Paplašinātā meklēšana
Meklējam vērt.
Atrasts vārdos (127):
- vērt:1
- vērte:1
- vērts:1
- svērt:1
- vērtēt:1
- vērtne:1
- apvērt:1
- atvērt:1
- ievērt:1
- izvērt:1
- novērt:1
- pavērt:1
- savērt:1
- uzvērt:1
- vērtene:1
- vērtība:1
- vērties:1
- vērtīgs:1
- aizvērt:1
- apsvērt:1
- atsvērt:1
- iesvērt:1
- izsvērt:1
- nosvērt:1
- pārvērt:1
- pasvērt:1
- pievērt:1
- sasvērt:1
- uzsvērt:1
- pārsvērt:1
- piesvērt:1
- apvērtēt:1
- bezvērts:1
- izvērtēt:1
- nosvērts:1
- novērtēt:1
- pavērtēt:1
- svērties:1
- svērtnis:1
- svērtuve:1
- uzsvērts:1
- vērtējums:1
- vērtīgums:1
- vērtszīme:1
- aizvērtņi:1
- atvērties:1
- divvērtņu:1
- ievērties:1
- izvērties:1
- pārvērtēt:1
- pavērties:1
- savērties:1
- svērtenis:1
- uzvērties:1
- vērtslieta:1
- aizvērties:1
- apsvērties:1
- atsvērties:1
- bezvērtība:1
- bezvērtīgs:1
- divvērtīgs:1
- iesvērties:1
- izsvērties:1
- kopvērtība:1
- mazvērtība:1
- mazvērtīgs:1
- nenosvērts:1
- nosvērtība:1
- nosvērties:1
- pārvērtība:1
- pasvērties:1
- pašvērtība:1
- pašvērtīgs:1
- pievērties:1
- pusatvērts:1
- puspavērts:1
- sasvērties:1
- svērtspēja:1
- vērtspapīrs:1
- četrvērtīgs:1
- izvērtējums:1
- līdzvērtība:1
- līdzvērtīgs:1
- novērtējums:1
- pārsvērties:1
- piesvērties:1
- piesvērties:2
- pilnvērtība:1
- pilnvērtīgs:1
- pusaizvērts:1
- puspievērts:1
- svērtenisks:1
- trīsvērtīgs:1
- vienvērtība:1
- vienvērtīgs:1
- vienvērtnes:1
- virsvērtība:1
- vērtsvēstule:1
- augstvērtīgs:1
- bezvērtīgums:1
- daudzvērtīgs:1
- kopvērtējums:1
- mazvērtīgums:1
- nenosvērtība:1
- pamatvērtība:1
- pārvērtējums:1
- pašvērtējums:1
- robežvērtība:1
- starpvērtība:1
- uzturvērtība:1
- vairākvērtņu:1
- vērtssūtījums:1
- komercvērtība:1
- līdzvērtīgums:1
- nenovērtējams:1
- nepilnvērtība:1
- nepilnvērtīgs:1
- pilnvērtīgums:1
- vienvērtīgums:1
- kopnovērtējums:1
- kultūrvērtības:1
- nominālvērtība:1
- pašnovērtējums:1
- pašnovērtēšana:1
- komandvērtējums:1
- nepilnvērtīgums:1
- vērtīborientācija:1
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (1700):
- (Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- (No)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana. Atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
- kompilācija Aizgūšana, pārņemšana bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidotais darbs.
- kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- atsvērt Aizstāt. Būt līdzvērtīgam.
- aizvāzt Aizvērt (vāku).
- sakļaut Aizvērt (ziedus) - par augiem.
- pievērt Aizvērt, aizdant (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
- samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
- aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
- aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
- Akciju kurss Akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
- Akcijas ceļas Akciju vērtība paaugstinās.
- Akcijas krīt Akciju vērtība pazeminās.
- inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
- kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība. Arī dāvana.
- nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- Apgrozāmie līdzekļi Apgrozāmie fondi un apgrozības fondi vērtības izteiksmē.
- Apgrozāmie līdzekļi Apgrozāmie fondi un apgrozības fondi vērtības izteiksmē.
- Kauna traips Apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams. Negods.
- Kauna traips Apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams. Negods.
- Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
- sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu. Arī saskaitīt (2).
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- pārsvērt Apsvērt vēlreiz, no jauna.
- izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
- apvārstīt Apvērt (ar auklām, saitēm pastalas, vīzes).
- pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- aizblākšķēt Ar blākšķi aizvērties.
- atburt Ar burvībām, buršanu atvērt.
- taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrība un to sociālo vērtējumu.
- divvērtņu Ar divām veramām daļām, vērtnēm.
- pagrūst Ar grūdienu pavērt (durvis, logu u. tml.).
- piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
- pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
- tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
- atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
- atraut Ar rāvienu atvērt.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
- nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
- radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
- čāpstināt Ar skaņu vairākkārt atvērt (muti), pavērt (lūpas).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
- aizsist Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.). Aizcirst.
- pasist Ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu atvērt.
- atsist Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
- attriekt Ar triecienu atvērt, atdarīt.
- aizsisties Ar troksni strauji aizvērties. Izcirsties.
- vairākvērtņu Ar vairākām vērtnēm.
- sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
- vienvērtnes Ar vienu veramu daļu, vērtni.
- vienviras Ar vienu veramu daļu, vērtni.
- izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- Patoloģiskais afekts Ārkārtīgi spēcīgs afekts, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
- krīze Asa (parasti materiālo vērtību) nepietiekamība.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās.
- atbultēt Atbīdīt bultu, lai varētu atvērt (durvis, vārtus).
- ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu). Samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā). Atmaksāt.
- Nokārtot parādu Atdot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
- vārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
- izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības). Atlicinot, neiztērējot vairot.
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu. Atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu).
- palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne. Ķēde (1).
- Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
- Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
- Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
- Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
- Vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā.
- Atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- Atsijāt (arī vētīt) graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- Atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- Atsijāt (arī vētīt) graudus no sēnalām (arī pelavām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- atnākt Attaisīties, atvērties Arī atirt, atraisīties.
- pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
- cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme.
- cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme. Cieņa [1] (1).
- nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
- nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
- attaisīt Atvērt (1).
- attaisīt Atvērt (3).
- attaisīt Atvērt (4).
- atvākot Atvērt (bišu šūnas), noņemot tām vaska segumu.
- attaisīt Atvērt (grāmatu, lappusi).
- atvāzt Atvērt (muti, acis, plaukstas u. tml.).
- atraisīt Atvērt (pumpurus, ziedus) - par puķēm, kokiem. Būt par cēloni, ka atveras (pumpuri, ziedi).
- atgāzt Atvērt ar sparu. Atgrūst (4).
- Izgriezt tiltu Atvērt izgriežamo tiltu.
- Izgriezt tiltu Atvērt izgriežamo tiltu.
- Atvērt rēķinu Atvērt kontu.
- Uzsist lietussargu (arī saulessargu) Atvērt lietussargu, saulessargu.
- izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.). Vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
- perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
- atvāzt Atvērt, attaisot vāku.
- atvākot Atvērt, dabūt vaļā (ko aizvākotu).
- atdarīties Atvērties (par acīm, muti).
- atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
- labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
- balva Atzinība, pozitīvs novērtējums.
- uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
- uzslava Atzinīgs, īsi pateikts vērtējums (kādam).
- Laba slava Atzinīgs, labvēlīgs vērtējums.
- Laba slava Atzinīgs, labvēlīgs vērtējums.
- cienīt Atzīt (ko) par vērtīgu, nozīmīgu. Izjust cieņu [1] (1), godbijību (pret ko).
- Nostādīt blakus (arī līdzās) Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
- godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- Turēt vērtē Atzīt par vērtīgu, nozīmīgu.
- lietaskoks Augošs koks ar vērtīgu koksni.
- Lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni. Lietaskoks (1).
- Lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni. Lietaskoks (1).
- elite Augstvērtīga (augu, to sēklu, kā arī dzīvnieku) grupa.
- līne Augstvērtīga kaņepāju trose, kuras diametrs ir mazāks par 25 milimetriem.
- kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar vērtīgu kažokādu.
- Emisijas banka Banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
- Barības vienība Barības vērtības standartmērs.
- Barības vienība Barības vērtības standartmērs.
- bezvērtīgums Bezvērtība.
- bibliogrāfet Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu).
- bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai. Aizbīdnis. Aizšaujamais.
- braucīt Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu).
- aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt. _imperf._ Bīdīt ciet.
- atbīdīt Bīdot atvērt (ko). _imperf._ Bīdīt vaļā.
- Fondu birža Birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
- Fondu birža Birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
- gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām). Strauji dīgt (par asniem).
- noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
- lielburžuāzija Buržuāzijas daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
- Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
- Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- likties Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- konverģēt Būt ar robežvērtību (par rindu).
- maksāt Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu.
- plosīties Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.). Pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
- Nostāties blakus (arī līdzās) Būt līdzvērtīgam.
- Stāties (arī stāvēt) blakus (arī līdzās) Būt līdzvērtīgam.
- Stāvēt (arī stāties) blakus (arī līdzās) Būt līdzvērtīgam.
- Būt zelta cenā Būt ļoti vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- Mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
- Mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
- Mētāties riņķī (arī apkārt) Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
- mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
- svērt Būt nozīmīgam, vērtīgam.
- izpirkt Būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu. Atsvērt.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
- atļaut Būt par pamatu (secinājumam, vērtējumam u. tml.).
- darboties Būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi).
- skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
- Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
- notikt Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības. Būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
- sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
- domāt Būt uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par kādu, par ko).
- lonēt Būt vērtam.
- nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
- Būt cenā Būt vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
- pavērsiens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā).
- pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā). Pavērsiens (2).
- likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
- kurss Cena, par kādu pērk vai pārdod biržā vērtspapīrus, vekseļus, obligācijas (kapitālistiskajās valstīs).
- Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- mediāna Centrālā skaitliskā vērtība.
- aizmiegt Cieši aizvērt (acis, plakstiņus).
- aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
- sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus). Cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
- Līdz galam (atdarīt, atvērt u. tml.) (vaļā) Cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- pamatdarbs Cilvēka galvenā, nozīmīgākā darbība vērtību radīšanā kādā nozarē.
- darbs Cilvēka lietderīga darbība, vērtību radīšana kādā tautas saimniecības vai kultūras dzīves nozarē.
- kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
- pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām. Garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
- bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības. Cilvēks, kam ir daudz naudas.
- trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
- epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
- spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
- kritiķis Cilvēks, kas kritiski analizē, vērtē kādu parādību, procesu.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
- puscilvēks Cilvēks, kas nedzīvo darbīgu, pilnvērtīgu dzīvi.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
- oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
- jaunradītājs Cilvēks, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
- soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
- reālists Cilvēks, kas spēj sava darbība objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
- tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
- materiālists Cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
- miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
- darbonis Cilvēks, kura darbība no kāda viedokļa vērtējama negatīvi.
- miljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
- miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
- multimiljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
- multimiljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- pusaizvērts Daļēji, nepilnīgi aizvērts.
- pusatvērts Daļēji, nepilnīgi atvērts.
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
- prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
- pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs priekšmets (parasti juvelierizstrādājums).
- Rādīt (ko) no labās puses Darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- Rādīt (ko) no sliktās puses Darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- svērējs Darītājs --> svērt.
- apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības). Nodzert.
- skanīgs Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.).
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju.
- kapitāls Dažāda veida (materiālās, garīgās) vērtības.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts. Nadīram pretējais debess sfēras punkts.
- periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
- kvalitāte Derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām.
- izkritizēt Detalizētā izvērtējumā nopelt.
- darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
- nosvērts Divd. --> nosvērt.
- uzsvērts Divd. --> uzsvērt.
- pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
- pārdomāt Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko).
- iecerēt Domās apsvērt, lai (ko) īstenotu. Paredzēt (ko) veikt.
- piedomāt Domās apsvērt, novērtēt (ko).
- iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns. Nodomātais pasākums.
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt). Arī iecere.
- Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) pareti Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
- Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
- Apgrozīt smadzenēs (arī galvā) Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
- izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt. Pārdomāt.
- prātot Domās risināt, apsvērt. Intensīvi domāt. Gudrot.
- šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu.
- Kārtot parādu Dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- Likt pretī (arī pretim) Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).
- Apbērt ar zeltu Dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu).
- smērēt Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu).
- iekšlogs Dubultloga iekšējā vērtne. Iekšējais logs.
- Aklas dusmas Dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
- klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
- sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības).
- regtaims Džezā - ritmiski uzsvērta, asi sinkopēta muzicēšana (viena no džeza sākotnējām formām).
