sarūgtinājums
sarūgtinājums -a, v.
Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa pārestība, nepatiesi pārmetumi, arī vilšanās, neveiksme.
PiemēriIniņa bija saviļņota un sajūsmināta. Viņi kopā izlasīja jauno grāmatu, un Iniņai aizmirsās visi pārmetumi un sarūgtinājumi, pāridarījumi..
- Iniņa bija saviļņota un sajūsmināta. Viņi kopā izlasīja jauno grāmatu, un Iniņai aizmirsās visi pārmetumi un sarūgtinājumi, pāridarījumi..
- Rieksts izjuta sarūgtinājumu, it kā tam būtu nodarīts pāri.
- «Parunāsimies citreiz... Man jāsteidzas...Sveiki!»..Ojāru pārņēma dziļš sarūgtinājums. Šī atvadīšanās izskatījās pēc vienkāršas atkratīšanās.
- Sarūgtinājums atnāk, ja paveiktais darbs nav izdevies, nav saprasts, kaut gan ir strādāts, domāts, darīts pēc labākās sirdsapziņas.
Avoti: 7-1. sējums