sarūgtināt
sarūgtināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
PiemēriViņam [ārstam] nav laika, nemaz nav laika, bet viņš baidās sarūgtināt satriekto vīru ar savu steigu.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
Piemēri..rupja, netaktiska izturēšanās aizvaino un sarūgtina cilvēkus..
1.2.divd.: sarūgtināts; adj. nozīmē Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums.
PiemēriRunāt sarūgtinātā balsī.
1.3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
Piemēri..tā kā Pēteris pats neatzinās savā izlēcienā, arī viņas klusēja, negribēdamas sarūgtināt Bauskas aizbraukšanas brīdi.
Avoti: 7-1. sējums