- Pieņemt eksāmenu Eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā).
- Tirdzniecības bilance Eksportēto un importēto preču vērtības attiecība.
- vājstrāva Elektriskā strāva ar mazu strāvas stipruma vērtību.
- rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību.
- relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
- komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komiskais.
- komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komisms (1).
- kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
- piesātinājums Fizikāla lieluma maksimālā vērtība, ko pieļauj dotie apstākļi.
- mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
- paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu.
- Režģa funkcija Funkcija, kas ir definēta diskrētām argumenta vērtībām.
- Periodiskā funkcija Funkcija, kuras vērtība nemainās, ja argumentam pie skaita noteiktu lielumu.
- smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
- pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (garīgā) vērtība.
- pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (materiāla) vērtība.
- bagātība Garīgas vērtības (ar lielu idejisku, estētisku nozīmi).
- manta Garīgas vērtības.
- vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
- krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
- pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība.
- plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
- zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.).
- pagāzt Gāžot pasvērt (piemēram, uz sāniem).
- pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem).
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu.
- Lietišķā grafika Grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
- nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
- atgriezt Griežot atvērt vai radīt iespēju atvērt. _imperf._ Griezt vaļā.
- aizgrūst Grūžot aizvērt.
- atgrūst Grūžot atvērt. _imperf._ Grūst vaļā.
- pelnīt Gūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
- radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā (pogu).
- iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu).
- nopelnīt Iegūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
- izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (piemēram, materiālas vērtības).
- Augt (kāda) acīs Iegūt lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
- izkrist Iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā).
- Sist (arī kaut) kārti Iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
- nokaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti), nosist.
- kaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti). Sist.
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.); dabūt (piemēram, novērtējumu).
- perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
- Iebāzt (arī iespiest) durvīs Ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā.
- aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
- aizspriedums Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums.
- rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
- Kultūras mantojums Iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml.).
- klabata Ierīce aizvērtu durvju vai vārtu nostiprināšanai.
- vektormetrs Ierīce maiņstrāvas vērtības, fāzes vai sprieguma vidējās vērtības mērīšanai.
- galvanoskops Ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai.
- aizšaujamais Ierīce, ar ko nostiprina ko aizvērtu (durvis, vārtus, vāku u. tml.). Aizbīdnis (1).
- spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa. Sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
- ietvert Iespiest, ievērt.
- emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- birža Iestāde, kur pērk un pārdod vērtspapīrus, kā arī noslēdz vairumtirdzniecības darījumus Arī ēka, kurā atrodas šī iestāde.
- ienītīt Ievērt nītīs (šķērus).
- apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm).
- nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju). Ilgāku laiku pārdzīvot.
- izgodāt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt, augstu novērtēt.
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
- josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
- nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums.
- Smalka lieta Īpaši vērtīgs, neparasts priekšmets.
- Smalka lieta Īpaši vērtīgs, neparasts priekšmets.
- pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
- nozīme Īpašību, pazīmju kopums, kurā izpaužas (kā) vērtība, ietekme, arī būtība (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
- anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
- bonas Īstermiņa saistību raksti, kas dod tiesību saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- Parādīt (ko) no labās puses Izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- (Pa) rādīt (ko) no labās puses Izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- Parādīt (ko) no sliktās puses Izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- (Pa) rādīt (ko) no sliktās puses Izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- (Pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses Izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
- izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
- emitēt Izlaist apgrozībā (papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus).
- rūpēt Izraisīt interesi (parasti par materiālām vērtībām).
- akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru, akcentu (1). Uzsvērt.
- Liela manta! Izsaucas par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- pārskatīt Izskatīt, novērtēt vēlreiz, no jauna.
- pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē). Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
- atsaukties Izteikt savu novērtējumu, atzinumu (par ko).
- spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- skatījums Iztirzājums, arī vērtējums, kurā parasti izmanto kādu viedokli, teoriju u. tml. Arī viedoklis.
- skatīt Iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.).
- aplūkot Iztirzāt, kritiski novērtēt.
- apskatīt Iztirzāt, kritiski novērtēt. Aplūkot.
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
- godināt Izturoties ar goddevību, atzīt (kādu) par vērtīgu, cienījamu. Publiski cildināt.
- nostrādāt Izveidot (mākslas darbu), parasti mākslinieciski augstvērtīgi.
- izburt Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu).
- pārsijāt Izvērtēt (piemēram, daiļdarbu), parasti atšķirojot nevajadzīgo, nederīgo.
- pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām). Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna.
- izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piemēram, atziņas, domas).
- izsvērt Izvērtēt.
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- izvērt Izvilkt (ko ievērtu).
- izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- panks Jaunietis (20. gadsimta 70. un 80. gados), kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs.
- Noteiktais integrālis Jebkura integrāļa funkcijas divu vērtību starpība.
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums. Oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības atkarība no cita lieluma vai vairāku lielumu dažādām vērtībām.
- aktīvs Kāda uzņēmuma, iestādes materiālās vērtības, ieskaitot arī parādprasības. Bilances daļa, kas aptver šīs vērtības.
- tiesa Kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, apjoms, vērtība.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
- Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
- Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
- Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
- Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
- Ražīgais darbs Kapitālisma - algoto strādnieku darbs, kas kapitālistam nodrošina virsvērtību.
- Ekonomiskā konjunktūra Kapitālismā - konkrēti vēsturiskie apstākļi, kādos norit atražošanas procesa svārstības visā tā kopumā un tirgus izpausmē (pieprasījums un piedāvājums, cenas, procenti, vērtspapīru kursi, darba algas u. tml.).
- kotēt Kapitālistiskās valstīs - noteikt vērtspapīru kursu fondu biržā.
- lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- Rūpnieciskais kapitāls Kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
- karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
- Liela kārts Kārts ar lielu vērtību.
- Maza kārts Kārts ar mazu vērtību.
- Maza kārts Kārts ar mazu vērtību.
- ķinītis Kinofilma (parasti nevērtīga).
- aizklakstēt Klakstot aizvērties, aizsisties ciet.
- aizklaudzēt Klaudzot aizvērties, aizdarīties.
- Daktiliskā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- Sievišķā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
- Vīrišķā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta zilbe.
- iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam, iegūt (materiālās vērtības).
- nokristies Kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām).
- pielīdzināties Kļūt līdzīgam (ar ko), līdzvērtīgam (kam). Līdzināties.
- izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu). Vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
- kristies Kļūt mazākam (par morālām vērtībām).
- pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas). Atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
- atklāties Kļūt redzamam (par ainavu, skatu). Pavērties.
- atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas). Atklāties, pavērties (skatienam).
- Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
- Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- komandvērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā. Komandu vērtējums.
- Komandu vērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā. Komandvērtējums.
- Transcendenta funkcija Kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vērtības aprēķināšanā bez algebriskas operācijas jāizdara arī kāda robežpāreja.
- modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība. Attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu. Veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
- objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
- Darba ražīgums Konkrētā darba spēja radīt laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
- Darba ražīgums Konkrētā darba spēja ražot laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
- vērtēt Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
- kopsumma Kopumā. Kopā vērtējot.
- kopnovērtējums Kopvērtējums.
- kūlenis Krasa pārvērtība, pārmaiņa.
- diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sektantiska kustība, kura 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi. Arī brāļu draudze.
- Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos. Arī atsauksme. Attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- nokritizēt Kritizējot nonākt pie negatīva vērtējuma, atzinuma.
- Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
- Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
- kultūrvērtības Kultūras vērtības.
- pūrs Kultūras vērtību kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā. Iespaidu, atmiņu kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
- vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- gāzelēt Kustinot svērt, šķiebt uz vienu un otru pusi.
- atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
- raudze Kvalitāte, vērtība.
- Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
- Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
- Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko savienojumu īpašības un pārvērtības.
- Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu īpašības un pārvērtības.
- slēgt Ķirurģiski aizvērt (brūci), savienojot (tās) malas.
- gods Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam).
- Zelta fonds Labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
- Zelta fonds Labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
- arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības mērs (feodālismā). Feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
- Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
- Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
- spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- laupījums Laupot iegūtās materiālās vērtības.
- Lupatu lelle Lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem.
- Lupatu lelle Lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem.
- surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs.
- līdzīgs Līdzvērtīgs, atbilstošs (parasti savstarpēji).
- bagātība Lielas materiālas vērtības. Liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
- ekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), ar kura vērtību var izteikt cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtību.
- Fizikālais lielums Lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- Gadījuma (arī stohastisks) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pie ņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- Stohastisks (arī gadījuma) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- Nemainīga temperatūra, Nemainīgs lielums Lielums, kas saglabā vienu un to pašu vērtību.
- skalārs Lielums, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
- parametrs Lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
- Mainīgs lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
- Mainīgs lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
- Konstants (arī pastāvīgs) lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā ne mainās.
- Konstants (arī pastāvīgs) lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās.
- Pastāvīgs (arī konstants) lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās.
- Nezināmais lielums Lielums, kura vērtība jānosaka.
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piemēram, par laikposma, dzīvi).
- tas Lieto, lai (parasti) pastiprinātu, uzsvērtu sekojošo nojēgumu.
- lielisks Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam. Lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lūk (2).
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- Patiesību sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- Patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- Taisnību (arī patiesību, arī atklāti) sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- tas Lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams.
- mans Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
- taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pieliku ilgākam laikam.
- izolīnija Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādām kādas parādības vērtībām.
- Literatūras kritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu. Literatūrkritika.
- literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu. Literatūras kritika.
- gropeslogs Logs, kura aplodā izveidotas gropes vērtņu ielikšanai.
- atlocīt Lokot atvērt (ko salocītu, ielocītu).
- atklāt Ļaut saskatīt, pavērt (skatienam).
- atsegt Ļaut saskatīt, pavērt (skatienam).
- Būt augstās domās Ļoti atzinīgi novērtēt.
- Būt augstās domās Ļoti atzinīgi novērtēt.
- slavēt Ļoti atzinīgi vērtējot, dēvēt, saukt (par ko, kā).
- slavēt Ļoti atzinīgi vērtēt.
- cildināt Ļoti atzinīgi vērtēt. Slavēt, slavināt.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums.
- Mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- (No)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- mako Ļoti augstvērtīga kokvilna, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
- izlase Ļoti labs, augstvērtīgs, pilnvērtīgs.
- Kā (lasīt) izlasīts Ļoti labs, augstvērtīgs, pilnvērtīgs.
- Kā lasīt izlasīts Ļoti labs, augstvērtīgs, pilnvērtīgs.
- izlasīt Ļoti labs, augstvērtīgs.
- Olimpisks miers Ļoti liela savaldība, nosvērtība.
- maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- Aklas bailes Ļoti lielas bailes, kad zūd spēja pareizi novērtēt situāciju.
- Zelta kalni Ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
- Zelta kalni Ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība. Ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
- Nomesties ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt. Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- Ārpus (arī zem) katras kritikas Ļoti slikts, neiedomājami slikts. Nav kritikas vērts.
- Ārpus (arī zem) katras kritikas Ļoti slikts, neiedomājami slikts. Nav kritikas vērts.
- aiztriekt Ļoti spēcīgi grūžot, aizvērt. Aizcirst, aizsist.
- vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
- tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
- dārgums Ļoti vērtīgi priekšmeti. Arī dārglietas.
- milzīgs Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem).
- milzu Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem).
- dārgs Ļoti vērtīgs.
- Zelta vērts Ļoti vērtīgs.
- Zelta vērts Ļoti vērtīgs.
- metrika Mācība par uzsvērto un neuzsvērto elementu vienmērīgu secību.
- Atklātā stunda Mācību stunda (skolā), kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
- Atklātā stunda Mācību stunda skolā, kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
- izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
- labot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
- Bezgalīgi liels lielums Mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- Bezgalīgi liels lielums Mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- Bezgalīgi liels lielums Mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- Mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) Mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
- Mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) Mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
- Mainīt graudus pret sēnalām (arī pelavām) Mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
- Mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- regulēt Mainot sistēmas, iekārtas, elementa u. tml. darbību, panākt, ka (fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
- pārsvērties Mainot stāvokli, svērties pāri (kam), pār (ko).
- procents Maksa, ko kreditors saņem no aizņēmēja par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
- repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem.
- kritika Mākslas zinātņu nozare, kas nodarbojas ar sava laika mākslas darbu, tās procesu analīzi un vērtēšanu.
- Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- Sēnalu (arī lubu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības. Attiecīgais mācību priekšmets.
- Varbūtiskā loģika Matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- godība Materiālās vērtības. Labklājība un sabiedriskais stāvoklis.
- Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
- Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska, vērtība.
