sarukt
sarukt -rūku, -rūc, -rūk, pag. -ruku; intrans.
1.Samazināties tilpumā (parasti žūstot) — piemēram, par vielām, materiāliem.
PiemēriAudums sarucis.
Stabili vārdu savienojumiSarucis stumbrs.
1.1.Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā.
PiemēriSaule stāv debess jumta vidū virs Zites purva.. Krūmāju ēnas sarukušas tik maziņas, ka liekas - to nemaz nav.
1.2.Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību).
PiemēriZālē dejotāju pulciņš bija krietni sarucis..
1.3.pārn. Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
PiemēriRūdolfs noraudzījās, kā viņa attālinājās, pamazām sarukdama..
1.4.pārn. Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu).
PiemēriGandrīz uz gadu viņš atsakās no ērģeļu solokoncertiem, arī piedalīšanās citos koncertos sarūk.
2.Sarauties2, sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
PiemēriOzols vēroja, ka Miglas Augusts aiz citu mugurām saruka arvien mazāks, galva ierāvās plecos..
2.1.pareti Pieplakt, arī saļimt (pie kā).
PiemēriPavērās lūka, un no tanketes izlēca divi vācieši. Ierējās pirmā vada ložmetējs. Vācieši saruka pie zemes.
Avoti: 7-1. sējums