni augstu vērtēja.
1.2.Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (ķermenim, ķermeņa daļai) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības.
Piemēri..vaibstus atkarībā no gaumes var vērtēt gan par skaistiem, gan neglītiem. Viss Irēnas sejā ir par lielu..
1.3.intrans.
PiemēriTēvoci pārņēma neparasta nevaļa. Pienācis pie Valda, viņš vērtēdams noskatīja puiša augumu.
1.4.Veidot spriedumu, atzinumu par (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
PiemēriVērtēt jauniešu darba prasmi.
2.Veidot spriedumu, atzinumu par (kā, piemēram, priekšmeta, telpas vai to īpašību) atbilstību vai neatbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
PiemēriVērtēt augsni.
2.1.Noskaidrot, konstatēt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
PiemēriVērtēt dzīves apstākļus.
3.Veidot spriedumu, atzinumu par (kādas, piemēram, sabiedriskas parādības, tās īpašību) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, arī attīstības pakāpei.
PiemēriVērtēt koncertsezonu.
4.Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
PiemēriVērtēt dārgakmeņus karātos.
Avoti: 8. sējums