- mantība Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums. Manta (2).
- manta Materiālu vērtību kopums. Liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder. Bagātība (1).
- avots Materiālu vērtību resursi.
- krājums Materiālu vērtību rezerve.
- upuris Materiālu vērtību ziedojums (parasti baznīcai).
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu. Mazināt kādam (materiālās vērtības).
- tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
- rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu). Mazināties (par kā skaitu, daudzumu).
- Panākt vaļā Mazliet atdarīties atvērties. Arī atirt, atraisītiess.
- pasvērt Mazliet sasvērt (uz kādu pusi).
- pasvērties Mazliet sasvērties (uz kādu pusi).
- iesāņus Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- Durvju sprauga (arī šķirba, maliņa) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- Durvju sprauga (arī šķirba) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- Durvju šķirba (arī sprauga) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- pataisīt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti). Pavērt (2).
- pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, durvis).
- pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, somu, iesaiņojumu).
- pavērties Mazliet, daļēji atvērties (par pumpuriem, ziediem).
- pavērtēt Mazliet, daļēji novērtēt.
- puspavērts Mazliet, nepilnīgi pavērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
- puspievērts Mazliet, nepilnīgi pievērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
- zems Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dziļa satura.
- samtkāte Mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
- Bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem).
- Bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem). Trūcīga barība, iztika.
- pabiras Mazvērtīgas (dzīvnieka) cirpuma paliekas.
- drauģelis Mazvērtīgs cilvēks, ar kuru biedrojas parasti sliktos pasākumos.
- safabricējums Mazvērtīgs mākslas darbs.
- niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
- Kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs. Kaut kāds.
- Kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs. Kaut kāds.
- sēnalains Mazvērtīgs, nevērtīgs.
- kleperis Mazvērtīgs, novājējis zirgs.
- šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem).
- konceptpapīrs Mazvērtīgs, zemas kvalitātes papīrs.
- (Tikai) graša vērts Mazvērtīgs.
- Plika graša vērts Mazvērtīgs.
- (Plika) graša vērts Mazvērtīgs.
- Kaut kāds Mazvērtīgs. Mazsvarīgs.
- Kaut kāds Mazvērtīgs. Mazsvarīgs.
- balle Mērvienība vērtējuma izteikšanai skaitļos.
- Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
- Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
- Zemes vērtēšana Metode, ar kuru salīdzinoši vērtē zemes noderīgumu lauksaimnieciskajai ražošanai, tās auglību vai ienesīgumu.
- pusgrasis Monēta, kuras vērtība ir puse no graša.
- kapeika Monēta, naudas zīme vienas šādas naudas vienības vai vairāku šādu naudas vienību vērtībā.
- sīknauda Monētas, arī monēta ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
- cieņa Morālā vērtība, morālā stāja, arī gods.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē). Pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, stāja, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
- pabiras Morāli mazvērtīgi, arī sabiedrībai kaitīgi cilvēki.
- Kauna darbs Morāli negatīvi vērtējams darbs, rīcība.
- Kauna lieta Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība.
- kauns Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība. Morāli negatīvs (fakta, parādības) vērtējums.
- Kauna lieta Morāli negatīvi vērtējams, fakts, parādība.
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izsacīties (1).
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izteikties (1).
- aizdevums Nauda vai cita vērtība, ko (kādam) aizdod.
- kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- Drošības nauda Nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
- Drošības nauda Nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
- depozīts Nauda, vērtīgi priekšmeti u. tml., kas nodoti glabāšanai (kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam. Attiecīgais darījums.
- Līdzīga nauda Naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
- Līdzīga nauda Naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
- Pareiza nauda Naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
- desmitnieks Naudas zīme desmit vienību vērtībā.
- piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
- piecnieks Naudas zīme piecu vienību vērtībā.
- simtnieks Naudas zīme simt vienību vērtībā.
- trijnieks Naudas zīme triju vienību vērtībā.
- tūkstošnieks Naudas zīme tūkstoš vienību vērtībā.
- Liela naudaszīme Naudaszīme ar lielu nominālo vērtību.
- nogaršot Ne daudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu.
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu.
- nobloķēt Neatļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt materiālas vērtības, lai tās nelikumīgi piesavinātos.
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt un nelikumīgi piesavināties (materiālas vērtības).
- pelt Neatzinīgi vērtēt, uzskatīt par nevērtīgu, nederīgu (ko).
- garšot Nedaudz baudīt (ēdienu, dzērienu), lai novērtētu (tā) garšu.
- kritizēt Negatīvi vērtēt.
- paškritika Negatīvs sevis, sava darba vērtējums, negatīvs spriedums par sevi, savu darbu.
- kritika Negatīvs vērtējums, spriedums.
- Šāds (un) tāds Neievērojams, necienīgs. Arī mazvērtīgs.
- Šāds (un) tāds Neievērojams, necienīgs. Arī mazvērtīgs.
- Šāds vai tāds Neievērojams, necienīgs. Arī mazvērtīgs. Šāds (un) tāds.
- Šāds vai tāds Neievērojams, necienīgs. Arī mazvērtīgs. Šāds (un) tāds.
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- dzīvs Neiztērēts (parasti par naudu, materiālām vērtībām).
- fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības.
- ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai. Attiecīgā uguns, liesmas.
- iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
- sīkpreces Nelielas preces (piemēram, šūšanas piederumi, galantērijas izstrādājumi). Preces ar nelielu vērtību.
- Metamais kauliņš Neliels kubveida klucītis ar virsmas plaknēs atzīmētiem vērtības punktiem.
- Metamais kauliņš Neliels kubveida klucītis ar virsmas plāksnēs atzīmētiem vērtības punktiem.
- nieks Neliels priekšmets. Neliels mazvērtīgs, arī nelietderīgs priekšmets.
- pieticīgs Neliels, minimāls (piemēram, par kā vērtību, apjomu).
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- putināt Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
- blēņas Nelietderīgi, nevērtīgi priekšmeti.
- šķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt (naudu, materiālas vērtības).
- šķērdēties Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt naudu, materiālas vērtības.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai. Šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
- bloķēt Neļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
- šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks. Karstgalvis.
- Ne šāds, ne tāds Nenoteikts. Arī neievērojams, mazvērtīgs.
- Ne šāds, ne tāds Nenoteikts. Arī neievērojams, mazvērtīgs.
- nesamaksājams Nenovērtējams (par cilvēku).
- pasakains Neparasti, ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu).
- nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
- žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti.
- Grūst rīklē (arī nagos, rokā) Nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
- Grūst nagos (arī rīklē, rokā) Nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
- Grūst rīklē (arī nagos, rokā) Nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
- Grūst rokā (arī nagos, rīklē) Nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
- Iegrūst rīklē Nepelnīti, pret savu gribu iedot (kādam ko vērtīgu).
- Iegrūst rīklē Nepelnīti, pret savu gribu iedot (kādam ko vērtīgu).
- nabadzība Nepieciešamo materiālo vērtību trūkums, nepietiekamība.
- liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
- konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
- pusdzīve Nepilnvērtīga dzīve.
- aklums Nespēja saprast, pareizi vērtēt. Aklība.
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
- traips Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise, īpašība.
- plankums Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise.
- aizmest Nevērīgi aizvērt (ko).
- Neskati (arī neskaties) vīru no cepures Nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- Neskaties (arī neskati) vīru no cepures Nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- Neskati (arī neskaties) vīru no cepures Nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- Neskaties vīru no cepures Nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- nelieta Nevērtīga, nederīga lieta.
- nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
- rasisms Nezinātnisku, reakcionāru koncepciju kopums, kuru pamatā ir uzskats par cilvēku rasu fizisko un garīgo nelīdzvērtīgumu un tā izšķirošo nozīmi cilvēku sabiedrības vēsturē un kultūrā. Reakcionāra, fašistiska politika, kuras mērķis ir iznīcināt par zemākām uzskatītās rases.
- gnīda Nicināms, arī mazvērtīgs cilvēks.
- nonicināt Nicinoši novērtēt (kāda, ko).
- nabadzība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā). Niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda).
- trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā). Niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda). Arī nabadzība (2).
- pīšļi Niecīgs, arī mazvērtīgs radījums.
- noniecināt Niecinoši novērtēt (kādu, ko). Arī nopelt.
- nonievāt Nievājoši novērtēt (kādu, ko). Nopelt.
- imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- atšķelt Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas daļas).
- plāns Nodoms, iecere, to domās apsvērtā, noteiktā (kā) nākamā realizēšanas gaita.
- deponēt Nodot glabāšanai (naudu, vērtīgus priekšmetus u. tml. kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis). Aizkrampēties.
- aizkrampēties Nodrošināties, nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis).
- kupons Nogriežams talons (parasti vērtspapīriem).
- neatsverams Nol. divd. --> atsvērt.
- nenosvērts Nol. divd. --> nosvērt.
- nenovērtējams Nol. divd. --> novērtēt.
- nominālvērtība Nomināla vērtība.
- aizplūst Nonākt citur, citu rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām).
- ieplūst Nonākt kāda rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām, ienākumiem).
- novērt Noņemt nost (ko uzvērtu).
- lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals.
- tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
- starp Norāda uz (kā) iespējamo, arī mainīgo skaitlisko vērtību robežām.
- par Norāda uz (kā) vērtējumu, kvalificējumu.
- par Norāda uz (kā) vērtību, cenu, samaksas veidu.
- nekas Norāda uz ko nenozīmīgu, mazvērtīgu.
- kur Norāda uz pazīmes pakāpi. Norāda uz parādības kvantitātes emocionālu vērtējumu. Cik [2] (2).
- pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, iedalījumam.
- liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir svarīgāks, vērtīgāks (par ko).
- par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam. Norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- starp Norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas.
- maksimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- minimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- uz Norāda, vērtējot, aprēķinot iegūto (kā), parasti aptuveno, vērtību.
- Kritiens atpakaļ (arī uz leju) Norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
- Kritiens uz leju (arī atpakaļ) Norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
- Absolūtais čempions Nosaukums, kuru piešķir sportistam, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs.
- aizbultēt Nostiprināt ar bultu (aizvērtas durvis, vārtus). _imperf._ Bultēt ciet.
- aizkrampēt Nostiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- aizķēdēt Nostiprināt ar ķēdi (ko aizvērtu).
- iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē.
- nošķiebt Nosvērt (2).
- piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju. Nolīkt (par daudziem vai visiem).
- novērtēt Noteikt (kā materiālo vērtību).
- kotēt Noteikt cenu (ārzemju valūtai, vērtspapīriem, precēm).
- bonitēt Noteikt vērtību (parasti mājdzīvniekiem, augsnei) pēc kādām pazīmēm.
- pateikt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pasacīt (2).
- pasacīt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pateikt (2).
- raksturot Noteikt, vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums. Virkne (2).
- zīme Noteiktas formas iespieddarbs, monēta, kurā izteikta naudas vērtība.
- redzesleņķis Noteikts (kā) uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
- attieksme Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā.
- pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- atstāt Novēlēt (mantojumu). Sakrāt vai radīt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt. Padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to). Izsvītrot.
- pārsvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārvilkt (tam) svītru.
- atsauksme Novērtējums, atzinums (par ko).
- acs Novērtējums, uzskats, domas.
- izvērtēt Novērtēt (kādu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām, detaļām).
- izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā.
- pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu. Vērtējot (ko) pārāk augstu, kļūdīties. Uzskatot (ko) par pārāk nozīmīgu, pašu galveno, kļūdīties.
- pārbaudīt Novērtēt (mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes, iemaņas).
- apvērtēt Novērtēt (parasti no dažādiem viedokļiem).
- Paaugstināt atzīmi Novērtēt ar augstāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
- Pazemināt atzīmi Novērtēt ar zemāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
- apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
- pielīdzināt Novērtēt par līdzīgu, līdzvērtīgu (kam). Arī salīdzināt.
- nobrāķēt Novērtēt par nederīgu, nelietojamu. Nopelt, noniecināt. Novērtēt par nepiemērotu.
- Salikt punktus Novērtēt sekmes (vairākiem, daudziem) pēc ballu sistēmas un ierakstīt novērtējumu.
- Salikt piecniekus, četriniekus (arī pieci, četri utt.) Novērtēt sekmes ar atzīmēm pieci, četri utt. un ierakstīt tās.
- Salikt atzīmes Novērtēt sekmes ar atzīmēm un ierakstīt tās.
- ielikt Novērtēt sekmes un ierakstīt atzīmi.
- pazemināt Novērtēt zemāk nekā iepriekš.
- nosvērt Novērtēt, arī noteikt (pēc kādām pazīmēm).
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama. Aiztaisīt, aizvērt.
- atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama. Attaisīt, atvērt.
- fluktuēt Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu).
- nočiept Nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- mēsli Nožēlojams, zemu vērtējams cilvēks.
- laupīt Ņemt ar varu materiālas vērtības, lai tās piesavinātos.
- tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
- tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
- proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- atsauksme Oficiāls raksturojums, novērtējums rakstveidā (par atsevišķa cilvēka vai grupas darbu).
- proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā.
- pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību. Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
- kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu). Kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- celties Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu). Palielināties (piemēram, par vērtību).
- banalizēt Padarīt (ko vērtīgu, cienījamu) banālu. Novazāt, nodrāzt.
- piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko).
- izmantot Padarīt (parasti kultūras vērtības) par pamatu (kam), ietvert par sastāvdaļu (kam).
- pabojāt Padarīt mazvērtīgāku, mazāk noderīgu.
- Apstulbot acis Padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- Apstulbot acis Padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- diskreditēt Padarīt nevērtīgāku, pazemināt. Mazināt (kā) ietekmi, nozīmi.
- bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot).
- bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
- izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu. Sabojāt.
- sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
- attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Taisīt vaļā. Atvērt (2).
- pielīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzvērtīgu (kam).
- izkurtēt Pagrimt (morāli). Pazaudēt morālo vērtību.
- salašņas Pagrimuši, morāli nevērtīgi, arī noziedzīgi cilvēki.
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupceļš (2), lejupeja.
- lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupceļš (2). Lejupslīde (2).
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupeja, lejupslīde (2).
- izslīdēt Pakāpeniski izsīkt, izzust (piemēram, par vērtībām, jūtām).
- slīdēt Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
- pieaugt Pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē).
- Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
- Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
- Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
- pašķiebt Paliekt, pasvērt (parasti sānis).
- pastiprināt Palielināt (kā) skaitlisko vērtību, apjomu.
- Uzsist sev cenu Palielināt savas darbības, rīcības vērtību, nozīmi.
- Uzsist sev cenu Palielināt savas darbības, rīcības vērtību, nozīmi.
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību. Palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
- sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību). Palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu).
- stoņģelis Paliels trauks (parasti mazvērtīgs).
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam. Palikt nesaprastam nenovērtētam.
- nopaļāt Paļājot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu. Nopelt.
- amortizācija Pamatfondu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos. Šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas pašizmaksu.
- pirkt Panākt (ko), sasniegt (kādu rezultātu), upurējot, parasti ko vērtīgu.
- pārsniegt Panākt, arī pieļaut, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka, nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka. Panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums, apjoms kļūst lielāks.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
- nospiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, cena, vērtība) pazeminās.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
- sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams. Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
- iekarot Panākt, izraisīt (pozitīvu attieksmi pret sevi, pozitīvu vērtējumu sev).
- pārvērst Panākt, ka (kāda materiāla vērtība) iegūst citu vērtības izpausmes formu.
- nomazgāt Panākt, ka (morāli negatīvs vērtējums) zūd, tiek novērsts un tiek atgūts iepriekšējais morāli pozitīvais vērtējums.
- līdzināties Panākt, ka ir līdzvērtīgs (kādam).
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
- iznīcināt Panākt, ka tiek uzskatīts par nevērtīgu, nevēlamu.
- jambs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- trohajs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- anapests Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
- Pārbaudes akmens Parādība, ar ko salīdzinot var novērtēt kā patiesumu, īstumu, vērtību.
- saslaukas Parādību, īpašību kopums, kas ir (sabiedrībā) nevērtīgs, nevēlams.
- atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, kontrolēts, novērtēts.
- Regresa prasība (retāk prasījums) Parādnieka vai kādas citas personas mantiskās saistības izpildījuša pilsoņa vai organizācijas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
- piedziedāt Parasti savienojamā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts dziedāt, ka ar dziedāšanu neko nepanāks.
- sakne Parasti savienojumā «funkcijas sakne»: punkts, kura funkcijas vērtība ir nulle. Funkcijas nulle.
- piegulēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulēt, ka ar gulēšanu neko nepanāks.
- piestaigāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) staigāt, ka ar staigāšanu neko nepanāks.
- piestāstīt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
- piestāvēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks.
- piejokot Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts jokot, ka ar jokošanu neko nepanāks.
- piekurnēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts kurnēt, ka ar kurnēšanu neko nepanāks.
- pielāpīt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks.
- pierāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts rāt, ka ar rāšanu neko nepanāks.
- pieraudāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
- piesēdēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
- piežēlot Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts žēlot, ka ar žēlošanu neko nepanāks.
- piesnaust Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur». Lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks.
- saprast Parasti savienojumā ar «no»: būt tādam, kam ir kādas zināšanas (kā veikšanai, vērtēšanai u. tml.).
- atiet Parasti savienojumā ar «vaļā»: atvērties. Atrist, atraisīties.
- mēraukla Paraugs, pēc kura ko novērtē vai ar kuru ko salīdzina. Arī kritērijs.
- pārklausīt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
- Pamest acis (arī skatienu, skatu) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Pamest skatienu (arī skatu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Pamest skatu (arī skatienu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- apsvērt Pārdomāt, paredzot un novērtējot (ko).
- iegrūst Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu).
- Pāriet (arī nonākt) citās rokās Pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.).
- platēt Pārklāt (mazāk vērtīga metāla virsmu) ar plānu, parasti cēlmetāla, kārtu.
- pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
- Zvaigžņu slimība Pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem.
- grieži Pārmaiņa, pārvērtība (stāvoklī, attīstības gaitā).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības).
- pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko). Šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums.
- pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).
- apspriest Pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums. Arī egoisms.
- kapitalizēt Pārvērst (virsvērtību) kapitālā. Pārvērst (īpašumu) naudas kapitālā.
- ļodzīties Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- rehabilitācija Pasākumu komplekss, kura mērķis ir pasargāt slimnieku no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju tam atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja viņš ir īslaicīgi vai paliekoši zaudējis darba spēju. Šāda kompleksa pasākumu veikšana.
- Estētiskā audzināšana Pasākumu sistēma, kas veido cilvēka spējas izprast, novērtēt un radīt daiļo, cildeno dzīvē un mākslā.
- pastmarka Pasta sūtījumiem uzlīmējama vērtszīme, ar ko apliecina samaksu par pasta pakalpojumu.
- pamatkapitāls Pastāvīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pakāpeniski, vairāku ražošanas periodu laikā pāriet uz ražojamām precēm un kura naudas formā pa daļām atgriežas atpakaļ pie kapitālista pēc preču realizācijas.
- iesvērums Paveikta darbība, rezultāts --> iesvērt.
- izsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvērt (1).
- izvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērtēt.
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (1).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (2).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (3).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (4).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (5).
- pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (1).
- pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (2).
- pavērums Paveikta darbība, rezultāts --> pavērt (1).
- savērums Paveikta darbība, rezultāts --> savērt.
- svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (1).
- svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (3).
- uzsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsvērt (1).
- uzsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsvērt (2).
- vērums Paveikta darbība, rezultāts --> vērt (1).
- vērums Paveikta darbība, rezultāts --> vērt (2).
- vērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (1).
- vērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (2).
- vērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (3).
- vērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (4).
- zagums Paveikta darbība, rezultāts --> zagt. Nozagtā manta, vērtība.
- pataisīt Pavērt (1).
- ieplest Pavērt platāk (acis, nāsis).
- ieplest Pavērt, attaisīt vaļā, atplest (muti, knābi).
- pašķirt Pavērt, parasti uz abām pusēm (piemēram, aizkaru, priekškaru).
- paviru Pavērtā stāvoklī.
- pašķirties Pavērties uz abām pusēm.
- apraudzīties Pavērties, palūkoties (parasti ko meklējot, pārbaudot).
- pagrimt Pazaudēt nozīmīgumu, vērtību, pazaudēt eksistences spējas.
- degradēt Pazemināt, pamazināt (kā) nozīmīgumu, vērtību. Pakļaut (ko) degradācijai.
- kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām). Krist.
- krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām). Kristies.
- deklarācija Paziņojums par kādām vērtībām, ienākumiem u. tml.
- uzzīmēt Pazīt, arī atzīt par tāpatīgu (kādu ilgi neredzētu, pārvērtušos, arī nomaskējušos).
- Pēc deguna (arī deguniem) Pēc personiskām simpātijām (piemēram, lemt, rīkoties, vērtēt kādu).
- lejupkritiens Pēkšņa (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana.
- atšauties Pēkšņi, strauji atvērties (par durvīm, logu u. tml.).
- nopelnīt Pelnot iegūt (samaksu naudā, kādas vērtības, atlīdzību).
- nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu.
- rantjē Persona, kas nestrādā, bet ienākumus gūst no vērtspapīriem, aizdotā vai noguldītā kapitāla procentiem.
- inkasents Persona, kas saņem naudu vai citas vērtības no personām citās iestādēs, uzņēmumos u. tml.
- skatīt Pētīt, pārbaudīt (ko), parasti ar redzi, lai (to) iepazītu, novērtētu u. tml.
- kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.), lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
- kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- iedot Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības).
- dot Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- pietaisīt Pievērt (1).
- piemiegt Pievērt, mazliet sašaurināt (acis, plakstiņus).
- atsaukties Pievienoties (kāda) domām, vērtējumam u. tml.
- izrēķināt Pilnīgi aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
- izspriest Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
- pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
- Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- pilnvērtīgums Pilnvērtība (1).
- pilnvērtīgums Pilnvērtība (2).
- pilnvērtīgums Pilnvērtība (3).
- izlase Pilnvērtīgāko dzīvnieku vai augu izvēle (kādam nolūkam).
- peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
- rēķināt Plānojot, paredzot (ko), censties atrast (tā) skaitlisko vērtību.
- Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
- Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu, un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
- atplest Plati atvērt, attaisīt (parasti muti, acis). _imperf._ Plest vaļā Pavērt platāk (acis).
- izplest Plati pavērt (piemēram, acis). Plati atvērt (piemēram, muti).
- plest Plati vērt vaļā (piemēram, acis, muti).
- atplaukt Plaukstot atvērties (par pumpuriem, ziediem). Uzplaukt, uzziedēt.
- pārsprāgt Plaukstot atvērties (par pumpuriem).
- uzplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām). Salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām). Izplaukt.
- izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām). Salapot, uzziedēt (par augiem).
- pārplīst Plaukstot, briestot atvērties - par augu daļām.
- plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
- atplēst Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu, arī sakļautu).
- uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu). Atplēst (2).
- paplēst Plēšot mazliet, daļēji atvērt, attaisīt.
- atplīst Plīstot atvērties.
- laupīt Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- atestēt Pozitīvi novērtēt, atzīt.
- atzinība Pozitīvs novērtējums (kas parasti ir izteikts vārdos vai apbalvojuma veidā).
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- cena Preces vērtības izteiksme naudā, preču ražošanas kategorija.
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (piemēram, savos izteikumos, vērtējumos).
- Konkrētais darbs Preču ražotāju darbs, kas rada preces lietošanas vērtību.
- Konkrētais darbs Preču ražotāju darbs, kas rada preces lietošanas vērtību.
- Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas ir minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
- Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
- spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana iedzīvošanās nolūkā.
- imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti). Imitētais priekšmets.
- lieta Priekšmets (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
- aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.). Bulta, aizšaujamais.
- sīkums Priekšmets, kam ir nelieli izmēri, arī neliela vērtība. Nenozīmīgs priekšmets.
- manta Priekšmets, lieta (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
- duglāzija Priežu dzimtas koks ar vērtīgu koksni.
- utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma. Attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
- reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
- Tīrā produkcija Produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
- Tīrā produkcija Produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
- virsprodukts Produkta daļa, ko sabiedriskajā materiālo vērtību ražošanā rada virs nepieciešamā produkta.
- izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- oponēt Publiski vērtēt, kritizēt kādu darbu (piemēram, reierātu, disertāciju).
- Funkcijas nulle Punkts, kurā funkcijas vērtība ir nulle. Funkcijas sakne.
- puspunkts Puse no vesela punkta vērtības (sporta spēlēs).
- atpūst Pūšot atdarīt, atvērt. _imperf._ Pūst vaļā.
- ekonomija Racionāla (piemēram, materiālo vērtību un naudas līdzekļu) izmantošana. Rezultāts --> ekonomēt.
- saimnieciskums Racionāls (piemēram, materiālo vērtību, naudas līdzekļu) izmantojums (kādā uzņēmumā, ražošanas nozarē u. tml.).
- dot Radīt (garīgas vērtības).
- blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem). Atskanēt šādam troksnim.
- jaunradīt Radīt kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
- safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
- atraisīt Raisot atvērt (ko aizsietu, pārsietu). Atsiet.
- izbēdāt Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
- klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- klasika Rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju apraksts, arī vērtējums.
- Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
- Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
- dot Ražot, radīt (materiālas vērtības).
- referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
- Patiesībai acīs skatīties Reāli, skaidri novērtēt patieso stāvokli.
- Patiesībai acīs skatīties Reāli, skaidri novērtēt patieso stāvokli.
- aizdarīties Refl. --> aizdarīt (1). Azvērties.
- aiztaisīties Refl. --> aiztaisītt (1). Aizvērties.
- aizvērties Refl. --> aizvērt.
- atdarīties Refl. --> atdarīt (1). Attaisīties, atvērties.
- atvērties Refl. --> atvērt (1).
- atvērties Refl. --> atvērt (2).
- atvērties Refl. --> atvērt (4).
- ievērties Refl. --> ievērt (1). Tikt ievērtam.
- ievērties Refl. --> ievērt (2). Tikt ievērtam (parasti neviļus, negribēti).
- izvērties Refl. --> izvērt (1). Tikt izvērtam.
- izvērties Refl. --> izvērt (2). Tikt izvērtam (parasts neviļus, negribēti).
- pavērties Refl. --> pavērt (1). Tikt pavērtam.
- pavērties Refl. --> pavērt (2). Tikt pavērtam.
- pievērties Refl. --> pievērt (1). Tikt pievērtam, parasti neviļus, negribēti.
- sasvērties Refl. --> sasvērt (2): tikt sasvērtam.
- savērties Refl. --> savērt. Tikt savērtam.
- svērties Refl. --> svērt (3). Tikt svērtam.
- uzvērties Refl. --> uzvērt. Tikt uzvērtam.
- vērties Refl. --> vērt (1). Tikt vērtam.
- vērties Refl. --> vērt (2). Tikt vērtam.
- noregulēt Regulējot (iekārtu, ierīci u. tml.), panākt, ka (kādam fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
- sarēķināt Rēķinot iegūt (kā) skaitlisko vērtību. Arī aprēķināt.
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
- apsvērums Rezultāts --> apsvērt. Pārdomāts slēdziens, kas radies paredzot, novērtējot.
- ziedojums Rezultāts → ziedot (2). Tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
- atdarināt Rīkoties pēc kāda parauga (parasti bez sava kritiska vērtējuma).
- konverģence Robežvērtības piemitība (rindai).
- cidonija Rožu dzimtas krūms vai koks ar aromātiskiem, diētiski vērtīgiem augļiem.
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju. Arī deklamēt.
- svērt Rūpīgi pārdomāt, arī vērtēt.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
- skate Sabiedriska (kā) pārbaude, lai (ar to) iepazītos, novērtētu u. tml. Arī apskate.
- atnest Sagādāt (peļņu) - par naudu, vērtspapīriem u. tml.
- sēklaudzētava Saimniecība, saimniecības vienība, kurā sagatavo vērtīgu šķirnes augu sēklas materiālu.
- Komerciālais aprēķins Saimniecības vadīšanas metode (uzņēmumā), kam pamatā ir ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējums naudas izteiksmē (kapitālistiskajās valstīs un Padomju valsts pirmajos gados).
- Grāmatvedības bilance Saimniecisko līdzekļu un to avotu novērtēšana naudas izteiksmē un atspoguļošana īpašā divdaļīgā tabulā.
- Grāmatvedības bilance Saimniecisko līdzekļu un to avotu novērtēšana naudas izteiksmē un atspoguļošana īpašā divdaļīgā tabulā.
- Šajā (arī šinī, šai) ziņā Saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
- Šajā (arī šinī, šai) ziņā Saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
- muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs. Tāds, kam ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtība.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
- ķīmisks Saistīts ar vielām un to savstarpējām pārvērtībām, tām raksturīgs. Tāds, kurā izmanto vielas un to savstarpējās pārvērtības.
- Kā sarkans pavediens Saka par galveno, būtisko, arī par to, kas ir uzsvērts.
- Kā sarkans pavediens Saka par galveno, būtisko, arī par to, kas ir uzsvērts.
- Kā zelts Saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu.
- Nav ne ar kādu naudu (arī nav (ne) ar zeltu) atsverams Saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
- Nav (ne) ar zeltu (arī ne ar kādu naudu) atsverams Saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
- Reta manta Saka par ko ļoti vērtīgu.
- Reta manta Saka par ko ļoti vērtīgu.
- Lēta manta Saka par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- Ne šis, ne tas Saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu.
- Ne šis, ne tas Saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu.
- Tāds (nu) ir, kāds ir Saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
- Nekāda (liela) manta Saka par ko nevērtīgu, nenozīmīgu.
- Nav ne plika (arī sarkana) graša vērts Saka par ko nevērtīgu.
- Nav ne plika (arī sarkana) graša (arī vērdiņa) vērts Saka par ko nevērtīgu.
- Nav ne sarkana (arī plika) graša (arī vērdiņa) vērts Saka par ko nevērtīgu.
- Nav (ne) plika (arī sarkana) vērdiņa (arī graša) vērts Saka par ko nevērtīgu.
- Nav ne plika (arī sarkana) graša (arī vērdiņa) vērts Saka par ko nevērtīgu.
- Tā (tik) ir manta Saka par ko sevišķi vērtīgu.
- Tīrais zelts Saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
- Cita manta Saka par ko tādu, kas šķiet labāks, vērtīgāks, arī patīkamāks.
- Loterijā laimēts (arī vinnēts) Saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu. Saka par ko nevērtīgu.
- Loterijā laimēts (arī vinnēts) Saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu. Saka par ko nevērtīgu.
- Loterijā vinnēts (arī laimēts) Saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu. Saka par ko nevērtīgu.
- Septiņi vēji galvā (kādam) Saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
- Septiņi vēji galvā (kādam) Saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
- Dzelzs inventārs Saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
- Dzelzs inventārs Saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
- Ar miesu un asinīm Saka par pilnvērtīgu mākslas darbu vai mākslas tēlu.
- Ar miesu un asinīm Saka par pilnvērtīgu mākslas darbu vai mākslas tēlu.
- Dieva dots Saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
- Dieva dots Saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
- Dieva laists Saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
- Izput kā pelavas (arī kā spaļi, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izput kā pelavas (arī kā spaļi, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izput kā pelni (arī kā pelavas, spaļi) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izput kā pelavas (arī spaļi, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izput kā spaļi (arī pelavas, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālās vērtības, nauda.
- Dievs ar viņu (arī to) Saka, ja grib uzsvērt savu vienaldzīgo attieksmi pret kādu (pret ko).
- Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- Nav ko runāt Saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
- Nav nozīmes Saka, ja nav vērts, nav mērķtiecīgi (ko darīt).
- Beigta balle Saka, ja vairs nav vērts par ko runāt, ja neko nav iespējams grozīt.
- Beigta balle Saka, ja vairs nav vērts par ko runāt, ja neko nav iespējams grozīt.
- Lai nesacītu (arī neteiktu) vairāk Saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- Lai neteiktu (arī nesacītu) vairāk Saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- Lai neteiktu (arī nesacītu) vairāk Saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- Nav (nekāds) joks (arī joka lieta) Saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- Nav joka lieta, arī nav (ne kāds) joks Saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- (Un) viss Saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
- Sit (vai) nost Saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
- Uz pieres (nevienam) nav rakstīts Saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
- Uz pieres (nevienam) nav rakstīts Saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
- (Nekāds) labais dievs (nav) Saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi).
- (Nekāds) labais dievs (nav) Saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi).
- nulle Sākuma vērtība, punkts (kādā atskaites sistēmā). Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
- mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību. Šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
- Nostādīt blakus (arī līdzās) Salīdzināt, lai novērtētu.
- Stādīt blakus (arī līdzās) Salīdzināt, lai novērtētu. Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
- kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- paškritika Salīdzinoša sevis analīze, vērtējums (konstatējot pozitīvo un negatīvo).
- kopvērtējums Salīdzinošs, apkopojošs vērtējums.
- aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
- pārmaksāt Samaksāt vairāk par preces vērtību. Samaksāt vairāk, nekā likumā paredzēts.
- redukcija Samazināšana, arī samazinājums (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- reducēt Samazināt (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- noslīdēt Samazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
- sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību).
- sadilt Samazināties, parasti ievērojami, apjomā, skaitliskajā vērtībā.
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma). Tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- pazems Samērā neliels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- subkultūra Samērā patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- izpelnīties Saņemt (vērtējumu).
- pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu). Pārmainīt (piemēram, runas veidu).
- aizrūsēt Sarūsēt (tā, ka grūti atvērt, iedarbināt u. tml.).
- temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām. Fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli.
- sazvelt Sasvērt (2).
- atsvērties Sasvērties atpakaļ.
- sagāzties Sasvērties, parasti stipri.
- sazvelties Sasvērties.
- sazvilt Sasvērties.
- aprobežots Saturā nabadzīgs. Mazvērtīgs.
- aizturēt Saturot (ko), neļaut (to) atvērt, (tam) atvērties. _imperf._ Turēt ciet.
- apvaldīts Savaldīgs, nosvērts, līdzsvarots (par cilvēku, viņa izturēšanos).
- pašpaaugstināšanās Savas vērtības paaugstināšana.
- cieņa Savas vērtības, tiesību apziņa. Šīs apziņas izpausme.
- izsauksmes Savienojumā «izsauksmes vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Interjekcija.
- lauzt Savienojumā «lauzt vaļā»: ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu).
- nominālistisks Savienojumā «nominālistiskā naudas teorija»: buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
- panākt Savienojumā «panākt vaļā»: mazliet atdarīties, atvērties. Arī atirt, atraisīties.
- liels Savienojumā ar mērvienības un fizikālā lieluma nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība. Savienojumā ar, parasti laukuma, garuma, mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība.
- palikt Savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības.
- nešus Savienojumā ar verba «nest» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
- rāpus Savienojumā ar verba «rāpot» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
- pie- Savienojumā ar verbu un kopā ar «ko nu», «ko tur» lieto, lai norādītu, ka nav vērts ko darīt, ka ar to neko nepanāks.
- zudība Savienojumos «iet zudībā», «aiziet zudībā»: tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
- Temperatūras (mērīšanas) skala Savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala).
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām. Arī piekukuļot.
- Gala atzīme Sekmju kopvērtējums kādā mācību priekšmetā.
- atzīme Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā.
- trīs Sekmju vērtējums, atzīme «apmierinoši» (parasti skolā). Trijnieks.
- trijnieks Sekmju vērtējums, atzīme «apmierinoši» (parasti skolā). Trīs.
- četrinieks Sekmju vērtējums, atzīme «labi» (parasti skolā). Četri.
- četri Sekmju vērtējums, atzīme «labi» (parasti skolā). Četrinieks.
- viens Sekmju vērtējums, atzīme «ļoti neapmierinoši» (parasti skolā). Vieninieks.
- vieninieks Sekmju vērtējums, atzīme «ļoti neapmierinoši» (parasti skolā). Viens.
- divnieks Sekmju vērtējums, atzīme «neapmierinoši» (parasti skolā). Divi.
- divi Sekmju vērtējums, atzīme «neapmierinoši» (parasti skolā). Divnieks.
- piecnieks Sekmju vērtējums, atzīme «teicami» (parasti skolā). Pieci.
- pieci Sekmju vērtējums, atzīme «teicami» (parasti skolā). Piecnieks.
- pusdālderis Sena (parasti sudraba) monēta, kuras vērtība ir puse no dāldera.
- cenzs Senajā Romā - pilsoņu īpašuma periodiska novērtēšana viņu iedalīšanai attiecīgās nodokļu maksātāju grupās.
- cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
- alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
- pašnovērtējums Sevis novērtējums.
- pašnovērtēšana Sevis novērtēšana.
- pašvērtējums Sevis, savu spēju, rīcības, darbības u. tml. vērtējums.
- emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāls.
- procents Simtajās daļās izteiktā (kā) skaitliskā vērtība.
- iztirzāt Sistemātiskā izklāstā aplūkot, izanalizēt, novērtēt.
- hidroksilgrupa Skābekļa un ūdeņraža atomu vienvērtīga grupa, kas ietilpst, piemēram, spirtu sastāvā.
- gaume Skaistuma izpratne. Spēja uztvert un vērtēt skaistumu.
- aprēķins Skaitliska izteiksme (parasti projektējama objekta vērtībai, jaudai un tml.).
- skala Skaitlisko vērtību sistēma (kā) lieluma, arī attiecību raksturošanai.
- Absolūtā vērtība Skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
- Absolūtā vērtība Skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
- saskaitļot Skaitļojot iegūt (kā) skaitlisko vērtību. Arī izskaitļot.
- skaitīkļi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām. Skaitāmie kauliņi.
- Skaitāmie kauliņi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām. Šādas ierīces ripiņas.
- Skaitāmie kauliņi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām. Šādas ierīces ripiņas.
- Harmoniska rinda (arī virkne) Skaitļu rinda (virkne), kuras locekļi veidojas no naturālo skaitļu apgrieztajām vērtībām (1, 1/2, 1/3).
- Harmoniska rinda Skaitļu rinda, kuras locekļi veidojas no dabisko skaitļu apgrieztām vērtībām (1, 1/2, 1/3).
- Harmoniska virkne (arī rinda.) Skaitļu virkne (rinda), kuras locekļi veidojas no naturālo skaitļu apgrieztajām vērtībām (1, 1/2, 1/3,...).
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums. Skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- atskaņa Skaņu grupa, kas atkārtojas dzejoļa rindu nobeigumos, sākot ar pēdējo uzsvērto patskani.
- atskrūvēt Skrūvējot attaisīt, atvērt (ko). _imperf._ Skrūvēt vaļā.
- ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt. Atzinīgi novērtēt
- aizkrist Slīdot uz leju, aizvērties.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- Estētiskais ideāls Sociāli nosacītu priekšstatu kopums par pilnvērtīgu dzīvi un pilnvērtīgu cilvēku.
- Estētiskais ideāls Sociāli nosacītu priekšstatu kopums par pilnvērtīgu dzīvi un pilnvērtīgu cilvēku.
- Solīt zelta kalnus Solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- monopolcena Speciāla tirgus cena, kas parasti ir augstāka par preces vērtību un nodrošina monopolam virspeļņas ieguvi.
- maņa Spēja (cilvēkiem un dzīvniekiem) uztvert iekšējās un ārējās vides enerģētiskos kairinājumus un tos izvērtēt.
- sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
- reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
- izjūta Spēja uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
- sprādziens Spēja, būtiska pārmaiņa, pārvērtība.
- atestācija Spēju atzīšana, darbības pozitīvs vērtējums.
- Spēka impulss Spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku.
- Spēka impulss Spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā). Spēļu kārts.
- Spēļu kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā).
- Liela kārts Spēļu kārts ar lielu vērtību.
- trumpis Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
- dūzis Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā).
- krāšņs Spilgts, niansēm bagāts, arī augstvērtīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- fūzeļeļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu.
- sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu. Fūzeļeļļa.
- Absolūtais čempions Sportists, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs. Nosaukums, ko piešķir pirmās vietas ieguvējam šādās sacensībās.
- atzinums Spriedums, vērtējums (kas radies novērojumu pētījumu rezultātā).
- tests Standartizēts uzdevums, kura izpildes rezultāti ļauj vērtēt izpildītāja psihofizioloģiskos un personības raksturojumus, spējas, zināšanas, prasmes, iemaņas.
- amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību.
- restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ.
- transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums. Viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai.
- interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes.
- sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
- sāniski Stāvokli uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.). Sānis (3).
- sāņus Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.). Sānis (3).
- parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības.
- pamatstāvoklis Stāvoklis (piemēram, iekārtai, fizikālai sistēmai), kam raksturīga samērā zema, parasti vismazākā, attiecīgo parametru vērtība.
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības). Stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
- turība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
- pārmantotība Stāvoklis, kad kas (piemēram, kultūras vērtības, profesija) ir pārmantots no priekštečiem.
- trūcība Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekli ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Arī nabadzība (1).
- trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Trūcība (1).
- krampēt Stiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- sterlete Storveidīgo kārtas līdz 16 kilogramiem smaga saldūdens zivs ar vērtīgu gaļu.
- atsisties Strauji (bieži ar troksni) atvērties.
- atkrist Strauji (parasti ar troksni) atvērties, attaisīties vaļā.
- aizkrist Strauji aizvērties. _imperf._ Krist ciet. Aizcirsties.
- atmest Strauji atvērt, atraut vaļā.
- atsviest Strauji atvērt, atraut vaļā.
- atsprāgt Strauji atvērties (par pumpuriem).
- atlēkt Strauji atvērties.
- raut Strauji vērt (piemēram, durvis, logu).
- krist Strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet.
- aizsviest Strauji, ar sparu aizvērt (durvis, logu u. tml.). Aizcirst, aizsist.
- aizcirst Strauji, ar sparu aizvērt.
- piecirst Strauji, ar sparu aizvērt. Aizcirst (2).
- cirst Strauji, ar sparu vērt.
- aizsist Strauji, ar troksni aizvērt (sīkus priekšmetus, ierīces u. tml.).
- dauzīt Strauji, arī nevērīgi (ko) likt, vērt u. tml., radot troksni.
- pasisties Strauji, arī pēkšņi pavērties (piemēram, par apģērbu).
- saklupt Strauji, arī pēkšņi sasvērties (parasti uz priekšu).
- atgāzties Strauji, negaidot atvērties (parasti ar troksni.).
- piesist Strauji, parasti ar troksni, aizvērt (piemēram, logu, durvis).
- sist Strauji, parasti ar troksni, vērt (piemēram, durvis, logu, vāku).
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
- sprāgt Strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku). Kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks.
- kapitāls Svarīgs, nozīmīgs. Arī vērtīgs.
- amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara stāvokļa. Maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstību likuma.
- svērties Svērt (1) sevi.
- svarot Svērt (1).
- pārsvērt Svērt vēlreiz, no jauna.
- lode Svērtenis.
- lodmērs Svērtenis.
- svērtnis Svērtenis.
- gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt).
- gāzelēties Svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (piemēram, ejot, skrienot).
- medaļa Šāda veida zīme - novērtējums, ko (parasti izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
- nopēlums Šāda veids - kāda cilvēka, viņa darbības, izturēšanās asi kritisks novērtējums.
- Pieci (arī četri, trīs) ar krustu Šāda zīme aiz sekmju vērtējuma cipara (neoficiāls vērtējama palielinājums).
- Noteiktais integrālis Šādas saimes jebkuras funkcijas divu vērtību starpība.
- dāma Šaha figūra, kurai ir vislielākā vērtība (spēles sākumā).
- bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā).
- tornis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst piecu bandinieku vērtībai.
- laidnis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst trīs bandinieku vērtībai.
- zirdziņš Šaha figūra, kuras vērtība ir līdzīga laidnim un aptuveni atbilst trijiem bandiniekiem.
- kvalitāte Šaha spēlē - starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību.
- aizšķirt Šķirot aizvērt.
- atšķirt Šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.).
- pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.). Arī atšķirt (4).
- nelieta Tā, ka iet bojā, kļūst nevērtīgs, nederīgs.
- pusviru Tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm).
- lejup Tā, ka pasliktinās, regresā, kļūst mazvērtīgāks.
- histērisks Tāds (cilvēks), kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains.
- četrvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir četri.
- divvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir divi.
- neapmierinošs Tāds, ar ko (mācību iestādēs) fiksē mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu (par sekmju vērtējumu).
- bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības Bagāts, dārgs, grezns.
- bagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības. Dārgs, grezns.
- trūcīgs Tāds, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par laikposmu).
- pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā. Tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- daudzvērtīgs Tāds, kam iespējamas vairākas vērtības.
- nezināms Tāds, kam ir jānosaka vērtība.
- turīgs Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
- pamatīgs Tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (piemēram, garums, ilgums, masa).
- nozīmīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme. Tāds, kas ir būtisks, izšķirošs.
- svarīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme. Tāds, kas ir būtisks, izšķirošs. Nozīmīgs (1).
- dārgs Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē.
- maksimāls Tāds, kam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- minimāls Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- sīks Tāds, kam ir maza vērtība, arī apjoms. Niecīgs, arī lēts.
- mazvērtīgs Tāds, kam ir maza vērtība. Tāds, kas maz atbilst, ir maz piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- saturīgs Tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs. Domām, atziņām bagāts.
- smuks Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.).
- solīds Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
- nepilnvērtīgs Tāds, kam ir samērā maza sabiedriskā vērtība (par cilvēku).
- neliels Tāds, kam ir samērā maza skaitliskā vērtība (parasti par fizikāliem lielumiem).
- neliels Tāds, kam ir samērā maza vērtība, tāds, kas nav sevišķi dārgs (parasti par priekšmetiem).
- superaugsts Tāds, kam ir sevišķi liela skaitliskā vērtība. Sevišķi kvalitatīvs.
- nesamaksājams Tāds, kam ir tik liela vērtība, ka to grūti vai neiespējami samaksāt.
- krāšņs Tāds, kam ir vērtīgs, bagāts saturs. Pilnvērtīgs.
- daiļš Tāds, kam ir vērtīgs, dziļš saturs. Pilnvērtīgs.
- rekords Tāds, kam ir visaugstākā, parasti skaitliskās, vērtības pakāpe.
- vērtīgs Tāds, kam ir, parasti liela, vērtība (1).
- vērtīgs Tāds, kam ir, parasti liela, vērtība (2).
- bagāts Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā. Tāds, kurā ietilpst daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- nabadzīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu.
- nabags Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu. Nabadzīgs (2).
- trūcīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir par maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu. Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem). Arī nabadzīgs (2).
- bezsaturīgs Tāds, kam nav (nopietna, vērtīga) satura. Viegls, tukšs, nevērtīgs.
- maznozīmīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- sīks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības. Maznozīmīgs.
- niecīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības. Nenozīmīgs, mazsvarīgs.
- pabāls Tāds, kam nav īpaši spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu). Samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs. Pavājš (1).
- bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību. Tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam. Mierīgs, nosvērts, auksts.
- nenozīmīgs Tāds, kam nav lielas vērtības, spēcīgas ietekmes. Tāds, kas nav būtisks, izšķirošs.
- bāls Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu). Nepilnvērtīgs, mazvērtīgs. Vājš, neizdevies.
- bezvērts Tāds, kam nav vērtības (naudas izteiksmē) vai ir ļoti maza vērtība.
- bezvērtīgs Tāds, kam nav vērtības, nozīmes, derīguma. Nevērtīgs.
- tukšs Tāds, kam nav vērtņu, rūšu (par durvīm, logiem).
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda skaitliskā vērtība ar ko citu.
- trūcīgs Tāds, kam nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Arī nemantīgs, nabadzīgs (1).
- bagāts Tāds, kam pieder lielas materiālas vērtības. Tāds, kam ir daudz naudas.
- vitāls Tāds, kam piemīt enerģisks darbīgums, tāds, kas ir spējīgs pilnvērtīgi dzīvot, arī možs, mundrs (par cilvēku).
- pašvērtīgs Tāds, kam piemīt pašvērtība (1).
- pašvērtīgs Tāds, kam piemīt pašvērtība (2).
- patukšs Tāds, kam piemīt samērā maz garīgu vērtību (par cilvēku).
- vienāds Tāds, kam skaitliskā vērtība nav atšķirīga salīdzinājumā ar ko citu.
- nabags Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtība vai arī tās ir niecīgā daudzumā. Nemantīgs, trūcīgs. Nabadzīgs (1).
- nabadzīgs Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tas ir niecīga daudzuma. Nemantīgs, trūcīgs.
- proporcionāls Tāds, kam vērtību attiecība nemainās (par, parasti diviem, atkarīgiem lielumiem).
- saturīgs Tāds, kara sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās. Noderīgs, vērtīgs (kādam nolūkam).
- nopietns Tāds, kas (kādā darbības lomā) ir līdzvērtīgs (kādam) vai pārāks (par kādu).
- zems Tāds, kas apliecina (kā) maznozīmību, mazvērtību.
- augsts Tāds, kas apliecina (kā) nozīmību, vērtību, pauž lielu pagodinājumu.
- atturīgs Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas. Savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
- cēls Tāds, kas atbilst augstām ētiskām prasībām. Tāds, kura saturs ir ētiski augstvērtīgs.
- augstvērtīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām. Augstas kvalitātes. Ar teicamām īpašībām. Ļoti vērtīgs.
- pārdomāts Tāds, kas iepriekš ir vispusīgi izanalizēts, izvērtēts.
- sevišķs Tāds, kas ievērojami atšķiras no kā cita, līdzīga ar savu skaitlisko vērtību, arī ar intensitāti.
- mīļš Tāds, kas ir (parasti pastāvīgi) patīkams, vēlams, vajadzīgs. Arī vērtīgs, nozīmīgs.
- vaļējs Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- krāšņs Tāds, kas ir augstvērtīgs, izcili kvalitatīvs, tāds, kas sastāv no daudziem augstas kvalitātes elementiem.
- lēts Tāds, kas ir izdarāms, iegūstams viegli, bez pūlēm. Tāds, kam ir maza vērtība.
- smalks Tāds, kas ir izgatavots no augstvērtīga materiāla, tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- ekvivalents Tāds, kas ir līdzvērtīgs (kam).
- vienāds Tāds, kas ir līdzvērtīgs kam citam. Tāds, kura sastāvdaļas ir līdzvērtīgas.
- zelts Tāds, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs. Arī vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml. Tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- otršķirīgs Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs, vērtīgs par ko citu līdzīgu.
- pamazs Tāds, kas ir mazliet mazāks pēc izmēriem, skaitliskās vērtības, intensitātes u. tml. par ko citu līdzīgu.
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas. Tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās.
- kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
- pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu). Tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
- vēsturisks Tāds, kas ir pagātnes liecinieks, pagātnes vērtību glabātājs.
- pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārlieks Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārmērīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to. Arī iedomīgs, augstprātīgs.
- radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna (parasti garīgu vērtību) veidošanas procesu, tam raksturīgs.
- turīgs Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu).
- pliekans Tāds, kas ir sājš, bezgaršīgs. Tāds, kam ir maza barības vērtība. Arī novadējies.
- nomināls Tāds, kas ir skaitliski norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
- pirmšķirīgs Tāds, kas ir svarīgāks, nozīmīgāks, arī vērtīgāks par ko citu līdzīgu. Galvenais.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- nenovērtējams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, svarīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvērtēt.
- nesamaksājams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu).
- neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, noderīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt.
- neizmērojams Tāds, kas ir, piemēram, tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt. Arī ārkārtīgs.
- neaizsniedzams Tāds, kas ir, piemēram, tik vērtīgs, tik mazā daudzumā, ka to grūti vai neiespējami iegūt.
- reāls Tāds, kas izriet no īstenības pareizas izpratnes un novērtēšanas. Lietišķs.
- nevērīgs Tāds, kas izturas pret citiem ar uzsvērtu pārākumu, augstprātīgi, arī nicīgi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gaisīgs Tāds, kas izturas, rīkojas nenopietni. Nenosvērts, nepastāvīgs. Arī vieglprātīgs.
- paliekams Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību. Arī nezūdošs, neiznīkstošs.
- paliekošs Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību. Arī nezūdošs, neiznīkstošs. Paliekams (2).
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- mērens Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.). Tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
- nevienāds Tāds, kas nav līdzvērtīgs. Tāds, kurā kādas sastāvdaļas nav līdzvērtīgas.
- akls Tāds, kas nav pakļauts prāta vērtējumam, kontrolei.
- laicīgs Tāds, kas nav saistīts ar garīgajām vērtībām.
- niecīgs Tāds, kas neizraisa cieņu, nepievērš uzmanību (par cilvēku). Neievērojams, arī mazvērtīgs.
- nopietns Tāds, kas nejoko, nesmejas, izturas nosvērti.
- neražojošs Tāds, kas neražo materiālās vērtības. Tāds, ko neizmanto materiālajā ražošanā.
- mazs Tāds, kas nesasniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- vieglprātīgs Tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas.
- pilnasinīgs Tāds, kas noris, izpaužas aktīvi, pilnvērtīgi. Tāds, kas ir saistīts ar šādu norisi, izpausmi.
- liels Tāds, kas pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- lejupslīdošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks. Lejupejošs (2).
- lejupejošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks. Lejupslīdošs (2).
- skops Tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu. Tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz.
- pamazs Tāds, kas pēc daudzuma, vērtības ir mazliet zem vidējā, parastā līmeņa.
- rezultējošs Tāds, kas rodas vairāku, parasti līdzīgu, parādību darbības rezultātā. Tāds, ko raksturo ar vairāku, parasti līdzīgu, fizikālo parādību skaitlisko vērtību summu.
- darbs Tāds, kas saistīts ar materiālo vai garīgo vērtību radīšanu.
- nekritisks Tāds, kas savā vērtējumā izceļ pozitīvo, neanalizējot trūkumus.
- saimniecisks Tāds, kas spēj lietpratīgi veikt ar praktisko dzīvi saistītos darbus, pasākumus. Tāds, kas prot racionāli izmantot materiālās vērtības, naudas līdzekļus.
- lietots Tāds, kas zināmu laiku ticis izmantots un zaudējis daļu savas vērtības.
- praulains Tāds, kas, parasti vairākās vietās, ir satrupējis, pārvērties praulos.
- klasisks Tāds, ko augstu novērtē (piemēram, par darbu, rīcību).
- neatņemams Tāds, ko nav iespējams atņemt (kādam) - parasti par garīgām vērtībām.
- skalārs Tāds, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
- sievišķs Tāds, ko veido divas zilbes, no kurām pirmā ir uzsvērta. Sievisks.
- sievisks Tāds, ko veido divas zilbes, no kurām pirmā ir uzsvērta. Sievišķs (4).
- vīrišķs Tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe. Vīrisks.
- vīrisks Tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe. Vīrišķs (4).
- mazcienīgs Tāds, ko vērtē zemu, kas nepelna atzinību, ievērību.
- trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par teritoriju).
- nabadzīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tās ir niecīgā daudzumā (par teritoriju).
- bagāts Tāds, kurā ietilpst lielas materiālas vērtības.
- mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura, tāds, kam ir maza nozīme (piemēram, par mākslas darbu).
- patukšs Tāds, kurā ir samērā maz vērtīga, nopietna satura.
- krietns Tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, derīgs, atzinīgi vērtēts.
- skaistvārdīgs Tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists. Tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu.
- šķira Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- skops Tāds, kura lielums, vērtība, intensitāte ir mazāka nekā vēlams, nepieciešams, arī parasts (piemēram, par priekšmetiem, norisēm).
- nevienlīdzīgs Tāds, kurā nav vienāds, līdzvērtīgs spēku samērs (parasti par cīņu).
- trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu). Tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
- precīzs Tāds, kura parametra īstā vērtība atbilst tā nominālajai vērtībai. Tāds, kurā sasniedz šādu atbilstību (par mērīšanu, aprēķināšanu).
- literārs Tāds, kurā popularizē, vērtē daiļdarbus. Tāds, kurā izmanto daiļdarbus.
- māksla Tāds, kurā rodas estētiski elementi, estētiskas vērtības (par darbību, procesu, darbības nozari). Tāds, kam ir estētiski elementi, estētiska vērtība (piemēram, par priekšmetiem).
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir vēlamas, kādām normām atbilstošas (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības; tāds, kura savstarpējās (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības ir vēlamas, atbilstošas kādām normām (par kā sastāvdaļām, elementiem).
- dziļdomīgs Tāds, kura saturā ir vērtīgas domas, tāds, kas izraisa pārdomas.
- labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī patīkams, labvēlīgs. Tāds, kas izraisa patiku.
- pilnvērtīgs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstošs noteiktām prasībām, uzskatiem.
- lielisks Tāds, kura saturā izpaužas kas sevišķi nozīmīgs, vērtīgs, saistošs.
- vesels Tāds, kura skaitliskā vērtība pilnīgi atbilst attiecīgās mērvienības, vērtības mēra u. tml. skaitliskajai vērtībai.
- radošs Tāds, kurā tiek radīts kas jauns (parasti garīgas vērtības) - par mūža posmu, laikposmu.
- nesaimniecisks Tāds, kurā tiek zaudēts, izšķērdēts (kas, piemēram, materiālās vērtības, naudas līdzekļi) - parasti par darbību ražošanā, transportā.
- trūcīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
- nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots vai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
- kvalificēts Tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme. Tāds, kam ir augsta kvalitāte. Augstvērtīgs.
- vērts Tāds, kura vērtība (1) atbilst kā cita vērtībai. Arī vērtīgs (1).
- vērts Tāds, kura vērtība (2) atbilst kā cita vērtībai. Arī vērtīgs (2).
- desmitkapeika Tāds, kura vērtība ir desmit kapeiku (par monētu).
- desmitrubļu Tāds, kura vērtība ir desmit rubļu (par naudas zīmi).
- divkapeika Tāds, kura vērtība ir divas kapeikas (par monētu).
- divdesmitkapeika Tāds, kura vērtība ir divdesmit kapeiku (par monētu).
- pieckapeika Tāds, kura vērtība ir piecas kapeikas (par monētu).
- piecdesmitkapeika Tāds, kura vērtība ir piecdesmit kapeiku (par monētu).
- piecdesmitrubļu Tāds, kura vērtība ir piecdesmit rubļu (par naudas zīmi).
- piecrubļu Tāds, kura vērtība ir pieci rubli (par naudas zīmi).
- piecpadsmitkapeika Tāds, kura vērtība ir piecpadsmit kapeiku (par monētu).
- simtrubļu Tāds, kura vērtība ir simt rubļu (par naudas zīmi).
- līdzvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam.
- vienvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam. Līdzvērtīgs.
- trīskapeika Tāds, kura vērtība ir trīs kapeikas (par monētu).
- trīsrubļu Tāds, kura vērtība ir trīs rubļi (par naudas zīmi).
- vienkapeika Tāds, kura vērtība ir viena kapeika (par monētu).
- viensantīms Tāds, kura vērtība ir viens santīms (par monētu).
- nedzēsts Tāds, kura vērtība nav atmaksāta.
- simbolisks Tāds, kura vērtības apjoms, intensitāte u. tml. ir mazāka nekā nepieciešams, vajadzīgs, arī parasts.
- māksla Tāds, kurš izgatavo priekšmetus ar estētisku vērtību, kura darbībā ir estētiski elementi (par cilvēku).
- vāzt Taisīt, vērt (kārbu trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas). Taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.).
- sēnalas Tas (parasti sabiedrības dzīvē), kas ir nevērtīgs, mazvērtīgs.
- mantojums Tas (parasti vērtīgais kultūra), ko iegūst, pārņem no iepriekšējām paaudzēm, iepriekšējiem darbiniekiem.
- mērs Tas (piemēram, lielums, vērtība, parādība), ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko). Arī mērvienība.
- pabiras Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir mazvērtīgs, nenozīmīgs.
- izsmiekls Tas (stāvoklis, fakts, parādība u. tml.), kas izraisa šādu vērtējumu.
- tālāknesējs Tas (tāds), kas izplata, nodod tālāk (piemēram, kādas vērtības).
- pašizgāzējs Tas (tāds), kura tvertni, tilpni u. tml. var sasvērt kādā virzienā kravas izgāšanai (par transportlīdzekli).
- nezināms Tas, kam ir jānosaka vērtība.
- priekšmets Tas, kam ir noteikta vērtība.
- dārgums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs, vērtīgs.
- viendienis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- viendienītis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- zelts Tas, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs. Arī tas, kas ir vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
- Šāds (un) tāds Tas, kas ir neievērojams, necienīgs. Arī tas, kas ir mazvērtīgs.
- Šāds (un) tāds Tas, kas ir neievērojams, necienīgs. Arī tas, kas ir mazvērtīgs.
- mēsli Tas, kas ir nevērtīgs, nederīgs.
- raritāte Tas, kas ir rets un tāpēc vērtīgs. Retums.
- Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Tas, kas ir skaists, apbrīnojams, arī vērtīgs, nozīmīgs.
- rota Tas, kas ir skaists, vērtīgs un padara (ko) izcilāku, skaistāku.
- spīgulis Tas, kas ir spilgts, pievērš sev uzmanību, bet nav nozīmīgs, vērtīgs.
- ieguvums Tas, kas ir vērtīgs, nozīmīgs, noderīgs (piemēram, kas sasniegts, izcīnīts, izveidojies).
- pārums Tas, kas pēc skaitliskās vērtības pārsniedz kādu normu, robežu.
- Goda lieta Tas, kas saistīts ar (cilvēka) morālo vērtību, vērtējumu.
- Goda lieta Tas, kas saistīts ar (cilvēka) morālo, ētisko vērtību, vērtējumu.
- klase Tas, kas tiek novērtēts par izcilu.
- krātuve Tas, kur koncentrējas (piemēram, kultūras vērtības). Kā koncentrēta kopums.
- gods Tas, kurā izpaužas kāda morālā, ētiskā vērtība, pozitīvās īpašības.
- āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs (vērtīga lopbarības kultūra).
- dadaisms Tēlotājas mākslas un literatūras virziens (Rietumeiropā 20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē.
- kamīns Telpas krāsns, kurai ir plata, atvērta kurtuve un kura silda telpu tieši ar degoša kurināmā liesmu.
- Lejupslīdoša tendence Tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam.
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar paša tuvāko apkārtni (piemēram, dzīves, darba vietu).
- prakticisms Tieksme uz praktisku darbību, nenovērtējot teorijas nozīmīgumu.
- kotēties Tikt (kā) vērtētam (sabiedrībā, kādā cilvēku grupā u. tml.).
- mirt Tikt aizmirstam, kļūt nenozīmīgam, mazvērtīgam, nevajadzīgam.
- ciest Tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām.
- ienākt Tikt ieņemtam (par naudu, materiālām vērtībām).
- iesvērties Tikt iesvērtam.
- izkūpēt Tikt izšķērdētam. Aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
- aiziet Tikt iztērētam, izdotam (par materiālām vērtībām, parasti par naudu).
- izsijāties Tikt izvērtētam, nošķirtam (piemēram, par atziņu, domu).
- iet Tikt kārtotam (par darījumiem), tikt realizētam (par materiālām vērtībām).
- piesvērties Tikt piesvērtam (2), parasti neviļus, negribēti.
- taupīties Tikt taupītam (par materiālām vērtībām, priekšmetiem u. tml.).
- dzimt Tikt veidotam, gatavotam (par priekšmetiem, materiālām vērtībām).
- kotēties Tikt vērtētam (par ārzemju valūtu, vērtspapīriem, precēm).
- morāle Tikumisks secinājums (no kā), tikumisks vērtējums (kam).
- Aktīvā tirdzniecības bilance Tirdzniecības bilance, kurā eksportēto preču vērtība ir lielāka par importēto.
- Pasīvā tirdzniecības bilance Tirdzniecības bilance, kurā importēto preču vērtība ir lielāka par eksportēto.
- Pasīvā tirdzniecības bilance Tirdzniecības bilance, kurā importēto preču vērtība ir lielāka par eksportēto.
- komercvērtība Tirdzniecības vērtība.
- sīkumtirgus Tirgus, arī tirgus daļa, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī ar veciem, lietotiem priekšmetiem.
- leja To, ka pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
- kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību.
- ferīts Trīsvērtīgās dzelzs oksīda savienojums ar citu metālu oksīdiem.
- rasamals Tropu koks, no kura iegūst vērtīgu, smaržīgu koksni un sveķus.
- grabažas Trūcīgs, mazvērtīgs mājas inventārs. Trūcīga iedzīve.
- Melnā nauda Tumšas krāsas .., ar nelielu vērtību.
- Melnā nauda Tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.
- krājums Turpmākai lietošanai īpaši sagādāts materiālu vērtību kopums.
- eksports Uz ārzemēm izvesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- Pielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru Uzkrāt, arī bagātināt garīgo vērtību kopumu.
- Pielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru Uzkrāt, arī bagātināt garīgo vērtību kopumu.
- ekspozīcija Uzņemšanas laiks, kurā fotoaparāta, filmaparāta objektīvs ir atvērts.
- Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
- Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
- nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
- Likt blakus (kam) Uzskatīt par līdzvērtīgu (kam).
- niecināt Uzskatīt par mazvērtīgu, nenozīmīgu. Arī pelt.
- nicināt Uzskatīt par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
- skatījums Uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek uztverts, vērtēts.
- akcentēt Uzsvērt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
- Likt uzsvaru (arī akcentu) Uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi).
- Likt uzsvaru (arī akcentu) Uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi).
- Likt svaru (uz ko) Uzsvērt, akcentēt.
- Likt svaru (uz ko) Uzsvērt, akcentēt.
- Salikt uzsvarus (arī akcentus) Uzsvērt, izcelt (kā) elementus, sastāvdaļas.
- Salikt uzsvarus (arī akcentus) Uzsvērt, izcelt (kā) elementus, sastāvdaļas.
- Stiprā taktsdaļa Uzsvērtā taktsdaļa.
- piētisms Uzsvērta, arī liekuļota dievbijība.
- piētists Uzsvērti, arī liekuļoti dievbijīgs cilvēks.
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
- izjust Uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
- ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
- vārstīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (durvis, logus u. tml.). Virināt.
- virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, durvis, logu, vāku).
- vārstīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
- virāt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
- virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
- plātīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, knābi).
- plātīties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
- virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par durvīm, logu).
- virāties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm).
- virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm).
- kopvērtība Vairāku vai daudzu (kā) vērtību summa.
- vazāt Valkāt (parasti jaunu, labu apģērbu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotā vietā, nepiemērotos apstākļos. Lietot (parasti ko labu, vērtīgu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotos apstākļos.
- Papīra nauda Valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
- paritāte Valūtu vērtības atbilstība attiecībā pret zeltu.
- ievārstīt Vaļīgi, arī pavirši ievērt (auklu).
- interjekcija Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Izsauksmes vārds.
- Izsauksmes vārds Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Šīs vārdšķiras vārds. Interjekcija.
- Toniskā vārsmošanas sistēma Vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
- Toniskā vārsmošanas sistēma Vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
- rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt, atrast, arī skaitīt (kā daudzumu, vērtību).
- metrizēt Veidot (tekstu) atbilstoši noteiktiem garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju izkārtošanas likumiem.
- kristalizēt Veidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu). Ļoti stingri vērtēt šķirojot, atlasot.
- imitēt Veidot pēc kāda parauga (priekšmetu, parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti).
- dežūrveikals Veikals, kas atvērts arī tad, kad citi šīs kategorijas veikali ir slēgti (piemēram, vēlās vakara stundās, svinamās dienās u. tml.).
- konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām. Šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus. Ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
- strādāt Veikt noteiktas darbības, piemēram, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- atvilkt Velkot atvērt, attaisīt. _imperf._ Vilkt vaļā.
- pavilkt Velkot pavērt.
- (No)sviest (arī (no)mest) zemē Veltīgi izdot, (iz)šķiest (materiālas vērtības).
- aiztaisīt Verot aizdarīt. _imperf._ Taisīt ciet. Aizvērt.
- Sillabotoniskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- nomērīt Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm).
- nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm). Nomērīt (3).
- atsijāt Vērtējot nošķirt, atmest (parasti lieko, mazvērtīgo, kaitīgo u. tml.).
- novērtēt Vērtējot noteikt (zināšanu, sekmju, darba rezultāta) atbilstību noteiktām vērtēšanas normām.
- sijāt Vērtēt, šķirot, atmetot (mazvērtīgo, lieko u. tml.).
- nomināls Vērtība, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
- kapitāls Vērtība, kas, kapitālistam ekspluatējot darbaspēku, dod virsvērtību.
- robežvērtība Vērtība, kuras starpība ar virknes vai mainīgā lieluma vērtībām kļūst absolūti mazāka par patvaļīgi mazu pozitīvu skaitli.
- Vērtību orientācija Vērtību izpratne, darbības vērstība uz noteiktām vērtībām. Vērtīborientācija.
- vērtīborientācija Vērtību izpratne, darbības vērstība uz noteiktām vērtībām. Vērtību orientācija.
- Fiktīvais kapitāls Vērtspapīri (akcijas, obligācijas, ķīlu zīmes u. tml.), kas to īpašniekam dod tiesības (kapitālistiskajās valstīs) piesavināties daļu virsvērtības - akciju dividenžu vai obligācijas procentu veidā.
- kupīra Vērtspapīrs, arī daļa (piemēram, kupons) no lielāka vērtspapīra.
- akcija Vērtspapīrs, kas apliecina zināmas summas iemaksu kapitālistiskā uzņēmumā un dod iespēju vērtspapīra īpašniekam piedalīties peļņas saņemšanā, kā arī izmantot citas akcionāru tiesības.
- kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai). Cilvēku garīgās dzīves sfēra.
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu. Metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
- griezums Viedoklis (kādas parādības, atziņas u. tml. vērtējumā). Skatījums, aspekts.
- gaisma Viedoklis, no kāda, kas tiek aplūkots, vērtēts. Nosacījums, kāds ņemams vērā, ko aplūkojot, vērtējot.
- Redzes viedoklis Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts, noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
- Redzes viedoklis Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts. Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
- redzespunkts Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts. Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts. Redzes viedoklis.
- nihilisms Viedoklis, pēc kura pilnīgi tiek noliegtas visas vērtības, mērķi, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēga.
- vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju.
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (parasti durvju, vārtu, logu vērtņu) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- kopā Vienā veselumā, kopumā (aplūkot, vērtēt).
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
- vienlīdzīgs Vienāds (ar ko), tāds pats, arī līdzvērtīgs kam citam.
- līdzīgs Vienāds (pēc lieluma, vērtības).
- vakārija Viengadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs.
- metrs Vienmērīga garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju maiņa.
- metrs Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība.
- metrika Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība. Metrs [2] (2).
- sasvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> sasvērt (2).
- svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (1).
- svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (3).
- vēriens Vienreizēja paveikta darbība --> vērt (1).
- Melnā birža Vieta, kur notiek neoficiāli un nelegāli valūtas un vērtspapīru darījumi (kapitālistiskajās valstīs).
- Melnā birža Vieta, kur notiek neoficiāli un nelegāli valūtas un vērtspapīru darījumi.
- Relatīvā virsvērtība Virsvērtība, kas rodas, paaugstinot darba ražīgumu.
- Absolūtā virsvērtība Virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
- Absolūtā virsvērtība Virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
- Absolūtā rente Virsvērtības daļa, ko piesavinās zemes īpašnieki, pamatojoties uz zemes privātīpašuma monopolu.
- Absolūtā rente Virsvērtības daļa, ko piesavinās zemes īpašnieki, pamatojoties uz zemes privātīpašuma monopolu.
- Vidējā peļņas norma Virsvērtības jeb vidējās peļņas attiecība pret visās ražošanas nozarēs ieguldīto kapitālu (izteikta procentos).
- Uzvijas virsvērtība Virsvērtības pārpalikums. Relatīvās virsvērtības paveids.
- kapitalizācija Virsvērtības pārvēršana kapitālā. Īpašuma pārvēršana naudas kapitālā.
- nolaisties Virzīties un pabeigt virzīties ar atvērtu izpletni lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- pogāt Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā.
- beluga Vislielākā storu dzimtas zivs ar vērtīgu, garšīgu gaļu.
- slieksnis Vislielākā vai vismazākā, arī pieļaujamā (kā), parasti skaitliska, vērtība, intensitāte. Arī robeža (3).
- kvants Vismazākā vērtība, ko var pieņemt kāds fizikāls lielums.
- bezvērtība Vispārināta īpašība --> bezvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzvērtība Vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzvērtīgums Vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Līdzvērtība.
- mazvērtīgums Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazvērtība (2).
- mazvērtība Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazvērtīgums.
- nenosvērtība Vispārināta īpašība --> nenosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnvērtība Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnvērtīgums Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepilnvērtība (1).
- nepilnvērtība Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnvērtīgums Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepilnvērtība (2).
- niecība Vispārināta īpašība --> niecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Niecīgums (3). Nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
- nosvērtība Vispārināta īpašība --> nosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnvērtība Vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnvērtība Vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnvērtība Vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
- vērtīgums Vispārināta īpašība --> vērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērtīgums Vispārināta īpašība --> vērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienvērtība Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Līdzvērtība.
- vienvērtīgums Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienvērtība (1). Līdzvērtīgums.
- vienvērtība Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas. Arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums.
- apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
- apdomāties Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
- dārgs Visvērtīgākais, vissvarīgākais, visnozīmīgākais (cilvēka dzīvē).
- čiept Zagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- Krist (kāda) acīs Zaudēt savu labo slavu, reputāciju, nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- ciest Zaudēt vērtību, kvalitāti (piemēram, par mākslas darbu).
- červoncs Zelta monēta 3 rubļu vērtībā (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- imperiāls Zelta monēta pirmsrevolūcijas Krievijā 10 rubļu vērtībā, pēc 1897. gada - 15 rubļu vērtībā.
- sovrins Zelta monēta sterliņu mārciņas vērtībā (Anglijā).
- punkts Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
- naudaszīme Zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība. Naudas zīme.
- Naudas zīme Zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība. Naudaszīme.
- cena Zīmīte (arī metāla, plastmasas u. tml. plāksnīte), uz kuras uzrakstīta šāda vērtības izteiksme.
- Vidējā izglītība Zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas ļauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē.
- ķīmija Zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas.
- nervisms Zinātnisks virziens (medicīnā, fizioloģijā), kurā uzsvērta centrālās nervu sistēmas, sevišķi galvas smadzeņu, īpašā nozīme funkciju regulācijā.
- plītēt Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības).
vērt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV